EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2012. gada 13. decembrī

Lieta F‑101/11

Tzena Mileva

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Atklāts konkurss – Paziņojums par konkursu EPSO/AD/188/10 – Neiekļaušana rezerves sarakstā – Atlases komisijas sastāvs – Pastāvīgie un nepastāvīgie locekļi

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar ko T. Mileva lūdz, galvenokārt, atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/188/10 atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņu minētā konkursa rezerves sarakstā

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītājs sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Kandidatūras noraidīšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Sēžu aizklātības ievērošana

(LESD 296. pants; Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa un III pielikuma 6. pants)

2.      Ierēdņi – Konkurss – Kandidātu spēju novērtējums – Atlases komisijas novērtējuma brīvība – Lēmums neiekļaut rezerves sarakstā – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(Civildienesta noteikumu III pielikums)

3.      Ierēdņi – Ierēdņi – Konkurss – Kandidātu spēju novērtējums – Atlases komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. pants)

4.      Ierēdņi – Konkurss – Pārbaudījumu kārtība un saturs – Atlases komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu III pielikums)

5.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Sastāvs – Locekļu kvalifikācija objektīvai pārbaudījumu novērtēšanai

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. pants)

1.      Saskaņā ar LESD 296. pantu un Civildienesta noteikumu 25. panta otro daļu jebkurš nelabvēlīgs individuāls lēmums, kas ir pieņemts, piemērojot Civildienesta noteikumus, ir jāpamato. Taču saistībā ar konkursa atlases komisijas pieņemtajiem lēmumiem šis pienākums norādīt pamatojumu ir jāsaskaņo ar sēžu aizklātības principa ievērošanu, kas atbilstoši Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantam attiecas uz atlases komisijas darbu.

Tā kā šī aizklātība tika ieviesta, lai garantētu konkursa atlases komisiju neatkarību un to darba objektivitāti, pasargājot tās no jebkādas ārējas pašas Savienības administrācijas, ieinteresēto kandidātu vai trešo personu iejaukšanās un spiediena, tā līdz ar to nepieļauj ne izpaust atsevišķu atlases komisijas locekļu viedokli, ne arī izpaust jebkādu informāciju, kas ir saistīta ar personiska rakstura vai salīdzinošu novērtējumu saistībā ar kandidātiem.

Ņemot vērā aizklātību, kam ir jāvalda atlases komisijas darbā, dažādos pārbaudījumos saņemtā vērtējuma paziņošana ir pietiekams atlases komisijas lēmumu pamatojums. Šāds pamatojums neaizskar kandidātu tiesības, jo tas tiem tomēr ļauj uzzināt vērtējumu par viņu veikumu un vajadzības gadījumā pārliecināties, ka viņi faktiski nav saņēmuši paziņojumā par konkursu noteikto punktu skaitu pielaišanai pie noteiktiem vai visiem pārbaudījumiem.

Faktiski pienākums norādīt pamatojumu nozīmē tikai to, ka nelabvēlīga lēmuma adresātam ir jābūt iespējai skaidri un nepārprotami saprast administrācijas argumentāciju, kas tai likusi pieņemt attiecīgo lēmumu. Savukārt tas, ka šis pamatojums ir kļūdains, ja tas ir pierādīts, ir iespējamā kļūda tiesību piemērošanā vai acīmredzama kļūda vērtējumā.

(skat. 27.–29. un 34. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1996. gada 4. jūlijs, C‑254/95 P Parlaments/Innamorati, 24. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 19. februāris, T‑19/03 Konstantopoulou/Tiesa, 27., 32. un 33. punkts; 2005. gada 4. maijs, T‑30/04 Sena/EASA, 62. punkts.

2.      Ņemot vērā plašo novērtējuma brīvību, kāda konkursa atlases komisijai ir pārbaudījumu rezultātu vērtēšanā, tai nav pienākuma, pamatojot savu lēmumu neiekļaut kandidātu rezerves sarakstā, precizēt tās minētā kandidāta atbildes, kuras tikušas novērtētas kā nepietiekamas, vai paskaidrot, kāpēc šīs atbildes tikušas novērtētas kā nepietiekamas.

(skat. 30. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: Konstantopoulou/Tiesa, minēts iepriekš, 34. punkts.

3.      Ja Civildienesta tiesā tiek celta prasība par konkursa atlases komisijas lēmuma par atteikšanos iekļaut kandidātu rezerves sarakstā tiesiskumu, tā pārbauda, vai ir ievērotas piemērojamās tiesību normas, proti, it īpaši procesuālās normas, kas ir noteiktas Civildienesta noteikumos un paziņojumā par konkursu, un normas, kuras reglamentē atlases komisijas darbu, it īpaši pienākumu atlases komisijai būt objektīvai un pienākumu pēdējai minētajai ievērot vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, kā arī to, vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras.

