CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)

2008. gada 6. martā

Lieta F‑105/07

R bis

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pārbaudes laika norises nosacījumi – Pārbaudes laika pagarināšana – Apstiprināšana amatā – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru R bis it īpaši lūdz Civildienesta tiesu atcelt Komisijas 2007. gada 27. jūnija lēmumu, ar kuru ir noraidīta 2007. gada 13. marta sūdzība par 2006. gada 8. novembra lūguma atlīdzināt zaudējumus noraidījumu; ja nepieciešams, atcelt Komisijas 2007. gada 13. februāra lēmumu, ar kuru ir noraidīta 2006. gada 8. novembrī iesniegtā sūdzība un lūgums atlīdzināt zaudējumus, un atcelt Komisijas 2005. gada 19. decembra lēmumu, ar kuru ir noraidīta 2005. gada 17. augusta sūdzība un lūgums atlīdzināt zaudējumus; piespriest Komisijai samaksāt EUR 2 500 000 kā zaudējumu, ko tā ir cietusi iestādes dēļ, atlīdzību.

Nolēmums: Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Prasības pieņemamība – Vērtējums, ņemot vērā prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī spēkā esošos noteikumus

(Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Prasība Civildienesta tiesā

(Civildienesta tiesas Reglamenta 122. pants)

1.      Kaut arī noteikums, kas paredzēts Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pantā, saskaņā ar kuru Civildienesta tiesa var ar rīkojumu noraidīt prasību, kas šķiet acīmredzami noraidāma, ir procesuāls noteikums, kas kā tāds ir piemērojams no tā spēkā stāšanās brīža visiem strīdiem, ko izskata Civildienesta tiesa, tā tas nav saistībā ar tiesību normām, pamatojoties uz kurām Civildienesta tiesa, piemērojot šo pantu, var atzīt prasību par acīmredzami nepieņemamu un kas var būt tikai tās tiesību normas, kas piemērojamas prasības celšanas dienā.

(skat. 35. punktu)

2.      Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētie termiņi, kuru mērķis ir nodrošināt tiesisko situāciju drošību, ir obligāti un ir saistoši lietas dalībniekiem un tiesai. Tādējādi ierēdnis, vēršoties iecēlējinstitūcijā ar lūgumu Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē, nevar atjaunot sev tiesības celt prasību par lēmumu, kas kļuvis galīgs pēc termiņu prasības celšanai beigām. Līdz ar to ar jaunu lūgumu atlīdzināt zaudējumus nevar tikt atsākts skaitīt prasības termiņu, kas sākas brīdī, kad prasītājs saņem lēmumu, ar kuru ir noraidīta sūdzība, ko tas ir iesniedzis par pirmā lūguma atlīdzināt morālo un amata darbības kaitējumu, kā arī materiālos zaudējumus noraidījumu.

(skat. 43. un 44. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 22. septembris, T‑495/93 Carrer u.c./Tiesa, Recueil FP, I‑A‑201. un II‑651. lpp., 20. punkts; 1998. gada 14. jūlijs, T‑42/97 Lebedef/Komisija, Recueil FP, I‑A‑371. un II‑1071. lpp., 25. punkts.

3.      Noteikumi par tiesāšanās izdevumiem, kas ir ietverti Civildienesta tiesas Reglamentā, atbilstoši šī reglamenta 122. pantam nav piemērojami lietai, kas iesniegta pirms šī reglamenta stāšanās spēkā. Šajā sakarā nav nozīmes tam, ka prasības pieteikuma, kas iesniegts pirms minētās regulas stāšanās spēkā, paziņošana atbildētājai tikusi atlikta uz vēlāku datumu, lai tiktu labotas formālās nelikumības prasītājas iesniegtajos dokumentos, jo saskaņā ar Norādījumu Civildienesta tiesas sekretāram 8. panta 1. punktu šis apstāklis neietekmē prasības celšanas termiņu.

(skat. 49. un 50. punktu)