Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 16. janvārī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – XY

(Lieta C-18/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Revīzijas sūdzības iesniedzējs: XY

Atbildētāja iestāde: Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (pārstrādāta versija) 1 40. panta 2. un 3. punktā ietvertās vārdkopas “jauni elementi vai fakti”, kas “ir konstatēti vai [kurus] pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis”, aptver arī tādus apstākļus, kas bija konstatējami jau pirms iepriekšējās patvēruma procedūras noslēgšanās ar res judicata spēku?

Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši:

Vai gadījumā, kad tiek konstatēti jauni fakti vai pierādījumi, uz kuriem iepriekšējā procedūrā nevarēja tikt norādīts, ārvalstniekam pie tā neesot vainīgam, pietiek ar to, ka patvēruma meklētājam tiek dota iespēja pieprasīt atsākt ar res judicata spēku noslēgušos iepriekšējo procedūru?

Vai iestāde, ja patvēruma meklētājs ir vainīgs pie tā, ka viņš nav sniedzis argumentus attiecībā uz jauniem norādītiem iemesliem jau iepriekšējā patvēruma procedūrā, drīkst noraidīt turpmāka pieteikuma vērtējumu pēc būtības, pamatojoties uz valsts tiesību normu, kurā ir reglamentēts administratīvajā procesā vispārīgi spēkā esošs princips, lai gan dalībvalsts, nepieņemot speciālas tiesību normas, nav pienācīgi transponējusi Direktīvas 2013/32 40. panta 2. un 3. punkta tiesību normas un tāpēc arī nav expressis verbis izmantojusi šīs direktīvas 40. panta 4. punktā paredzēto iespēju paredzēt izņēmumu no turpmāka pieteikuma vērtējuma pēc būtības?

____________

1 OV 2013, L 180, 60. lpp.