TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2014. gada 20. martā (*)
Valsts pienākumu neizpilde – Mehānisko transportlīdzekļu reģistrācija – LESD 34. un 36. pants – Direktīva 70/311/EEK – Direktīva 2007/46/EK – Satiksme dalībvalstī pa ceļa labo pusi – Pienākums reģistrācijas nolūkā pārvietot uz kreiso pusi tādu vieglo automobiļu stūres iekārtu, kuros tā atrodas labajā pusē
Lieta C‑61/12
par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam, ko 2012. gada 6. februārī cēla
Eiropas Komisija, ko pārstāv A Steiblytė, kā arī G. Wilms un G. Zavvos, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,
prasītāja,
pret
Lietuvas Republiku, ko pārstāv D. Kriaučiūnas un R. Krasuckaitė, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Igaunijas Republika, ko pārstāv M. Linntam, pārstāve,
Latvijas Republika, ko pārstāv I. Kalniņš un A. Nikolajeva, pārstāvji,
Polijas Republika, ko pārstāv B. Majczyna un M. Szpunar, pārstāvji,
personas, kas iestājušās lietā.
TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši E. Juhāss [E. Juhász] (referents), A. Ross [A. Rosas], D. Švābi [D. Šváby] un K. Vajda [C. Vajda],
ģenerāladvokāts N. Jēskinens [N. Jääskinen],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2013. gada 7. novembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, aizliedzot reģistrēt vieglos automobiļus, kuriem stūre atrodas labajā pusē, un/vai izvirzot prasību, ka jauna vai citā dalībvalstī reģistrēta vieglā automobiļa ar stūres iekārtu labajā pusē reģistrēšanai stūre ir jāpārceļ uz kreiso pusi, Lietuvas Republika nav izpildījusi Padomes 1970. gada 8. jūnija Direktīvas 70/311/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju stūres iekārtu (OV L 133, 10. lpp.) 2.a pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvas 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (OV L 263, 1. lpp.), 4. panta 3. punktā, kā arī LESD 34. pantā paredzētos pienākumus.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
2 Direktīvas 2007/46 preambulas 2., 3. un 14. apsvērumā ir noteikts:
“(2) Lai izveidotu Kopienas iekšējo tirgu un lai tas varētu labi darboties, būtu lietderīgi dalībvalstu apstiprināšanas sistēmas aizstāt ar Kopienas apstiprināšanas procedūru, kuras pamatā būtu pilnīgas saskaņošanas princips.
(3) Normatīvajos aktos būtu jāsaskaņo un jākonkretizē tehniskas prasības, ko piemēro sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām un transportlīdzekļiem. Tādiem normatīviem aktiem galvenokārt būtu jānodrošina augsta līmeņa ceļu satiksmes drošība, veselības aizsardzība, vides aizsardzība, energoefektivitāte un aizsardzība pret nelikumīgu lietojumu.
[..]
(14) Pieņemot tiesību aktus par transportlīdzekļu apstiprināšanu, galvenais mērķis ir nodrošināt, lai tirgū laisti jauni transportlīdzekļi, to sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības garantētu augsta līmeņa drošību un nekaitētu apkārtējai videi. To nevajadzētu sarežģīt, dažas sastāvdaļas vai aprīkojumu uzstādot pēc tam, kad transportlīdzekļi ir laisti tirgū vai ir sākta to ekspluatācija. Tālab būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu to, ka apstiprinātāja iestāde pirms tirdzniecības sākuma pārbauda sastāvdaļas vai aprīkojumu, ko var uzstādīt transportlīdzekļiem un kas var nopietni traucēt tādu sistēmu darbību, kuras ir būtiskas drošībai vai saistībā ar vides aizsardzību. Tādiem pasākumiem būtu jāietver tehniski noteikumi par to, kādām prasībām ir jāatbilst tādām sastāvdaļām vai aprīkojumam.”
3 Direktīvas 2007/46 1. pantā “Temats” ir paredzēts:
“Ar šo direktīvu ir izveidota saskaņota administratīvu noteikumu un vispārēju tehnisku prasību sistēma, kā apstiprināt visus jaunos transportlīdzekļus, kas ir tās darbības jomā, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētas sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, lai Kopienā atvieglotu to reģistrāciju, pārdošanu un nodošanu ekspluatācijā.
Ar šo direktīvu ir paredzēti arī noteikumi tādu sastāvdaļu un aprīkojuma pārdošanai un ekspluatācijas sākšanai, kas ir paredzēts saskaņā ar šo direktīvu apstiprinātiem transportlīdzekļiem.
Piemērojot šo direktīvu, normatīvajos aktos, kuru pilnīgs saraksts ir IV pielikumā, ietver īpašas tehniskas prasības transportlīdzekļu uzbūvei un darbībai.”
4 Šīs direktīvas 4. panta “Dalībvalstu pienākumi” 3. punktā ir paredzēts:
“Dalībvalstis reģistrē vai ļauj pārdot vai nodot ekspluatācijā vienīgi tādus transportlīdzekļus, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.
Tās neaizliedz, neierobežo un netraucē reģistrēt, pārdot, nodot ekspluatācijā vai lietot uz ceļiem transportlīdzekļus, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ar pamatojumu, kas saistīts ar uzbūves un darbības aspektiem, uz ko attiecas šī direktīva, ja tie atbilst tajā ietvertajām prasībām.”
5 Šīs pašas direktīvas 9. panta “Īpaši noteikumi par transportlīdzekļiem” 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:
“Dalībvalstis piešķir EK apstiprinājumu attiecībā uz:
a) transportlīdzekļa tipu, kas atbilst datiem informācijas mapē, kā arī tehniskām prasībām, kuras norādītas attiecīgos IV pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos.”
