CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2007. gada 16. janvārī

Lieta F‑115/05

Philippe Vienne u.c.

pret

Eiropas Parlamentu

Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Atteikums – Beļģijā iegūto pensijas tiesību pārskaitīšana

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, ar ko Vienne un 163 citi Parlamenta ierēdņi un pagaidu darbinieki lūdz, pirmkārt, atcelt Parlamenta lēmumu noraidīt viņu lūgumus sniegt palīdzību, kas iesniegti saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu, un, otrkārt, atlīdzināt kaitējumu, kas viņiem esot nodarīts šī lēmuma dēļ

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Pensijas – Pensijas tiesības, kas iegūtas pirms darba uzsākšanas Kopienās – Pārskaitīšana uz Kopienu sistēmu

(Civildienesta noteikumu 24. panta pirmā daļa, VIII pielikuma 11. panta 2. punkts un XIII pielikuma 26. panta 3. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

Iestāde nevar noraidīt lūgumu, kas ir iesniegts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu un ar ko ierēdnis lūdz tās tehnisku un finansiālu palīdzību, lai, pirmkārt, pārbaudītu, ka viņa personīgajās interesēs ir lūgt no jauna pārskaitīt viņa pensijas tiesības, kas pirms stāšanās darbā Kopienās tika iegūtas Beļģijas pensijas sistēmā saskaņā ar šīs dalībvalsts principā daudz izdevīgākajiem jauno tiesību aktu nosacījumiem, un pēc tam vajadzības gadījumā panākt šo jauno pārskaitīšanu, pamatojoties uz to, ka šis lūgums ir vērsts pret kādu no tās aktiem, ja šī iestāde nekad nav izteikusi atteikšanos atcelt sākotnējo lēmumu par pārskaitīšanu. Protams, pārskaitīšana ir darījums, kas ietver divus lēmumus, kurus pēc ieinteresētās personas lūguma secīgi pieņem valsts pensiju sistēmas pārvaldes iestāde, kas veic detalizētu iegūto tiesību aprēķinu, un pēc tam – Kopienu iestāde, kas, ņemot vērā šīs tiesības, nosaka gadus, kas ir jāņem vērā Kopienu pensijas sistēmā kā pārskaitītās tiesības. Tomēr tas, ka tā mērķa sasniegšana, kura dēļ ir iesniegts lūgums sniegt palīdzību, var ietvert iestādes akta atcelšanu, ne obligāti, it īpaši ja iestāde ir gatava atcelt minēto lēmumu, nozīmē, ka palīdzība tiek lūgta pret iestādes lēmumu, to tādējādi izslēdzot no Civildienesta noteikumu 24. panta piemērojamības, kurā paredzēts ierēdņus aizsargāt no trešo personu rīcības, nevis pret pašas iestādes lēmumiem. Lūgumu atcelt lēmumu var uzskatīt par vērstu pret aktu, kuru tiek lūgts atcelt, vienīgi tad, ja iestāde pilnībā izslēdz šādu atcelšanas iespēju.

Šī iestāde nevar arī šādu lēmumu noraidīt, apgalvojot, ka nav konstatēta jauno Beļģijas tiesību aktu nesaderība ar Kopienu tiesībām. Iestādes pienākums sniegt palīdzību nav pakļauts nosacījumam, ka iepriekš ar tiesas lēmumu būtu jābūt atzītai tās rīcības, kuras dēļ ierēdnis ir lūdzis palīdzību, nelikumībai. Šāds nosacījums turklāt būtu pretrunā lūguma sniegt palīdzību mērķim bieži sastopamos gadījumos, kur tas tiek iesniegts, lai tieši tiesvedībā ar iestādes palīdzību panāktu minētās rīcības atzīšanu par nelikumīgu, jēdziens “rīcība” turklāt apzīmē faktus vai aktus, kuru nelikumība tiek pieļauta, bet nav pierādīta. Pienākums sniegt palīdzību pastāv vienīgi saistībā ar rīcību, ko saprātīgi var uzskatīt par tādu, kas aizskar ierēdņu tiesības, un Kopienu tiesai tāpēc ir jāizvērtē, cik reāls ir apdraudējums, ko ierēdnis, kurš lūdz iestādes aizsardzību, uzskata par vērstu pret sevi, tomēr pietiek, ja ierēdnis sniedz tikai prima facie pierādījumus par šo apdraudējumu.

