Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 18. aprīlī iesniedza Trgovački sud u Zagrebu (Horvātija) – Interplastics s.r.o./Letifico d.o.o.

(Lieta C-323/19)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Trgovački sud u Zagrebu

Pamatlietas puses

Prasītāja: Interplastics s.r.o.

Atbildētāja: Letifico d.o.o.

Prejudiciālie jautājumi

Vai, ņemot vērā Tiesas spriedumus lietās C-484/15 un C-551/15, ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. pantu ir saderīga tāda valsts tiesību norma kā Ovršni zakon (Likums par piespiedu izpildi) (publicēts Narodne novine Nr. 112/12, Nr. 25/13, Nr. 93/14, Nr. 55/16 un Nr. 73/17) 1. pants, ar ko notāriem ir piešķirtas pilnvaras veikt prasījumu piespiedu piedziņu uz publiska akta pamata, izdodot izpildrakstu kā izpildes dokumentu, bez Horvātijas Republikā reģistrētās juridiskās personas, kas ir parādniece, skaidri paustas piekrišanas?

Vai Tiesas 2017. gada 9. marta spriedumos Zulfikarpašić (C-484/15, EU:C:2017:199) un Pula Parking (C-551/15, EU:C:2017:193) sniegto interpretāciju var piemērot iepriekš izklāstītajai lietai Povrv-752/19, kas ir jāizskata iesniedzējtiesai, un – konkrētāk – vai Regula Nr. 1215/2012 ir jāinterpretē tādējādi, ka Horvātijā notāri, kas savu pilnvaru robežās, kuras tiem ir piešķirtas valsts tiesībās, rīkojas piespiedu izpildes procedūrās uz “publiska akta” pamata, kurās atbildētāji izpildes procedūrā ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas juridiskas personas, neietilpst jēdzienā “tiesa” minētās regulas izpratnē?

____________