CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2011. gada 27. septembrī


Lieta F‑82/07


Daniel Dittert

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2006. gada paaugstināšana amatā – Jaunā karjeras struktūra – Karjeras paildzināšana, ieviešot jaunas pakāpes, kurām agrākajos Civildienesta noteikumos nav ekvivalentu – Civildienesta noteikumu 45. panta, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma, kā arī no 2005. gada piemērojamo VĪN piemērošana – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Lēmumu par paaugstināšanu amatā atpakaļejošs spēks attiecībā uz datumu pirms 2004. gada 1. maija – Pārejas pasākumi – Acīmredzami noraidāma prasība

Priekšmets      Prasība, kas celta atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam, ar kuru D. Dittert galvenokārt lūdz atcelt 2006. gada paaugstināšanā amatā pieņemto lēmumu viņu paaugstināt AD*9, nevis AD*10 pakāpē

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītājs un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Padome, kas ir persona, kura iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Lēmums, kas pieņemts ar motivētu rīkojumu – Nosacījumi – Acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami juridiski nepamatota prasība – Piemērošanas joma

(Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Piemērojamās tiesību normas – 2004. gada paaugstināšana amatā

(Civildienesta noteikumu 45. pants; XIII pielikuma 6. panta otrā daļa; Padomes Regulas. Nr. 723/2004 preambulas 37. apsvērums)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Jaunas paaugstināšanas amatā sistēmas pieņemšana – Pāreja no agrākās uz jauno sistēmu

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

4.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Piemērojamās tiesību normas – Karjeras vienotības princips – Savienības tiesībās nenostiprināts princips

1.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pantu, ja prasība pilnībā vai daļēji ir acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami juridiski nepamatota, Civildienesta tiesa, neveicot tālākas procesuālās darbības, var lemt, izdodot motivētu rīkojumu. Šajā tiesību normā paredzētais gadījums attiecas uz jebkuru prasību, kura ir acīmredzami noraidāma tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar lietas būtību.

(skat. 38. un 39. punktu)

2.      Ja Civildienesta noteikumu jomā notiek likumdošanas izmaiņas, tad, ņemot vērā to, ka jau nodarbinātais personāls var atsaukties uz tiesisko paļāvību un tiesībām, kas iegūtas atbilstoši pirms to grozīšanas spēkā esošajām Civildienesta noteikumu normām, likumdevējam var būt nepieciešams paredzēt pārejas pasākumus.

Attiecībā uz tādas karjeras struktūras noteikšanu, kurā jāietilpst lēmuma ierēdni paaugstināt amatā paaugstināšanā amatā pēc jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā 2004. gada 1. maijā sekām, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 6. panta otrajā daļā ir noteikta atšķirība starp šī lēmuma pieņemšanas datumu un tā spēkā stāšanās datumu un izmantots spēkā stāšanās datums. Saskaņā ar šo tiesību normu attiecībā uz paaugstināšanu amatā, kas stājas spēkā pirms 2004. gada 1. maija, jauno Civildienesta noteikumu 45. pantā minēto augstāko pakāpi nosaka nevis atbilstoši no jaunajiem Civildienesta noteikumiem izrietošajai karjeras struktūrai, bet gan saskaņā ar agrākajos Civildienesta noteikumos noteikto. Tādējādi šī tiesību norma ir pārejas noteikums, kas ļauj attiecīgajiem ierēdņiem nodrošināt, ka uz paaugstināšanu amatā, kas stājas spēkā pirms 2004. gada 1. maija, attiecas agrākā karjeras struktūra.

Kas attiecas uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 6. panta otrās daļas piemērošanas jomu, šī tiesību norma var tikt piemērota vienīgi lēmumiem par paaugstināšanu amatā, kuri pieņemti 2004. gada paaugstināšanā amatā un stājas spēkā pirms 2004. gada 1. maija, un tādējādi tā nav piemērojama ierēdņiem, kuri 2004. gada 30. aprīlī nebija paaugstināti amatā 2004. gada paaugstināšanā amatā vai uz kuriem katrā ziņā neattiecas tāda paaugstināšana amatā, kas stājas spēkā pirms 2004. gada 1. maija.

Šajā ziņā, tā kā paaugstināšana amatā tiek veikta katru gadu un tai vienmēr ir atpakaļejošs spēks, kas ierobežots ar attiecīgo paaugstināšanu amatā, tad, ja iestāde nolemj piešķirt atpakaļejošu spēku noteiktiem lēmumiem par paaugstināšanu amatā, lai tie stātos spēkā kādā datumā pirms 2004. gada 1. maija, šāda izvēle nav prettiesiska, ciktāl tās juridiskais pamats ir rodams Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 6. panta otrajā daļā.

(skat. 56., 60., 61. un 104. punktu)

3.      Ierēdņi, kas paaugstināmi augstākā pakāpē uz 2004. gada 30. aprīli pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā, bet kas faktiski paaugstināti amatā 2006. gada paaugstināšanā amatā, nav tādā pašā tiesiskajā un faktiskajā situācijā kā ierēdņi, kas ir klasificēti tādā pašā pakāpē, ir ieceļami augstākā pakāpē uz 2004. gada 30. aprīli un kas faktiski ir paaugstināti amatā 2004. gada paaugstināšanā amatā.

Saskaņā ar tiesību normām par ierēdņu karjeras progresu no nopelnu vērtējuma, kuru iecēlējinstitūcijai ir pienākums veikt attiecībā uz katru paaugstināšanas amatā gadu, izriet, ka pēc šīs novērtēšanas tiek paaugstināti amatā vienīgi ilgtermiņā vislabākos rezultātus sasniegušie ierēdņi. Šajā ziņā ierēdņu, kurus minētā iecēlējinstitūcija uzskata par ilgtermiņā mazāk labus rezultātus sasniegušiem, un viņu amatā faktiski paaugstināto kolēģu faktiskā un tiesiskā situācija būtiski atšķiras. Pirmie neietilpst tajā pašā personu grupā, kurā viņu amatā paaugstinātie kolēģi, un nevar atsaukties uz vienlīdzīgu attieksmi.

Turklāt, tā kā Civildienesta noteikumos iestādēm nav deleģēta kompetence pieņemt pārejas pasākumus, attiecībā uz 2006. gada paaugstināšanu amatā paredzot atkāpes no tūlītējas jaunās karjeras struktūras piemērošanas, tas, ka iestāde šādus pasākumus nav pieņēmusi, nepārkāpj ne vienlīdzīgas attieksmes un tiesību veidot karjeru principu, ne tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

(skat. 76.–78., 95. un 96.  punktu)

Atsauces

Tiesa: 2008. gada 22. decembris, C‑443/07 P Centeno Mediavilla u.c./Komisija, 99. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 11. jūlijs, T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, 86. un 113. punkts.

4.      Savienības tiesības tieši nenosaka ne karjeras vienotības principu, ne arī karjeras principu. Taču judikatūrā tiesību veidot karjeru princips ir atzīts par īpašu, ierēdņiem piemērojamu vienlīdzīgas attieksmes principa formu.

(skat. 79., 80. un 108. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2008. gada 5. marts, F‑33/07 Toronjo Benitez/Komisija, 87. punkts.