Savukārt iestāde var pamatoti uzskatīt, ka prasītāja tiesības nekādi nav apdraudētas, lai tas attaisnotu palīdzības sniegšanu. Atšķirīgā attieksme pret ierēdņiem, kuru pensijas tiesību pārskaitīšana ir notikusi pirms vai pēc jauno Beļģijas tiesību aktu stāšanās spēkā, pati par sevi nav diskriminējoša, citādi nekādi likumu grozījumi nebūtu iespējami. Pat pieņemot, ka prasītājs ir diskriminēts, nepamatotās atšķirīgās attieksmes iemesls ir nevis paši jaunie tiesību akti, bet gan šo tiesību aktu un Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punkta, kurš pieņemts ar Regulu Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, un kurā pārejas periodā sešu mēnešu laikā no Regulas Nr. 723/2004 spēkā stāšanās trīs kategoriju ierēdņiem, kas pieteikuma iesniegšanas ar nokavēšanos dēļ vai tāpēc, ka bija nolēmuši nepieprasīt pārskaitīšanu vai nebija apstiprinājuši savu pieteikumu, nebija saņēmuši pensijas tiesību pārskaitīšanu, tika dotas tiesības iesniegt pensijas tiesību pārskaitīšanas pieteikumu vai jaunu pensijas pārskaitīšanas pieteikumu, seku kombinācija, ko nevar uzskatīt par trešās personas rīcību Civildienesta noteikumu 24. panta izpratnē.

Turklāt šādos apstākļos ieinteresētā persona saistībā ar lēmumu, ar kuru noraidīts tās lūgums, nevar pamatoti atsaukties uz pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, jo šis pienākums nevar iestādei likt atkāpties no nosacījumiem, kas tās palīdzībai ir noteikti Civildienesta noteikumos. Nevar atsaukties arī uz pacta sunt servanda principa pārkāpumu, jo nav minēts neviens līgums vai vienošanās, ko iestāde nebūtu ievērojusi, un patere legem quam ipse fecisti principu, jo Civildienesta noteikumus nav pieņēmusi iestāde iecēlējinstitūcijas statusā, bet gan Kopienas likumdevējs.

Visbeidzot, pamats, kas ir izvirzīts par šī lūguma noraidīšanu, saskaņā ar kuru grozījumi Beļģijas tiesību aktos esot radījuši to Kopienu ierēdņu diskrimināciju, kuri ir pārskaitījuši savas Beļģijā iegūtās pensijas tiesības, atkarībā no tā, vai viņi minētās tiesības ir lūguši pārskaitīt pirms vai pēc jauno tiesību aktu stāšanās spēkā, nav izmantojams. Pamats par vienlīdzības principa pārkāpumu būtu izmantojams tikai tad, ja tiktu apgalvots, ka iestāde ir palīdzējusi citiem ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem, kas ir bijuši tādā pašā situācijā kā prasītājs.

(skat. 35., 36., 38.–41., 43., 44., 51., 52., 54.–56., 59., 63., 70., 80., 96. un 97. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 10. jūlijs, T‑81/96 Apostolidis u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑207. un II‑607. lpp., 90. punkts un tajā minētā judikatūra; 2000. gada 14. decembris, T‑213/99 Verheyden/Komisija, Recueil FP, I‑A‑297. un II‑1355. lpp., 28. punkts; 2004. gada 8. jūlijs, T‑136/03 Schochaert/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑215. un II‑957. lpp., 49. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 16. janvāris, F‑92/05 Genette/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.