TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)

2014. gada 13. maijā (*)

Personas dati – Fizisku personu aizsardzība saistībā ar šo datu apstrādi – Direktīva 95/46/EK – 2., 4., 12. un 14. pants – Materiālā un teritoriālā piemērošanas joma – Interneta meklētājprogrammas – Mājaslapās ietverto datu apstrāde – Šo datu meklēšana, indeksēšana un uzglabāšana – Meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja atbildība – Reģistrācija dalībvalsts teritorijā – Šī pakalpojumu sniedzēja pienākumu un attiecīgās personas tiesību apjoms – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 7. un 8. pants

Lieta C‑131/12

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Audiencia Nacional (Spānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2012. gada 27. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2012. gada 9. martā, tiesvedībā

Google Spain SL,

Google Inc.

pret

Agencia Española de Protección de Datos (AEPD),

Mario Costeja González.

TIESA (virspalāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skuris [V. Skouris], priekšsēdētāja vietnieks K. Lēnartss [K. Lenaerts], palātu priekšsēdētāji M. Ilešičs [M. Ilešič] (referents), L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], T. fon Danvics [T. von Danwitz], M. Safjans [M. Safjan], tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský], E. Levits, A. O’Kīfs [A. Ó Caoimh], A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], M. Bergere [M. Berger], A. Prehala [A. Prechal] un E. Jarašūns [E. Jarašiūnas],

ģenerāladvokāts N. Jēskinens [N. Jääskinen],

sekretāre M. Fereira [M. Ferreira], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 26. februāra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Google Spain SL un Google Inc vārdā – F. González Díaz, J. Baño Fos un B. Holles, abogados,

–        M. Costeja González vārdā – J. Muñoz Rodríguez, abogado,

–        Spānijas valdības vārdā – A. Rubio González, pārstāvis,

–        Grieķijas valdības vārdā – E.‑M. Mamouna un K. Boskovits, pārstāvji,

–        Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato,

–        Austrijas valdības vārdā – G. Kunnert un C. Pesendorfer, pārstāvji,

–        Polijas valdības vārdā – B. Majczyna un M. Szpunar, pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – I. Martínez del Peral un B. Martenczuk, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2013. gada 25. jūnija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) 2. panta b) un d) punktu, 4. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu, 12. panta b) punktu un 14. panta pirmās daļas a) punktu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 8. pantu.

2        Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Google Spain SL (turpmāk tekstā – “Google Spain”) un Google Inc., [no vienas puses], un Agencia Española de Protección de Datos (Datu aizsardzības aģentūra, turpmāk tekstā – “AEPD”) un M. Costeja González, [no otras puses], par šīs aģentūras lēmumu, ar kuru apmierināta sūdzība, kuru M. Costeja González iesniedza par šīm divām sabiedrībām, un ar kuru Google Inc. likts izdzēst no sava indeksa personas datus, kas attiecas uz M. Costeja González, un liegt turpmāku piekļuvi šiem datiem.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        Direktīvas 95/46, kuras mērķis saskaņā ar tās 1. pantu ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar personas datu apstrādi, kā arī novērst šķēršļus šo datu brīvai apritei, preambulas 2., 10., 18.–20. un 25. apsvērumā ir paredzēts:

“(2)      tā kā datu apstrādes sistēmas ir paredzētas tam, lai kalpotu cilvēkam; tā kā tām neatkarīgi no fizisku personu pilsonības vai pastāvīgas dzīves vietas jārespektē viņu pamattiesības un brīvības, jo īpaši privātās dzīves neaizskaramības tiesības, un jāveicina [..] personu labklājība;

[..]

(10)      tā kā valstu likumu par personas datu apstrādi mērķis ir aizsargāt pamattiesības un brīvības, īpaši privātās dzīves neaizskaramības tiesības, ko atzīst gan Eiropas Konvencijas par cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību, [kas parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī], 8. pants, gan Kopienas tiesību vispārīgie principi; tā kā šā iemesla dēļ valstu likumu tuvināšanas rezultāts nedrīkst būt jebkādas to sniegtās aizsardzības samazinājums, bet gan tieši pretēji, tiem jācenšas nodrošināt Kopienā augstu aizsardzības līmeni;

[..]

(18)      tā kā, lai nodrošinātu, ka personas nezaudē aizsardzību, uz kuru viņām ir tiesības saskaņā ar šo direktīvu, jebkura personas datu apstrāde Kopienā jāveic saskaņā ar kādas dalībvalsts likumiem; tā kā šajā sakarā dalībvalstī reģistrēta personas datu apstrādātāja veiktu apstrādi būtu jāreglamentē ar šīs dalībvalsts likumiem;

(19)      tā kā nodibinājums dalībvalsts teritorijā paredz efektīvu un reālu darbības veikšanu ar stabilu pasākumu starpniecību; tā kā šāda nodibinājuma juridiskā forma, vienalga, vai tā būtu vienkārši nodaļa [filiāle] vai filiāle [meitasuzņēmums] kā juridiska persona, šajā sakarā nav noteicošais faktors; tā kā gadījumos, kad vairāku dalībvalstu teritorijās ir noteikta viena datu apstrādes iestāde, jo īpaši kā filiāles, tai, lai izvairītos no jebkādas valsts noteikumu apiešanas, jānodrošina, ka katra iestāde pilda tās darbībai piemērojamās attiecīgās valsts tiesību uzliktās saistības;

(20)      tā kā fakts, ka datu apstrādi veic persona, kura reģistrēta trešajā valstī, nedrīkst būt pretrunā ar šajā direktīvā paredzēto personu aizsardzību; tā kā šajos gadījumos apstrādi jāreglamentē ar valsts, kurā atrodas izmantojamie līdzekļi, likumiem un būtu jābūt garantijām, ka šajā direktīvā paredzētās tiesības un pienākumus ievēro praksē;

[..]

(25)      tā kā aizsardzības principi jāatspoguļo, no vienas puses, personām [..], [kas atbildīgas] par apstrādi [..], uzliktajos pienākumos, īpaši attiecībā uz datu kvalitāti, tehnisko drošību, paziņošanu uzraudzības iestādei un uz apstākļiem, kādos apstrādi var realizēt, un, no otras puses, personām, kuru dati ir apstrādes objekts, piešķirtajās tiesībās tikt informētām, ka apstrāde notiek, apspriest šos datus, pieprasīt korekcijas, bet zināmos apstākļos pat iebilst pret apstrādi.”

4        Direktīvas 95/46 2. pantā ir noteikts, ka “šajā direktīvā”:

a)      “personas dati” ir jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjektu”); identificējama persona ir tā, kuru var identificēt tieši vai netieši, norādot reģistrācijas numuru vai vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskās, fizioloģiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktorus;

b)      “personu datu apstrāde” (“apstrāde”) ir jebkura ar personas datiem veikta darbība vai darbību kopums ar vai bez automatizētiem līdzekļiem – kā vākšana, reģistrēšana, organizēšana, uzglabāšana, piemērošana vai pārveidošana, labošana, konsultēšana, izmantošana, atklāšana, pielietojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai darot tos pieejamus citādā veidā, grupēšana vai savienošana, piekļuves noslēgšana, dzēšana vai iznīcināšana;

[..]

d)      “personas datu apstrādātājs” ir fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai jebkura cita institūcija, kura viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka valsts vai Kopienas tiesību akti vai noteikumi, personas datu apstrādātāju vai viņa iecelšanas konkrētos kritērijus var noteikt valsts vai Kopienas tiesību akti;

[..].”

5        Minētās direktīvas 3. panta ar nosaukumu “Darbības joma” 1. punktā ir precizēts:

“Šī direktīva attiecas uz personas datu apstrādi pilnībā vai daļēji ar automatizētiem līdzekļiem un uz personas datu, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, apstrādi, kura netiek veikta ar automatizētiem līdzekļiem.”

6        Šīs pašas direktīvas 4. pantā ar nosaukumu “Piemērojamās valsts tiesības” ir paredzēts:

“1.      Katra dalībvalsts piemēro savas valsts noteikumus personas datu apstrādei, ko tā pieņem saskaņā ar šo direktīvu, ja:

a)      apstrādi veic saistībā ar personas datu apstrādātāja pasākumiem dalībvalsts teritorijā; ja viens un tas pats personas datu apstrādātājs ir reģistrēts vairāku dalībvalstu teritorijās, tam jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu katras šīs iestādes atbilstību šīs valsts piemērojamo tiesību noteiktajām saistībām;

b)      personas datu apstrādātājs ir reģistrēts nevis dalībvalsts teritorijā, bet gan vietā, kur šīs valsts tiesības piemēro, pamatojoties uz starptautiskajām publiskajām tiesībām;

c)      personas datu apstrādātājs nav reģistrēts Kopienas teritorijā un personas datu apstrādes nolūkiem izmanto automatizētu un citādu aprīkojumu, kas atrodas minētās dalībvalsts teritorijā, ja vien šis aprīkojums netiek izmantots vienīgi tranzīta nolūkiem caur Kopienas teritoriju.

2.      Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos apstākļos personas datu apstrādātājam jānozīmē attiecīgās dalībvalsts teritorijā izveidots pārstāvis, neliekot šķēršļus juridiskām darbībām, kuras varētu uzsākt pret pašu personas datu apstrādātāju.”

7        Direktīvas 95/46 II nodaļas I iedaļā ar nosaukumu “Principi, kas attiecas uz datu kvalitāti” 6. pants ir formulēts šādi:

“1.      Dalībvalstis nosaka to, ka personas datiem jābūt:

a)      apstrādātiem godīgi un likumīgi;

b)      vāktiem konkrētiem, skaidriem un likumīgiem nolūkiem, un tos nedrīkst tālāk apstrādāt ar šiem nolūkiem nesavienojamā veidā. Turpmāka datu apstrāde vēsturiskiem, statistiskiem vai zinātniskiem nolūkiem nav uzskatāma par nesavienojamu, ar noteikumu, ka dalībvalstis sniedz atbilstošas garantijas;

c)      adekvātiem, attiecīgiem un ne pārmērīgā apjomā attiecībā uz nolūkiem, kādiem tie savākti un/vai tālāk apstrādāti;

d)      precīziem un nepieciešamības gadījumā atjauninātiem; jāveic visi reālie pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzus vai nepilnīgus datus, ņemot vērā to vākšanas vai turpmākās apstrādes nolūkus, dzēš vai izlabo;

e)      saglabātiem veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju ne ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā. Dalībvalstis nosaka atbilstošas garantijas personas datiem, kurus uzglabā ilgāku laiku, lai izmantotu vēsturiskiem, statistiskiem vai zinātniskiem nolūkiem.

