Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 26. novembrī iesniedza Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Rumānija) – kriminālprocess pret FX, CS un ND

(Lieta C-859/19)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie

Atbildētāji pamatlietā

FX, CS, ND

Otra tiesvedības puse

Parchetul de pe lângă Înalta Curte de Casaţie și Justiţie – Direcţia Naţională Anticorupţie

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkts, Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 1. punkts, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK 1 , 58. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības 2 , [kas] ir pieņemta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 2. punktu [un kas aizstāja 1995. gada 26.jūlija konvenciju] par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību, 4. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts, ka iestāde, kas neietilpst tiesu varā – Curtea Constituțională a României (Rumānijas Konstitucionālā tiesa), pieņem nolēmumu, kurā uzliek pienākumu atkārtoti izskatīt noteiktā laikposmā [pirmajā instancē] izspriestās korupcijas lietas, kuras tiek izskatītas apelācijas instancē, tādēļ, ka augstākās instances tiesā nebija izveidotas šajā jomā specializētas tiesnešu kolēģijas, par ja [ar šo nolēmumu] ir atzīta kolēģiju sastāvā esošo tiesnešu specializācija?

Vai Līguma par Eiropas Savienību 2. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj to, ka iestāde, kas neietilpst tiesu varā, konstatē augstākās instances tiesas palātas kolēģijas sastāva nelikumību (kolēģijas, kas sastāv no amatā esošiem tiesnešiem, kuri iecelšanas amatā brīdī cita starpā atbilda specializācijas prasībai, kas ir nepieciešama iecelšanai amatā augstākās instances tiesas Krimināllietu palātā)?

Vai Savienības tiesību pārākums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to valsts tiesai ir atļauts nepiemērot saskaņā ar valsts tiesībām saistošo Konstitucionālās tiesas nolēmumu, kas ir pasludināts lietā, kura ir saistīta ar konstitucionālu konfliktu?

____________

1 OV 2015, L 141, 73. lpp.

2 OV 2017, L 198, 29. lpp.