CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2010. gada 1. jūlijā

Lieta F‑40/09

Radek Časta

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Atklāts konkurss – Nepielaišana pie mutiskā pārbaudījuma – Pārskatīšanas lūgums – Pienākums norādīt pamatojumu – Nepieciešamā profesionālā pieredze – Apliecinājuma novēlota iesniegšana – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība par zaudējumu atlīdzību

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru R. Časta [R. Časta] lūdz, pirmkārt, atcelt iecēlējinstitūcijas 2008. gada 22. decembra lēmumu, ar kuru apstiprināts konkursa EPSO/AD/107/07 tiesību jomā atlases komisijas 2008. gada 9. jūnija lēmums nepielaist prasītāju mutiskajam pārbaudījumam un, otrkārt, atlīdzināt materiālo un morālo kaitējumu, ko prasītājs, iespējams, cietis šī lēmuma rezultātā

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Lēmums, kas pieņemts, pārskatot iepriekšēju lēmumu

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Atteikums pielaist pie pārbaudījumiem – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa)

3.      Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Paziņojums par konkursu – Mērķis

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Pielaišanas nosacījumi – Konkursa paziņojumā paredzētie nosacījumi – Atlases komisijas veiktā kandidātu profesionālās pieredzes novērtēšana – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 2. un 5. pants)

5.      Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Atlases kritēriji – Kandidātu profesionālā pieredze

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. pants)

6.      Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Pielaišanas nosacījumi – Apliecinošu dokumentu uzrādīšana, lai pielaistu pārbaudījumiem

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 2. un 5. pants)

7.      Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Ierobežojumi – Prettiesiski piešķirta priekšrocība

8.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas saistīta ar prasību atcelt tiesību aktu – Prasības atcelt tiesību aktu noraidīšana, kā rezultātā tiek noraidīta prasība par zaudējumu atlīdzību

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.      Ja lietas dalībnieks, kura lūgums ļaut viņam piedalīties Savienības iestāžu rīkotā konkursā ticis noraidīts, lūdz pārskatīt šo noraidošo lēmumu, pamatojoties uz precīzu noteikumu, kas ir saistošs administrācijai, atlases komisijas lēmums, ko tā pieņem pēc pārskatīšanas, ir nelabvēlīgs akts Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta vai, attiecīgā gadījumā, 91. panta 1. punkta izpratnē. Pēc šī lēmuma, kas ir pieņemts pēc pārskatīšanas, pieņemšanas sāk skaitīt sūdzības un prasības iesniegšanas termiņu, nepārbaudot, vai šādā situācijā minēto lēmumu, iespējams, var uzskatīt par tikai apstiprinošu aktu.

(skat. 27. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 23. janvāris, T‑386/00 Gonçalves/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑13. un II‑55. lpp., 39. punkts; 2005. gada 7. jūnijs, T‑375/02 Cavallaro/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑151. un II‑673. lpp., 58. punkts; 2006. gada 31. janvāris, T‑293/03 Giulietti/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑5. un II‑A‑2‑19. lpp., 29. punkts.

2.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 25. panta otro daļu jebkurš individuāls lēmums, kas ir pieņemts, piemērojot Civildienesta noteikumus, un kas ir nelabvēlīgs, ir jāpamato. Pienākuma norādīt pamatojumu nelabvēlīgam lēmumam mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai nepieciešamās norādes, lai tā zinātu, vai šis lēmums ir pamatots vai nē, un, otrkārt, sniegt iespēju to pārbaudīt tiesā. Šāda pienākuma mērķis it īpaši ir ļaut ieinteresētajai personai uzzināt attiecībā uz viņu pieņemtā lēmuma iemeslus, lai tā, iespējams, varētu izmantot nepieciešamos tiesību aizsardzības līdzekļus savu tiesību un interešu aizstāvībai.

Runājot it īpaši par lēmumiem, ar kuriem tiek atteikts pielaist kandidātu dalībai konkursā, konkursa atlases komisijai ir precīzi jānorāda konkursa paziņojuma nosacījumi, attiecībā uz kuriem ir nolemts, ka kandidāts tos nav izpildījis.

