Prasība, kas celta 2018. gada 21. decembrī – Eiropas Komisija/Ungārija

(Lieta C-808/18)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Condou-Durande, A. Tokár un J. Tomkin)

Atbildētāja: Ungārija

Prasītājas prasījumi

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

Atzīt, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti Direktīvas 2013/32/ES 1 3. un 6. pantā, 24. panta 3. punktā, 43. pantā un 46. panta 5. un 6. punktā, Direktīvas 2013/33/ES 2 2. panta h) punktā, 8., 9. un 11. pantā un Direktīvas 2008/115/EK 3 5. pantā, 6. panta 1. punktā, 12. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā, kopsakarā ar Pamattiesību hartas 6., 18. un 47. pantu, tāpēc ka Ungārija:

ir noteikusi, ka patvēruma pieteikums par patvērumu jomu atbildīgajā iestādē ir jāiesniedz personiski un tikai tranzīta zonās, kurās var iekļūt tikai ierobežots skaits personu;

vispārīgi piemēro īpašu procedūru, kurā netiek nodrošināta Direktīvā 2013/32 paredzēto garantiju ievērošana;

ir noteikusi, ka visiem patvēruma meklētājiem (izņemot 14 gadu vecumu nesasniegušus nepilngadīgos) ir piemērojama noteikta procedūra, kā rezultātā patvēruma meklētājiem visā patvēruma procedūras laikā ir obligāti jābūt aizturētiem tranzīta zonās esošajās telpās, no kurām var izkļūt tikai uz Serbiju, un šajā aizturēšanā Ungārija nenodrošina Direktīvā 2013/33 paredzētās garantijas;

neievērojot Direktīvas 2008/115 5. pantā, 6. panta 1. punktā, 12. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā paredzētās procedūras un garantijas, pārved otrpus robežas žogam tos trešo valstu valstspiederīgos, kuri tās teritorijā uzturas nelikumīgi;

nav transponējusi valsts tiesību sistēmā Direktīvas 2013/32 46. panta 5. punktu un ir pieņēmusi tiesību normas, kuros ir atkāpes no vispārīgā noteikuma par automātisku apturošo iedarbību situācijās, kas nav ietvertas šīs direktīvas 46. panta 6. punktā.

Piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka Ungārija ir pārkāpusi Direktīvas 2013/32 3. un 6. pantu, jo ir noteikusi, ka patvēruma pieteikums par patvērumu jomu atbildīgajā iestādē ir jāiesniedz personiski un tikai tranzīta zonās, kurās var iekļūt tikai ierobežots skaits personu. Šādi rīkodamās, Ungārija negarantē starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem efektīvu piekļuvi patvēruma procedūrai.

Komisijas ieskatā, Patvēruma tiesību likuma normas, kurās ir noteikts, ka patvēruma meklētajiem ir jāpaliek tranzīta zonās līdz brīdim, kad tiek izlemts jautājums par viņu starptautiskās aizsardzības pieteikumu, izraisa to, ka Ungārija sistemātiski aiztur visus patvēruma meklētājus, taču tas ir pretrunā Direktīvā 2013/33 noteiktajam.

Komisija arīdzan uzskata, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti Direktīvas 2008/115 5. pantā, 6. panta 1. punktā, 12. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā, jo Ungārija, neievērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras un garantijas, pārved otrpus robežas žogam tos trešo valstu valstspiederīgos, kuri tās teritorijā uzturas nelikumīgi.

Komisijas ieskatā, Ungārija nav valsts tiesību sistēmā transponējusi Direktīvas 2013/32 46. panta 5. punktā paredzēto vispārīgo noteikumu, jo Patvēruma tiesību likumā ir svītrota tiesību norma, kurā bija noteikts, ka gadījumā, ja ir celta administratīvi-tiesiska prasība par pieteikuma noraidīšanu tā nepamatotības dēļ, šai prasībai ir automātiska apturoša iedarbība.

Komisija arīdzan apgalvo, ka Ungārija pārkāpj Direktīvas 2013/32 46. panta 5. un 6. punktu, tāpēc ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma noraidīšanas gadījumā Patvēruma tiesību likumā nav skaidri paredzēta iespēja lūgt šo apturošo iedarbību. Tādējādi netiek garantētas patvēruma meklētāju tiesības palikt Ungārijas teritorijā līdz pārsūdzības rezultātu saņemšanai, jo noraidošais lēmums kļūst izpildāms neatkarīgi no tā, vai ir celta prasība tiesā.

____________

1     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013, L 180, 60. lpp.).

2     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV 2013, L 180, 96. lpp.).

3     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV 2008, L 348, 98. lpp.).