2.      Personas datu apstrādātājam jānodrošina 1. punkta izpilde.”

8        Direktīvas 95/46 II nodaļas II iedaļā ar nosaukumu “Kritēriji datu apstrādes atzīšanai par likumīgu” 7. pantā ir noteikts:

“Dalībvalstis paredz to, ka personas datus var apstrādāt tikai, ja:

[..]

f)      [..] apstrāde vajadzīga personas datu apstrādātāja vai trešo personu, kurām dati tiek atklāti, likumīgo interešu ievērošanai, izņemot, ja šīs intereses ignorē, ņemot vērā datu subjekta pamattiesību un brīvību intereses, kurām nepieciešama aizsardzība saskaņā ar 1. panta 1. punktu.”

9        Minētās direktīvas 9. pantā ar nosaukumu “Personas datu apstrāde un vārda brīvība” ir noteikts:

“Dalībvalstis nosaka izņēmumus vai atkāpes no šīs nodaļas, IV nodaļas un VI nodaļas noteikumiem personas datu apstrādei, kas veikta tikai un vienīgi žurnālistikas nolūkiem vai mākslinieciskās vai literārās izteiksmes nolūkiem, tikai tad, ja tie vajadzīgi, lai saskaņotu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ar normām, kas reglamentē vārda brīvību.”

10      Šīs pašas direktīvas 12. pantā ar nosaukumu “Datu subjekta datu piekļuves tiesības” ir paredzēts:

“Dalībvalstis garantē katram datu subjektam tiesības iegūt no personas datu apstrādātāja:

[..]

b)      atkarībā no apstākļiem datu izlabošanu, dzēšanu vai piekļuves noslēgšanu, ja šo datu apstrāde neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, īpaši datu nepilnības vai neprecizitātes dēļ,

[..].”

11      Direktīvas 95/46 14. pantā ar nosaukumu “Datu subjekta tiesības iebilst” ir noteikts:

“Dalībvalstis piešķir datu subjektam tiesības:

a)      vismaz 7. panta e) un f) [punktā] norādītajos gadījumos jebkurā laikā uz viņa konkrēto situāciju attiecināmu nenoraidāmu likumīgu iemeslu dēļ iebilst pret datu apstrādi, kas attiecas uz viņu, ja vien attiecīgās valsts tiesību akti neparedz citādi. Ja iebildums ir pamatots, personas datu apstrādātāja ierosinātajā apstrādē vairs nedrīkst iesaistīt šos datus;

[..].”

12      Šīs direktīvas 28. pants ar nosaukumu “Uzraudzības iestāde un darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi” ir formulēts šādi:

“1.      Katra dalībvalsts paredz to, ka viena vai vairākas valsts iestādes ir atbildīgas par noteikumu, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar šo direktīvu, piemērošanas pastāvīgu kontroli tās teritorijā.

[..]

3.      Katrai iestādei ir piešķirtas:

–        izmeklēšanas pilnvaras, tādas kā datu, kuri veido apstrādes darbību priekšmetu, piekļuves pilnvaras un pilnvaras ievākt tās uzraudzības pienākumu izpildei visu vajadzīgo informāciju;

–        efektīvas iejaukšanās pilnvaras, tādas kā, piemēram, [..] likt noslēgt piekļuvi, dzēst vai iznīcināt datus, noteikt pagaidu vai galīgu aizliegumu datu apstrādei [..];

–        [..].

Uzraudzības iestādes lēmumus, kuri dod tiesības uz sūdzību procedūru, var pārsūdzēt tiesā.

4.      Katra uzraudzības iestāde uzklausa jebkuras personas vai šo personu pārstāvošas apvienības iesniegtu prasību, kas saistīta ar šīs personas tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi. Ieinteresēto personu jāinformē par prasības rezultātu.

[..]

6.      Katra uzraudzības iestāde ir kompetenta, lai kādas valsts tiesības tiktu piemērotas konkrētajai datu apstrādei, pati savas dalībvalsts teritorijā realizēt tai saskaņā ar 3. punktu piešķirtās pilnvaras. Katru uzraudzības iestādi var lūgt citas dalībvalsts iestāde realizēt tās pilnvaras.

Uzraudzības iestādes sadarbojas savā starpā, ciktāl tas nepieciešams to pienākumu izpildei, jo īpaši apmainoties ar visu lietderīgo informāciju.

[..]”

 Spānijas tiesības

13      Direktīva 95/46 tika transponēta Spānijas tiesībās ar 1999. gada 13. decembra Pamatlikumu Nr. 15/1999 par personas datu aizsardzību [Ley Orgánica 15/1999, de 13 de diciembre, de Protección de Datos de Carácter Personal] (1999. gada 14. decembra BOE Nr. 298, 43088. lpp.).

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

14      2010. gada 5. martā M. Costeja González, Spānijas pilsonis, kas dzīvo Spānijā, iesniedza AEPD sūdzību par La Vanguardia Ediciones SL, kas publicē lieltirāžas dienas laikrakstu, it īpaši Katalonijā (Spānija) (turpmāk tekstā – “La Vanguardia”), kā arī par Google Spain un Google Inc. Šī sūdzība bija balstīta uz to, ka tad, kad interneta lietotājs ievadīja M. Costeja González vārdu Google grupas interneta meklētājprogrammā (turpmāk tekstā – “Google Search”), viņš nonāca pie saitēm uz dienas laikraksta La Vanguardia divām – attiecīgi 1998. gada 19. janvāra un 9. marta – lapaspusēm, kurās bija paziņojums, kurā minēts M. Costeja González vārds sakarā ar nekustamas mantas izsoli saistībā ar apķīlāšanu sociālās apdrošināšanas parādu dēļ.

15      Ar šo sūdzību M. Costeja González lūdza, pirmkārt, lai La Vanguardia tiktu uzdots vai nu dzēst, vai izmainīt šis lapas, lai tajās vairs neparādītos viņa personas dati, vai arī izmantot noteiktus rīkus, kurus sniedz interneta meklētājprogrammas šo datu aizsargāšanai. Otrkārt, viņš lūdza, lai vai nu Google Spain, vai Google Inc. tiktu uzdots dzēst vai aizklāt viņa personīgos datus, lai tie vairs neparādītos meklēšanas rezultātos un vairs nebūtu La Vanguardia saitēs. M. Costeja González šajā sakarā apgalvoja, ka apķīlāšana, kas uz viņu attiecās, bija pilnībā atrisināta jau pirms vairākiem gadiem un ka tās pieminēšanai vairs nebija nekādas nozīmes.

16      Ar 2010. gada 30. jūlija lēmumu AEPD noraidīja šo sūdzību, ciktāl tā attiecās uz La Vanguardia, uzskatot, ka tās veiktā attiecīgās informācijas publicēšana bija tiesiski pamatota, jo tā notika, pamatojoties uz Darba un sociālo lietu ministrijas rīkojumu, un tās mērķis bija nodrošināt maksimālu reklāmu publiskai pārdošanai, lai uzaicinātu iespējami lielāko skaitu izsoles dalībnieku.

17      Taču šī pati sūdzība tika apmierināta, ciktāl tā tika vērsta pret Google Spain un Google Inc. AEPD šajā ziņā ir uzskatījusi, ka interneta meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji ir pakļauti tiesiskajam regulējumam datu aizsardzības jomā, jo tie veic datu apstrādi, par kuru tie ir atbildīgi, un ka tie rīkojas kā informācijas sabiedrības starpnieki. AEPD ir uzskatījusi, ka tā ir tiesīga uzdot datu izņemšanu un noteikt aizliegumu interneta meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem piekļūt noteiktiem datiem, ja tā uzskata, ka to lokalizēšana un izplatīšana var aizskart pamattiesības uz datu aizsardzību un personu cieņu plašā nozīmē, kas arī ietver vienkāršu ieinteresētās personas vēlmi, ka par šiem datiem neuzzina trešās personas. AEPD ir uzskatījusi, ka šis pienākums var tieši attiekties uz interneta meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem, nepastāvot nepieciešamībai izdzēst šos datus vai informāciju no mājaslapas, kurā tie ir, it īpaši, ja šīs informācijas saglabāšana šajā mājaslapā ir attaisnota ar tiesību normu.

18      Google Spain un Google Inc. par minēto lēmumu ir iesniegušas divas atsevišķas apelācijas sūdzības Audiencia Nacional [Valsts tiesā], kuras tā ir apvienojusi.

19      Šī tiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu norāda, ka šīs apelācijas sūdzības izraisa jautājumu par to, kādi pienākumi ir interneta meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar to ieinteresēto personu personas datu aizsardzību, kuras nevēlas, lai noteikta informācija, kas publicēta trešo personu mājaslapās un kurā ir ietverti viņu personas dati, kas ļauj saistīt šo informāciju ar šīm personām, tiktu lokalizēta, indeksēta un nodota interneta lietotāju rīcībā uz nenoteiktu laiku. Atbilde uz šo jautājumu esot atkarīga no veida, kādā Direktīva 95/46 ir jāinterpretē šo tehnoloģiju kontekstā, kuras ir parādījušās pēc tās publicēšanas.

