Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 11. maijā iesniedza Sąd Rejonowy dla Warszawy-Woli w Warszawie (Polija) – MN, DN, JN, ZN/X Bank S.A.

(Lieta C-198/20)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy dla Warszawy-Woli w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāji: MN, DN, JN, ZN

Atbildētāja: X Bank S.A.

Prejudiciālie jautājumi

Pirmais jautājums ir šāds – vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ¹ 2. panta b) punkts, 3. panta 1. un 2. punkts, 4. pants, kā arī šie apsvērumi:

– tā kā patērētājam jāsaņem līdzvērtīga aizsardzība, slēdzot mutiskus un rakstveida līgumus, pēdējā gadījumā neatkarīgi no tā, vai līguma noteikumi ietverti vienā vai vairākos dokumentos;

– tā kā līgumu noteikumu negodīga rakstura novērtēšanu atbilstoši izvēlētiem vispārējiem kritērijiem, jo īpaši sabiedriska rakstura pārdošanas un piegāžu jomā, kur tiek sniegti kopēji pakalpojumi, ievērojot lietotāju solidaritāti, jāpapildina ar līdzekļiem dažādu iesaistīto interešu vispārēja izvērtējuma veikšanai; tā kā tam nepieciešama godprātība; tā kā, novērtējot godprātību, jāpievērš īpaša uzmanība pušu pozīcijām pie līguma slēgšanas attiecībā uz to, vai patērētājs kaut kādā veidā ticis mudināts piekrist noteikumiem un vai preces vai pakalpojumi tikuši pārdoti vai piegādāti pēc patērētāja īpaša pasūtījuma; tā kā pārdevēju vai piegādātāju var uzskatīt par godprātīgu, ja tas izturas godīgi un līdzvērtīgi pret otru līguma pusi, kuras likumīgās intereses tam jāņem vērā;

– tā kā līgumus būtu jāsastāda vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, patērētājam būtu jādod iespēja faktiski izskatīt visus noteikumus un, ja rodas šaubas, priekšroka dodama interpretācijai, kas ir vislabvēlīgākā patērētājam;

ņemot vērā Tiesas 2015. gada 3. septembra sprieduma Horațiu Ovidiu Costea/SC Volksbank România SA (C-110/14, ECLI:EU:C:2015:538) 16. un 21. punktu, kā arī ģenerāladvokāta Pedro Krusa Viljalona [Pedro Cruz Villalón] 2015. gada 23. aprīļa secinājumu (ECLI:EU:C:2015:271) 20. un 26.–33. punktu,

ir jāinterpretē tādējādi, ka ar Direktīvu 93/13 piešķirtā patērētāju aizsardzība ir piemērojama ikvienam patērētājam?

Vai arī, kā norādīts Tiesas 2014. gada 30. aprīļa sprieduma Árpád Kásler, Hajnalka Káslerné Rábai/OTP Jelzálogbank Zrt (C-26/13, ECLI:EU:C:2014:282) 74. punktā, patērētāju aizsardzību var saņemt tikai vidusmēra patērētājs, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs? Citiem vārdiem sakot – vai valsts tiesa par negodīgiem var atzīt tāda līguma noteikumus, ko noslēdz jebkurš patērētājs, vai tā par negodīgiem var atzīt tikai tāda līguma noteikumus, ko noslēdza patērētājs, kuru var uzskatīt par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu vidusmēra patērētāju?

Ja uz pirmo jautājumu tiek saņemta atbilde, ka atbilstīgi Direktīvai 93/13 patērētāju aizsardzība nav piešķirama ikvienam patērētājam, bet gan tikai tādam, kurš ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs – vai par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu vidusmēra patērētāju var uzskatīt tādu patērētāju, kas pirms līguma noslēgšanas neizlasīja attiecībā pret ārvalsts valūtu indeksēta hipotekārā kredīta līgumu, kura summa ir 150 000 PLN un kurš tiek noslēgts uz 30 gadiem? Vai šādam patērētājam var tikt piešķirta aizsardzība atbilstīgi Direktīvai 93/13?

Ja uz pirmo jautājumu tiek saņemta atbilde, ka atbilstīgi Direktīvai 93/13 patērētāju aizsardzība nav piešķirama ikvienam patērētājam, bet gan tikai tādam, kurš ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs – vai par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu vidusmēra patērētāju var uzskatīt tādu patērētāju, kas gan izlasīja projektu attiecībā pret ārvalsts valūtu indeksēta hipotekārā kredīta līgumam, kura summa ir 150 000 PLN un kurš tiek noslēgts uz 30 gadiem, bet to līdz galam nesaprata un tomēr neveica pasākumus, lai saprastu tā nozīmi pirms noslēgšanas, it īpaši nevērsās pie otrās līgumslēdzējās puses, proti, bankas, ar lūgumu izskaidrot tā saturu un atsevišķu noteikumu nozīmi? Vai šādam patērētājam var tikt piešķirta aizsardzība atbilstīgi Direktīvai 93/13?

____________

¹ OV 1993, L 95, 29. lpp.