Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 20. novembrī Vācijas Federatīvā Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 10. septembra spriedumu lietā T-883/16 Polijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta C-848/19 P)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller, D. Klebs, ko atbalsta H. Haller, advokāts, T. Heitling, advokāts, L. Reiser, advokāte, V. Vacha, advokāte)

Pārējie lietas dalībnieki: Polijas Republika, Eiropas Komisija, Latvijas Republika un Lietuvas Republika

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas 2019. gada 10. septembra spriedumu lietā T-883/16;

lietu T-883/16 nodot atpakaļ izskatīšanai Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;

atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi piecus pamatus:

1. Pirmais apelācijas pamats – Enerģētikas solidaritātes princips nav juridisks kritērijs, no tā neizriet izpildes iestādes pienākumi rīkoties

Enerģētikas solidaritātes princips LESD 194. pantā kā vispārējs vadošais princips ir tikai un vienīgi politisks jēdziens un nav juridisks kritērijs.

No primāro tiesību enerģētikas solidaritātes principa nevar rasties konkrētas tiesības un pienākumi Savienībai un/vai dalībvalstīm. No šī abstraktā vadošā principa it īpaši neizriet izpildes iestāžu pienākumi, kā, piemēram, pārbaudes pienākumi Eiropas Komisijai lēmuma pieņemšanas ietvaros.

Tā kā enerģētikas solidaritātes jēdziens ir abstrakts un nenoteikts, uz to nevar atsaukties tiesā.

2. Otrais apelācijas pamats – Šajā lietā enerģētikas solidaritātes princips nebija piemērojams

Attiecībā uz Enerģētikas solidaritātes principu runa ir par skaidru ārkārtas mehānismu, kas ir piemērojams tikai izņēmuma gadījumos un, ievērojot stingrus nosacījumus, un tas nav jāņem vērā ikviena Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanā.

Nosacījumi , lai piemērotu ārkārtas mehānismu strīdīgā Eiropas Komisijas lēmuma 2016 C(2016)6950. gadījumā, nav izpildīti.

3. Trešais apelācijas pamats – Eiropas Komisija ir ievērojusi enerģētikas solidaritātes principu

Ciktāl enerģētikas solidaritātes princips vispār ir piemērojams strīdīgajam Eiropas Komisijas lēmumam 2016 C(2016)6950 (quod non), Eiropas Komisija šo principu, pieņemot lēmumu, ir ievērojusi:

Pieņemot lēmumu, Eiropas Komisija ir ņēmusi vērā ietekmi gan uz Polijas, gan arī uz Eiropas gāzes tirgu.

Vērtējot Direktīvas 2009/73/EK 36. panta pirmās daļas a) punkta nosacījumus, bija jāievēro vienīgi apgādes drošība, kas izriet no enerģētikas solidaritātes principa.

Polijas apgādes drošība nebija un nav apdraudēta.

4. Ceturtais apelācijas pamats – Enerģētikas solidaritātes princips lēmumā tieši nebija jānorāda

Strīdīgajā lēmumā 2016 C(2016)6950 nebija tiešā veidā jānorāda visi Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas pamati. Nav procesuālu norāžu, kādā apmērā Eiropas administrācijai ir jāpamato savi lēmumi.

Administratīvo pasākumu pamatojumam ir jābūt redzamam tikai no pasākuma mērķa, bet nav jānosauc visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie aspekti.

Eiropas Komisijas lēmumu tiesiskums nevar būt atkarīgs no tā, vai lēmumā ir ietverti noteikti jēdzieni.

5. Piektais apelācijas pamats – Strīdīgā lēmuma 2016 C(2016)6950 neatcelšana tikai iespējamas formālas kļūdas dēļ

Pat tad, ja strīdīgais lēmums 2016 C(2016)6950 būtu formāli prettiesisks (quod non), tālab nebūtu jāatceļ lēmums, jo saskaņā ar LESD 263. panta otro daļu pēc satura pareizi lēmumi principā nav jāatceļ vienīgi iespējamo formālo kļūdu dēļ.

____________