6 Šīs direktīvas IV pielikuma I daļa ietver sarakstu ar t.s. “atsevišķajām direktīvām”, ar kurām tiek noteiktas EK tipa apstiprināšanai nepieciešamās tehniskās prasības.
7 Direktīvas 2007/46 18. panta “Atbilstības sertifikāts” 1. punkta pirmajā daļā noteikts:
“Izgatavotājs kā transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma turētājs piešķir atbilstības sertifikātu katram pabeigtam, nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim, kas izgatavots atbilstīgi apstiprinātam transportlīdzekļa tipam.”
8 Šīs direktīvas 26. panta “Transportlīdzekļu reģistrācija, pārdošana un nodošana ekspluatācijā” 1. panta pirmajā daļā paredzēts:
“Neskarot 29. un 30. pantu, dalībvalstis reģistrē transportlīdzekļus un ļauj tos pārdot un nodot ekspluatācijā vienīgi tad, ja tiem ir saskaņā ar 18. pantu izsniegts derīgs atbilstības sertifikāts.”
9 Šīs pašas direktīvas I pielikuma nosaukums ir “Pilnīgs transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam vajadzīgās informācijas uzskaitījums”. Šī pielikuma 1. punktā “Vispārīgs transportlīdzekļa uzbūves raksturojums” paredzēts:
“[..]
1.8. Vadības ierīču novietojums: kreisā/labā puse (1).
1.8.1. Transportlīdzeklis aprīkots braukšanai pa labo/kreiso (1) ceļa pusi.
[..]”
Saskaņā ar paskaidrojumiem par šo pielikumu:
“(1) Nevajadzīgo svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo der vairāk nekā viens variants).”
10 Šīs direktīvas III pielikuma nosaukums ir “Informācijas dokuments transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumam”. Šī pielikuma 1. punktā “Vispārīgs transportlīdzekļa uzbūves raksturojums” ir noteikts:
“[..]
1.8. Vadības ierīču novietojums: kreisajā/labajā pusē (1).
1.8.1. Transportlīdzeklis aprīkots braukšanai pa ceļa labo/kreiso (1) pusi.
[..].”
Paskaidrojums, kas attiecas uz atsauci (1) III pielikuma 1. punktā, ir tāds pats kā piezīmēm, kas attiecas uz I pielikuma 1. punktu, kā tas minēts šī sprieduma 9. punktā.
11 Direktīvas 2007/46 IX pielikuma, kāds tas ir pēc aizstāšanas ar Komisijas 2009. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 385/2009 (OV L 118, 13. lpp.), lai tos piemērotu zinātnes un tehnikas attīstībai, nosaukums ir “EK atbilstības sertifikāts”. Šī pielikuma 0. punktā “Mērķi” ir noteikts:
“Atbilstības sertifikāts ir dokuments, ko transportlīdzekļa izgatavotājs izsniedz pircējam, lai apliecinātu, ka iegādātais transportlīdzeklis atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas bija spēkā transportlīdzekļa ražošanas laikā.
Atbilstības sertifikāts vienlaikus nodrošina arī to, ka dalībvalstu kompetentās iestādes var reģistrēt transportlīdzekļus, nepieprasot pieteikuma iesniedzējam sniegt papildu tehnisko dokumentāciju.
[..]”
12 Sertifikāta 1. lappusē ir minēts:
“Es, apakšā parakstījies [..], ar šo apliecinu, ka transportlīdzeklis:
[..]
visos aspektos atbilst transportlīdzekļa tipam, kas aprakstīts apstiprinājumā [..], un
to var pastāvīgi reģistrēt dalībvalstīs ar labās/kreisās (b) puses satiksmi [..].”
13 Paskaidrojumu attiecībā uz Direktīvas 2007/46 IX pielikumu b) un d) punktā paredzēts:
“b) Norādīt, vai transportlīdzeklis ir piemērots lietošanai labās vai, attiecīgi, kreisās puses satiksmei, vai gan labās, gan kreisās puses satiksmei.
[..]
d) Šis apgalvojums neierobežo dalībvalstu tiesības pieprasīt tehnisko pielāgošanu, lai atļautu transportlīdzekļa reģistrēšanu dalībvalstī, kas nav tā valsts, kurā bija paredzēta reģistrācija, ja satiksmes kustības virziens ir pa otru ceļa pusi.”
14 Direktīva 70/311 ir viena no Direktīvas 2007/46 IV pielikumā minētajām atsevišķajam direktīvam. Direktīvas 70/311 2.a pantā, kas tajā tika iekļauts ar Aktu par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanās nosacījumiem un Līguma pielāgojumiem (OV 1972, L 73, 14. lpp.), ir noteikts:
“Neviena dalībvalsts nevar atteikt vai aizliegt transportlīdzekļa pārdošanu, reģistrāciju, nodošanu ekspluatācijā vai lietošanu, atsaucoties uz stūres iekārtu, ja tā atbilst pielikumā noteiktajām prasībām.”
15 Šīs direktīvas I pielikuma nosaukums ir “Darbības joma, definīcijas, EK tipa apstiprinājuma piešķiršanas konstrukcijas noteikumi, testēšanas noteikumi, tipa modifikācijas un apstiprinājumu grozījumi, ražošanas atbilstība”.
16 Šī pielikuma 1.3. punkts formulēts šādi:
“Šajā direktīvā:
[..]
“Stūres iekārta” ir visa iekārta, kuras funkcija ir mainīt transportlīdzekļa braukšanas virzienu.
Stūres iekārta sastāv no:
– stūres vadības ierīces,
– stūres pārvada,
– vadāmiem riteņiem,
– enerģijas pievada, ja tāds ir.”
17 Šī pielikuma 4.1.1. punktā ir noteikts:
“Stūres iekārtai jānodrošina viegla un droša transportlīdzekļa vadīšana līdz maksimālajam paredzētajam ātrumam vai piekabei līdz tai tehniski pieļautajam maksimālajam ātrumam [..]”.