20      Šādos apstākļos Audiencia Nacional nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Attiecībā uz Direktīvas [95/46] teritoriālo piemērošanas jomu un līdz ar to attiecībā uz Spānijas datu aizsardzības tiesisko regulējumu:

a)      Vai jāuzskata, ka pastāv “reģistrācija” Direktīvas 95/46/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ja pastāv viens vai vairāki no šādiem gadījumiem:

–        ja uzņēmums, kas nodrošina meklētājprogrammu, izveido dalībvalstī filiāli vai meitasuzņēmumu, kurš ir paredzēts reklāmas laukumu, kuri tiek piedāvāti šajā meklētājprogrammā, reklamēšanai un pārdošanai un kura darbība ir domāta šīs valsts iedzīvotājiem;

vai

–        ja mātesuzņēmums ieceļ meitasuzņēmumu, kurš atrodas šajā dalībvalstī, par savu pārstāvi un personas datu apstrādātāju divām konkrētām kartotēkām, kurās ir iekļauti to klientu dati, kuri ir noslēguši līgumus par reklāmas izvietošanu ar šo uzņēmumu,

vai

–        ja filiāle vai meitasuzņēmums, kas ir reģistrēts dalībvalstī, nodod mātesuzņēmumam, kas ir dibināts ārpus Eiropas Savienības, sūdzības un prasības, ko tam iesniedz gan datu subjekti, gan kompetentās iestādes saistībā ar tiesībām uz datu aizsardzības ievērošanu, pat ja minētā sadarbība tiek īstenota labprātīgi?

b)      Vai [Direktīvas 95/46] 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiek “izmantots aprīkojums, kas atrodas minētās dalībvalsts teritorijā”:

–        ja meklētājprogramma izmanto “interneta zirnekļus” vai indeksēšanas robotus, lai lokalizētu un indeksētu informāciju mājaslapās, kas atrodas serveros šajā dalībvalstī,

vai

–        ja meklētājprogramma izmanto dalībvalsts domēna nosaukumu un tajā veiktie meklējumi un rezultāti ir atkarīgi no šīs dalībvalsts valodas?

c)      Vai interneta meklētājprogrammu indeksētās informācijas pagaidu uzglabāšanu var uzskatīt par aprīkojuma izmantošanu [Direktīvas 95/46] 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē? Ja atbilde uz šo pēdējo jautājumu ir apstiprinoša, vai var uzskatīt, ka šis piesaistes [valsts tiesībām] kritērijs ir izpildīts, ja uzņēmums atsaka atklāt vietu, kur šīs ziņas tiek uzglabātas, atsaucoties uz ar konkurenci saistītiem apsvērumiem?

d)      Neatkarīgi no atbildes uz iepriekšējiem jautājumiem un it īpaši gadījumā, ja Tiesa uzskatītu, ka nav izpildīti piesaistes [valsts tiesībām] kritēriji, kas noteikti Direktīvas [95/46] 4. pantā:

vai atbilstoši [Hartas] 8. pantam [Direktīva 95/46] ir piemērojama datu aizsardzības jomā dalībvalstī, kurā strīds ir radies un kurā būtu iespējama efektīvāka [..] Savienības pilsoņu tiesību aizsardzība?

2)      Attiecībā uz meklētājprogrammu darbībām kā satura nodrošinātājiem saistībā ar [Direktīvu 95/46]:

a)      Attiecībā uz [Google Search] kā satura nodrošinātāja darbību internetā, kura izpaužas publicētās vai trešo personu internetā ievietotās informācijas lokalizēšanā, to automātiski indeksējot, to īslaicīgi uzglabājot un, visbeidzot, to nododot internetā lietotāju rīcībā noteiktā svarīguma secībā, ja minētā informācija ietver trešo personu personiskos datus, vai iepriekš aprakstītā darbība ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ietilpst “personas datu apstrādes” jēdzienā, kas definēts [Direktīvas 95/46] 2. panta b) punktā?

b)      Apstiprinošas atbildes uz iepriekšējo jautājumu gadījumā un joprojām saistībā ar iepriekš aprakstīto darbību:

vai [Direktīvas 95/46] 2. panta d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmums, kas apkalpo [Google Search], ir “personas datu apstrādātājs” personas datiem, kuri ir ietverti mājaslapās, kuras indeksē šī meklētājprogramma?

c)      Apstiprinošas atbildes uz iepriekšējo jautājumu gadījumā:

vai, lai nodrošinātu tiesību, kas noteiktas [Direktīvas 95/46] 12. panta b) punktā un 14. panta [pirmās daļas] a) punktā, ievērošanu, [AEPD] var tieši uzdot [Google Search] dzēst no tās indeksa informāciju, ko ir publicējušas trešās personas, vispirms vai vienlaikus nevēršoties pie tās mājaslapas īpašnieka, kur atrodas minētā informācija?

d)      Apstiprinošas atbildes uz iepriekšējo jautājumu gadījumā:

vai tiktu izslēgts meklētājprogrammu pienākums aizsargāt šīs tiesības gadījumā, ja informāciju, kas satur personas datus, ir likumīgi publicējušas trešās personas un tā saglabājas sākotnējā mājaslapā?

3)      Attiecībā uz tiesību uz datu dzēšanu un/vai tiesību iebilst pret to, ka tiek apstrādāti dati, kas attiecas uz datu subjektu, apjomu saistībā ar tiesībām tikt aizmirstam Tiesai tiek uzdots šāds jautājums:

Vai tiesības uz personas datu dzēšanu un piekļuves noslēgšanu un tiesības iebilst pret to apstrādāšanu (tiesības, kas reglamentētas [Direktīvas 95/46] 12. panta b) punktā un 14. panta [pirmās daļas] a) punktā) ir jāinterpretē tādējādi, ka datu subjekts var vērsties pie meklētājprogrammām, lai liegtu informācijas, kas attiecas uz viņa personu un ir publicēta trešo personu mājaslapās, indeksēšanu, atsaucoties uz šīs personas vēlmi, lai šo informāciju neuzzinātu interneta lietotāji, ja tā uzskata, ka šī informācija tai var kaitēt, vai vēlas, lai tā tiktu aizmirsta, kaut arī tā ir informācija, kuru trešās personas ir publicējušas likumīgi?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par otrā jautājuma a) un b) daļu saistībā ar Direktīvas 95/46 materiālo piemērošanas jomu

21      Ar sava otrā jautājuma a) un b) daļu, kuri ir jāizvērtē vispirms, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 95/46 2. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka meklētājprogrammu kā satura nodrošinātāja darbība, kura izpaužas kā publicētās vai trešo personu internetā ievietotās informācijas lokalizēšana, to automātiski indeksējot, to īslaicīgi uzglabājot un, visbeidzot, to nododot interneta lietotāju rīcībā noteiktā svarīguma secībā, ir jākvalificē par “personas datu apstrādi” minētas tiesību normas nozīmē, ja minētā informācija ietver trešo personu personas datus. Apstiprinošas atbildes gadījumā iesniedzējtiesa turklāt vēlas uzzināt, vai 2. panta d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs ir jāuzskata par “atbildīgu” par šādu personas datu apstrādi šīs tiesību normas nozīmē.

22      Google Spain un Google Inc. uzskata, ka meklētājprogrammu darbība nevar tikt uzskatīta par tādu datu apstrādi, kas parādās trešo personu mājaslapās, kuras tiek norādītas meklēšanas rezultātu sarakstā, jo šīs programmas apstrādājot internetā pieejamo informāciju kopumā, nenošķirot personas datus no citas informācijas. Turklāt, pat pieņemot, ka šī darbība būtu jākvalificē kā datu apstrāde, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs nevarot tikt uzskatīts par “atbildīgo” par šo apstrādi, jo tas nezinot par šiem datiem un tam neesot kontroles pār tiem.

23      Taču M. Costeja González, Spānijas valdība, Itālijas valdība, Austrijas valdība un Polijas valdība, kā arī Eiropas Komisija uzskata, ka šī darbība katrā ziņā liecina par “datu apstrādi” Direktīvas 95/46 nozīmē, kura atšķiras no mājaslapu izdevēju veiktās datu apstrādes un kurai ir citi mērķi. Meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs esot “atbildīgs” par tā veikto datu apstrādi, ja tas nosaka šīs apstrādes mērķus un līdzekļus.

24      Grieķijas valdība uzskata, ka attiecīgā darbība ir šāda “apstrāde”, taču tiktāl, ciktāl meklētājprogrammas kalpo par vienkāršiem starpniekiem; uzņēmumi, kas tās ekspluatē, nevar tikt uzskatīti par “atbildīgiem”, izņemot gadījumus, ja tie uzglabā datus “pagaidu atmiņā” vai “buferatmiņā” periodā, kas pārsniedz to, kas ir tehniski nepieciešams.

25      Šajā ziņā ir jānorāda, ka Direktīvas 95/46 2. panta b) punktā “personas datu apstrāde” tiek definēta kā “jebkura darbība vai darbību kopums, ko veic ar personas datiem ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, datu vākšana, reģistrēšana, organizēšana, saglabāšana, pielāgošana vai grozīšana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, atklāšana, izmantojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai citādi padarot tos pieejamus, saskaņošana vai apvienošana, bloķēšana, dzēšana vai iznīcināšana”.

26      Saistībā, konkrēti, ar internetu Tiesai jau ir bijusi iespēja konstatēt, ka darbība, kuras rezultātā interneta vietnē tiek ievietoti personas dati, ir jāuzskata par šādu “apstrādi” Direktīvas 95/46 2. panta b) punkta nozīmē (skat. spriedumu Lindqvist, C‑101/01, EU:C:2003:596, 25. punkts).

27      Saistībā ar darbību, par kuru ir runa pamatlietā, netiek apstrīdēts, ka dati, kurus meklētājprogrammas atradušas, indeksējušas, noglabājušas un nodevušas to lietotāju rīcībā, ietver arī informāciju par identificētām vai identificējamām fiziskajām personām un līdz ar to “personas datus” šīs direktīvas 2. panta a) punkta nozīmē.

28      Līdz ar to ir jākonstatē, ka, automatizēti, konstanti un sistemātiski izmantojot internetu tajā publicētās informācijas meklēšanai, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs “vāc” šādus datus, kurus tas pēc tam “atgūst”, “reģistrē” un “organizē” savu indeksācijas programmu ietvaros, “saglabā” savos serveros un attiecīgajā gadījumā “atklāj” vai “padara tos pieejamus” saviem lietotājiem to meklējumu rezultātu sarakstu formā. Tā kā šīs darbības ir tiešā un beznosacījuma veidā norādītas Direktīvas 95/46 2. panta b) punktā, tās ir jākvalificē kā “apstrāde” šīs tiesību normas nozīmē, un nav svarīgi, ka meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs piemēro tās pašas darbības cita veida informācijai un nenošķir šo informāciju no personas datiem.

