Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 12. novembrī iesniedza Thüringer Finanzgericht (Vācija) – Beeren-, Wild-, Feinfrucht GmbH/Hauptzollamt Erfurt

(Lieta C-825/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Thüringer Finanzgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Beeren-, Wild-, Feinfrucht GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Erfurt

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (“Savienības Muitas kodekss”) 1 , 211. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka to piemēro tikai pieteikumiem, kuru atpakaļejošais atļaujas periods sāktos 2016. gada 1. maijā?

Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši: vai Savienības Muitas kodeksa 211. pantu pieteikumiem par atļaujas izsniegšanu ar atpakaļejošu spēku, ja atļaujas periods beidzas pirms 2016. gada 1. maija, piemēro tikai gadījumā, kad atļauja ar atpakaļejošu spēku gan ir tikusi pieprasīta pirms jauno tiesību spēkā stāšanās, taču muitas iestādes šādus pieteikumus pēc 2016. gada 1. maija pirmo reizi ir noraidījušas?

Ja uz otro jautājumu tiek atbildēts noliedzoši: vai Savienības Muitas kodeksa 211. pantu pieteikumiem par atļaujas izsniegšanu ar atpakaļejošu spēku, ja atļaujas periods beidzas pirms 2016. gada 1. maija, piemēro arī gadījumā, kad muitas iestādes šādus pieteikumus jau ir noraidījušas pirms 2016. gada 1. maija un arī pēc tam (ar citu pamatojumu)?

Ja uz pirmo un otro jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, un uz trešo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši: vai Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2913/92 (“Muitas kodeksa īstenošanas regula”) 2 , 294. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:

atļauja ar atpakaļejošu spēku līdz brīdim, kad iepriekš izsniegtā atļauja zaudēja spēku, kā ir paredzēts tiesību normas 3. punktā, varēja tikt izsniegta, ilgākais, uz atpakaļejošu viena gada periodu pirms pieteikuma iesniegšanas brīža, un

vai arī attiecībā uz secīgo atļauju saskaņā ar 2. punktu ir jāpastāv pierādījumiem par ekonomisku vajadzību un ir jābūt izslēgtam krāpšanas mēģinājumam vai acīmredzamai nolaidībai, kā ir paredzēts tiesību normas 3. punktā?

____________

1 OV 2013, L 269, 1. lpp.

2 OV 1993, L 253, 1. lpp.