18 Direktīvas 70/311 I pielikuma 1. papildinājuma nosaukums ir “Informācijas dokuments [..] saskaņā ar I pielikumu Padomes Direktīvā 70/156/EK par EK tipa apstiprināšanu transportlīdzeklim attiecībā uz tā stūres iekārtu [..]”. Šī papildinājuma 1. punktā “Transportlīdzekļa konstrukcijas vispārējs raksturojums” ir noteikts:
“[..]
1.8. Vadības ierīču novietojums: kreisā puse/labā puse [..]
[..].”
Lietuvas tiesības
19 Likumā par ceļu satiksmes drošību (Žin, 2000, Nr. 92–2883), kura jaunā redakcija stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā, noteikts ceļu satiksmes drošības tiesiskais ietvars Lietuvā.
20 Šī likuma 25. panta 4. punktā ir paredzēts:
“Pa valsts autoceļiem nedrīkst pārvietoties mehāniskie transportlīdzekļi, kuri domāti braukšanai pa ceļa kreiso pusi un/vai kuru stūre atrodas labajā pusē, izņemot, ja tie ir Lietuvas Republikā reģistrēti pirms 1993. gada 1. maija vai ja tie to koncepcijas un aprīkojuma dēļ ir paredzēti īpašiem uzdevumiem. Šis aizliegums uz laiku (līdz 90 dienām gadā) nav piemērojams ārzemniekiem, kuri Lietuvas Republikā ierodas transportlīdzeklī, kas ir reģistrēts ārvalstīs, un kuriem nav atļaujas uz laiku vai pastāvīgi uzturēties Lietuvas Republikā, kā arī Lietuvas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, kā arī transportlīdzekļiem, kas atbilstoši tiesību aktiem ietilpst vēsturisko transportlīdzekļu kategorijā.”
21 Šī likuma 27. panta 1. un 2. punkta paredzēts:
“1. Ceļu satiksmē uz Lietuvas valsts ceļiem drīkst piedalīties atbilstošā kārtībā reģistrēti mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes. Pienākums mehāniskos transportlīdzekļus reģistrēt Lietuvas Republikā uz laiku (līdz 90 dienām gadā) nav piemērojams ārzemniekiem, kuri Lietuvā ieradušies transportlīdzeklī, kas ir reģistrēts ārvalstīs, un kuriem nav atļaujas uz laiku vai pastāvīgi uzturēties Lietuvas Republikā vai kuriem ir ES uzturēšanās atļauja, kā arī Lietuvas pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs.
2. [..] mehāniskie transportlīdzekļi, kuri domāti braukšanai pa ceļa kreiso pusi un/vai kuru stūre atrodas labajā pusē, Lietuvā netiek reģistrēti, izņemot vēsturiskos transportlīdzekļus un īpašiem uzdevumiem paredzētus transportlīdzekļus.”
22 Komunikāciju ministrijas sistēmā ietilpstošās Valsts ceļu transporta inspekcijas direktora 2008. gada 29. jūlija Rīkojuma Nr. 2B–290 IV nodaļā par transportlīdzekļa vadības sistēmas ierīkošanas vispārīgajiem noteikumiem paredzēts:
“Transportlīdzekļa vadības sistēma nevar tikt ierīkota salona/kabīnes labajā pusē, izņemot transportlīdzekļus, kuri Lietuvas Republikā ir reģistrēti pirms 1993. gada 1. maija, vai transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas īpaša reģistrācijas kārtība”.
23 Komunikāciju ministrijas sistēmā ietilpstošās Valsts ceļu transporta inspekcijas direktora 2008. gada 23. decembra Rīkojuma Nr. 2B–515 par mehānisko transportlīdzekļu un piekabju izgatavošanu un pārveidošanu un tādu mehānisko transportlīdzekļu un piekabju, kuru piedalīšanās ceļu satiksmē nav atļauta, remontam un tehniskajai apskatei piemērojamo prasību un procedūru apstiprināšanu 28. punktā ir noteiktas prasības transportlīdzekļa stūres iekārtas pārvietošanai no labās uz kreiso pusi:
“Transportlīdzekļa stūres iekārtu ir atļauts pārvietot no labās uz kreiso pusi šādos gadījumos:
transportlīdzekļa pārveidošana tiek veikta izgatavotāja autorizētā servisā;
[..].”
24 No šī paša tiesiskā regulējuma izriet, ka, lai transportlīdzeklis varētu tikt reģistrēts Lietuvā, vadības ierīcei jābūt izvietotai transportlīdzekļa kreisajā pusē vai, ja tā iepriekš atradusies labajā pusē, tā ir jāpārvieto uz kreiso pusi.
Pirmstiesas procedūra
25 Pēdējo gadu laikā Komisija ir saņēmusi virkni sūdzību no personām, kuras bija Apvienotajā Karalistē vai Īrijā iegādājušās satiksmei pa ceļa kreiso pusi domātus vieglos automobiļus un kuras tos varēja reģistrēt Lietuvā vienīgi ar nosacījumu, ka to stūres iekārta tika pārvietota uz kreiso pusi. Uzskatot, ka šis nosacījums ir pretrunā Direktīvas 2007/46 4. panta 3. punktam un Direktīvas 70/311 2.a pantam, Komisija 2009. gada 3. novembrī nosūtīja Lietuvas Republikai brīdinājuma vēstuli. Komisija uzskata, ka no šīm tiesību normām izriet, ka dalībvalstīm ir pienākums reģistrēt jaunus transportlīdzekļus, kas atbilst šajās direktīvās paredzētajām tehniskajām prasībām, tostarp attiecībā uz to stūres iekārtām.
