Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. septembrī Pirelli & C. SpA iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-455/14 Pirelli & C./Komisija

(Lieta C-611/18 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pirelli & C. SpA (pārstāvji: M. Siragusa un G. Rizza, advokāti)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Prysmian Cavi e Sistemi Srl

Prasījumi

Pirelli prasījumi Tiesai ir šādi:

atbilstoši Reglamenta 169. panta 1. punktam atcelt Vispārējās tiesas lēmumu, kas ietverts tās 2018. gada 12. jūlijā pasludinātā sprieduma lietā T-455/14 Pirelli & C. S.p.A./Komisija rezolutīvajā daļā, kurš prasītājai paziņots tajā pašā dienā, izmantojot lietojumprogrammu e-Curia;

un

atbilstoši Reglamenta 170. panta 1. punktam, nenododot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, mutatis mutandis apmierināt Pirelli pirmajā instancē izvirzītos prasījumus un līdz ar to:

galvenokārt

atcelt lēmumu 1 daļā, kurā tas attiecas uz Pirelli, un konkrētāk – tā 1. panta 5. punkta d) apakšpunktu, 2. panta g) punktu un 4. pantu, ciktāl Pirelli ir iekļauta attiecīgā pasākuma adresātu sarakstā;

pakārtoti

īstenojot savu neierobežoto kompetenci atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 2 31. pantam un LESD 261. pantam, noteikt beneficium ordinis seu excussionis par labu Pirelli;

Ja Tiesā iesniegtā Prysmian apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas 2018. gada 12. jūlija nolēmumu lietā T-475/14 tiktu apmierināta:

atcelt lēmumu vai grozīt tā 2. panta g) punktu, samazinot Prysmian un Pirelli solidāri piemēroto naudas sodu;

katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

Ja Tiesa neatceltu Vispārējās tiesas lēmumu, kas ietverts tās 2018. gada 12. jūlijā pasludinātā sprieduma lietā T-455/14 Pirelli & C. S.p.A./Komisija rezolutīvajā daļā, īstenojot savu neierobežoto kompetenci atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 31. pantam un LESD 261. pantam, katrā ziņā noteikt beneficium ordinis seu excussionis par labu Pirelli.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats - Vispārējā tiesa nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu saistībā ar: apgalvoto pamatojuma trūkuma, uz kuru ir norādījusi Pirelli, saistībā ar to, ka Komisija ir noraidījusi tās detalizētos argumentus par prezumpcijas par izšķirošu ietekmi nepiemērojamību šajā lietā, kā arī par nevienlīdzīgo attieksmi, ko Komisija ir pieļāvusi, tā saucamo “divkāršā pamata” metodi piemērojot tikai Goldman Sachs, neesamību

Vispārējā tiesa kļūdaini ir noteikusi Komisijas pienākuma norādīt pamatojumu priekšmetu un apjomu, neatzīstot un nekonstatējot, ka lēmuma pamatojums neatbilst Savienības tiesas noteiktajām prasībām. Vispārējai tiesai esot bijis jāatceļ lēmums daļā, kurā tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, ciktāl attiecīgajā pasākumā nav ietverts tādu precīzu, īpašu un konkrētu pamatu izsmeļošs izklāsts, ar kuriem varētu pamatot pārkāpuma inkriminēšanu Pirelli, pamatojoties uz prezumpciju, lai gan Pirelli bija iesniegusi pierādījumus, ka tās ekonomisko, organizatorisko un juridisko saikņu ar Prysmian rezultātā nebija tikusi izslēgta tās kontrolētā meitasuzņēmuma autonomija vai ierobežots tās apmērs. Turklāt pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir pilnībā ignorējusi Pirelli argumentus par atšķirīgo attieksmi pret to, jo Komisija saistībā ar to ir vienīgi piemērojusi prezumpciju par izšķirošu ietekmi, tā vietā, lai piemērotu ieskaitīšanas metodi, kas paredz divkāršu pamatu - kuru tā turpretī ir piemērojusi citam Prysmian mātesuzņēmumam, Goldman Sachs.

Otrais pamats – Pamattiesību hartas 48. un 49. panta pārkāpums un sprieduma pamatojuma nepietiekamais un neloģiskais raksturs saistībā ar juridiskās personas Pirelli pamattiesību pārkāpumu un Komisijas pieļauto samērīguma principa pārkāpumu