29      Iepriekš minēto konstatējumu arī nevājina tas, ka šie dati jau ir tikuši publicēti internetā un ka meklētājprogramma tos nav grozījusi.

30      Tādējādi Tiesa jau ir konstatējusi, ka Direktīvas 95/46 2. panta b) punktā norādītās darbības ir jākvalificē kā šāda apstrāde ar gadījumā, ja tās attiecas vienīgi uz tādu informāciju kā mēdijos publicētā. Tiesa šajā ziņā ir norādījusi, ka vispārējā atkāpe no Direktīvas 95/46 piemērošanas šajā gadījumā lielā mērā padarītu šo direktīvu bezjēdzīgu (šajā ziņā skat. spriedumu Satakunnan Markkinapörssi un Satamedia, C‑73/07, EU:C:2008:727, 48. un 49. punkts).

31      Turklāt no Direktīvas 95/46 2. panta b) punktā ietvertās definīcijas izriet, ka, lai gan personas datu grozīšana, protams, ir apstrāde tās nozīmē, saistībā ar tajā minētajām citām darbībām nekāda veidā nav nepieciešams, lai šie dati tiktu grozīti.

32      Saistībā ar jautājumu, vai meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs ir jāuzskata par “personas datu apstrādātāju”, kurš ir atbildīgs par šīs programmas veikto apstrādi tādas darbības ietvaros, par kādu ir runa pamatlietā, ir jāatgādina, ka Direktīvas 95/46 2. panta d) punktā tas ir definēts kā “fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai jebkura cita institūcija, kura viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus”.

33      Meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs ir tas, kurš nosaka šīs darbības nolūkus un līdzekļus un tādējādi – personas datu apstrādi, ko tas veic pats šīs darbības ietvaros, un tas līdz ar to ir jāuzskata par “atbildīgo” par šo apstrādi saskaņā ar minēto 2. panta d) punktu.

34      Turklāt ir jākonstatē, ka būtu pretēji ne tikai šīs tiesību normas skaidrajam formulējumam, bet arī tās mērķim – ar jēdziena “atbildīgais” plašu definēšanu nodrošināt efektīvu un pilnīgu attiecīgo personu aizsardzību – izslēgt no šī jēdziena meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēju, jo tas neīsteno kontroli pār personas datiem, kuri publicēti trešo personu mājaslapās.

35      Šajā ziņā ir jāuzsver, ka personas datu apstrāde, kas veikta meklētājprogrammas darbības ietvaros, atšķiras no interneta vietnes izdevēju darbības, kas ietver šo datu atspoguļošanu interneta vietnē, un to papildina.

36      Turklāt nav strīda par to, ka šai meklētājprogrammu darbībai ir noteicoša loma minēto datu globālajā izplatīšanā, jo tā padara šos datus pieejamus visiem interneta lietotājiem, kuri veic meklējumu ar attiecīgās personas vārdu, ieskaitot interneta lietotājus, kuri citādi nebūtu atraduši mājaslapu, kurā ir publicēti šie paši dati.

37      Turklāt internetā publicētās informācijas organizēšana un apkopošana, ko veic meklētājprogrammas ar mērķi atvieglot to lietotājiem piekļuvi šai informācijai, var izraisīt to, ka tad, kad šie lietotāji ir veikuši meklējumu, izmantojot fiziskas personas vārdu, tie iegūst ar rezultātu sarakstu strukturētu internetā atrodamas informācijas, kas attiecas uz šo personu, kopsavilkumu, kas tiem ļauj izveidot vairāk vai mazāk detalizētu attiecīgās personas profilu.

38      Ciktāl meklētājprogrammas darbība tādējādi var būtiski un papildus – salīdzinājumā ar mājaslapu izdevēju darbību – ietekmēt pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, šādas meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam kā personai, kas nosaka šīs darbības mērķus un līdzekļus, savas atbildības, kompetenču un iespēju ietvaros ir jānodrošina, lai tā atbilstu Direktīvas 95/46 prasībām, lai tajā paredzētās garantijas varētu tikt pilnībā nodrošinātas un lai faktiski varētu tikt realizēta tostarp attiecīgo personu efektīva un pilnīga privātās dzīves aizsardzība.

39      Visbeidzot, tas, ka mājaslapu izdevējiem ir iespēja meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem – tostarp ar tādu izslēgšanas protokolu kā “robot.txt” vai tādu kodu kā “noindex” vai “noarchive” palīdzību – norādīt, ka tie vēlas, lai noteikta informācija, kas publicēta to mājaslapā, tiktu pilnībā vai daļēji izslēgta no šo meklētājprogrammu automātiskajiem indeksiem, nenozīmē, ka šādas norādes neesamība no šo izdevēju puses atbrīvo meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēju no atbildības saistībā ar personas datu apstrādi, ko tas veic šīs meklētājprogrammas darbības ietvaros.

40      Proti, šis apstāklis nemaina to, ka šīs apstrādes mērķus un līdzekļus nosaka šis pakalpojumu sniedzējs. Turklāt, pat pieņemot, ka minētā mājaslapu izdevēju iespēja nozīmē, ka tie kopīgi ar šo pakalpojumu sniedzēju nosaka šīs apstrādes līdzekļus, šī konstatējuma dēļ pēdējā minētā atbildība netiek mazināta, jo Direktīvas 95/46 2. panta d) punktā ir tieši paredzēts, ka [tas] šo noteikšanu var veikt “vien[s] pats vai kopīgi ar cit[iem]”.

41      No iepriekš minētā izriet, ka uz otrā jautājuma a) un b) daļu ir jāatbild, ka Direktīvas 95/46 2. panta b) un d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, meklētājprogrammas kā satura nodrošinātāja darbība, kura izpaužas kā publicētās vai trešo personu internetā ievietotās informācijas atrašana, to automātiski indeksējot, to īslaicīgi uzglabājot un, visbeidzot, to nododot interneta lietotāju rīcībā noteiktā svarīguma secībā, ir jākvalificē kā “personas datu apstrāde” 2. panta b) punkta nozīmē, ja minētā informācija ietver trešo personu personas datus, un, otrkārt, šīs meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs ir jāuzskata par “atbildīgu” par šādu personas datu apstrādi minētā 2. panta d) punkta nozīmē.

 Par pirmā jautājuma a)–d) daļu saistībā ar Direktīvas 95/46 teritoriālo piemērošanas jomu

42      Ar sava pirmā jautājuma a)–d) daļu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai ir iespējams piemērot valsts tiesisko regulējumu, ar kuru transponēta Direktīva 95/46, tādos apstākļos, par kādiem ir runa pamatlietā.

43      Šajā sakarā iesniedzējtiesa ir konstatējusi šādus faktus:

–        Google Search tiek piedāvāta visā pasaulē ar mājaslapas “www.google.com” starpniecību. Daudzās valstīs ir lokālās versijas, kas adaptētas valsts valodā. Google Search spāņu valodas versija tiek piedāvāta ar mājaslapas “www.google.es”, kas reģistrēta 2003. gada 16. septembrī, starpniecību. Google Search ir viena no Spānijā visvairāk izmantotajām meklētājprogrammām.

–        Google Search apkalpo Google Inc., kas ir Google grupas mātesuzņēmums un kura juridiskā adreses ir Amerikas Savienotajās Valstīs.

–        Google Search indeksē mājaslapas visā pasaulē, tostarp mājaslapas, kas atrodas Spānijā. Informācija, kas indeksēta ar “interneta zirnekļiem” vai indeksēšanas robotiem, t.i., informātikas programmām, kas tiek izmantotas majaslapu satura metodiskai un automatizētai izvērtēšanai un pārskatīšanai, tiek īslaicīgi saglabāta serveros, kuru atrašanās valsts nav zināma, jo šī informācija tiek turēta noslēpumā konkurences apsvērumu dēļ.

–        Google Search ne tikai sniedz piekļuvi indeksētajās mājaslapās ietvertajam saturam, bet arī izmanto peļņai šo darbību, lai par samaksu pievienotu reklāmu, kas saistīta ar interneta lietotāju ievadītajiem meklēšanas terminiem, uzņēmumiem, kas vēlas izmantot šo instrumentu, lai piedāvātu savas preces vai pakalpojumus interneta lietotājiem.

–        Google grupa izmanto savu meitas uzņēmumu Google Spain, lai veicinātu reklāmas laukumu pārdošanu, kuri tiek radīti mājaslapā “www.google.com”. Google Spain, kas tika izveidota 2003. gada 3. septembrī, ir atsevišķa juridiskā persona, un tās juridiskā adrese ir Madridē (Spānija). Tā attīsta savu darbību būtībā attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir bāzēti Spānijā, rīkojoties kā minētās grupas komercaģents šajā dalībvalstī. Tās darbības mērķis ir veicināt, atvieglot un īstenot tiešsaistes reklāmas preču un pakalpojumu pārdošanu, kā arī īstenot šīs reklāmas marketingu.

–        Google Inc. iecēla Google Spain par atbildīgo Spānijā par divām kartotēkām, ko Google Inc. reģistrējusi AEPD; šīs kartotēkas ir paredzētas klientu, kuri noslēguši reklāmas pakalpojumu līgumus ar Google Inc., personas datu ietveršanai.