26 Lietuvas iestādes uz šo brīdinājuma vēstuli atbildēja ar 2010. gada 5. janvāra vēstuli, apgalvojot, ka Lietuvas tiesiskajā regulējumā paredzētais nosacījums ir vienīgais līdzeklis, kurš ir piemērots un samērīgs ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai un ceļa lietotāju dzīvības un veselības aizsardzībai. Tādējādi runa esot par primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, kas attaisno iespējamo šķērsli preču brīvai apritei. Turklāt Direktīva 2007/46 un Direktīva 70/311 dalībvalstīm neuzliekot pienākumu reģistrēt jaunus vieglos automobiļus, kuru stūres iekārta atbilst šo direktīvu prasībām, neņemot vērā to, kurā transportlīdzekļa pusē šī iekārta ir izvietota.
27 2010. gada 25. novembrī Komisija Lietuvas iestādēm nosūtīja argumentētu atzinumu, kurā tā norādīja, ka tās nav pietiekami pamatojušas šķēršļus tādu vieglo automobiļu reģistrēšanai, kuru vadības iekārta atrodas labajā pusē. Komisija atkārtoja savu argumentu, saskaņā ar kuru, ja transportlīdzeklis atbilst minēto direktīvu – kuru tiesību normas ir piemērojamas neatkarīgi no ceļa puses, pa kuru notiek satiksme, – tehniskajām prasībām, tad tas, kurā transportlīdzekļa pusē atrodas stūres iekārta, nevar attaisnot atteikumu šo transportlīdzekli reģistrēt.
28 Lietuvas iestādes uz argumentēto atzinumu atbildēja 2011. gada 19. janvārī, apgalvojot, ka attiecīgā valsts tiesiskā regulējuma pamatā ir ceļu satiksmes drošības apsvērumi un ka tam nav sakara ar Direktīvā 2007/46 un Direktīvā 70/311 paredzētajām tehniskajām prasībām. Šis tiesiskais regulējums atrodas ārpus šo direktīvu jomas un jānovērtē vienīgi, ņemot vērā LESD 34. un 36. pantu. Ar šo tiesisko regulējumu netiekot pārkāpti noteikumi par preču brīvu apriti, ciktāl vieglo automobiļu, kas aprīkoti ar vadības iekārtu, kura atrodas labajā pusē, ievešana, eksports, pārdošana un tranzīts Lietuvas teritorijā esot atļauti.
29 Katrā ziņā attiecīgais pasākums ir piemērots mērķa uzlabot ceļu satiksmes drošību sasniegšanai, ņemot vērā Lietuvas autoceļu tīkla stāvokli, notikušo negadījumu ar letālu iznākumu skaitu, kā arī transportlīdzekļu, kas piedalās ceļu satiksmē šajā autoceļu tīklā, skaitu un vecumu. Šis pasākums arī esot samērīgs, ņemot vērā to, ka ir atļauta pirms 1993. gada reģistrēto transportlīdzekļu, kuru vadības iekārta atrodas labajā pusē, vēsturisko transportlīdzekļu un īpašiem uzdevumiem paredzētu transportlīdzekļu izmantošana.
30 Iepazinusies ar šo argumentāciju, Komisija nolēma celt šo prasību.
31 Ar Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 20. jūnija rīkojumu Igaunijas Republikai, Latvijas Republikai un Polijas Republikai tika atļauts iestāties lietā Lietuvas Republikas prasījumu atbalstam.
Par prasību
32 Ievadam jānorāda, ka Komisija savā prasības pieteikumā nošķir jaunus vieglos automobiļus, attiecībā uz kuriem attiecīgais valsts pasākums būtu jānovērtē no Direktīvas 2007/46 un Direktīvas 70/311 viedokļa, un citā dalībvalstī iepriekš jau reģistrētus automobiļus, attiecībā uz kuriem vērtējums jāveic no LESD 34. panta viedokļa. Tiesa savā pārbaudē izmantos šo dalījumu.
Par Direktīvas 2007/46 un Direktīvas 70/311 piemērošanu jauniem vieglajiem automobiļiem
Lietas dalībnieku argumenti
33 Komisija būtībā apgalvo, ka Direktīva 70/311 un Direktīva 2007/46, kā arī šīs pēdējās direktīvas IV pielikumā minētās atsevišķās direktīvas izsmeļoši reglamentē tehniskās prasības, kādām ir jāatbilst jauniem vieglajiem automobiļiem, un neatstāj dalībvalstīm nekādu novērtējuma brīvību šajā jomā. Uz transportlīdzekļa stūres iekārtu attiecas šīs tehniskās prasības, un tādējādi valsts tiesiskajā regulējumā paredzētais pienākums mainīt šīs stūres iekārtas atrašanās vietu ir tehniska rakstura prasība, kādu dalībvalstis nav tiesīgas izvirzīt. Komisija piebilst, ka šajās direktīvās paredzētas tehniskās prasības ir vērstas uz augsta līmeņa ceļu satiksmes drošības nodrošināšanu.
34 Komisija uzskata, ka no Direktīvas 70/311 2.a panta un Direktīvas 2007/46 4. panta 3. punkta formulējuma izriet, ka puse, kurā atrodas transportlīdzekļa vadītāja vieta, nav tehniska prasība direktīvu par jaunu transportlīdzekļu apstiprināšanu izpratnē saistībā ar transportlīdzekļa pielāgošanu vadīšanai pa ceļa kreiso vai labo pusi. Daudzos Direktīvas 2007/46 un Direktīvas 70/311 noteikumos izdarītā atsauce uz “vadības ierīču novietojumu: kreisajā/labajā pusē” nozīmējot vienīgi to, ka transportlīdzekļa uzbūve attiecībā uz tā vadības ierīci atbilst direktīvās paredzētajām tehniskajām prasībām par vadības pusi, un nenorādot, ka braukšana pa ceļa labo pusi stūres iekārtai būtu jāatrodas kreisajā pusē.