Turklāt atsevišķos gadījumos, kad atlases komisijai nav novērtējuma brīvības, it īpaši, ja uz jautājumiem, ko kandidātam ir uzdevusi atlases komisija, katram no viņiem ir jāsniedz tikai viena individuāla atbilde, šī pārbaude var attiekties uz to faktu pareizību, uz kuriem atlases komisija ir pamatojusies, lai pieņemtu savu lēmumu. Visbeidzot, Civildienesta tiesa pārbauda, vai nav pieļauta kļūda pēc būtības, kā arī to, vai atzīme ir atbilstīga atlases komisijas rakstiskajam novērtējumam, ar noteikumu, ka atbilstības pārbaude attiecas tikai uz to, vai nepastāv acīmredzama neatbilstība.

Savukārt vērtējumi, uz kuriem konkursa atlases komisija pamatojas, izvērtējot kandidāta zināšanas un spējas, nav pakļauti Civildienesta tiesas pārbaudei. Tās pārbaude nevar attiekties uz saskaņotības neesamību starp vērtējumiem, kas ir veikti dažādu pārbaudījumu laikā, jo šāda pārbaude līdzinās pārbaudei par to, vai pareizi ir vērtējumi, kurus konkursa atlases komisija ir izdarījusi saistībā ar kandidātu zināšanām un spējām.

Katrā ziņā, ja uzskatītu, ka Civildienesta tiesas kompetencē ir veikt šādu pārbaudi, ir jākonstatē, ka pretrunas esamība starp vērtējumiem, kas ir veikti divu dažādu pārbaudījumu laikā, neļauj pierādīt kļūdas vērtējumā esamību. Tā kā konkursā ir paredzēti vairāki pārbaudījumi un tos labo dažādas personas, pretrunīgu vērtējumu rašanās ir nenovēršama.

(skat. 40.–45. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1974. gada 9. oktobris, 112/73, 144/73 un 145/73 Campogrande u.c./Komisija, 53. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 27. marts, T‑33/00 Martínez Páramo u.c./Komisija, 62.–64. punkts; 2005. gada 26. janvāris, T‑267/03 Roccato/Komisija, 42., 50. un 51. punkts; 2008. gada 12. marts, T‑100/04 Giannini/Komisija, 277. un 278. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. septembris, F‑127/07 Coto Moreno/Komisija, 32. un 34. punkts un tajos minētā judikatūra.

4.      Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība, lai noteiktu konkursa organizēšanas kārtību, un Savienības tiesa šo kārtību var aizliegt tikai tad, ja tā nav saistīta ar konkursa mērķiem.

Katrā ziņā vislabāko kandidātu atlase ir saistīta ar to, ka administrācijai ir jāmeklē tie, kuriem ir gan labas zināšanas, gan intelektuālās spējas likt tās lietā kontekstā, kas var mainīties, un līdz ar to nešķiet, ka ar konkursa mērķi nav saistīts tas, ka ir paredzēti pārbaudījumi, lai novērtētu kandidātu vispārējās spējas. Kaut arī pārbaudījumus vispārējo spēju novērtēšanai veido testi, kuros ir jāveic kandidātu psiholoģiskais vērtējums, šis apstāklis nepierāda, ka minēto pārbaudījumu vērtējums ir tik subjektīvs, ka nav iespējams nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes un vērtēšanas objektivitātes principu ievērošanu.

(skat. 51., 54. un 55. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 6. novembris, T‑71/96 Berlingieri Vinzek/Komisija, 36. punkts; 2004. gada 26. oktobris, T‑207/02 Falcone/Komisija, 31. punkts; 2005. gada 30. novembris, T‑361/03 Vanlangendonck/Komisija, 38. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 29. septembris, F‑20/08, F‑34/08 un F‑75/08 Aparicio u.c./Komisija, 53. punkts.

5.      Kaut arī atlases komisijai ir plaša novērtējuma brīvība, lai konkursa laikā novērtētu kandidātus, tai tomēr savs darbs ir jāveic, rūpīgi ievērojot noteikumus, kas reglamentē pārbaudījumu organizāciju un nosaka tā komisijas sastāva izvēli, kuram ir jāpārbauda kandidāta sniegums.

Šajā ziņā, lai konkursa atlases komisija būtu veidota atbilstoši Civildienesta noteikumiem un to III pielikuma 3. pantam, tās sastāvam ir jābūt tādam, lai nodrošinātu objektīvu kandidātu snieguma novērtējumu pārbaudījumos saistībā ar nepieciešamajām profesionālajām iemaņām. Turklāt, tā kā konkursa kandidātu vērtējums ir salīdzinošs, kandidāts var atsaukties uz pārkāpumu, kas ir pieļauts par labu citam kandidātam, lai panāktu, ka tiek atcelts lēmums neiekļaut viņu rezerves sarakstā.

(skat. 61. un 63. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 23. marts, T‑95/98 Gogos/Komisija, 37. un 41.–56. punkts; 2002. gada 24. septembris, T‑92/01 Girardot/Komisija, 24. punkts; 2004. gada 10. novembris, T‑165/03 Vonier/Komisija, 39. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 4. septembris, F‑147/06 Dragoman/Komisija, 49. punkts.