44      Konkrēti, iesniedzējtiesa prioritāri jautā par jēdzienu “reģistrācija” Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē un par jēdzienu “izmantots aprīkojums, kas atrodas minētās dalībvalsts teritorijā” 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

 Par pirmā jautājuma a) daļu

45      Ar sava pirmā jautājuma a) daļu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka personas datu apstrāde tiek veikta par šo apstrādi dalībvalsts teritorijā atbildīgā nodibinājuma darbības ietvaros šīs tiesību normas nozīmē, ja ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

–        ja uzņēmums, kas nodrošina ar meklētājprogrammu, izveido dalībvalstī filiāli vai meitasuzņēmumu, kas ir paredzēts reklāmas laukumu meklētājprogrammā reklamēšanai un pārdošanai un kura darbība ir domāta šīs valsts iedzīvotājiem, vai

–        ja mātesuzņēmums ieceļ meitasuzņēmumu, kurš atrodas šajā dalībvalstī, par savu pārstāvi un personas datu apstrādātāju divām konkrētām kartotēkām, kas ir saistītas ar to klientu datiem, kuri ir noslēguši līgumus par reklāmas izvietošanu ar iepriekš minēto uzņēmumu, vai

–        ja filiāle vai meitasuzņēmums, kas ir reģistrēts dalībvalstī, nodod mātesuzņēmumam, kas ir dibināts ārpus Savienības, sūdzības un prasības, ko tam iesniedz gan datu subjekti, gan kompetentās iestādes, lai panāktu tiesību uz personas datu aizsardzību ievērošanu, pat ja minētā sadarbība tiek īstenota labprātīgi.

46      Saistībā ar pirmo no šiem trijiem nosacījumiem iesniedzējtiesa norāda, ka Google Inc. ekspluatē un vada Google Search un ka nav pierādīts, ka Google Spain Spānijā īsteno darbību, kas ir tieši saistīta ar trešo personu mājaslapās iekļautās informācijas indeksēšanu vai uzglabāšanu. Tomēr reklāmas laukumu reklamēšana un pārdošana, kuru īsteno Google Spain Spānijā, esot būtiska daļa no Google grupas komerciālās darbības un varot tikt uzskatīta par cieši saistītu ar Google Search.

47      M. Costeja González, Spānijas valdība, Itālijas valdība, Austrijas valdība un Polijas valdība, kā arī Komisija uzskata, ka, ņemot vērā nesaraujamo saikni starp Google Inc. ekspluatēto meklētājprogrammu un Google Spain ekspluatēto meklētājprogrammu, Google Spain ir jāuzskata par Google Inc. nodibinājumu, kura darbības ietvaros tiek veikta personas datu apstrāde. Taču Google Spain, Google Inc. un Grieķijas valdība uzskata, ka Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts nav piemērojams pirmā no iesniedzējas trijiem uzskaitītajiem nosacījumiem gadījumā.

48      Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka Direktīvas 95/46 preambulas 19. apsvērumā ir precizēts, ka “nodibinājums dalībvalsts teritorijā paredz efektīvu un reālu darbības veikšanu ar stabilu pasākumu starpniecību” un ka “šāda nodibinājuma juridiskā forma, vienalga, vai tā būtu vienkārši nodaļa vai filiāle kā juridiska persona, šajā sakarā nav noteicošais faktors”.

49      Tomēr nav ticis apstrīdēts, ka Google Spain veic efektīvu un reālu darbību, izmantojot stabilu pasākumu Spānijā. Turklāt, tā kā Google Spain ir atsevišķa juridiska persona, tā tādējādi ir Google meitasuzņēmums Spānijas teritorijā un līdz ar to “reģistrēta” Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

50      Lai izpildītu šajā tiesību normā paredzēto kritēriju, vēl ir nepieciešams, lai personas datu apstrādātāja veiktā personas datu apstrāde tiktu īstenota šī atbildīgā nodibinājuma “darbības ietvaros” dalībvalsts teritorijā.

51      Google Spain un Google Inc. apstrīd, ka tas tā ir, jo personas datu apstrādi, par kuru ir runa pamatlietā, veic vienīgi Google Inc., kas ekspluatē Google Search bez jebkādas iejaukšanās no Google Spain puses, kuras darbība vienīgi ietver atbalsta sniegšanu Google grupas reklāmas darbībai, kas ir nošķirta no tās meklētājprogrammas pakalpojuma.

52      Tomēr, kā to tostarp ir uzsvērusi arī Spānijas valdība un Komisija, Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā nav prasīts, lai attiecīgo personas datu apstrādi būtu veicis pats attiecīgais nodibinājums, bet ir vienīgi prasīts, lai šī apstrāde būtu veikta tā “darbības ietvaros”.

53      Turklāt, ņemot vērā Direktīvas 95/46 mērķi nodrošināt fizisko personu pamattiesību un brīvību aizsardzību, it īpaši viņu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar personas datu apstrādi aizsardzību, šī pēdējā frāze nevar tikt interpretēta šauri (pēc analoģijas skat. spriedumu L’Oréal u.c., C‑324/09, EU:C:2011:474, 62. un 63. punkts).

54      Šajā sakarā ir jānorāda, ka tostarp no Direktīvas 95/46 preambulas 18.–20. apsvēruma un 4. panta izriet, ka Savienības likumdevējs ir paredzējis izvairīties no tā, ka kāda persona tiktu izslēgta no tajā garantētās aizsardzības un ka šī aizsardzība tiktu apieta, paredzot īpaši plašu teritoriālās piemērošanas jomu.

55      Ņemot vērā šo Direktīvas 95/46 mērķi un tās 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējumu, ir jāuzskata, ka personas datu apstrāde, kas ir veikta tādas meklētājprogrammas kā Google Search pakalpojumu vajadzībām, kuru ekspluatē uzņēmums, kura juridiskā adrese ir trešajā valstī, bet kuram ir nodibinājums dalībvalstī, ir veikta šī nodibinājuma “darbības ietvaros”, ja tā ir paredzēta, lai šajā valstī nodrošinātu tādu reklāmas laukumu reklamēšanu un pārdošanu, kuri tiek piedāvāti šajā meklētājprogrammā, kas kalpo, lai šīs meklētājprogrammas sniegtais pakalpojums kļūst ienesīgs.

56      Šādos apstākļos meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja darbības un tā nodibinājuma, kas atrodas attiecīgajā dalībvalstī, darbības ir nesaraujami saistītas, jo darbības saistībā ar reklāmas laukumiem ir līdzeklis, lai padarītu attiecīgo meklētājprogrammu ekonomiski rentablu, un šī programma tajā pašā laikā ir līdzeklis, kas ļauj paveikt šīs darbības.

57      Šajā ziņā ir jāatgādina, kā tika precizēts šī sprieduma 26.–28. punktā, ka pati personas datu atspoguļošana meklēšanas rezultātu lapā ir šādu datu apstrāde. Tomēr, tā kā šī atspoguļošana notiek uz tās pašas lapas, kurā atspoguļota reklāma, kas saistīta ar meklēšanas terminiem, ir jākonstatē, ka attiecīgo personas datu apstrādāšana ir veikta nodibinājuma, kas atbildīgs par apstrādi dalībvalsts teritorijā – šajā gadījumā Spānijas teritorijā –, reklāmas un komerciālās darbības ietvaros.

58      Šajos apstākļos nevar tikt akceptēts, ka uz personas datu apstrādi, kas veikta minētās meklētājprogrammas darbības vajadzībām, neattiecas pienākumi un garantijas, kas paredzētas Direktīvā 95/46, jo ar to tiktu nelabvēlīgi ietekmēta šīs direktīvas lietderīgā iedarbība un fizisko personu brīvību un pamattiesību efektīva un pilnīga aizsardzība, ko tā paredz nodrošināt (pēc analoģijas skat. spriedumu L’Oréal u.c., EU:C:2011:474, 62. un 63. punkts), it īpaši šo personu privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar personas datu apstrādi, kurai šī direktīva piešķir īpašu nozīmi, kā to apstiprina it īpaši tās 1. panta 1. punkts un preambulas 2. un 10. apsvērums (šajā ziņā skat. spriedumu Österreichischer Rundfunk u.c., C‑465/00, C‑138/01 un C‑139/01, EU:C:2003:294, 70. punkts; spriedumu Rijkeboer, C‑553/07, EU:C:2009:293, 47. punkts, kā arī spriedumu IPI, C‑473/12, EU:C:2013:715, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

59      Tā kā pirmais no šiem judikatūrā norādītajiem trijiem nosacījumiem pats par sevi ir pietiekams, lai secinātu, ka tāds nodibinājums kā Google Spain atbilst kritērijam, kas paredzēts Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nav nepieciešams izvērtēt abus pārējos nosacījumus.

60      No iepriekš minētā izriet, ka uz pirmā jautājumu a) daļu ir jāatbild, ka Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka personas datu apstrāde tiek veikta dalībvalsts teritorijā par šo apstrādi atbildīgā nodibinājuma darbības ietvaros šīs tiesību normas nozīmē, ja meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs izveido dalībvalstī filiāli vai meitasuzņēmumu, kas ir paredzēts reklāmas laukumu meklētājprogrammā reklamēšanai un pārdošanai un kura darbība ir domāta šīs dalībvalsts iedzīvotājiem.

 Par pirmā jautājuma b)–d) daļu

61      Ņemot vērā atbildi uz pirmā jautājuma a) daļu, uz pirmā jautājuma b)–d) daļu nav jāatbild.

 Par otrā jautājuma c) un d) daļu saistībā ar meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja atbildības apjomu saskaņā ar Direktīvu 95/46

62      Ar sava otrā jautājuma c) un d) daļu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 95/46 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai ievērotu šajās tiesību normās paredzētās tiesības, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir jāizdzēš no rezultātu saraksta, kas atspoguļots pēc meklējuma veikšanas pēc personas vārda, saites uz interneta lapām, kuras publicējušas trešās personas un kurās ir informācija saistībā ar šo personu, arī gadījumā, ja šis vārds vai šī informācija nav bijusi iepriekš vai vienlaicīgi izdzēsta no šīm mājaslapām, attiecīgajā gadījumā, pat ja to publicēšana šajās lapās ir likumīga.

63      Google Spain un Google Inc. uzskata, ka saskaņā ar samērīguma principu visi lūgumi par informācijas dzēšanu ir jāadresē attiecīgās mājaslapas izdevējam, jo tieši tas ir atbildīgs par informācijas publiskošanu, var izvērtēt šīs publikācijas likumīgumu un tā rīcībā ir visefektīvākie un mazāk ierobežojošākie līdzekļi, lai padarītu šo informāciju nepieejamu. Turklāt, liekot meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam izņemt no saviem indeksiem informāciju, kas publicēta internetā, netiktu pietiekami ņemtas vērā mājaslapu izdevēju, citu interneta lietotāju, kā arī paša pakalpojumu sniedzēja pamattiesības.