35 Lietuvas valdība, kuru atbalsta Igaunijas, Latvijas un Polijas valdības, apgalvo, ka aizliegums reģistrēt transportlīdzekļus, kuru stūres iekārta atrodas labajā pusē, nav saistīts ar apsvērumiem par šo transportlīdzekļu stūres iekārtas darbību vai tās atbilstību Direktīvas 2007/46 un Direktīvas 70/311 tehniskajām prasībām, bet gan ar vadītāja iespēju šādus transportlīdzekļus droši vadīt pa ceļiem, kur satiksme notiek pa ceļa labo pusi. Šīs direktīvas paredzot vienīgi prasības attiecībā uz transportlīdzekļu ražošanu, montāžu un apstiprināšanu un neskarot jautājumu par stūres novietojumu, jo tas būtu saistīts nevis ar tehnisku prasību, kas attiecas uz transportlīdzekli, bet gan ar ceļu satiksmes drošību, kas lielā mērā ietilpst dalībvalstu kompetencē.
36 Arī tehnisko prasību mērķis ir ceļu satiksmes drošība, bet tās nav vienīgie pasākumi, kas ļauj to nodrošināt. Tādējādi attiecīgais valsts pasākums neietilpst šo direktīvu piemērošanas jomā un jāvērtē no LESD 34. un 36. panta viedokļa neatkarīgi no tā, vai runa ir par jauniem vai lietotiem transportlīdzekļiem. Lai gan šis pasākums veido preču brīvas aprites ierobežojumu, to tomēr attaisno ar ceļu satiksmes drošību saistīti primāri vispārējo interešu apsvērumi.
37 Lietuvas valdība uzskata, ka Direktīvas 2007/46 I un III pielikuma 1.8. un 1.8.1. punktā, kā arī Direktīvas 70/311 I pielikuma 1. papildinājuma 1.8. punktā ir paredzēta atšķirība starp transportlīdzekļiem atkarībā no tā, vai tie domāti vadīšanai pa labo vai kreiso pusi. Neviena no šo direktīvu normām neļaujot apgalvot, ka dalībvalstij būtu pienākums reģistrēt transportlīdzekli, nespējot ņemt vērā šajā valstī pieņemto ceļu satiksmes pusi. Turklāt Direktīvas 2007/46 IX pielikuma paskaidrojumu d) punktā dalībvalstij, kurā ir obligāta satiksme pa ceļa labo pusi, pirms transportlīdzekļa reģistrēšanas ir atļauts pieprasīt stūres pārvietošanu uz kreiso pusi.
Tiesas vērtējums
38 No šo argumentu pretnostatījuma izriet, ka lietas dalībnieku viedokļu atšķirību galvenais punkts ir jautājums par to, vai transportlīdzekļa vadītāja vietas novietojums ietilpst ar Direktīvu 2007/46 un Direktīvu 70/311 saskaņotajā sistēmā vai arī uz to šī saskaņošana neattiecas un tādējādi dalībvalstis ir tiesīgas jauna transportlīdzekļa reģistrēšanai viņu teritorijā drošības apsvērumu dēļ pieprasīt, lai šī transportlīdzekļa vadītāja vieta tiktu pārvietota uz pusei, pa kuru notiek ceļu satiksme, pretējo pusi.
39 Šajā ziņā jānorāda, ka Direktīva 2007/46, saukta par “pamatdirektīvu”, kā izriet no tās 1. panta, to lasot saistībā ar tās preambulas 2., 3. un 14. apsvērumu, nosaka vienveidīgu jaunu transportlīdzekļu apstiprināšanas procedūru, kuras pamatā ir pilnīgas saskaņošanas princips attiecībā uz to tehniskajām īpašībām, un īpašas tehniskās prasības transportlīdzekļu uzbūvei un darbībai ir noteiktas šīs direktīvas IV pielikumā minētajās atsevišķajās direktīvās.
40 No iepriekš minētajam tiesību normām izriet, ka saskaņotās sistēmas mērķis ir iekšējā tirgus izveidošana un tā darbība, tajā pašā laikā garantējot augsta līmeņa ceļu satiksmes drošību, ko nodrošina pilnīga tehnisko prasību, tostarp par transportlīdzekļu uzbūvi, saskaņošana.
41 Tā Direktīvas 2007/46 4. panta 3. punktā noteikts, ka dalībvalstis nekādā veidā nevar traucēt tostarp reģistrēt transportlīdzekļus ar pamatojumu, kas saistīts arī ar uzbūves aspektiem, uz ko attiecas šī direktīva, ja tie atbilst tajā ietvertajām prasībām.
42 Stūres iekārta un līdz ar to vadītāja vieta, kas ir daļa no šīs iekārtas, ir transportlīdzekļa uzbūves pamatelementi.
43 Lai gan Direktīvā 2007/46 un Direktīvā 70/311 nav noteikts transportlīdzekļa vadītāja vietas izvietojums, piemēram, nosakot, ka tai vienmēr jāatrodas pusei, pa kuru notiek ceļu satiksme, pretējā pusē, no tā tomēr neizriet, ka šis faktors neietilpst to piemērošanas jomā. Jāuzskata, ka Savienības likumdevējs šajā ziņā mehānisko transportlīdzekļu ražotajiem piešķīris brīvību, kuru ar valsts tiesiskajiem regulējumiem nevar atcelt vai kavēt.
44 Par transportlīdzekļu stūres iekārtu konkrēti ir runāts Direktīvā 70/311, kuras 2.a pantā dalībvalstīm ir noteikts neaizliegt it īpaši transportlīdzekļa reģistrāciju, “atsaucoties uz stūres iekārtu”, ja tā atbilst šīs direktīvas prasībām.
