CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2007. gada 4. oktobrī
Lieta F‑32/06
María del Carmen de la Cruz u.c.
pret
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (OSHA)
Civildienests – Līgumdarbinieki – Civildienesta noteikumu reforma – Bijušie vietējie darbinieki – Klasifikācijas un atalgojuma noteikšana, pieņemot darbā – Amatu līdzvērtība – Apspriešanās ar personāla komiteju
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko OSHA līgumdarbinieki de la Cruz, Estrataetxe un Grados, kā arī Moral un Sánchez lūdz atcelt OSHA lēmumus, ar kuriem viņi kā līgumdarbinieki, ar ko līgumi noslēgti 2005. gada 28. un 29. aprīlī, klasificēti II, nevis III funkciju grupā, un šajā sakarā lūdz arī atjaunot viņiem visas tiesības, skaitot no 2005. gada 1. maija, kā arī piespriest samaksāt zaudējumu atlīdzību un nokavējuma procentus
Nolēmums Atcelt OSHA lēmumus, ar kuriem prasītāji kā līgumdarbinieki ir klasificēti II pakāpē, pamatojoties uz 2005. gada 28. un 29. aprīlī parakstītajiem darba līgumiem. Pārējos prasījumus noraidīt. OSHA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
2. Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Identisks priekšmets un pamats
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
3. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Uzdevumu, kas varētu ietilpt dažādās funkciju grupās, novērtēšana
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 2. punkts)
4. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Klasificēšana
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 4. pants un 80. panta 2. punkts)
1. Piekrišana nelabvēlīgam aktam šim aktam neliek zaudēt nelabvēlīga akta raksturu. Pretēja risinājuma gadījumā personai, uz kuru akts attiecas, tiktu liegta iespēja šo aktu pārsūdzēt, ja tas būtu prettiesisks, kas būtu pretrunā Līgumā un Civildienesta noteikumos paredzēto tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmai.
(skat. 36. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 1996. gada 11. jūlijs, T‑587/93 Ortega Urretavizcaya/Komisija, Recueil FP, I‑A‑349. un II‑1027. lpp., 28. punkts.
2. Noteikums par sākotnējās sūdzības un vēlāk iesniegtas prasības savstarpēju atbilstību, neatbilstības gadījumā paredzot nepieņemamību, izvirza prasību, ka Kopienu tiesā izvirzītajam iebildumam ir jābūt izvirzītam jau pirmstiesas procedūrā, lai iecēlējinstitūcijai būtu iespēja saņemt pietiekami precīzu informāciju par pretenzijām, ko ieinteresētā persona izvirza pret apstrīdēto lēmumu. Šī noteikuma pamatā ir tāds pats mērķis kā pirmstiesas procedūrai, ar kuru ir vēlams panākt mierizlīgumu ierēdņu un administrācijas domstarpību sakarā. Minētā iestāde ir skaidri jāinformē par sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem iebildumiem, lai tam varētu piedāvāt iespējamu mierizlīgumu.
No tā izriet, ka ierēdņu celtajās prasībās Kopienu tiesā izvirzīto prasījumu vidū var būt tikai tādi, kas balstīti uz tiem pašiem pamatiem, uz kuriem ir tikuši balstīti sūdzībā ietvertie prasījumi, norādot, ka tos var paplašināt tiesvedībā Kopienu tiesā, iesniedzot pamatus un argumentus, kas sūdzībā nav ietverti, bet ir ar to cieši saistīti. Ar pēdējo minēto prasību nedrīkst precīzi un galīgi ierobežot iespējamo tiesvedību, ciktāl šajā stadijā iesniegtie prasījumi negroza sūdzības pamatu vai priekšmetu.
(skat. 38.–42. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1976. gada 1. jūlijs, 58/75 Sergy/Komisija, Recueil, 1139. lpp., 33. punkts; 1987. gada 20. maijs, 242/85 Geist/Komisija, Recueil, 2181. lpp., 9. punkts; 1989. gada 26. janvāris, 224/87 Koutchoumoff/Komisija, Recueil, 99. lpp., 10. punkts; 1989. gada 14. marts, 133/88 Del Amo Martinez/Parlaments, Recueil, 689. lpp., 9. un 10. punkts; 1998. gada 19. novembris, C‑316/97 P Parlaments/Gaspari, Recueil, I‑7597. lpp., 17. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1990. gada 29. marts, T‑57/89 Alexandrakis/Komisija, Recueil, II‑143. lpp., 8. punkts; 2004. gada 7. jūlijs, T‑175/03 Schmitt/AER, Krājums‑CDL, I‑A‑211. un II‑939. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra.
3. Ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kura ir iestādēm vai izpildstruktūrām, novērtējot uzdevumus, kas var ietilpt dažādās Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 2. punktā paredzētajās funkciju grupās, Civildienesta tiesas kontrolei pār šo uzdevumu sadali minēto funkciju grupu starpā ir jāaprobežojas ar jautājumu, vai iestāde, kurai ir tiesības noslēgt darba līgumus, ir ievērojusi saprātīgas robežas un nav acīmredzami kļūdaini izmantojusi savu rīcības brīvību.
(skat. 65. punktu)
4. Administrācija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, II funkciju grupā klasificējot tādus līgumdarbiniekus, kuriem ir doti uzdevumu, kuru izpildei ir nepieciešamas īpašas zināšanas labā līmenī, it īpaši tādās jomās kā grāmatvedības un finanšu tiesiskais regulējums, konkursu procedūras, dokumentu un informācijas aprite vai informātika. Šajās funkcijās noteikti ietilpst tādi uzdevumi kā koordinēšana, projektu sagatavošana, vadība, uzraudzība vai pat dažos gadījumos izstrāde, kuru veikšanai ir nepieciešama zināma autonomija. Šādas funkcijas pārsniedz “lietvedības un sekretariāta uzdevumu” robežas un pat “biroja vadīšanas” uzdevumu robežas, kuri ietilpst II funkciju grupā. Pat ja daži no tiem varētu ietilpt II funkciju grupā, tie kopumā tomēr ietilpst “izpildes, projektu sagatavošanas” vai “grāmatvedības” un “citu līdzvērtīgu uzdevumu” vidū Pārējo darbinieku nodarbinātības kārtības 80. panta 2. punkta izpratnē, un tie ir raksturīgi III funkciju grupas pienākumiem.
Apstāklis, ka šo darbinieku veikto uzdevumu novērtējuma ziņojumi attiecas uz laiku, kurā tie bija nodarbināti kā vietējie darbinieki, neko neietekmē, jo viņiem piešķirtie uzdevumi nav būtiski mainījušies pēc viņu pieņemšanas darbā līgumdarbinieku statusā. Turklāt tas, ka šos uzdevumus darbinieki ir veikuši pagātnē kā vietējie darbinieki, pamatojoties uz Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 4. pantu, redakcijā, kura bija piemērojama līdz 2004. gada 1. maijam, neietekmē minētās kārtības 80. panta 2. punkta interpretāciju un pareizu piemērošanu.
Nav nozīmes arī faktam, ka šie darbinieki savus uzdevumus veica ierēdņa vai pagaidu darbinieka uzraudzībā, jo tā tas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 2. punktā ir paredzēts attiecībā uz līgumdarbiniekiem, neatkarīgi no funkciju grupas, kurā tie klasificēti.
(skat. 72.–76. punktu)