(skat. 42. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1981. gada 26. novembris, 195/80 Michel/Parlaments, Recueil, 2861. lpp., 22. punkts; 1996. gada 4. jūlijs, C‑254/95 P Parlaments/Innamorati, Recueil, I‑3423. lpp., 23. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 20. jūnijs, T‑133/89 Burban/Parlaments, Recueil, II‑245. lpp., 43. punkts; 2000. gada 21. novembris, T‑214/99 Carrasco Benítez/Komisija, Recueil FP, I‑A‑257. un II‑1169. lpp., 173. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā Gonçalves/Parlaments, 62. punkts; 2003. gada 23. janvāris, T‑53/00 Angioli/Komisija, Recueil FP, I‑A‑13. un II‑73. lpp., 67. punkts; 2003. gada 27. marts, T‑33/00 Martínez Páramo u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑105. un II‑541. lpp., 43. punkts; 2004. gada 25. marts, T‑145/02 Petrich/Komisija, Recueil FP, I‑A‑101. un II‑447. lpp., 54. punkts.

3.      Konkursa atlases komisijai ir saistošs konkursa paziņojuma teksts un it īpaši tajā noteiktie pielaišanas nosacījumi. Konkursa paziņojuma galvenā loma – kāda tā ir paredzēta Civildienesta noteikumos – ir norādīt ieinteresētajām personām pēc iespējas precīzāku informāciju par nosacījumiem, kas prasīti attiecīgā amata ieņemšanai, lai tās varētu izvērtēt, pirmkārt, vai iesniegt pieteikumu un, otrkārt, kādi apliecinoši dokumenti ir svarīgi atlases komisijas darbam un līdz ar to pievienojami pieteikumam.

(skat. 56. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: iepriekš minētais spriedums lietā Gonçalves/Parlaments, 73. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Petrich/Komisija, 34. punkts.

4.      Konkursa atlases komisijas pienākums ir katrā lietā novērtēt, vai katra kandidāta norādītā profesionālā pieredze atbilst konkursa paziņojumā pieprasītajam līmenim. Atlases komisijai saskaņā ar Civildienesta noteikumiem par konkursa procedūrām ir rīcības brīvība, izvērtējot gan kandidātu iepriekšējās profesionālās pieredzes raksturu un ilgumu, gan arī vairāk vai mazāk ciešu saikni, kāda šai pieredzei var būt ar paredzētā darba prasībām. Civildienesta tiesai, īstenojot tiesiskuma kontroli, ir jāaprobežojas ar pārbaudi par to, vai šo pilnvaru izmantošanā nav tikusi pieļauta acīmredzama kļūda.

(skat. 58. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 13. decembris, T‑115/89 González Holguera/Parlaments, Recueil, II‑831. lpp., publicēts izvilkumu veidā, 54. punkts; 1991. gada 28. novembris, T‑158/89 Van Hecken/CES, Recueil, II‑1341. lpp., 22. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā Carrasco Benítez/Komisija, 69.–71. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Petrich/Komisija, 37. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 14. jūnijs, F‑121/05 De Meerleer/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑161. un II‑A‑1‑865. lpp., 116. punkts.

5.      Konkursa laikā dokumenti, kas attiecas uz kandidāta profesionālo pieredzi un kurus sagatavojis pats kandidāts, atspoguļo viņa viedokli par savu pieredzi, un šo dokumentu nozīme ir pielīdzināma curriculum vitae. Tiktāl, ciktāl šādi dokumenti principā nav objektīvi pārbaudāmi, kas ļautu konkursa atlases komisijai padziļināti izvērtēt iegūto profesionālo pieredzi, tos nevar uzskatīt par profesionālās pieredzes nosacījuma izpildi apliecinošiem dokumentiem, bet gan tikai par dokumentiem, kas ir daļa no kandidāta curriculum vitae.

