Lieta C‑38/14

Subdelegación del Gobierno en Gipuzkoa – Extranjería

pret

Samir Zaizoune

(Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Direktīva 2008/115/EK – Kopīgi standarti un procedūras attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi – 6. panta 1. punkts un 8. panta 1. punkts – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir paredzēts nelikumīgas uzturēšanās gadījumā atkarībā no apstākļiem piemērot naudas sodu vai izraidīšanu

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 23. aprīļa spriedums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Atbilstošo Savienības tiesību aspektu identificēšana – Jautājumu pārformulēšana

(LESD 267. pants)

2.        Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir paredzēts nelikumīgas uzturēšanās gadījumā atkarībā no apstākļiem piemērot naudas sodu vai izraidīšanu – Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115 6. panta 1. punkts un 8. panta 1. punkts)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 25.–28. punktu)

2.        Direktīva 2008/115 par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, tostarp tās 6. panta 1. punkts un 8. panta 1. punkts, tos lasot kopā ar 4. panta 2. un 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka trešās valsts valstspiederīgā nelikumīgas uzturēšanās šīs valsts teritorijā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro vai nu naudas sodu, vai izraidīšanu, šiem pasākumiem esot savstarpēji izslēdzošiem.

Šajā ziņā Direktīvas 2008/115 mērķis, kā tas izriet no tās preambulas 2. un 4. apsvēruma, ir ieviest efektīvu izraidīšanas un atgriešanas politiku. Saskaņā ar tās 1. pantu ar šo direktīvu ir noteikti kopēji standarti un procedūras, kas dalībvalstīs ir jāpiemēro attiecībā uz nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu.

Turklāt minētās direktīvas 6. panta 1. punktā vispirms ir paredzēts principiāls dalībvalstu pienākums pieņemt atgriešanas lēmumu par ikvienu trešās valsts valstspiederīgo, kurš nelikumīgi uzturas to teritorijā. Turklāt tiklīdz ir pieņemts atgriešanas lēmums attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, tomēr šī persona nav izpildījusi savu atgriešanās pienākumu neatkarīgi no tā, vai tas būtu termiņā, kas noteikts, lai atgrieztos brīvprātīgi, vai tad, ja šajā ziņā nav noteikts termiņš, Direktīvas 2008/115 8. panta 1. punktā dalībvalstīm ir uzlikts pienākums – ar mērķi nodrošināt atgriešanas procedūru efektivitāti – veikt visus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai īstenotu ieinteresētās personas izraidīšanu, proti, saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 5. punktu – fizisku ieinteresētās personas izvešanu no minētās dalībvalsts.

No tā izriet, ka šāds valsts tiesiskais regulējums neatbilst skaidrajām prasībām, kādas ir noteiktas Direktīvas 2008/115 6. panta 1. punktā un 8. panta 1. punktā. Dalībvalstu iespēja saskaņā ar Direktīvas 2008/115 4. panta 2. un 3. punktu izdarīt atkāpes no šajā direktīvajām paredzētajiem standartiem un procedūrām nevar atspēkot šo secinājumu.

(sal. ar 30., 31., 33., 35., 36. un 41. punktu un rezolutīvo daļu)