64      Austrijas valdība uzskata, ka valsts kontroles iestāde var uzdot šādam pakalpojumu sniedzējam izdzēst no savām kartotēkām informāciju, ko publicējušas trešās personas, vienīgi ja ir iepriekš konstatēta attiecīgo datu neprecizitāte vai ja attiecīgā persona ir veiksmīgi iesniegusi iebildumus mājaslapas, kurā šī informācija publicēta, izdevējam.

65      M. Costeja González, Spānijas valdība, Itālijas valdība un Polijas valdība, kā arī Komisija uzskata, ka valsts iestāde var tieši uzdot meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam dzēst no saviem indeksiem un savas pagaidu atmiņas informāciju, kas ietver personas datus, kurus publicējušas trešās personas, nepastāvot pienākumam iepriekš vai vienlaicīgi vērsties pie tās mājaslapas izdevēja, kurā ir šī informācija. Turklāt M. Costeja González, Spānijas valdība un Itālijas valdība, kā arī Komisija uzskata, ka tas, ka šī informācija ir tikusi likumīgi publicēta un ka tā vēl joprojām ir sākotnējā mājaslapā, neietekmē minētā pakalpojumu sniedzēja pienākumus saskaņā ar Direktīvu 95/46. Taču Polijas valdība uzskata, ka šis apstāklis ir tāds, kas to atbrīvo no šiem pienākumiem.

66      Vispirms ir jāatgādina, kā izriet no Direktīvas 95/46 1. panta un preambulas 10. apsvēruma, ka tās mērķis ir nodrošināt fizisko personu pamattiesību un brīvību, it īpaši viņu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar personas datu apstrādi, augstu aizsardzības līmeni (šajā ziņā skat. spriedumu IPI, EU:C:2013:715, 28. punkts).

67      Saskaņā ar Direktīvas 95/46 preambulas 25. apsvērumu tajā paredzētie aizsardzības principi tiek atspoguļoti, pirmkārt, personām, valsts iestādēm, uzņēmumiem, institūcijām vai citām par apstrādi atbildīgajām organizācijām uzliktajos pienākumos, īpaši attiecībā uz datu kvalitāti, tehnisko drošību, paziņošanu uzraudzības iestādei un uz apstākļiem, kādos apstrādi var realizēt, un, otrkārt, personām, kuru dati ir apstrādes objekts, piešķirtajās tiesībās tikt informētām, ka apstrāde notiek, piekļūt šiem datiem, pieprasīt korekcijas, bet noteiktos apstākļos pat iebilst pret apstrādi.

68      Tiesa jau ir nospriedusi, ka Direktīvas 95/46 normas attiecībā uz personas datu apstrādi, kas var skart pamattiesības un it īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ir jāinterpretē, ievērojot pamattiesības, kas saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pieder pie vispārējiem tiesību principiem, kuru aizsardzība ir jānodrošina Tiesai, un kas ir ierakstītas Hartā (skat. it īpaši spriedumu Connolly/Komisija, C‑274/99 P, EU:C:2001:127, 37. punkts, kā arī spriedumu Österreichischer Rundfunk u.c., EU:C:2003:294, 68. punkts).

69      Hartas 7. pantā ir garantētas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un Hartas 8. pantā ir skaidri noteiktas tiesības uz personas datu aizsardzību. Šī pēdējā minētā panta 2. un 3. punktā ir precizēts, ka šie dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu leģitīmu pamatojumu, kas paredzēts likumā, ka ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos un ka atbilstību šiem noteikumiem kontrolē neatkarīga iestāde. Šīs prasības tostarp ir realizētas ar Direktīvas 95/46 6., 7., 12., 14. un 28. pantu.

70      Direktīvas 95/46 12. panta b) punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis garantē katram datu subjektam tiesības iegūt no personas datu apstrādātāja atkarībā no apstākļiem datu izlabošanu, dzēšanu vai piekļuves noslēgšanu, ja šo datu apstrāde neatbilst Direktīvas 95/46 noteikumiem, īpaši datu nepilnības vai neprecizitātes dēļ. Tā kā šis pēdējais minētais precizējums attiecas uz gadījumu, kad nav ievērotas Direktīvas 95/46 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētas prasības, kas ir ilustrējošas un nav izsmeļošas, apstrādes neatbilstība, kas var attiecīgajai personai sniegt tiesības, kas garantētas minētās direktīvas 12. panta b) punktā, var arī izrietēt no citu likumības nosacījumu, kas tajā paredzēti saistībā ar personas datu apstrādi, neizpildes.

71      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, izņemot Direktīvas 95/46 13. pantā pieļautās atkāpes, jebkurai personas datu apstrādei, pirmkārt, ir jāatbilst minētās direktīvas 6. pantā minētajiem principiem par datu kvalitāti un, otrkārt, ir jāatbilst vienam no šīs pašas direktīvas 7. pantā uzskaitītajiem kritērijiem datu apstrādes atzīšanai par likumīgu (skat. spriedumu Österreichischer Rundfunk u.c., EU:C:2003:294, 65. punkts; spriedumu ASNEF un FECEMD, C‑468/10 un C‑469/10, EU:C:2011:777, 26. punkts, kā arī spriedumu Worten, C‑342/12, EU:C:2013:355, 33. punkts).

72      Saskaņā ar minēto 6. pantu un ņemot vērā specifiskās tiesību normas, ko dalībvalstis var noteikt saistībā ar apstrādi vēsturiskām, statistiskām vai zinātniskām vajadzībām, personas datu apstrādātājam ir jānodrošina, ka personas datiem jābūt apstrādātiem “godīgi un likumīgi”, ka tiem jābūt “vāktiem konkrētiem, precīzi formulētiem un likumīgiem nolūkiem, un tos nedrīkst tālāk apstrādāt ar šiem nolūkiem nesavienojamā veidā”, tiem jābūt “adekvātiem, attiecīgiem un ne pārmērīgā apjomā attiecībā uz nolūkiem, kādiem tie savākti un/vai tālāk apstrādāti”, tiem jābūt “precīziem un nepieciešamības gadījumā atjauninātiem” un, visbeidzot, “saglabātiem veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju ne ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā”. Šajā sakarā šim datu apstrādātājam ir jāveic visi reālie pasākumi, lai nodrošinātu, ka datus, kas neatbilst šīs tiesību normas prasībām, dzēš vai izlabo.

73      Saistībā ar tādas apstrādes, par kādu ir runa pamatlietā un kuru veic meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs, atzīšanu par likumīgu atbilstoši Direktīvas 95/46 7. pantam ir jānorāda, ka uz to var attiekties pamatojums, kas norādīts minētā 7. panta f) punktā.

74      Ar šo tiesību normu ir atļauts veikt personas datu apstrādi, ja tā ir nepieciešama personas datu apstrādātāja vai vienas vai vairāku trešo personu, kurām dati tiek atklāti, likumīgo interešu ievērošanai, ar nosacījumu, ka negūst pārsvaru datu subjekta intereses vai pamattiesības un brīvības, tostarp tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kurām nepieciešama aizsardzība saskaņā ar šīs direktīvas 1. panta 1. punktu. Minētā 7. panta f) punkta piemērošanai ir nepieciešams izsvērt attiecīgās pretnostatītās tiesības un intereses situācijā, kurā ir jāņem vērā datu subjekta tiesību, kas izriet no Hartas 7. un 8. panta, nozīmīgums (skat. spriedumu ASNEF un FECEMD, EU:C:2011:777, 38. un 40. punkts).

75      Lai gan apstrādes atbilstība Direktīvas 95/46 6. pantam un 7. panta f) punktam var tikt pārbaudīta pieteikuma ietvaros šīs direktīvas 12. panta b) punkta nozīmē, datu subjekts turklāt noteiktos apstākļos var pamatoties uz tiesībām iebilst, kas paredzētas minētās regulas 14. panta pirmās daļas a) punktā.

76      Saskaņā ar šo 14. panta pirmās daļas a) punktu dalībvalstis piešķir attiecīgajai personai tiesības vismaz 7. panta e) un f) punktā norādītajos gadījumos jebkurā laikā uz viņa konkrēto situāciju attiecināmu nenoraidāmu un likumīgu iemeslu dēļ iebilst pret datu, kas attiecas uz viņu, apstrādi, ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi. Izvērtēšana, kas jāveic minētā 14. panta pirmās daļas a) punkta ietvaros, tādējādi ļauj konkrētāk ņemt vērā visus datu subjekta konkrētās situācijas apstākļus. Ja iebildums ir pamatots, personas datu apstrādātāja veiktajā apstrādē vairs nedrīkst iesaistīt šos datus.

77      Pieteikumus saskaņā ar Direktīvas 95/46 12. panta b) punktu un 14. panta pirmās daļas a) punktu attiecīgā persona var tieši adresēt personas datu apstrādātājam, kuram tad ir pienācīgi jāizvērtē to pamatotība un attiecīgajā gadījumā jāizbeidz attiecīgo datu apstrāde. Ja personas datu apstrādātājs neizvērtē šos pieteikumus, datu subjekts var vērsties kontroles iestādē vai tiesā, lai tās veiktu nepieciešamās pārbaudes un pēc tam uzdotu šim apstrādātājam īstenot precīzus pasākumus.

78      Šajā ziņā ir jānorāda, ka no Direktīvas 95/46 28. panta 3. un 4. punkta izriet, ka katrā uzraudzības iestādē jebkura persona var iesniegt pieteikumu, kas saistīts ar šīs personas tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, un ka katrai iestādei ir izmeklēšanas pilnvaras un efektīvas iejaukšanās pilnvaras, kas tām tostarp ļauj uzdot noslēgt piekļuvi datiem, tos izdzēst vai iznīcināt, vai noteikt pagaidu vai galīgu aizliegumu tos apstrādāt.

