CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2010. gada 8. jūlijā

Lieta F‑139/06

Christian Kurrer

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Pagaidu darbinieki, kas iecelti par ierēdņiem – Kandidāti, kuri rezerves sarakstā ir iekļauti pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē, ieceļot amatā – Klasificēšana pakāpē, piemērojot jaunus, mazāk labvēlīgus noteikumus – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts un 12. panta 3. punkts

Priekšmets      Prasība atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam, ar kuru K. Kurers [C. Kurrer] lūdz atcelt Komisijas 2006. gada 27. marta lēmumu par viņa iecelšanu no 2006. gada 16. aprīļa par administratoru ar pārbaudes laiku daļā, kurā viņš tiek klasificēts A*6 pakāpes 2. līmenī un netiek saglabāti viņa paaugstināšanas amatā punkti

Nolēmums      Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punkts; XIII pielikuma 5. panta 2. un 4. punkts, 12. panta 3. punkts un 13. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

2.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

1.      Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts attiecas uz pagaidu darbiniekiem, kuri ir iekļauti “kandidātu, kas ir piemēroti pārcelšanai no vienas kategorijas citā, sarakstā”, kā arī uz tiem, kuri ir “iekļauti iekšējā konkursa veiksmīgo kandidātu sarakstā”. Lai gan konkurss “pārcelšanai no vienas kategorijas citā” pēc savas būtības arī ir iekšējais konkurss, attiecīgā norma ir jāinterpretē, tai piešķirot lietderīgu iedarbību un pēc iespējas izvairoties no tās interpretēšanas tā, ka varētu rasties secinājums par šīs normas dublēšanos. Šķiet, ka likumdevējs ir vēlējies attiecināt “iekšējo konkursu” uz tā sauktajiem štata ierēdņa statusa iegūšanas konkursiem, kuru mērķis ir, ievērojot visus Civildienesta noteikumus, kas reglamentē piekļuvi Eiropas civildienestam, dot iespēju pieņemt darbā kā ierēdņus darbiniekus, kuriem jau ir konkrēta pieredze iestādē un kuri ir pierādījuši savu piemērotību vakanto amatu ieņemšanai. Šādu interpretāciju apstiprina Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punkta noteikumi, kas attiecas vienīgi uz ierēdņiem, kuri ir “iekļauti kandidātu, kas ir piemēroti pārcelšanai no vienas kategorijas citā, sarakstā”, neminot ierēdņus, kuri ir “iekļauti iekšējā konkursa veiksmīgo kandidātu sarakstā”. Šāda pieminēšana nebūtu attaisnota, jo runa nav par to, ka štata ierēdņa statusu iegūst darbinieki, kas jau ir ierēdņi.

Lai varētu piemērot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punktu, pārejai no “iepriekšējās kategorijas” “citā kategorijā” ir jānotiek vai nu tāda konkursa rezultātā, kurā tiek izveidots “kandidātu, kas ir piemēroti pārcelšanai no vienas kategorijas citā, saraksts”, vai arī pēc iekšējā štata ierēdņa statusa iegūšanas konkursa, kura rezultātā var notikt šāda pārcelšana no vienas kategorijas citā. Tādējādi likumdevējs, īstenojot savu plašo rīcības brīvību gan pārejas noteikumu, gan klasificēšanas kritēriju jomā, ir novirzījies no vispārējās normas attiecībā uz nesen darbā pieņemto ierēdņu klasificēšanu pakāpē, kas ir reglamentēta Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punktā, kurš ir papildināts ar minēto noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu vai 13. panta 1. punktu attiecībā uz tādiem veiksmīgajiem kandidātiem, kas ir iekļauti piemēroto kandidātu sarakstā pirms 2006. gada 1. maija un pieņemti darbā attiecīgi laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim un pēc 2006. gada 1. maija, nodrošinot iespēju klasificēt citā, nevis konkursa paziņojumā norādītajā pakāpē darbiniekus, kas ir pieņemti darbā kā ierēdņi ar pārbaudes laiku, kuriem jau ir darba pieredze iestādē un kuri iepriekš minēto konkursu rezultātā ir pierādījuši savu piemērotību ieņemt augstākas kategorijas amatus.

