Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. janvārī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Telenor Magyarország Zrt./Nemzeti Média- és Hírközlési Hatóság Elnöke

(Lieta C-39/19)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: Telenor Magyarország Zrt.

Atbildētāja: Nemzeti Média- és Hírközlési Hatóság Elnöke

Prejudiciālie jautājumi

Vai komerciāla vienošanās starp interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju un tiešo lietotāju, saskaņā ar kuru pakalpojumu sniedzējs piemēro tiešajam lietotājam nulles tarifu par datplūsmu, kas tiek nodrošināta saistībā ar atsevišķām lietojumprogrammām (proti, ar konkrētu lietojumprogrammu palīdzību nodrošinātā datplūsma netiek ņemta vērā datu patēriņa uzskaites nolūkā un tās ātrums netiek samazināts, ja ir patērēts datu apjoms, par kuru ir noslēgts līgums), un saskaņā ar kuru šis pakalpojumu sniedzējs, piemērojot ar tiešo lietotāju noslēgtās komerciālās vienošanās noteikumus, pieļauj diskrimināciju tikai pret tādu tiešo lietotāju, kas ir šī vienošanās slēdzēja puse, un nevis pret tiešo lietotāju, kas nav tās slēdzēja puse, ir jāinterpretē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā ¹ (turpmāk tekstā – “regula”), 3. panta 2. punktam?

Ja uz pirmo jautājumu ir sniedzama noraidoša atbilde, vai regulas 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai konstatētu pārkāpuma esamību, ņemot vērā arī regulas 7. apsvērumu, ir jāveic ietekmes un tirgus novērtējums, saskaņā ar kuru tiek noteikts, vai interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja noteiktie pasākumi faktiski ierobežo un attiecīgā gadījumā – cik lielā mērā –tiesības, kas tiešajam lietotājam ir atzītas regulas 3. panta 1. punktā?

Neskarot pirmo un otro prejudiciālo jautājumu, vai regulas 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā noteiktais aizliegums ir beznosacījuma, vispārīgs un objektīvs, tāpēc ar to ir aizliegts jebkurš datplūsmas pārvaldības pasākums, ar ko tiek noteikta atšķirīga attieksme pret konkrētu interneta saturu, neatkarīgi no tā, vai interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs to ir paredzējis līgumā, izmantojot komercpraksi vai citu rīcību?

Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša, vai regulas 3. panta 3. punkta pārkāpumu var konstatēt arī tikai diskriminācijas pastāvēšanas dēļ, nerodoties nepieciešamībai papildus veikt tirgus un ietekmes novērtējumu, no kā izriet, ka šajā gadījumā novērtējums saskaņā ar regulas 3. panta 1. un 2. punktu nav jāveic?

____________

¹     OV 2015, L 310, 1. lpp.