Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 20. aprīlī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Verein für Konsumenteninformation/TVP Treuhand- und Verwaltungsgesellschaft für Publikumsfonds mbH & Co KG

(Lieta C-272/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Verein für Konsumenteninformation

Atbildētāja: TVP Treuhand- und Verwaltungsgesellschaft für Publikumsfonds mbH & Co KG

Prejudiciālie jautājumi

Vai 1980. gada 19. jūnija Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (“Romas konvencija”), 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (“Romas I regula”) 1 , 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā paredzētā atkāpe no piemērošanas jomas ietver arī līgumus starp fiduciantu un fiduciāru, kurš fiducianta labā pārvalda sabiedrības kapitāla daļu komandītsabiedrībā, it īpaši tad, ja pastāv saikne starp sabiedrības līgumiem un fiduciārajiem līgumiem?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša,

vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (“Negodīgu noteikumu direktīva”) 2 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka starp komersantu un patērētāju noslēgtā fiduciārā līgumā par komandītsabiedrības kapitāla daļas pārvaldību ietverts noteikums, kurš nav atsevišķi apspriests un saskaņā ar kuru ir piemērojami komandītsabiedrības juridiskās adreses valsts tiesību akti, ir negodīgs, ja fiduciārā līguma vienīgais mērķis ir komandītsabiedrības kapitāla daļas pārvaldība un fiduciantam ir tieša sabiedrības dalībnieka tiesības un pienākumi?

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša,

vai šī atbilde mainās, ja komersantam, lai sniegtu savus pakalpojumus, nav jādodas uz patērētāja valsti, taču tam ir jānodod patērētājam sadalītā peļņa un citi mantiski labumi, ko rada līdzdalība, un informācija par tās komercdarbības norisi? Vai ir kāda atšķirība, ja ir piemērojama Romas I regula vai Romas konvencija?

Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša,

vai ir jāpaliek pie šīs atbildes, ja papildus patērētāja pastāvīgās dzīvesvietas valstī ir parakstīts viņa pieteikums uz parakstīšanos, informāciju par kapitāla daļu komersants dara pieejamu arī internetā un patērētāja valstī ir atvērts maksājumu konts, uz kuru patērētājam ir jāveic ieguldījums, lai gan komersants nevar rīkoties ar šo bankas kontu? Vai ir kāda atšķirība, ja ir piemērojama Romas I regula vai Romas konvencija?

____________

1 OV 2008, L 177, 6. lpp.

2 OV 1993, L 95, 29. lpp.