Vispārējās tiesas nostāja - saskaņā ar kuru Pirelli atbildība, kas noteikta, pamatojoties uz prezumpciju, nav no vainas neatkarīga kriminālatbildība par citu personu darbību, bet ir tā “uzņēmuma” personīga rakstura atbildība, kuru tā veidoja kopā ar savu meitasuzņēmumu Prysmian, kurš ir pārkāpuma tiešais izdarītājs, - ir balstīta uz divu analītisko perspektīvu nepamatotu pārklāšanos, kuras tomēr nedrīkst pārklāties: konkurences noteikumu piemērošanu uzņēmumiem un apsūdzēto juridisko personu pamattiesību aizsardzību. Turklāt spriedumā pilnībā nav ņemts vērā Pirelli arguments par to, ka prezumpcijai par izšķirošu ietekmi ir divkāršas prezumpcijas raksturs. Lēmumā Komisija faktiski ir prezumējusi, ka Pirelli ir īstenojusi izšķirošu ietekmi ne vien pār Prysmian komercpolitiku, bet arī – nesniedzot prasītājai iespēju pierādīt pretējo - par konkrēto tās meitasuzņēmuma pretkonkurences rīcību. Pirelli norāda uz pārsūdzētā sprieduma pamatojuma trūkumu arī saistībā ar argumentu, ka Komisija nav līdzsvarojusi attiecīgās intereses saistībā ar prezumpciju par noteiktas izšķirošas ietekmes īstenošanu, ņemot vērā konkrētās lietas īpašos apstākļus un tiesību uz aizstāvību ievērošanu, kā tas paredzēts Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā. Visbeidzot, attiecībā uz Pirelli apgalvojumu, saskaņā ar kuru tai lēmumā piemērotā prezumpcija par izšķirošas ietekmes īstenošanu LES 5. panta 4. punkta izpratnē nav samērīga ar mērķiem nodrošināt labāku soda naudas faktisku samaksu un preventīvā nolūkā ļaut piemērot lielākus sodus, Vispārējā tiesa ir atbildējusi ar atsaucēm uz neatbilstošu judikatūru.

Trešais pamats – solidārās atbildības, samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums un pamatojuma neloģiskais raksturs saistībā ar kļūdainu vērtējumu pēc būtības attiecībā uz Pirelli piemēroto solidāras atbildības ar Prysmian principu naudas soda samaksas nolūkā, kā arī pamatojuma trūkums spriedumā saistībā ar beneficium ordinis seu excussionis nepiemērošanu Pirelli

Lai gan Pirelli – tāpat kā Prysmian – tika piespriests samaksāt visu tām ar lēmumu piemēroto naudas sodu, apelācijas sūdzības iesniedzējas situācija esot pilnībā atšķirīga no tās bijušā meitasuzņēmuma situācijas, kurš lēmumā ir skaidri norādīts kā pārkāpuma izdarītājs. Kā pareizi, bet pretrunīgi ir atzīts spriedumā, uz Pirelli ir tikusi attiecināta pilnībā atvasināta un pakārtota atbildība, kas tādējādi ir atkarīga no Prysmian atbildības. Komisijai saistībā ar sodu esot bijusi jāmīkstina nepamatotā un nesamērīgā ietekme, kas bija radusies tās kļūdainā skatījuma saistībā ar Pirelli prerogatīvām kā vienīgajam mātesuzņēmumam dēļ, atturoties piemērot tai solidāru atbildību par sodu vai piemērojot to tikai daļai no Prysmian piemērotā naudas soda, vai vismaz atzīstot Pirelli beneficium ordinis seu excussionis. Vispārējā tiesa ne tikai nav norādījusi nekādu pamatojumu saistībā ar Pirelli apgalvojumu par šīs priekšrocības nepiemērošanu, bet ir arī pārkāpusi solidārās atbildības, samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus.

Ceturtais pamats – LESD 261. panta un Regulas (EK) Nr. 1/2003 31. panta pārkāpums saistībā ar beneficium ordinis seu excussionis lūguma, ko Pirelli izvirzījusi savos Vispārējā tiesā celtajā prasībā ietvertajos prasījumos, noraidījumu

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem Vispārējai tiesai ir ne vien pilnvaras grozīt Komisijas piemērotā soda apjomu, bet arī pilnvaras modulēt soda samaksas un izpildes kārtību. Pārsūdzētajā spriedumā minētā judikatūra, atbilstoši kurai Komisijas pilnvaras piemērot sodu neietver iespēju noteikt solidāro parādnieku maksājamo naudas sodu attiecīgās daļas to savstarpējās attiecībās, nav atbilstoša, lai izvērtētu atšķirīgo Pirelli izvirzīto jautājumu, kuru Vispārējā tiesa tādējādi būtībā ir ignorējusi un kurš ir saistīts ar Komisijas pilnvarām, kā arī Vispārējās tiesas pilnvarām tās lēmumu pārbaudes tiesā gadījumā, piemērot beneficium ordinis seu excussionis mātesuzņēmumam, kurš ir atzīts par vienīgo solidāri atbildīgo parādnieku. Proti, šī priekšrocība skar nevis iekšējās attiecības starp solidārajiem parādniekiem, bet gan katra no tiem pienākumu attiecībā pret Komisiju atsevišķi (tā sauktās ārējās attiecības).

____________

1     Eiropas Komisijas Lēmums C(2014) 2139 final (2014. gada 2. aprīlis) (Lieta AT.39610 – Elektrokabeļi).

2     Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).