Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 20. februārī Lupin Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 12. decembra spriedumu lietā T-680/14 Lupin/Komisija

(Lieta C-144/19 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lupin Ltd (pārstāvji: S. Smith, A. White, Solicitors, M. Hoskins QC, V. Wakefield, Barrister)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas atzinumu par atšķirīgu attieksmi starp Lupin un Krka un

atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. pantam taisīt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, atceļot vai samazinot Komisijas uzlikto naudas sodu.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats ir par to, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kad tā nosprieda, ka izlīgums saistībā ar patentiem, ko 2007. gada 30. janvārī noslēgušas Lupin un Servier, ir ierobežojums mērķa dēļ atbilstoši LESD 101. panta 1. punktam. Konkrētāk:

Vispārējā tiesa esot izmantojusi nepareizus juridiskos kritērijus, lai konstatētu pārkāpumu mērķa dēļ, it īpaši, ņemot vērā juridiskos principus, kas noteikti lietā C-67/13 P Cartes Bancaire.

Vispārējā tiesa neesot atzinusi, ka konkurēšanu un apstrīdēšanu aizliedzošu noteikumu izlīgumā sekas konkurencei ir tādas pašas neatkarīgi no jebkādu pamudinājumu pastāvēšanas.

Vispārējā tiesa neesot izvērtējusi vai paskaidrojusi atšķirību starp pamatotiem un nepamatotiem apgrieztiem maksājumiem, un tas ir pretēji tiesiskās drošības principam.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, atzīdama, ka atzinuma par ierobežojuma mērķa dēļ pastāvēšanu pamatā ir tas, ka pastāv “pamudinājums” ģenēriskos produktus ražojošai sabiedrībai. Šāds atzinums nevarot tikt pamatots arī ar to, ka ģenēriskos produktus ražojošai sabiedrībai rodas “priekšrocība”.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka līgumā iekļauto ierobežojumu neviennozīmīgais formulējums ir jāuzskata par tādu, kurš attiecas uz precēm, kuras neietilpst tā patenta piemērošanas jomā, par kuru pušu starpā pastāv strīds.

Ierobežojuma seku dēļ neesamība

Vispārējā tiesa nosprieda, ka Lupin pārsūdzība par Komisijas konstatējumu par ierobežojuma seku dēļ pastāvēšanu bija neiedarbīga, ciktāl tā bija apstiprinājusi Komisijas konstatējumu par ierobežojuma mērķa dēļ pastāvēšanu. Lupin otrais pamats ir par to, ka, ja Tiesa noraidītu šo konstatējumu attiecībā uz mērķi, tai būtu jātaisa galīgais spriedums par Lupin apelācijas sūdzību, atceļot Komisijas konstatējumu par ierobežojuma seku dēļ pastāvēšanu. Konkrētāk:

Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pamatodamās uz apgrieztiem maksājumiem un/vai būtisku pamudinājumu.

Komisijai esot bijis jāizvērtē jautājums par ierobežojumu seku dēļ, atsaucoties uz papildu ierobežojumu teoriju un/vai principiem, kas konstatēti lietā C-309/99 Wouters, un/vai uz LESD 102. pantu.

Komisijas vērtējumā par Servier stāvokli tirgū LESD 101. panta 1. punkta vajadzībām esot tieši pārņemti tās atzinumi par dominējošo stāvokli atbilstoši LESD 102. pantam, kuri tikuši atcelti (lieta T-691/14, Servier/Komisija).

Naudas sods

Trešais pamats ir par to, ka saistībā ar naudas sodu Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā par apgalvotā pārkāpuma jauno raksturu.

Ceturtais pamats ir par to, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu saistībā ar pienākumu, nosakot naudas soda apmēru, ņemt vērā gan apgalvotā pārkāpuma smagumu, gan ilgumu.

Piektais pamats ir par to, ka Vispārējā tiesa, nosakot naudas soda apmēru, kļūdaini neesot ņēmusi vērā patenta pieteikumu, ko Servier bija nodevusi Lupin, vērtību.

Sestais pamats, kas ir pakārtots Komisijas iesniegtās apelācijas sūdzības par spriedumu lietā T-684/14 Krka veiksmīgam iznākumam, ir par to, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, nospriežot, ka Komisijas attieksme pret Lupin salīdzinājumā ar attieksmi pret Krka nepārkāpa vienlīdzīgas attieksmes principu.

____________