Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 22. februārī Slovak Telekom, a.s. iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-851/14 Slovak Telekom/Komisija

(Lieta C-165/19 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Slovak Telekom, a.s. (pārstāvji: D. Geradin, Rechtsanwalt, R. O'Donoghue, QC)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Slovanet, a.s.

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas spriedumu pilnībā vai daļēji;

atcelt lēmumu pilnībā vai daļēji;

pakārtoti atcelt vai vēl vairāk samazināt Slovak Telekom, a.s. (turpmāk tekstā –“ST”) uzlikto naudas sodu; un

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats – kļūdas tiesību piemērošanā un/vai acīmredzama kļūda vai pamatojuma neesamība attiecībā uz atteikumu veikt darījumu:

Pirmā pamata pirmā daļa: ST apgalvo, ka Vispārējās tiesas konstatējums, ka, ja pastāv ex ante regulējumā noteiktais pienākums piešķirt piekļuvi, spriedumā Bronner noteiktie nosacījumi attiecībā uz atteikumu nodrošināt piekļuvi atbilstoši LESD 102. pantam nav piemērojami, esot kļūdains. Turklāt Vispārējās tiesas argumentā, saskaņā ar kuru nebija jāizpilda spriedumā Bronner noteiktais “nepieciešamības” nosacījums, jo ex ante regulējumā jau bija atzīta “nepieciešamība piekļūt prasītājas vietējai sakaru līnijai”, un, ka līdz ar to Komisijai nebija (atkārtoti) jānovērtē “nepieciešamība” LESD 102. panta izpratnē, ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.

Pirmā pamata otrā daļa: ST apgalvo, ka Vispārējās tiesas konstatējumā, ka Tiesas spriedumā TeliaSonera esot apstiprināts ieteikums, ka ST atteikumam veikt darījumu nav nepieciešams pierādījums, ka ir izpildīti spriedumā Bronner noteiktie nosacījumi, esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.

Pirmā pamata trešā daļa: ST apgalvo, ka Vispārējās tiesas konstatējumā, ka Vispārējās tiesas spriedums Clearstream atšķiroties no ST situācijas, jo pretēji ST minētais spriedums nebija saistīts ar agrāko valsts monopolu vai ex ante regulējumā noteikto pienākumu piešķirt piekļuvi, esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.

Pirmā pamata ceturtā daļa: ST apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un/vai acīmredzamu kļūdu vai nav pamatojusi savu konstatējumu, saskaņā ar kuru netiešs atteikums ne vienmēr ir mazāk būtisks kā faktisks atteikums, un ka katra lieta ir jāizvērtē atsevišķi.

Pirmā pamata piektā daļa: ST apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un/vai pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka tas, ka ST bija agrākais valsts monopols, bija likumīgs pamats nepiemērot šajā lietā spriedumā Bronner noteiktos nosacījumus.

Otrais pamats – ST apgalvo, ka Vispārējās tiesas konstatējumā, ka Komisija neesot pārkāpusi tās tiesības uz aizstāvību, nepaziņojot tai ar progresīvām ilgtermiņa vidējām pieaugošajām izmaksām saistīto metodoloģiju, principus un datus un ļaujot ST iesniegt apsvērumus pirms lēmuma pieņemšanas piemērotā termiņā, kas ļāva ST saprātīgi izmantot savas tiesības uz aizstāvību, esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.

Trešais pamats – ST apgalvo, ka Vispārējās tiesas pamatojumā, lai noraidītu tās “optimizācijas” pielāgojumus, esot pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, jo tajā vienlīdz efektīva uzņēmēja jēdziens šīs lietas īpašajā kontekstā esot piemērots nepareizi.

____________