CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2010. gada 23. novembrī

Lieta F‑50/08

Gábor Bartha

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Atklāts konkurss – Neiekļaušana rezerves sarakstā – Līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība konkursu atlases komisijās

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru G. Barta [G. Bartha] būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/56/06 atlases komisijas lēmumu, ar kuru viņš ticis informēts par minētā konkursa pārbaudījumu neizturēšanu, un, otrkārt, piespriest Komisijai atlīdzināt kaitējumu, kas viņam ir nodarīts šī lēmuma dēļ

Nolēmums Atcelt 2008. gada 23. janvāra lēmumu, ar kuru atklātā konkursa EPSO/AD/56/06 atlases komisija ir noraidījusi prasītāja lūgumu pārskatīt minētās atlases komisijas lēmumu, ar kuru tika noraidīts viņa pieteikums. Prasību pārējā daļā noraidīt. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Lēmums, kas pieņemts, pārskatot iepriekšēju lēmumu

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Sastāvs

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektā daļa)

4.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums –Kaitējums – Cēloņsakarība

1.      Ja kandidāts, kurš nav iekļauts pēc konkursa izveidotā rezerves sarakstā, lūdz pārskatīt atlases komisijas pieņemtu lēmumu, tam nelabvēlīgais akts ir atlases komisijas lēmums pēc kandidāta situācijas pārskatīšanas.

(skat. 22. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 13. decembris, T‑173/05 Heus/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑329. un II‑A‑2‑1695. lpp., 19. punkts.

2.      Noteikums par sūdzības un prasības pieteikuma savstarpēju atbilstību ir pārkāpts vienīgi tad, ja prasībā tiesā tiek grozīts sūdzības priekšmets vai tās pamats, šo pēdējo jēdzienu “pamats” interpretējot plaši. Saskaņā ar šādu interpretāciju un runājot par prasījumiem atcelt tiesību aktu, ar jēdzienu “prāvas pamats” ir jāsaprot prasītāja iebildumi par apstrīdētā akta iekšējo tiesiskumu vai, alternatīvi, tā ārējā tiesiskuma apstrīdēšana. Līdz ar to, ievērojot iebildes par prettiesiskumu, kā arī absolūtos pamatus, prāvas pamats tiek grozīts un tātad prasība par savstarpējo atbilstību netiek ievērota, ja prasītājs, kas savā sūdzībā apstrīd tikai tam nelabvēlīga akta formālo spēkā esamību, ieskaitot tā procesuālos aspektus, prasības pieteikumā norāda pamatus pēc būtības vai – pretējā gadījumā – ja prasītājs savā sūdzībā apstrīd tikai tam nelabvēlīgā akta tiesiskumu pēc būtības un vēlāk iesniedz prasības pieteikumu, kurā ir norādīti pamati, kas attiecas uz tā formālo spēkā esamību.

(skat. 34. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2010. gada 1. jūlijs, F‑45/07 Mandt/Parlaments, 119. un 120. punkts.

3.      Konkursa atlases komisija, kurā tās locekļu saraksta publicēšanas brīdī ir vairāk par četriem pilntiesīgajiem locekļiem, var tikt uzskatīta par tādu, kas atbilst Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektās daļas prasībām, vienīgi tad, ja starp šiem pilntiesīgajiem locekļiem ir vismaz divi katra dzimuma locekļi.

Tomēr prasība ņemt vērā vienīgi atlases komisijas pilntiesīgos locekļus tās saraksta publicēšanas brīdī var tikt mīkstināta īpašā gadījumā, ja, lai gan atlases komisijas izveidošanas brīdī Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektajā daļā paredzētais notikums nav ticis ievērots, faktiskajā pārbaudījumu norises laikā atlases komisijas sastāvs tomēr atbilst šim noteikumam. Šādā gadījumā šīs tiesību normas mērķis, proti, panākt, lai kandidātu sniegumu novērtētu atlases komisija, kurā ir nodrošināta līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība, ir pilnībā sasniegts.

(skat. 43. un 44. punktu)

4.      Iestādes atbildība iestājas, ja tiek izpildīts nosacījumu kopums attiecībā uz iestādēm pārmestās rīcības prettiesiskumu, zaudējumu faktisko pastāvēšanu un cēloņsakarības esamību starp rīcību un apgalvotajiem zaudējumiem. Šie trīs nosacījumi ir kumulatīvi. Ar to, ka viens no tiem nav izpildīts, pietiek, lai prasījumi par zaudējumu atlīdzību tiktu noraidīti.

Attiecībā uz cēloņsakarības pastāvēšanu prasītājam principā ir jāpierāda tiešas un nepārprotamas cēloņa un seku attiecības starp attiecīgās iestādes izdarīto pārkāpumu un apgalvoto kaitējumu.

Tomēr judikatūrā prasītā cēloņsakarības noteiktības pakāpe ir sasniegta, ja Savienības iestādes prettiesiskā rīcība nepārprotami ir liegusi personai nevis obligāti iecelšanu amatā – attiecībā uz ko ieinteresētā persona nekad nevarēs pierādīt, ka viņai uz to bija tiesības –, bet gan vērā ņemamas izredzes tikt ieceltam ierēdņa amatā vai pieņemtam darbā citā statusā, kā rezultātā attiecīgajai personai ir radies mantisks kaitējums, ko veido ienākumu zaudējums.

(skat. 53.–55. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1994. gada 1. jūnijs, C‑136/92 P Komisija/Brazzelli Lualdi u.c., Recueil, I‑1981. lpp., 42. punkts; 2008. gada 21. februāris, C‑348/06 P Komisija/Girardot, Krājums, I‑833. lpp., 52. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 28. septembris, T‑140/07 Hautem/EIB, Recueil FP, I‑A‑171. un II‑897. lpp., 85. punkts; 2004. gada 5. oktobris, T‑45/01 Sanders u.c./Komisija, Krājums‑CDL, II‑3315. lpp., 150. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 22. oktobris, F‑46/07 Tzirani/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑323. un II‑A‑1‑1773. lpp., 218. punkts.