Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 16. maijā Hamas iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 6. marta spriedumu lietā T-289/15 Hamas/Padome

(Lieta C-386/19 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Hamas (pārstāvis: L. Glock, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt 2019. gada 6. marta spriedumu Hamas/Padome, T-289/15;

pieņemt galīgo nolēmumu par jautājumiem, kas ir apelācijas sūdzības priekšmets;

piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Pirmkārt, nospriežot, ka Padome autonomi ir atsaukusies uz faktiem, kas minēti 2015. gada marta aktu pamatojuma izklāsta A pielikuma 15. punktā un B pielikuma 17. punktā, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi lietas materiālus, ar savu pamatojumu aizstājot apstrīdēto aktu autora pamatojumu, esot pārkāpusi pienākumu norādīt sava lēmuma pamatojumu un liegusi apelācijas sūdzības iesniedzējai iespēju sagatavot savu aizstāvību.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punktu, atzīstot, ka administratīvās iestādes lēmumu esot pieņēmusi kompetentā iestāde šīs tiesību normas izpratnē, lai gan tā nekad neesot bijusi pakļauta tiesas kontrolei.

Treškārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Kopējās nostājas 2001/93 1. panta 4. punktu, LESD 296. pantu, kā arī tiesības uz aizstāvību tiesā un tiesības uz prasītājas tiesību efektīvu aizsardzību tiesā, nospriežot, ka Apvienotās Karalistes lēmums esot bijis notiesājošs lēmums un, ka līdz ar to Padomei esot bijis pienākums pēc iespējamas ievērot to pieņēmušās iestādes vērtējumu.

Ceturtkārt, nospriežot, ka Hamas un Hamas IDQ esot viena vienība, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu, pieļāvusi, ka Padome novērš trūkumus savā argumentācijā tiesas sēdes laikā, esot ņēmusi vērā pierādījumu elementus, nepārbaudot, vai tie ir iedarbīgi, neesot ņēmusi vērā sacīkstes principu attiecībā uz debatēm par faktiskajiem apstākļiem, esot sagrozījusi lietas materiālus un neesot ievērojusi procesa neatkarības principu.

____________