Prasība, kas celta 2020. gada 17. janvārī – Eiropas Komisija/Zviedrijas Karaliste

(Lieta C-22/20)

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: E. Manhaeve, C. Hermes, E. Ljung Rasmussen un K. Simonsson)

Atbildētāja: Zviedrijas Karaliste

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

konstatēt, ka, nesniedzot Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu precizitāti apgalvojumiem, saskaņā ar kuriem Habo un Töreboda aglomerācijas atbilst Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 1 prasībām, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā paredzētos pienākumus;

konstatēt, ka, nenodrošinot, ka pirms novadīšanas komunālos notekūdeņus no Lycksele, Malå, Mockfjärd, Pajala, Robertsfors un Tänndalen aglomerācijām atkārtoti attīra vai līdzvērtīgi saskaņā ar Direktīvas 91/271/EEK prasībām, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi minētās direktīvas 4. pantā, lasot to kopā ar tās 10. un 15. pantu, paredzētos pienākumus;

konstatēt, ka, nenodrošinot, ka pirms novadīšanas komunālie notekūdeņi no Borås, Skoghall, Habo un Töreboda aglomerācijām tiek pakļauti stingrākai attīrīšanai nekā noteikts Direktīvas 91/271/EEK 4. pantā un saskaņā ar tās pašas direktīvas prasībām, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi minētās direktīvas 5. pantā, lasot to kopā ar tās 10. un 15. pantu, paredzētos pienākumus;

piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 91/271/EEK 4. panta 1. punkts paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka komunālos notekūdeņus no noteikta lieluma aglomerācijām pirms novadīšanas attīra atkārtoti vai līdzvērtīgi.

Saskaņā ar minētās direktīvas 5. pantu dalībvalstis arī nodrošina, ka komunālie notekūdeņi no noteikta lieluma aglomerācijām pirms izvadīšanas jutīgajās zonās tiek pakļauti stingrākai attīrīšanai nekā noteikts 4. pantā.

Direktīvas 4. panta 3. punktā, lasot to kopā ar I pielikuma B.2. punktu un 1. tabulu, – kā arī tās 5. panta 3. punktā, lasot to kopā ar I pielikuma B.3. punktu un 2. tabulu, kad novadītie komunālie notekūdeņi nāk no aglomerācijām, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000, – ir izklāstītas prasības attiecībā uz attīrīto notekūdeņu novadīšanu (turpmāk tekstā – “prasības attiecībā uz novadīšanu”). Ciktāl tas attiecas uz šo gadījumu, šīs prasības nosaka robežvērtības bioķīmiskā skābekļa pieprasījuma (BSP), ķīmiskā skābekļa pieprasījuma (CSP) un slāpekļa emisijas koncentrācijai.

Direktīvas 15. pantā, lasot to kopā ar I pielikuma D punktu, ir izklāstītas prasības, kuras piemēro, uzraugot un novērtējot, vai ir izpildītas prasības attiecībā uz [komunālo notekūdeņu] novadīšanu. Šīs prasības precizē, cik daudz un cik bieži katru gadu ir jāveic paraugu ņemšana (turpmāk tekstā – “prasības attiecībā uz kontroli”).

Direktīvas 10. pantā ir noteiktas prasības tādu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu projektēšanai, būvniecībai, darbināšanai un uzturēšanai, kas uzbūvētas, lai izpildītu prasības attiecībā uz [komunālo notekūdeņu] novadīšanu.

Izvērtējusi Zviedrijas iesniegto informāciju, Komisija uzskata, ka attiecībā uz sešām aglomerācijām Zviedrija nav izpildījusi Direktīvas 4. pantā, lasot to kopā ar tās 10. un 15. pantu, paredzētās prasības, jo tā nav izpildījusi prasības attiecībā uz novadīšanu un/vai prasības attiecībā uz kontroli.

Izvērtējusi Zviedrijas iesniegto informāciju, Komisija arī uzskata, ka attiecībā uz četrām citām aglomerācijām Zviedrija nav izpildījusi Direktīvas 5. pantā, lasot to kopā ar tās 10. un 15. pantu, paredzētās prasības, jo tā nav izpildījusi prasības attiecībā uz novadīšanu.

Zviedrija norāda, ka divās no šīm aglomerācijām ir izpildītas prasības attiecībā uz slāpekļa novadīšanu, izmantojot dabisko aizturi. Tomēr Zviedrija nav iesniegusi Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu Zviedrijas apgalvojumu precizitāti attiecībā uz dabiskās aiztures pakāpi un direktīvā paredzēto slāpekļa atdalīšanas prasību ievērošanu. Tāpēc Komisija uzskata, ka Zviedrija nav ievērojusi LES 4. panta 3. punktā paredzēto lojālas sadarbības principu.

____________

1     OV 1991, L 135, 40. lpp.