Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 12. novembrī iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) – Healthspan Limited/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Lieta C-703/18)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Healthspan Limited

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Prejudiciālie jautājumi

Ja pircējs noslēdz līgumu a) ar piegādātāju, lai nopirktu preces, un b) ar trešo personu – piegādes uzņēmumu (turpmāk tekstā – “piegādes uzņēmums”) par nosūtīšanu un piegādi, vai preces uzskatāmas par piegādātām no vietas, kur tās atradās, kad sākās preču nosūtīšana vai pārvadāšana pircējam tādējādi, ka vienmēr ir piemērojams 32. pants 1 (nevis 33. pants)?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai preces pārvadā “piegādātājs vai cita persona viņa vārdā”, ja pircējs noslēdz līgumu ar piegādes uzņēmumu un ir piemērojams viens no šādiem noteikumiem, un, ja tā ir, tad kurš(-i):

Pircējam praktiski nav citas izvēles kā tikai izmantot piegādes uzņēmumu.

Pircējam ir tikai piegādātāja, nevis piegādes uzņēmuma kontaktinformācija.

Piegādātājs un piegādes uzņēmums vienojas par cenu, ko maksās piegādes uzņēmums, pircējam nemaksājot.

Piegādātājs atbrīvo pircēju no piegādes maksas, piešķirot preces cenai atlaidi.

Piegādātājs saņem piegādes maksu no pircēja un nodod to trešajai personai – piegādes uzņēmumam.

Līguma noteikumiem, kuros ir noteikts, kad īpašuma tiesības pāriet uz pircēju, nav komerciālas jēga, taču tam nav nozīmes praksē, jo piegādātājs atlīdzina pircējam izmaksas par jebkādiem zaudējumiem precēm piegādes laikā.

Attiecībā uz piegādes izmaksām, ja rodas problēma ar sākotnējo piegādi:

atbilstoši līgumam ar pircēju piegādātājam ir pienākums atlīdzināt izmaksas, ko pircējs jau samaksājis;

atbilstoši līgumam ar pircēju piegādātājam nav pienākuma atlīdzināt šos maksājumus, bet praktiski tas notiek;

abos gadījumos piegādātājs (un nevis piegādes uzņēmums) sedz šīs kompensācijas izmaksas; un/vai

atbilstoši līgumam ar pircēju piegādātājam ir pienākums samaksāt gan izmaksas par aizstājēju preču nosūtīšanu, gan arī ar piegādi saistītās izmaksas; vai

atbilstoši tā līgumam ar pircēju piegādājam ir pienākums apmaksāt izmaksas par aizstājēju preču nosūtīšanu, bet nevis par to piegādi, tomēr praksē tas to dara [?]

Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša, vai piegādes uzņēmums darbojas piegādātāja vārdā, ja tiek izpildīts vairāk nekā viens no iepriekš minētajiem punktiem? Ja tā ir, kurš faktors ir jāņem vērā un kāda nozīme ir katram faktoram?

Ja atbilde uz otro vai trešo jautājumu ir apstiprinoša, vai piegādes uzņēmums darbojas piegādātāja vārdā, ja piegādātājs tieši vai netieši iesaistās preču pārvadāšanā vai nosūtīšanā, kā tas no 2021. gada būs saskaņā ar Direktīvu 2017/2455? Citiem vārdiem, vai ar izmaiņām, kas ieviestas ar šo direktīvu, tikai skaidrāk ir formulēts pašreizējais 33. pants?

____________

1 Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.) 32. pants.