CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS

(pirmā palāta)

2010. gada 26. aprīlī

Lieta F‑7/08 DEP

Peter Schönberger

pret

Eiropas Parlamentu

Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana

Priekšmets Prasība noteikt atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus atbilstoši Civildienesta tiesas Reglamenta 92. pantam

Nolēmums Prasītāja atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu noteiktais apmērs ir EUR 12 750.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi

(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Vērā ņemami fakti

(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

3.      Tiesvedība – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Tiesāšanās izdevumi, kas radušies tiesvedībā par tiesāšanās izdevumu noteikšanu

(Civildienesta tiesas Reglamenta 86. un 92. pants)

1.      Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi ietver, pirmkārt, izdevumus, kas radušies saistībā ar tiesvedību Civildienesta tiesā, un, otrkārt, tai nepieciešamos tiesāšanās izdevumus. Turklāt prasītājam ir jāiesniedz attaisnojoši dokumenti, no kuriem var konstatēt izdevumus, ko tas pieprasa atlīdzināt.

(skat. 23. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 8. jūlijs, T‑7/98 DEP, T‑208/98 DEP un T‑109/99 DEP De Nicola/EIB, Krājums‑CDL, I‑A‑219. un II‑973. lpp., 42. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. novembris, F‑14/08 DEP X/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑425. un II‑A‑1‑2303. lpp., 21. punkts.

2.      Savienības tiesai nav jānosaka honorāri, kas lietas dalībniekiem jāmaksā to advokātiem, bet ir jānosaka summas apmērs, kādā šo atlīdzību var piedzīt no lietas dalībnieka, kuram piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Izlemjot jautājumu par tiesāšanās izdevumu noteikšanu, Savienības tiesai nav jāņem vērā nedz valstī pastāvošā likme, ar kuru ir noteikts advokātu honorāru apmērs, nedz arī iespējamā šajā ziņā panāktā vienošanās starp attiecīgo lietas dalībnieku un viņa pārstāvjiem vai padomdevējiem. Ja Savienības tiesībās nav noteikumu attiecībā uz tarifiem, tiesai ir brīvi jāizvērtē attiecīgā informācija, ņemot vērā lietas priekšmetu un raksturu, tās nozīmību no Savienības tiesību viedokļa, kā arī lietas sarežģītību, darba apjomu, ko tiesvedībā varēja nākties ieguldīt pārstāvjiem vai padomdevējiem, kuri bija iesaistīti lietā, un lietas dalībnieku ekonomiskās intereses saistībā ar lietu.

Turklāt attiecībā uz ceļa izdevumiem, kas radušies advokātiem, principā atmaksājami var būt tikai ceļa izdevumi, kuri radušies advokātam, dodoties no sava biroja uz Civildienesta tiesas sēdi Luksemburgā.

Tomēr nav neiespējams, ka brīdī, kad Civildienesta tiesa nosaka tiesas sēdes datumu, attiecīgais advokāts jau ir uzņēmies profesionālās saistības citā pilsētā, nevis tajā, kurā atrodas viņa birojs. Advokāta profesijas pārstāvjiem ir tiesības izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību Savienībā. Tādēļ arī ceļa izdevumi, lai dotos uz tiesas sēdi Luksemburgā no pilsētas, kurā tas ir uzņēmies minētās profesionālās saistības, var tikt uzskatīti par nepieciešamiem izdevumiem. Tomēr šādā gadījumā advokātam ir jāpamato profesionālo saistību pildīšana citā pilsētā, nevis tajā, kurā ir viņa biroja juridiskā adrese, kā arī no tās izrietošie faktiskie ceļa izdevumi, dodoties uz Luksemburgu.

(skat. 24., 25., 36. un 37. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: X/Parlaments, minēts iepriekš, 22. un 23. punkts.

3.      Civildienesta tiesas Reglamenta 92. pantā par domstarpību par tiesāšanās izdevumiem procedūru – atšķirībā no minētā reglamenta 86. panta – nav paredzēts, ka lēmums par tiesāšanās izdevumiem tiek ietverts galīgajā spriedumā vai rīkojumā. Faktiski, ja Savienības tiesa, lemjot par pamatojoties uz Civildienesta tiesas Reglamenta 92. pantu iesniegto pieteikumu saistībā ar domstarpībām par tiesāšanās izdevumiem pamata instancē, pieņemtu atsevišķus nolēmumus par tiesāšanās izdevumiem, par kuriem ir domstarpības, un par jaunajiem tiesāšanās izdevumiem, kas radušies procedūrā par pieteikumu saistībā ar domstarpībām par tiesāšanās izdevumiem, tad tai vēlāk eventuāli atkal varētu iesniegt jaunu pieteikumu saistībā ar domstarpībām par jaunajiem tiesāšanās izdevumiem. Tādēļ nav jāpieņem atsevišķs lēmums par izdevumiem un honorāriem saistībā ar tiesvedību Civildienesta tiesā par tiesāšanās izdevumu noteikšanu. Tomēr Savienības tiesai, kad tā nosaka atlīdzināmos izdevumus, ir jāņem vērā visi lietas apstākļi līdz rīkojuma par tiesāšanas izdevumu noteikšanu pieņemšanai.

(skat. 45.–47. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: X/Parlaments, minēts iepriekš, 40. punkts un tajā minētā judikatūra.