Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 29. maijā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 19. marta spriedumu apvienotajās lietās T-98/16, T-196/16 un T-198/16 Itālija u.c./Komisija

(Lieta C-425/19 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Stancanelli, L. Flynn, A. Bouchagiar, D. Recchia)

Pārējie lietas dalībnieki: Itālijas Republika, Banca Popolare di Bari Società Cooperativa per Azioni, Fondo interbancario di tutela dei depositi, Banca d’Italia

Prasījumi

atcelt Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2019. gada 19. marta spriedumu apvienotajās lietās

T-98/16 Itālijas Republika/Eiropas Komisija,

T-196/16 Banca Popolare di Bari S.C.p.A./Eiropas Komisija,

T-198/16 Fondo interbancario di tutela dei depositi/Eiropas Komisija;

noraidīt pirmajā instancē celtās prasības, ciktāl ar tām tiek apstrīdēts, ka apstrīdētajā lēmumā ir konstatēta aplūkoto pasākumu attiecināmība uz valsti un to finansējuma nodrošināšana no valsts līdzekļiem;

nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā pārbaudītu pārējos pirmajā instancē celtās prasības pamatus, un

atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem pirmajā un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa ir atcēlusi apstrīdēto lēmumu, jo “Komisija no juridiskā viedokļa nav pietiekami pierādījusi Itālijas valsts iestāžu iesaisti attiecīgā pasākuma noteikšanā un līdz ar to arī šī pasākuma attiecināmību uz valsti LESD 107. panta 1. punkta izpratnē” un “nav pietiekami pierādījusi, ka attiecīgos līdzekļus kontrolēja Itālijas valsts iestādes un ka tāpēc tie bija to rīcībā”.

Komisija uzskata, ka pārsūdzētais spriedums ir balstīts uz kļūdainiem tiesību apsvērumiem un faktu sagrozīšanu, kas neatgriezeniski ietekmē spriedumā izdarīto secinājumu un tā rezolutīvās daļas spēkā esamību. Komisija izvirza divus apelācijas pamatus:

–    Pirmkārt, Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu divu iemeslu dēļ:

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu attiecībā uz pierādīšanas pienākumu, kas Komisijai jāievēro, lai noteiktu, vai ir izpildītas attiecināmības un valsts līdzekļu prasības, jo tā pieprasīja, lai Komisija efektīvi pierādītu, ka valsts iestādei visos procedūras posmos, kā rezultātā tika veikti pārbaudāmie pasākumi, bija dominējoša ietekme uz struktūru, kas sniedz atbalstu, tikai tāpēc, ka tā ir privāta struktūra.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu attiecībā uz pierādīšanas pienākumu, kas Komisijai jāievēro, lai noteiktu, vai ir izpildītas attiecināmības un valsts līdzekļu prasības, jo tā Komisijas apstrīdētajā lēmumā norādītos pierādījumus pārbaudīja un izvērtēja fragmentāri, neaplūkojot tos kopumā un neņemot vērā plašāku kontekstu, kurā tie iekļaujas.

–    Otrkārt, Vispārējās tiesas konstatējumi ir ar nopietnām saturiskām kļūdām attiecībā uz faktiem un atbilstošo Itālijas tiesību interpretāciju, kas acīmredzami izriet lietas materiāliem.

____________