(skat. 64. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 27. septembris, T‑420/04 Blackler/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑185. un II‑A‑2‑943. lpp., 49. punkts.

6.      Konkursa atlases komisija, pārbaudot, vai ir izpildīti pielaišanas nosacījumi, var ņemt vērā vienīgi norādes, ko kandidāti minējuši pieteikumā, un apliecinošos dokumentus, kurus kandidātiem ir pienākums iesniegt sava pieteikuma pamatojumam. Atlases komisijai pašai nav pienākuma veikt izpēti, lai pārbaudītu, vai kandidāti atbilst visiem konkursa paziņojumā paredzētajiem nosacījumiem. Tā kā skaidrajos konkursa paziņojuma noteikumos nepārprotami ir paredzēts pienākums pieteikumam pievienot apliecinošus dokumentus, tas, ka kandidāts šo pienākumu nav izpildījis, nedod tiesības un, vēl jo vairāk, neuzliek pienākumu atlases komisijai vai iecēlējinstitūcijai rīkoties pretrunā šim konkursa paziņojumam.

(skat. 67. un 71. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1992. gada 31. marts, C‑255/90 P Burban/Parlaments, Recueil, I‑2253. lpp., 12. punkts.

Pirmās instances tiesa: iepriekš minētais spriedums lietā Carrasco Benítez/Komisija, 77. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā Gonçalves/Parlaments, 74. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Petrich/Komisija, 45. un 49. punkts.

7.      Vienlīdzīgas attieksmes princips ir jāievēro atbilstoši tiesiskuma principam, saskaņā ar kuru persona savās interesēs nevar atsaukties uz citas personas interesēs pieļautu nelikumību. Šāda iespējamā nelikumība, kas izdarīta attiecībā pret citiem konkursa kandidātiem, kuri nav šī procesa dalībnieki, nevar likt Civildienesta tiesai konstatēt diskrimināciju un tādēļ arī pret kandidātu vērstu nelikumīgu darbību. Šādas pieejas rezultātā būtu jānosaka “vienlīdzīgas attieksmes, izdarot nelikumīgu darbību” princips. Nelikumībā nevar pastāvēt vienlīdzība, jo nediskriminācijas principu nevar pamatot ar tiesībām nediskriminējoši piemērot nelikumīgu attieksmi.

(skat. 88. un 89. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1985. gada 4. jūlijs, 134/84 Williams/Revīzijas palāta, Recueil, 2225. lpp., 14. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 14. maijs, T‑327/94 SCA Holding/Komisija, Recueil, II‑1373. lpp., 160. punkts; 2002. gada 20. marts, T‑23/99 LR AF 1998/Komisija, Recueil, II‑1705. lpp., 367. punkts; 2002. gada 11. septembris, T‑13/99 Pfizer Animal Health/Padome, Recueil, II‑3305. lpp., 479. punkts; 2006. gada 16. novembris, T‑120/04 Peróxidos Orgánicos/Komisija, Krājums, II‑4441. lpp., 77. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 21. februāris, F‑4/07 Skoulidi/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑47. un II‑A‑1‑229. lpp., 81. punkts.

8.      Ierēdņu prasībās prasījumi par zaudējumu atlīdzību ir jānoraida, ja tie ir cieši saistīti ar tādiem prasījumiem atcelt tiesību aktu, kas ir tikuši noraidīti vai nu kā nepieņemami, vai kā nepamatoti.

(skat. 94. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 15. maijs, T‑273/94 N/Komisija, Recueil FP, I‑A‑97. un II‑289. lpp., 159. punkts; 2003. gada 30. septembris, T‑214/02 Martínez Valls/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑229. un II‑1117. lpp., 43. punkts; 2005. gada 13. decembris, T‑155/03, T‑157/03 un T‑331/03 Cwik/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑411. un II‑1865. lpp., 207. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 29. septembris, F‑114/07 Wenning/Eiropols, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑363. un II‑A‑1‑1935. lpp., 210. punkts.