Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 28. novembrī FV iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2019. gada 19. septembra spriedumu lietā T-153/17 FV/Padome

(Lieta C-877/19 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: FV (pārstāvis: É. Boigelot, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

atcelt 2019. gada 19. septembra spriedumu lietā T-153/17;

līdz ar to apmierināt prasītājas prasījumus pirmās instances tiesvedībā un atcelt galīgos novērtējuma ziņojumus par 2014. un 2015. gadu, kuri pieņemti 2016. gada 5. decembrī;

piespriest atbildētājai [pirmajā instancē] atlīdzināt visus ar tiesvedību abās instancēs saistītos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pārsūdzēto spriedumu tika noraidīts lūgums atcelt novērtējuma ziņojumus par 2014. un 2015. gadu.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs kā pamatus izvirza, pirmkārt, to, ka neesot izpildīts pārbaudes pienākums un pienākums norādīt pamatojumu, un esot sagrozīti lietas materiāli, un, otrkārt, neesot ievērota novērtēšanas rokasgrāmata, neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un rūpības pienākums, kā arī pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

Kā apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzējs, Vispārējā tiesa, uzskatīdama, ka viņa, iespējams, neatbilstīgā rīcība bija vienīgais iemesls, kura dēļ administrācija sadaļā “atbildīgums” viņam bija piešķīrusi novērtējumu “apmierinoši”, lai gan novērtēšanas rokasgrāmatā šīs sadaļa ir definēta kā “intereses izrādīšana par savu darbu, gatavība izpildīt savus uzdevumus aktīvi un konstruktīvi”, esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un sagrozījusi faktus.

Turklāt Vispārējā tiesa neesot pareizi pārbaudījusi apelācijas sūdzības iesniedzēja darba apjoma samazinājumu. Slimība un darbs uz pusslodzi medicīnisku iemeslu dēļ nevarot attaisnot daļas no ierēdņa pienākumiem atņemšanu, vēl jo vairāk – bez viņa piekrišanas.

Papildus tam apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd Vispārējās tiesas vērtējumus par pārcelšanu uz citu biroju un citā amatā, kā arī par viņa rīcību novērtēšanas procedūras laikā attiecībā uz 2014.gadu un apgalvo, ka tie ir uzskatāmi par lietas materiālu sagrozīšanu.

Visbeidzot, pārsūdzētajā spriedumā neesot kritizēts, ka nav ievērots rūpības pienākums, it īpaši apstākļos, kad runa ir par ierēdni, kuram ietekmēta psihiskā veselība, kā arī neesot piemērota Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkta trešā daļa.

____________