Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 14. novembrī iesniedza Landesverwaltungsgericht Steiermark (Austrija) – ZR, BS, AR

(Lieta C-713/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Steiermark

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: ZR, BS, AR

Atbildētāja: Bezirkshauptmannschaft Hartberg-Fürstenfeld

Lietas dalībniece: Finanzpolizei

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 56. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 1 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK 2 , ir jāinterpretē tādējādi, ka šis tiesiskais regulējums nepieļauj valsts tiesību normu, kurā par formālu pienākumu neizpildi saistībā ar pārrobežu darba ņēmēju izmantošanu, piemēram, par darba samaksas dokumentu un sociālās apdrošināšanas dokumentu pieejamības nenodrošināšanu vai paziņojumu neiesniegšanu Zentrale Koordinationsstelle [Centrālajam koordinācijas birojam], ir paredzēti ļoti lieli naudas sodi, it īpaši lieli minimālie sodi, kurus kumulatīvi nosaka par katru iesaistīto darba ņēmēju?

Ja jau uz pirmo jautājumu atbilde nav apstiprinoša:

Vai LESD 56. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis tiesiskais regulējums neļauj noteikt kumulatīvus naudas sodus par formālu pienākumu neizpildi saistībā ar pārrobežu darba ņēmēju izmantošanu, neparedzot absolūtu maksimālo soda mēra robežu?

____________

1     OV 1997, L 18, 1. lpp.

2     OV 2014, L 159, 11. lpp.