79      Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāinterpretē un jāpiemēro Direktīvas 95/46 tiesību normas, kas reglamentē datu subjekta tiesības, ja kontroles iestādē vai tiesā šī persona ir iesniegusi tādu pieteikumu, par kādu ir runa pamatlietā.

80      Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, kā tas ir konstatēts šī sprieduma 36.–38. punktā, ka tāda personas datu apstrāde, par kādu ir runa pamatlietā un kuru īstenojis meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs, var būtiski ietekmēt pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, ja meklēšana ir veikta ar šīs programmas palīdzību, izmantojot fiziskas personas vārdu, jo šāda apstrāde ļauj katram interneta lietotājam iegūt ar rezultātu sarakstu strukturētu tādas informācijas pārskatu saistībā ar šo personu, kas saistībā ar šo personu atrodama internetā, potenciāli skar daudzus tās privātās dzīves aspektus un bez minētās meklētājprogrammas nevarētu vai vienīgi ar lielām grūtībām varētu tikt savstarpēji saistīta, un tādējādi – izveidot vairāk vai mazāk detalizētu šīs personas profilu. Turklāt iejaukšanās datu subjekta minētajās tiesībās tiek palielināta tās lomas dēļ, kāda ir internetam un meklētājprogrammām modernajā sabiedrībā, kuras piešķir šādā sarakstā ietvertajai informācijai vispārpieejamu raksturu (šajā ziņā skat. spriedumu eDate Advertising u.c., C‑509/09 un C‑161/10, EU:C:2011:685, 45. punkts).

81      Ņemot vērā šīs iejaukšanās potenciālo smagumu, ir jākonstatē, ka tā nevar tikt attaisnota vienīgi ar šādas meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja ekonomisko interesi šādā apstrādē. Tomēr, ciktāl rezultātu sarakstā iekļauto saišu dzēšana atkarībā no attiecīgās informācijas varētu skart interneta lietotāju, kuri iespējami ir ieinteresēti piekļūt attiecīgajai informācijai, leģitīmo interesi, tādās situācijās, par kādām ir runa pamatlietā, ir jāatrod taisnīgs līdzsvars it īpaši starp šo interesi un šī datu subjekta pamattiesībām saskaņā ar Hartas 7. un 8. pantu. Lai gan, protams, datu subjekta intereses, kuras aizsargātas ar šiem pantiem, parasti ir svarīgākas nekā šo interneta lietotāju interese, šis līdzsvars tomēr īpašos gadījumos var būt atkarīgs no attiecīgās informācijas būtības un tās jutīguma attiecībā pret datu subjekta privāto dzīvi, kā arī sabiedrības interesēm saņemt šo informāciju, kas var atšķirties tostarp atkarībā no šīs personas lomas sabiedriskajā dzīvē.

82      Pēc Direktīvas 95/46 12. panta b) punkta un 14. panta pirmās daļas a) punkta piemērošanas nosacījumu izvērtējuma, kas kontroles iestādēm jāveic, kad tām ir iesniegts tāds pieteikums, par kādu ir runa pamatlietā, šāda iestāde vai tiesa var uzdot šim pakalpojumu sniedzējam izdzēst no rezultātu saraksta, kas atspoguļots pēc meklējuma veikšanas, izmantojot personas vārdu, saites uz mājaslapām, kuras publicējušas trešās personas un kurās ir informācija saistībā ar šo personu, un šāds rīkojums nenozīmē, ka šis vārds vai informācija izdevējam brīvprātīgi vai saskaņā ar šo iestāžu rīkojumu iepriekš vai vienlaicīgi ir bijis jāizdzēš no mājaslapas, kurā tā tikusi publicēta.

83      Kā ir ticis konstatēts šī sprieduma 35.–38. punktā, ciktāl personas datu apstrāde, kas veikta meklētājprogrammas darbības ietvaros, atšķiras no mājaslapu izdevēju darbības un ir ar to saistīta, un papildus ietekmē datu subjekta pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, šīs meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam kā šo personas datu apstrādātājam ir savas atbildības, kompetenču un iespēju ietvaros jānodrošina, ka tā atbilst Direktīvas 95/46 prasībām, lai tajā paredzētās garantijas varētu tikt pilnībā nodrošinātas.

84      Šajā ziņā ir jānorāda, ka, ņemot vērā vieglumu, ar kādu mājaslapā publicētā informācija var tikt replicēta citās lapās, un to, ka atbildīgie par tās publicēšanu ne vienmēr ir pakļauti Savienības tiesību aktiem, datu subjektu pilnīga un efektīva aizsardzība var tikt nodrošināta vienīgi, ja šīs personas var vispirms vai paralēli panākt, lai mājaslapu izdevēji izdzēstu informāciju, kas uz tām attiecas.

85      Turklāt mājaslapas izdevēja veiktā apstrāde, ko veido informācijas publicēšana saistībā ar fizisku personu, attiecīgajā gadījumā var tikt veikta “vienīgi žurnālistikas nolūkiem” un tai saskaņā ar Direktīvas 95/46 9 pantu var tikt piemērotas atkāpes no tajā paredzētajām prasībām, tomēr tā nav gadījumā, kad apstrādi veic meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs. Tādējādi nevar tikt izslēgts, ka datu subjekts noteiktos apstākļos var īstenot tiesības, kas paredzētas Direktīvas 95/46 12. panta b) punktā un 14. panta pirmās daļas a) punktā, pret šādu pakalpojumu sniedzēju, bet ne pret minētās mājaslapas izdevēju.

86      Visbeidzot, ir svarīgi konstatēt, ka papildus tam, ka motīvs, kas saskaņā ar Direktīvas 95/46 7. pantu attaisno personas datu publicēšanu mājaslapā, ne obligāti sakrīt ar motīvu, kas attiecas uz meklētājprogrammas darbību, pat tad, ja tas tā ir, attiecīgo interešu izsvēršanas, kas ir jāīsteno saskaņā ar šīs direktīvas 7. panta f) punktu un 14. panta pirmās daļas a) punktu, rezultāts var atšķirties atkarībā no tā, vai apstrādi ir veicis meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs vai mājaslapas izdevējs, jo, pirmkārt, leģitīmās intereses, kas attaisno šo apstrādi, var būt atšķirīgas un, otrkārt, sekas, kādas ir šādai apstrādei saistībā ar attiecīgo personu un it īpaši tās privāto dzīvi, ne obligāti ir vienas un tās pašas.

87      Tā kā mājaslapas vai informācijas, kas tajā ir ietverta saistībā ar šo personu, iekļaušana rezultātu sarakstā, kas atspoguļots pēc meklējuma veikšanas, izmantojot personas vārdu, jūtami atvieglo šīs informācijas pieejamību visiem interneta lietotājiem, kas veic meklējumu saistībā ar datu subjektu, un tai var būt noteicoša loma šīs informācijas izplatīšanā, šī iekļaušana var būt būtiskāka iejaukšanās datu subjekta pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību nekā šīs mājaslapas izdevēja veiktā publicēšana.

88      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otrā jautājuma c) un d) daļu ir jāatbild, ka Direktīvas 95/46 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai ievērotu šajās tiesību normās paredzētās tiesības, ja tajās paredzētie nosacījumi patiešām ir izpildīti, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir jāizdzēš no rezultātu saraksta, kas atspoguļots pēc meklējuma veikšanas, izmantojot personas vārdu, saites uz mājaslapām, kuras publicējušas trešās personas un kurās ir informācija saistībā ar šo personu, arī gadījumā, ja šis vārds vai šī informācija nav iepriekš vai vienlaicīgi tikusi izdzēsta no šīm mājaslapām, attiecīgajā gadījumā, pat ja to publicēšana šajās lapās ir likumīga.

 Par trešo jautājumu saistībā ar attiecīgās personas tiesību, kas garantētas Direktīvā 95/46, apjomu

89      Ar savu trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 95//46 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka datu subjekts var pieprasīt, lai meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs izdzēstu no rezultātu saraksta, kas norādīts pēc meklēšanas veikšanas, izmantojot viņa vārdu, saiknes uz mājaslapām, kuras likumīgi publicējušas trešās personas un kurās ir ietverta patiesa informācija saistībā ar šo datu subjektu, jo šī informācija tam var kaitēt vai tas vēlas, lai šī informācija pēc noteikta laika tiktu “aizmirsta”.

90      Google Spain, Google Inc., Grieķija valdība, Austrijas valdība un Polijas valdība, kā arī Komisija uzskata, ka uz šo jautājumu ir jāatbild noraidoši. Google Spain, Google Inc., Polijas valdība un Komisija šajā ziņā norāda, ka Direktīvas 95/46 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) punkts piešķir datu subjektiem tiesības vienīgi ar nosacījumu, ka attiecīgā apstrāde nav saderīga ar šo direktīvu vai ar to konkrēto situāciju saistītiem prioritāriem un leģitīmiem iemesliem, nevis vienkārši tādēļ, ka tās uzskata, ka šī apstrāde tām var kaitēt, vai ka tās vēlas, lai apstrādātie dati tiktu aizmirsti. Grieķijas valdība un Austrijas valdība uzskata, ka datu subjektam ir jāvēršas pie attiecīgās mājaslapas izdevēja.

91      M. Costeja González, kā arī Spānijas valdība un Itālijas valdība uzskata, ka datu subjekts var iebilst pret to, ka meklētājprogramma indeksē viņa personas datus, ja šo datu izplatīšana ar meklētājprogrammas palīdzību tam kaitē un ja tā pamattiesības uz šo datu aizsardzību un uz privātās dzīves neaizskaramību, kuras aptver “tiesības tikt aizmirstam”, ir svarīgākas par šīs meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja leģitīmajām interesēm un informācijas brīvības vispārējām interesēm.

92      Saistībā ar Direktīvas 95/46 12. panta b) punktu, kura piemērošana ir pakļauta nosacījumam, ka personas datu apstrāde nav saderīga ar šo direktīvu, ir jāatgādina, kā tas ir norādīts šī sprieduma 72. punktā, ka šāda nesaderība var izrietēt ne tikai no tā, ka šie dati nav pareizi, bet, konkrētāk, arī no tā, ka tie nav adekvāti, ir neatbilstoši vai pārmērīgi saistībā ar apstrādes mērķiem, ka tie nav atjaunināti vai ka tie saglabāti tādā periodā, kas pārsniedz nepieciešamo, ja vien to saglabāšana nav jāveic vēsturiskiem, statistiskiem vai zinātniskiem mērķiem.

