Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 25. jūlijā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) – LP/Subdelegación del Gobierno en Toledo

(Lieta C-567/19)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: LP

Atbildētāja apelācijas instancē: Subdelegación del Gobierno en Toledo

Prejudiciālie jautājumi

Eiropas Savienības Tiesai tiek jautāts, vai ar Padomes Direktīvas 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji 1 , 12. pantu un tostarp ar Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 7. decembra spriedumu lietā C-636/16 2 un 2011. gada 8. decembra spriedumu lietā C-371/08 3 ir saderīga interpretācija, kuru 2019. gada 19. februāra spriedumā Nr. 191/2019 (kasācijas sūdzība 5607/2017; ECLI:ES:TS:2019:580) un 2019. gada 27. februāra spriedumā Nr. 257/2019 (kasācijas sūdzība 5809/2017; ECLI:ES:TS:2019:663) ir sniegusi Spānijas Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) un saskaņā ar kuru, interpretējot Direktīvu 2001/40/EK 4 , var secināt, ka jebkuru trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja un kurš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas sodāms ar brīvības atņemšanu vismaz uz vienu gadu, var un vajag “automātiski” izraidīt, proti, bez nepieciešamības novērtēt personīgos, ģimenes, sociālos vai nodarbinātības apstākļus.

____________

1 OV 2004, L 16, 44. lpp.

2 Spriedums, 2017. gada 7. decembris, López Pastuzano (C-636/16, EU:C:2017:949).

3 Spriedums, 2011. gada 8. decembris, Ziebell (C-371/08, EU:C:2011:809).

4 Padomes Direktīva 2001/40/EK (2001. gada 28. maijs) par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu (OV 2001, L 149, 34. lpp.).