Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 22. februārī Eiropas Ārējās darbības dienests iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-537/17 De Loecker/EĀDD

(Lieta C-187/19 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Ārējās darbības dienests (pārstāvji: S. Marquardt un R. Spac)

Otrs lietas dalībnieks: Stéphane De Loecker

Prasījumi

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

noraidīt prasības pieteikumu kā nepamatotu, ciktāl tas attiecas uz prasību atcelt 2016. gada 10. oktobra lēmumu noraidīt sūdzību par psiholoģisku vardarbību, kas vērsta pret tajā laikā amatā esošo EĀDD Chief Operating Officer;

piespriest prasītājam [pirmajā instancē] atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir vērsta pret pārsūdzētā sprieduma 57., 58. un 65. punktu. EĀDD uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, sava sprieduma 65. punktā nospriežot, ka EĀDD nav pareizi izpildījis 2015. gada 16. decembra spriedumu De Loecker/EĀDD (F-34/15) un ir pārkāpis prasītāja [pirmajā instancē] tiesības tikt uzklausītam, viņu neuzklausot iepriekšējā analīzē pirms administratīvās izmeklēšanas uzsākšanas.

Šajā kontekstā EĀDD uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā lietas faktu izvērtējumā, sagrozot izmantojamo procedūru un neievērojot to, ka EĀDD ir uzklausījis prasītāju [pirmajā instancē], tam sniedzot iespēju iesniegt visu viņa sākotnējo sūdzību papildošu informāciju, un tas ticis izdarīts pirms lietas materiāli nodoti iepriekšējai izmeklēšanai Komisijas dienestiem.

Turklāt spriedums De Loecker/EĀDD (F-34/15) esot kļūdaini interpretēts kā tāds, kurā noteikts EĀDD pienākums uzklausīt prasītāju jau iepriekšējas procedūras stadijā (pārsūdzētā sprieduma 55. – 57. punkts).

Visbeidzot, EĀDD apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu novērtējumā attiecībā uz procedūru, transponējot šajā lietā secinājumus, kuri ir izdarīti 2017. gada 14. februāra spriedumā Kerstens/Komisija (T-270/16 P, minēti pārsūdzētā sprieduma 58. punktā). Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā to, ka šajā lietā runa ir tikai par iepriekšēju analīzi, un nevis par administratīvu izmeklēšanu.

____________