CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2009. gada 2. aprīlī

Lieta F‑143/07

Georgios Yannoussis

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Procedūras izvēle – Pārstāvniecības vadītājs – Vakance – Norīkojums dienesta interesēs – Kompetences neesamība – Norīkojuma procedūras piemērošanas joma

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru G. Yannoussis lūdz atcelt Komisijas 2006. gada 21. decembra lēmumu, ar kuru noraidīta viņa kandidatūra uz vakanto Komisijas pārstāvniecības Atēnās (Grieķija) vadītāja amata vietu un šajā amatā iecelts P

Nolēmums Izbeigt tiesvedību lietā par prasījumiem, ar kuriem lūgts atcelt Komisijas 2006. gada 21. decembra lēmumu, ciktāl ar to vakantajā Komisijas pārstāvniecības Atēnās (Grieķija) vadītāja amatā iecelts P. Atcelt Komisijas 2006. gada 21. decembra lēmumu, ciktāl ar to noraidīta prasītāja kandidatūra uz vakanto Komisijas pārstāvniecības Atēnās vadītāja amata vietu. Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Norīkojums dienesta interesēs

(Civildienesta noteikumu 37. panta pirmās daļas a) punkta otrais ievilkums)

2.      Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību – Prasība, kas vērsta pret kandidatūras Komisijas pārstāvniecības vadītāja amatam noraidīšanu – Priekšatlases stadijā noraidīta kandidatūra – Pieņemamība

1.      Ar Komisijas pārstāvniecības vadītāju pildīto funkciju “politisko un sensitīvo raksturu” pašu par sevi nepietiek, lai pamatotu ierēdņa norīkojuma statusa izmantošanu. Šāda Civildienesta noteikumu 37. panta pirmās daļas a) punkta otrā ievilkuma interpretācija ļautu norīkot pie attiecīgajiem komisāriem visus ierēdņus, kas iestādē veic “politiskas un sensitīvas” funkcijas, kuras parasti veic augstākā līmeņa vadība, un tādējādi apdraudētu pašu Eiropas civildienesta struktūru, kāda tā noteikta Civildienesta noteikumu 35. pantā, tostarp apšaubot hierarhisko attiecību pārskatāmību.

Turklāt norīkojums dienesta interesēs, lai “uz laiku palīdzēt[u] personai, kas ieņem kādu no amatiem, kuri minēti Kopienu dibināšanas līgumos”, paredz, ka starp šo pēdējo personu un norīkoto ierēdni pastāv uzticēšanās intuitu personae, un šīs attiecības nozīmē, ka starp šīm personām var tikt pastāvīgi izveidotas tiešas un ciešas saiknes atkarībā no attiecīgā locekļa un visa viņa kabineta darba metodēm. Tādi apstākļi kā tas, ka pārstāvniecības vadītāja sastādītie ziņojumi tiek nosūtīti tieši atbildīgajam komisāram, ka starp pārstāvniecības vadītāju un komisāru vai viņa kabineta locekļiem pastāv telefoniskie un pasta sakari vai notiek tikšanās vai ka šo sazināšanos saturs ir konfidenciāls, paši par sevi neļauj pierādīt, ka darba attiecībām starp komisāru un attiecīgo pārstāvniecības vadītāju piemistu intuitu personae raksturs.

Civildienesta noteikumu 37. panta pirmās daļas a) punkta otrā ievilkuma piemērojamība ir atkarīga vienīgi no šajā normā minētajiem nosacījumiem un nekādā ziņā ne no administratīvajām sekām, kas izriet no tā piemērošanas. Jebkura cita interpretācija ļautu izmantot Civildienesta noteikumu 37. pantu citiem mērķiem nekā tas, kam tas domāts, un tādējādi leģitimizēt procedūras nepareizu izmantošanu.

(skat. 64., 67., 69. un 71. punktu)

2. Tas apstāklis, ka prasītāja kandidatūra Komisijas pārstāvniecības vadītāja amatam bija tikusi noraidīta priekšatlases stadijā, neatņem viņam jebkādu interesi apstrīdēt turpmākās darbā pieņemšanas procedūras tiesiskumu, ja priekšatlases komisijas vērtējums nevarēja ietekmēt galīgo iecēlējinstitūcijas vērtējumu. Turklāt šādam prasītājam saglabājas interese celt prasību, lai šis prettiesiskums neatkārtotos citā analoģiskā atlases procedūrā.

(skat. 75. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2007. gada 7. jūnijs, C‑362/05 P Wunenburger/Komisija, Krājums, I‑4333. lpp., 50. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 5. jūlijs, T‑370/03 Wunenburger/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑189. un II‑853. lpp., 20. punkts.