(skat. 49., 50., 53. un 55. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: 1997. gada 6. marts, T‑40/96 un T‑55/96 de Kerros un Kohn-Bergé/Komisija, Recueil FP, I‑A‑47. un II‑135. lpp., 45. un 46. punkts; 1998. gada 12. novembris, T‑294/97 Carrasco Benítez/Komisija, Recueil FP, I‑A‑601. un II‑1819. lpp., 51. punkts.

2.      Nepastāvot precīzām norādēm šajā ziņā, nav nekāda pamata uzskatīt, ka likumdevējs Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punktā paredzēto izņēmuma sistēmu būtu vēlējies attiecināt uz vispārējā konkursa, kas paredzēts Savienības iestādēs nestrādājošām personām, veiksmīgajiem kandidātiem, kā arī ierēdņiem un darbiniekiem, kuriem arī var tikt atļauts piedalīties šādā konkursā. Turklāt, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi pret pagaidu darbiniekiem, kuri ir vispārējā konkursa vai iekšējā konkursa veiksmīgie kandidāti, nebūt nav nepieciešama plaša Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkta interpretācija, ar kuru tiktu iekļauti arī vispārējā konkursa veiksmīgie kandidāti. Jākonstatē, ka pagaidu darbinieki, kuri ir tāda konkursa veiksmīgie kandidāti, kurš ticis organizēts, lai pieņemtu darbā tajā kategorijā, kurā tie jau ir iekļauti, nav tādā pašā situācijā, kādā ir tāda konkursa veiksmīgie kandidāti, kura mērķis vai rezultāts ir ļaut viņus pārcelt augstākā kategorijā un līdz ar to – veikt nozīmīgu karjeras soli. Ievērojot likumdevēja izvirzīto mērķi, apstāklis, ka likumdevējs, pieņemot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punktu, ir paredzējis, ka šos pagaidu darbiniekus izņēmuma kārtā var iecelt par ierēdņiem ar pārbaudes laiku tādā pakāpē, kādu viņi ieņēma iepriekšējā kategorijā, nerada patvaļīgu vai acīmredzami nepiemērotu nošķiršanu salīdzinājumā ar tiem pagaidu darbiniekiem, kuri vispārējā konkursa rezultātā ir pieņemti darbā par ierēdņiem tajā kategorijā, kurā viņi iekļaujas.

Turklāt ar plašu Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkta interpretāciju varētu tikt pārkāpta vienlīdzīga attieksme pret viena un tā paša konkursa veiksmīgajiem kandidātiem, kuri saskaņā ar judikatūru ir salīdzināmā faktiskā un tiesiskā situācijā un pret kuriem, ja nav objektīvu iemeslu, kas attaisnotu atšķirīgu attieksmi, ir jābūt vienādai attieksmei, tostarp attiecībā uz viņu klasifikāciju. Tomēr atšķirīgu attieksmi, kas veidojas atkarībā no tā, vai pieņemšana darbā ir notikusi pirms vai pēc Civildienesta noteikumu reformas spēkā stāšanās, var objektīvi attaisnot ar vajadzību saglabāt Savienības likumdevēja brīvību jebkurā brīdī veikt tādus Civildienesta noteikumu grozījumus, kurus tas uzskata par atbilstošiem dienesta interesēm, pat ja šie jaunie noteikumi izrādās ierēdņiem mazāk labvēlīgi nekā iepriekšējie.

(skat. 58.–60. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1974. gada 5. decembris, 176/73 Van Belle/Padome, Recueil, 1361. lpp., 8. punkts; 2008. gada 22. decembris, C‑443/07 P Centeno Mediavilla u.c./Komisija, Krājums, I‑10945. lpp., 79. punkts.

Vispārējā tiesa: 1997. gada 9. jūlijs, T‑92/96 Monaco/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑195. un II‑573. lpp., 55. punkts; 2004. gada 16. marts, T‑11/03 Afari/ECB, Recueil FP, I‑A‑65. un II‑267. lpp., 65. punkts; 2007. gada 11. jūlijs, T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, Krājums, II‑2523. lpp., 86. punkts.