45 Minētajā 2.a pantā ietvertais reģistrācijas atteikuma aizliegums ir kategorisks un vispārīgs, un formulējums “atsaucoties uz stūres iekārtu” ir skaidrs attiecībā uz tā saturu, un jēdziens “stūres iekārta” attiecas arī uz vadītāja vietu, proti, transportlīdzekļa stūres – kas ir neatņemama stūres iekārtas daļa – atrašanās vietu.
46 2.a pants Direktīvā 70/311 tika iekļauts ar aktu par nosacījumiem par tostarp Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos Eiropas Kopienām – un tās tobrīd bija vienīgās dalībvalstis, kurās ceļu satiksme notika pa ceļa kreiso pusi, – nepapildinot šīs direktīvas I pielikumā ietverto prasību sarakstu.
47 Šajā kontekstā nevar saprātīgi uzskatīt, ka Savienības likumdevējs nebūtu apzinājies, ka tādu dalībvalstu pievienošanās, kuru teritorijā transportlīdzekļu satiksme notiek pa ceļa kreiso pusi un no kurām viena ir tādu transportlīdzekļu ražotāja, kuros principā vadītāja vieta atrodas labajā pusē, tiesības uz brīvu apriti paredzošā iekšējā tirgus sistēmā varētu ietekmēt transportlīdzekļu vadīšanas paradumus un pat radīt zināmu ar ceļu satiksmi saistītu risku. Gluži pretēji – jāatzīst, ka likumdevējs ir ņēmis vērā šo iespējamo risku un izvēlējies pieņemt Direktīvas 70/311 2.a pantu.
48 No šiem apsvērumiem izriet, ka dažos Direktīvas 2007/46 un Direktīvas 70/311 noteikumos izdarītā atsauce uz “vadības ierīču novietojumu: kreisajā/labajā pusē”, kas jānorāda informācijas dokumentā transportlīdzekļu apstiprinājumam, kā arī norāde, kas jāveic atbilstības sertifikātā, saskaņā ar kuru transportlīdzeklis ir “piemērots” lietošanai labās vai kreisās puses satiksmē, nevar attiekties uz tādiem transportlīdzekļa uzbūves pamatelementiem kā stūres atrašanās vieta, bet vienīgi uz citiem elementiem, tādiem kā apgaismojuma ierīču, stikla tīrītāju un netiešās redzamības sistēmu izvietojums.
49 Šis pats secinājums ir spēkā arī attiecībā uz paskaidrojumu par Direktīvas 2007/46 IX pielikuma d) punktu, saskaņā ar kuru tad, ja pircējs izvēlējies šādu transportlīdzekli, atbilstības sertifikātā ietvertais ražotāja apliecinājums neierobežo dalībvalstu tiesības pieprasīt “tehnisko pielāgošanu”, lai atļautu transportlīdzekļa reģistrēšanu.
50 Kā norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 48. punktā, šādi pieprasītie pielāgojumi nevar attiekties uz vadītāja vietas pārvietošanu, kas pretēji Direktīvas 70/311 mērķiem maina pašu transportlīdzekļa uzbūvi, bet gan vienīgi uz iejaukšanos, kuras ietekme ir minimāla, kā šī sprieduma 48. punkta minētā.
51 Turklāt arguments, ka uz Direktīvas 70/311 2.a pantā ietverto reģistrācijas atteikuma aizliegumu attiecas vienīgi ar tehniska rakstura prasībām saistīti iemesli, nevis ar ceļu satiksmes drošību saistīti iemesli, nevar tikt pieņemts. Pirmkārt, kā pamatoti norāda Komisija, direktīvās par jaunu transportlīdzekļu apstiprināšanu noteiktās tehniskās prasības ir domātas, lai nodrošinātu augsta līmeņa ceļu satiksmes drošību, un tādējādi Direktīvas 70/311 2.a pantā ietvertā aizlieguma piemērojamību nevar ierobežot citu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar ceļu satiksmes drošību. Otrkārt, Lietuvas un Polijas valdības aizstāvētā interpretācija 2.a pantam liegtu tā lietderīgo iedarbību, jo tā ļautu likt šķēršļus tehniskajām prasībām atbilstošu jaunu transportlīdzekļu reģistrācijai ar ceļu satiksmes drošību saistītu iemeslu dēļ – un tieši to šīs tehniskās prasības nodrošina.
52 Tādējādi jāatzīst, ka uz vadītāja vietas izvietojumu, kas ir transportlīdzekļa vadības iekārtas neatņemama sastāvdaļa, attiecas ar Direktīvu 2007/46 un Direktīvu 70/311 noteiktā saskaņošana un līdz ar to dalībvalstis jauna transportlīdzekļa reģistrēšanai viņu teritorijā nevar drošības apsvērumu dēļ pieprasīt, lai šī transportlīdzekļa vadītāja vieta tiktu pārvietota uz pusei, pa kuru notiek ceļu satiksme, pretējo pusi.
Par LESD 34. panta piemērošanu citā dalībvalstī iepriekš reģistrētiem vieglajiem automobiļiem
Lietas dalībnieku argumenti
53 Komisija norāda, ka uz citā dalībvalstī iepriekš reģistrētu transportlīdzekļu reģistrāciju neattiecas Savienības atvasinātās tiesības, bet gan primārās tiesības par preču brīvu apriti. Tā uzskata, ka strīdīgais valsts tiesiskais regulējums, lai gan būdams piemērojams bez izšķirības visiem transportlīdzekļiem, ir pasākums ar importa kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, jo tā mērķis vai sekas ir, ka attieksme pret precēm no citām dalībvalstīm ir nelabvēlīgāka.
