Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 17. oktobrī iesniedza Okrazhen sad Vidin (Bulgārija) – Maksātnespējīgā Korporativna targovska banka AD/Elit Petrol AD

(Lieta C-647/18)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Okrazhen sad Vidin

Pamatlietas puses

Prasītāja: Maksātnespējīgā Korporativna targovska banka AD

Atbildētāja: Elit Petrol AD

Prejudiciālie jautājumi

1. i)    Vai LES 2. pantā aizsargātā “tiesiskuma” vērtība ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts likumdevējam, pieņemot tiesību aktus dalībvalstī, ir pienākums ņemt vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā un Komisijas 2014. gada 11. marta Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” izstrādātos un minētos tiesiskos principus un kritērijus, kuri raksturo “tiesiskumu”?

ii)    Vai LES 2. pantā nostiprinātā “tiesiskuma” vērtība un tās pamatprincipi – likumība, tiesiskā noteiktība, neatkarīga un efektīva pārbaude tiesā, ņemot vērā arī pamattiesību ievērošanu un vienlīdzību likuma priekšā – ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tādas valsts tiesību normas kā Zakon za izmenenie i dopalnenie na Zakona za bankovata nesastoyatelnost (Likums, ar ko groza un papildina Likumu par banku maksātnespēju, turpmāk tekstā – “ZIDZBN”) Pārejas un nobeiguma noteikumu 5. pants pieņemšana, kurā ārpus kārtas no jauna tiek reglamentētas sociālās attiecības, kas ir saistītas ar nodrošinājuma tiesību reģistrāciju valsts reģistros par labu konkrētam privāto tiesību subjektam? Konkrētajā gadījumā ar valsts tiesību normu reģistros ierakstītā tādu nodrošinājuma tiesību dzēšana, kas tika nostiprinātas par labu maksātnespējīgai KTB AD, ar atpakaļejošu spēku tiek atzīta par spēkā neesošu un tiek radīta tiesiskā nenoteiktība, jo tajā ir reglamentēts, ka maksātnespējīgā KTB AD pret trešajām personām ex lege var izmantot par dzēstām uzskatāmās nodrošinājuma tiesības, lai gan saistības, uz kurām tika nostiprinātas nodrošinājuma tiesības, tika izpildītas.

iii)    Tiesai ir jāsaņem interpretācija jautājumā, vai tā var pamatoties uz LES 2. pantu tieši un to piemērot, ja tā konstatē, ka veids, kā ZIDZBN Pārejas un nobeiguma noteikumu 5. panta valsts tiesību normā no jauna ar atpakaļejošu spēku ir reglamentētas nodrošinājuma tiesību reģistrācijas valsts reģistros par labu maksātnespējīgai KTB AD juridiskās sekas, ir pretrunā “tiesiskuma” vērtībai un tās iepriekš minētajiem pamatprincipiem?

iv)    Kādi kritēriji un nosacījumi valsts tiesai ir jāpiemēro, pārbaudot, vai “tiesiskuma” vērtība LES 2. panta izpratnē pieļauj tādas valsts tiesību normas kā ZIDZBN Pārejas un nobeiguma noteikumu 5. pants pieņemšanu?

v)    Vai LESD 67. panta 1. punkts, atbilstoši kuram Savienība veido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ievērojot pamattiesības un dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesību normas, kas rada nenoteiktību civiltiesiskajās un komercdarījumu attiecībās vai priekšlaicīgi izlemj izskatīšanā esošās tiesvedības?

2. i)    Tiesai ir jāsaņem norāde jautājumā, vai piemērojamās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/848 1 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām 7. panta 2. punkta h) apakšpunkta un 8. panta tiesību normas, lasot tās kopā ar LES 2. pantu, var interpretēt sistēmiski kopsakarā ar pamattiesībām atbilstoši Hartas 17. panta 1. punktam, 20. pantam un 47. panta 2. punktam?

ii)    Ja minētās Savienības tiesību normas ir jāinterpretē kopsakarā ar tiesībām, kas izriet no Hartas, vai šo tiesību piemērošana maksātnespējas procesā dalībvalstī ir pieļaujama un vai šajās tiesībās nostiprinātā aizsardzība ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir valsts tiesību norma, kurā sociālās attiecības tiek reglamentētas ārpus kārtas un ar atpakaļejošu spēku par labu likumdevēja konkrēti minētam maksātnespējas kreditoram?

iii)    Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām 7. panta 2. punkta h) apakšpunktam un 8. pantam, interpretējot tos kopsakarā ar tiesībām, kas izriet no Hartas 17. panta 1. punkta, 20. panta un 47. panta 2. punkta, ir pretrunā tādas valsts tiesību normas piemērošana, atbilstoši kurai ar atpakaļejošu spēku reģistros ierakstītā KTB AD nodrošinājuma tiesību dzēšana tiek atzīta par spēkā neesošu un par labu maksātnespējīgajai KTB AD “atdzimušās” nodrošinājuma tiesības tiek atzītas par spēkā esošām ех lege pret trešajām personām, un tādējādi tiek pārkāptas citu kreditoru tiesības un tiek grozīta apmierināmo prasījumu secība maksātnespējas procesā?

iv)    Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām 7. panta 2. punkta h) apakšpunkts, lasot to kopā ar tiesībām, kas izriet no Hartas 17. panta 1. punkta, 20. panta un 47. panta 2. punkta, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir likumdevēja konkrēti minēta kreditora (KTB AD) prasījumu konstatēšana ar nosacījumu maksātnespējas procesā, ja šī kreditora prasījumi paziņošanas brīdī, piemērojot ieskaitu, ir pilnībā dzēsti un izskatīšanā atrodas tādas lietas par ieskaita apstrīdēšanu, kuras vēl nav pabeigtas? Ja nosacījums, ar kādu kreditors piesaka savu maksātnespējas prasījumu, ir tāds, ka valsts tiesa ieskaitus, kuru dēļ prasījumi ir dzēsti, atzīst par spēkā neesošiem, vai tiesības uz taisnīgu tiesu atbilstoši Hartas 47. panta 2. punktam pieļauj valsts tiesību aktu, saskaņā ar kuru ar atpakaļejošu spēku tiek grozīti spēkā esoša ieskaita nosacījumi un tādējādi priekšlaicīgi izlemj izskatīšanā esošās tiesvedības par ieskaita apstrīdēšanu vai prasījuma konstatēšanu maksātnespējas procesā?

v)    Tiesai ir jāsaņem norāde jautājumā, vai tā var tieši pamatoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām 7. panta 2. punkta h) apakšpunkta un 8. panta tiesību normām, lasot tās kopā ar Hartas 17. panta 1. punktu, 20. pantu un 47. panta 2. punktu, un tās tieši piemērot, ja tā konstatē, ka valsts tiesību akti, kuri ir nosacītā konstatējuma par KTB AD prasījumu pamatā un/vai ietekmē nosacījuma, ar kādu tiek pieteikts prasījums, iestāšanos, ir pretrunā Savienības tiesību normām?

3)    Vai Direktīvas 2014/59/ES 2 77. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāda valsts likuma piemērošana, saskaņā ar kuru ar atpakaļejošu spēku tiek mainīti savstarpēju prasījumu un saistību ar kredītiestādi, kas atrodas atveseļošanas procesā vai kurai ir piemērots noregulējuma režīms, ieskaita nosacījumi un tādējādi priekšlaicīgi izlemj izskatīšanā esošās tiesvedības par attiecībā uz kredītiestādi paziņoto ieskaitu apstrīdēšanu?

____________

1     OV 2015, L 141, 19. lpp.

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).