93      No šīm prasībām, kas paredzētas Direktīvas 95/46 6. panta 1. punkta c)–e) apakšpunktā, izriet, ka, pat sākotnēji likumīga datu apstrāde ar laiku var kļūt nesaderīga ar šo direktīvu, ja šie dati vairs nav nepieciešami saistībā ar mērķiem, kādēļ tie tikuši savākti vai apstrādāti. Tā it īpaši ir gadījumā, ja tie izrādās neadekvāti, neatbilstoši vai vairs neatbilstoši, vai pārmērīgi saistībā ar šiem mērķiem vai ar pagājušo laiku.

94      Līdz ar to gadījumā, ja pēc attiecīgās personas pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar Direktīvas 95/46 12. panta b) punktu ir konstatēts, ka saišu uz mājaslapām, kuras likumīgi publicējušas trešās personas un kurās ir ietverta informācija un dati saistībā ar tās personu, iekļaušana rezultātu sarakstā, kas norādīts pēc meklēšanas veikšanas, izmantojot tās vārdu, pašreizējā stadijā nav saderīga ar minēto 6. panta 1. punkta c)–e) apakšpunktu, jo šī informācija, ņemot vērā visus attiecīgo gadījumu raksturojošos apstākļus, ir neadekvāta, neatbilstoša vai vairs nav atbilstoša, vai ir pārmērīga saistībā ar attiecīgās apstrādes, kuru īstenoja meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs, mērķiem, attiecīgā rezultātu saraksta informācija un saiknes ir jāizdzēš.

95      Saistībā ar tiem pieteikumiem atbilstoši 12. panta b) punktam, kas balstīti uz to, ka neesot ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Direktīvas 95/46 7. panta f) punktā, kā arī šīs direktīvas 14. panta pirmās daļas a) punktā, ir jānorāda, ka katra personas datu apstrāde ir jāatzīst par likumīgu atbilstoši minētajam 7. pantam saistībā ar visu laika periodu, kurā tā tiek veikta.

96      Ņemot vērā iepriekš minēto, izvērtējot šādus pieteikumus, kas iesniegti pret tādu apstrādi, par kādu ir runa pamatlietā, tostarp ir jāizvērtē, vai datu subjektam ir tiesības uz to, lai attiecīgā informācija, kas saistīta ar tā personu, pašreizējā stadijā vairs netiktu saistīta ar tā vārdu ar tāda rezultātu saraksta palīdzību, kurš atspoguļots pēc meklēšanas veikšanas, izmantojot viņa vārdu. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka šādu tiesību konstatācija nenozīmē, ka attiecīgās informācijas iekļaušanai rezultātu sarakstā ir jārada kaitējums datu subjektam.

97      Tā kā datu subjekts, ņemot vērā tā pamattiesības atbilstoši Hartas 7. un 8. pantam, var lūgt, lai attiecīgā informācija vairs netiktu sniegta plašai sabiedrībai, to iekļaujot šādā rezultātu sarakstā, ir jāuzskata, kā tas it īpaši ir norādīts šī sprieduma 81. punktā, ka šīs tiesības principā ir svarīgākas ne tikai par meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja ekonomisko interesi, bet arī šīs sabiedrības interesi atrast šo informāciju, veicot meklēšanu, izmantojot šīs personas vārdu. Tomēr tas tā nebūtu gadījumā, ja tādu īpašu iemeslu dēļ kā attiecīgās personas loma sabiedriskajā dzīvē izrādītos, ka iejaukšanās tās pamattiesībās ir attaisnota ar īpašām minētās sabiedrības interesēm saņemt piekļuvi attiecīgajai informācijai, pateicoties šai iekļaušanai.

98      Saistībā ar tādu situāciju, par kādu ir runa pamatlietā un kas attiecas uz to, ka rezultātu sarakstā, kurus interneta lietotājs iegūst ar Google Search palīdzību, veicot meklēšanu, izmantojot attiecīgās personas vārdu, tiek atspoguļotas saites uz divām dienas laikraksta arhivētām lapām, kas atrodas tiešsaistē un ietver sludinājumus, kuros minēts šīs personas vārds, un attiecas uz nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē saistībā ar nodrošinājumu sociālās apdrošināšanas parādu atgūšanai, ir jāuzskata, ka, ņemot vērā šajos sludinājumos ietvertās informācijas jutīgumu saistībā ar minētās personas privāto dzīvi un to, ka šīs informācijas sākotnējā publicēšana notikusi pirms 16 gadiem, ir pamatotas datu subjekta tiesības uz to, lai šī informācija vairs nebūtu ar šāda saraksta palīdzību saistīta ar tā vārdu. Tādēļ, ciktāl šajā gadījumā nepastāv konkrēti iemesli, kas attaisno īpašo sabiedrības interesi šādas meklēšanas ietvaros piekļūt šādai informācijai – kas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai – attiecīgā persona var saskaņā ar Direktīvas 95/46 12. panta b) punktu un 14. panta pirmās daļas a) punktu pieprasīt šo saišu dzēšanu no šī rezultātu saraksta.

99      No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 95/46 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, izvērtējot šo tiesību normu piemērošanas nosacījumus, it īpaši ir jāizvērtē, vai datu subjektam ir tiesības, lai informācija, kas attiecas uz tā personu, pašreizējā stadijā vairs netiktu saistīta ar tā vārdu rezultātu sarakstā, kas norādīts pēc meklēšanas veikšanas, izmantojot tā vārdu; turklāt šādu tiesību konstatācija nenozīmē, ka attiecīgās informācijas iekļaušanai šajā sarakstā ir jārada šai personai kaitējums. Tā kā attiecīgais datu subjekts, ņemot vērā tā pamattiesības saskaņā ar Hartas 7. un 8. pantu, var lūgt, lai attiecīgā informācija vairs netiktu sniegta plašai sabiedrībai, to iekļaujot šādā rezultātu sarakstā, šīs tiesības principā ir svarīgākas ne tikai par meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja ekonomisko interesi, bet arī par šīs sabiedrības interesi atrast šo informāciju, veicot meklēšanu, izmantojot šī datu subjekta vārdu. Tomēr tas tā nebūtu gadījumā, ja tādu īpašu iemeslu dēļ kā attiecīgā datu subjekta loma sabiedriskajā dzīvē izrādītos, ka iejaukšanās tā pamattiesībās ir attaisnota ar īpašām sabiedrības interesēm saņemt piekļuvi attiecīgajai informācijai, pateicoties šai iekļaušanai.

 Par tiesāšanās izdevumiem

100    Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:

1)      Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 2. panta b) un d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, meklētājprogrammas kā satura nodrošinātāja darbība, kura izpaužas kā publicētās vai trešo personu internetā ievietotās informācijas atrašana, to automātiski indeksējot, to īslaicīgi uzglabājot un visbeidzot to nododot interneta lietotāju rīcībā noteiktā svarīguma secībā, ir jākvalificē kā “personas datu apstrāde” šā 2. panta b) punkta nozīmē, ja minētā informācija ietver trešo personu personas datus, un, otrkārt, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs ir jāuzskata par “atbildīgu” par šādu personas datu apstrādi minētā 2. panta d) punkta nozīmē;

2)      Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka personas datu apstrāde tiek veikta par šo apstrādi dalībvalsts teritorijā atbildīgā nodibinājuma darbības ietvaros šīs tiesību normas nozīmē, ja meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs izveido dalībvalstī filiāli vai meitasuzņēmumu, kas ir paredzēts reklāmas laukumu meklētājprogrammā reklamēšanai un pārdošanai un kura darbība ir domāta šīs dalībvalsts iedzīvotājiem;

3)      Direktīvas 95/46 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai ievērotu šajās tiesību normās paredzētās tiesības, ja tajās paredzētie nosacījumi patiešām ir izpildīti, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir jāizdzēš no rezultātu saraksta, kas atspoguļots pēc meklējuma veikšanas, izmantojot personas vārdu, saites uz mājaslapām, kuras publicējušas trešās personas un kurās ir informācija saistībā ar šo personu, arī gadījumā, ja šis vārds vai šī informācija nav iepriekš vai vienlaicīgi tikusi izdzēsta no šīm mājaslapām, attiecīgajā gadījumā, pat ja to publicēšana šajās lapās ir likumīga;

4)      Direktīvas 95/46 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, izvērtējot šo tiesību normu piemērošanas nosacījumus, ir it īpaši jāizvērtē, vai datu subjektam ir tiesības, lai informācija, kas attiecas uz tā personu, pašreizējā stadijā vairs netiktu saistīta ar tā vārdu rezultātu sarakstā, kas norādīts pēc meklēšanas veikšanas, izmantojot tā vārdu; turklāt šādu tiesību konstatācija nenozīmē, ka attiecīgās informācijas iekļaušanai šajā sarakstā ir jārada šai personai kaitējums. Tā kā datu subjekts, ņemot vērā tā pamattiesības saskaņā ar Hartas 7. un 8. pantu, var lūgt, lai attiecīgā informācija vairs netiktu sniegta plašai sabiedrībai, to iekļaujot šādā rezultātu sarakstā, šīs tiesības principā ir svarīgākas ne tikai par meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja ekonomisko interesi, bet arī par šīs sabiedrības interesi atrast šo informāciju, veicot meklēšanu, izmantojot šī datu subjekta vārdu. Tomēr tas tā nebūtu gadījumā, ja tādu īpašu iemeslu dēļ kā attiecīgā datu subjekta loma sabiedriskajā dzīvē izrādītos, ka iejaukšanās tā pamattiesībās ir attaisnota ar īpašām sabiedrības interesēm saņemt piekļuvi attiecīgajai informācijai, pateicoties šai iekļaušanai.

Paraksti


* Tiesvedības valoda – spāņu.