54 Komisija apgalvo, ka strīdīgais tiesiskais regulējums nav piemērots izvirzītā ceļu satiksmes drošības mērķa sasniegšanai, ņemot vērā citus atbilstošos faktorus, kas ietekmē šo drošību. Komisija uzskata, ka ceļu satiksmes drošības līmenis nav atkarīgs no tā, kurā transportlīdzekļa pusē izvietota tā stūres iekārta, bet gan ir saistīts ar vadītāju uzvedību un pieredzi, kā arī ar ceļu un transportlīdzekļu stāvokli. Katrā ziņā attiecīgais pasākums esot nesamērīgs, jo izvirzītā mērķa sasniegšanai varētu būt citi, mazāk ierobežojoši pasākumi, tādi kā papildu atpakaļskata spoguļu uzstādīšana un apgaismojuma ierīču un stikla tīrītāju pielāgošana.
55 Lietuvas valdība uzskata, ka strīdīgais tiesiskais reglamentējums ir pamatots no ceļu satiksmes drošības viedokļa, kura Tiesas judikatūrā uzskatīta par imperatīvu vispārējo interešu prasību ceļu izmantotāju dzīvības un veselības aizsardzībai.
56 Pēc Lietuvas valdības domām, attiecīgais tiesiskais regulējums no šī viedokļa ir piemērots izvirzītā mērķa sasniegšanai, ņemot vērā to, ka, ja ceļu satiksme notiek pa ceļa labo pusi, tāda transportlīdzekļa, kura stūre atrodas labajā pusē, vadītāja redzeslauks ir ievērojami mazāks nekā vadītāja, kura transportlīdzekļa stūre atrodas kreisajā pusē, redzeslauks, un Komisija to neapstrīd. Tas radot briesmas ceļu satiksmes drošībai, kuras aizsardzības līmenis ir dalībvalstu ziņā. Komisijas piedāvātie alternatīvie pasākumi būtu vai nu pilnīgi nesamērīgi un pat bīstami, vai arī nenodrošinātu tāda paša līmeņa aizsardzību.
Tiesas vērtējums
57 Raugoties no Tiesas pastāvīgās judikatūras viedokļa, strīdīgais pasākums ir pasākums ar importa kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību, kas ir aizliegts ar LESD 34. pantu, ciktāl tā sekas ir transportlīdzekļu, kuros vadītāja vieta atrodas kreisajā pusē un kuri ir likumīgi ražoti un reģistrēti citās dalībvalstīs, kas nav Lietuvas Republika, piekļuves Lietuvas tirgum kavēšana (par šīs judikatūras izcelsmi skat. 1974. gada 11. jūlija spriedumu lietā 8/74 Dassonville, Recueil, 837. lpp., 5. punkts; 1979. gada 20. februāra spriedumu lietā 120/78 Rewe-Zentral, saukts “Cassis de Dijon”, Recueil, 649. lpp., 14. punkts, kā arī nesenāk – 2009. gada 10. februāra spriedumu lietā C‑110/05 Komisija/Itālija, Krājums, I‑519. lpp., 58. punkts).
58 Saskaņā ar šo pašu judikatūru šādu tiesisko regulējumu var pamatot ar imperatīvām prasībām, ar nosacījumu, ka tas ir piemērots izvirzītā mērķa īstenošanai un nepārsniedz tā sasniegšanai nepieciešamo (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Itālija, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).
59 Lietuvas valdība kā pamatojumu attiecīgajam tiesiskajam regulējumam min nepieciešamību nodrošināt ceļu satiksmes drošību, par kuru nav strīda, ka atbilstoši judikatūrai tā ir primārs vispārējo interešu iemesls, kurš var pamatot šķērsli preču brīvai apritei (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Itālija, 60. punkts un tajā minētā judikatūra).
60 Jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru, kas tāpat ir pastāvīga, tad, ja nepastāv pilnīga saskaņošana Eiropas Savienības līmenī, kā tas ir attiecībā uz citā dalībvalstī jau reģistrētu transportlīdzekļu reģistrāciju dalībvalstī, dalībvalstu ziņā ir lemt par līmeni, kādā tās vēlas nodrošināt ceļu satiksmes drošību to teritorijā, tajā pašā laikā ņemot vērā ar brīvu preču apriti Savienībā saistītās prasības. Šajā ziņā kompetentajām valsts iestādēm ir jāpierāda, ka to tiesiskais regulējums ir piemērots izvirzītā mērķa īstenošanai un nepārsniedz tā sasniegšanai nepieciešamo (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Itālija, 61. un 62. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
61 Kas attiecas uz, pirmkārt, attiecīgā tiesiskā regulējuma piemērotību, Lietuvas valdība apgalvo, ka transportlīdzekļa stūres novietojums tajā pašā pusē kā tā, pa kuru notiek ceļu satiksme, samazina vadītāja redzeslauku, ievērojami apgrūtina apdzīšanu un manevrus, it īpaši uz divvirzienu ceļiem ar vienu brauktuvi katrā virzienā, kādi ir tie, kas veido lielāko daļu Lietuvas autoceļu tīkla, un tādējādi palielina negadījumu risku.
62 Šajā ziņā jānorāda, ka valsts tiesiskais regulējums, ar kuru dalībvalsts teritorijā tiek aizliegts reģistrēt tādu transportlīdzekli, kura stūres iekārta atrodas tajā pašā pusē kā tā, pa kuru notiek ceļu satiksme, var samazināt šādu transportlīdzekļu, kas piedalās satiksmē šajā dalībvalstī, skaitu un tādējādi ar šādu satiksmi saistīto risku. Savukārt šāds risks atbilst pieredzei, ka stūres izvietojumam ir tieša saikne ar vadītāja redzeslauku, turklāt to apstiprina automobiļu ražotāju un koncesionāru prakse katrā valstī principā piedāvāt pārdošanai transportlīdzekļus, kuru stūre atrodas pusei, pa kuru notiek ceļu satiksme, pretējā pusē.
63 Kas attiecas uz, otrkārt, jautājumu par to, vai attiecīgais tiesiskais regulējums nepārsniedz izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešamo, Lietuvas valdība apgalvo, ka neviens cits pasākums un neviens cits tehnisks aizstāšanas līdzeklis nenodrošina tāda paša līmeņa aizsardzību kā strīdīgais pasākums attiecībā uz risku ceļu satiksmei, ko rada stūres atrašanās labajā pusē.
64 Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka risks, ko rada tādu transportlīdzekļu dalība ceļu satiksmē Lietuvas teritorijā, kuru stūre atrodas labajā pusē, ir tāds pats neatkarīgi no tā, vai šie transportlīdzekļi ir jauni vai iepriekš reģistrēti citā dalībvalstī. Attiecībā uz jauniem transportlīdzekļiem šī sprieduma 47. punktā tika uzskatīts, ka likumdevējs ir ņēmis vērā šo iespējamo risku, pieņemot Direktīvas 70/311 2.a pantu.
65 Turpinājumā jānorāda, ka attiecīgajā tiesiskajā regulējumā ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz tādu transportlīdzekļu, kuru stūre atrodas labajā pusē, izmantošanu, kurus izmanto personas, kuru dzīvesvieta ir citās dalībvalstīs, piemēram, tūristi, kuri ierodas Lietuvā uz ierobežotu laiku, kā arī šajā dalībvalstī pirms 1993. gada reģistrētu transportlīdzekļu izmantošanu, kas norāda, ka šajā tiesiskajā regulējumā ar šādu dalību ceļu satiksmē radītie riski tiek pieciesti. Taču risks ceļu satiksmes drošībai šajos gadījumos ir tāds pats, jo vairāk tāpēc, ka šo apmeklētāju plūsma Lietuvas teritorijā ir pastāvīga, un šo risku nevar uzskatīt par zemāku tā iemesla dēļ, ka apmeklētāji, kas ar šādu transportlīdzekli ierodas Lietuvā uz ierobežotu laiku, izvēlētos piesardzīgāku vadības stilu nekā tie, kuru transportlīdzeklis ir reģistrēts šajā dalībvalstī. Tāpat pirms 1993. gada reģistrēto transportlīdzekļu nolietojums nesekmē šī riska mazināšanos.
66 Turklāt saskaņā ar Tiesas rīcība esošo informāciju 22 dalībvalstu tiesiskajā regulējumā – proti, lielā vairumā dalībvalstu – transportlīdzekļu, kuru vadītāja vieta atrodas tajā pašā pusē kā tā, pa kuru notiek ceļu satiksme, reģistrācija ir vai nu skaidri atļauta, vai arī tiek pieciesta, pat ja dažās no šīm dalībvalstīm autoceļu tīkla stāvoklis ir pielīdzināms Lietuvas autoceļu tīkla stāvoklim (pēc analoģijas skat. 2010. gada 28. janvāra spriedumu lietā C‑333/08 Komisija/Francija, Krājums, I‑757. lpp., 105. punkts).
67 Turklāt jāatzīst, ka statistikas dati par ceļu satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu Lietuvas autoceļu tīklā, uz kuriem atsaucās Lietuvas valdība, pietiekami nepierāda saikni starp šo negadījumu skaitu un transportlīdzekļu, kuru vadītāja vieta atradās labajā pusē, iesaistītību. Bez tam tas, ka Lietuvas Republikas iezīme ir ļoti liels reģistrēto transportlīdzekļu skaits uz tūkstoš iedzīvotajiem, un apstāklis, ka tās autoparks ir viens no vecākajiem Eiropā, nav nozīmīgi faktori.
68 Visbeidzot jāuzsver, ka pastāv līdzekļi un pasākumi, kas preču brīvu apriti aizskar mazāk nekā pasākums, par kuru ir runa šajā lietā, un kas tajā pašā laikā spēj ievērojami samazināt risku, ko var radīt tādu transportlīdzekļu dalība ceļu satiksmē, kuru stūre atrodas tajā pašā pusē kā tā, pa kuru notiek ceļu satiksme. It īpaši jāuzsver, ka dalībvalstīm šajā ziņā ir novērtējuma brīvība noteikt pasākumus, tostarp Komisijas ierosinātos, kas atbilstoši tehnoloģiju attīstībai būtu piemēroti, lai transportlīdzekļa, kura stūre atrodas tajā pašā pusē kā tā, pa kuru notiek ceļu satiksme, vadītajam nodrošinātu pietiekamu redzamību gan aizmugurē, gan priekšā.
69 Tādējādi pretēji situācijai, attiecībā uz kuru tika pasludināts iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Itālija, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, nešķiet, ka pasākums, par kuru ir runa šajā lietā, varētu tikt uzskatīts par izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešamu. Ņemot vērā šos apsvērumus, attiecīgais pasākums nav saderīgs ar samērīguma principu.
70 Tādējādi jāatzīst, ka atbilstoši Komisijas prasības pieteikumā minētajam Lietuvas Republika nav izpildījusi savus pienākumus.
Par tiesāšanās izdevumiem
71 Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Lietuvas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai pēdējai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Saskaņā ar šī paša reglamenta 140. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru dalībvalstis, kas iestājušās tiesvedībā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas, ir jānolemj, ka Igaunijas Republika, Latvijas Republika un Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
1) aizliedzot reģistrēt vieglos automobiļus, kuriem stūre atrodas labajā pusē, un/vai izvirzot prasību, ka jauna vai citā dalībvalstī reģistrēta vieglā automobiļa ar stūres iekārtu labajā pusē reģistrēšanai stūre ir jāpārceļ uz kreiso pusi, Lietuvas Republika nav izpildījusi Padomes 1970. gada 8. jūnija Direktīvas 70/311/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju stūres iekārtu 2.a pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvas 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”), 4. panta 3. punktā, kā arī LESD 34. pantā paredzētos pienākumus;
2) Lietuvas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus;
3) Igaunijas Republika, Latvijas Republika un Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
[Paraksti]