CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2009. gada 10. septembrī

Lieta F‑47/07

Joachim Behmer

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2005. gada paaugstināšana amatā – Paaugstināšanas amatā procesu regulējošo norādījumu tiesiskums – Apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Darbinieku pārstāvju diskriminācija

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru J. Behmer lūdz tostarp atcelt Parlamenta lēmumu no 2005. gada 1. janvāra viņu nepaaugstināt A*13 pakāpē 2005. gada paaugstināšanā amatā

Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Civildienesta noteikumi – Vispārīgie īstenošanas noteikumi – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 45. un 110. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Pāreja no vienas sistēmas uz citu

3.      Ierēdņi – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Paaugstināšanas amatā sistēmas izmaiņas

4.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Lēmums par amatā paaugstināto ierēdņu saraksta izveidošanu

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

5.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Kritēriji – Nopelni – Darba stāža ņemšana vērā

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

6.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Amatā nepaaugstināta kandidāta sūdzība – Noraidošs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa, 45. un 90. panta 2. punkts)

1.      Civildienesta noteikumu 110. pantā formulējums “vispārīgie noteikumi, ar kuriem tiek īstenoti” attiecas, pirmkārt, uz atsevišķās Civildienesta noteikumu speciālajās tiesību normās paredzētajiem piemērošanas noteikumiem un, neesot skaidram regulējumam, uz pienākumu noteikt īstenošanas pasākumus, kuri ir pakļauti šī panta formālajiem nosacījumiem, tikai izņēmuma kārtā, proti, ja Civildienesta noteikumi nav pietiekami skaidri un precīzi tādējādi, ka tos nevar piemērot citādi kā vien patvaļīgi.

Civildienesta noteikumu 110. panta izpratnē par vispārīgiem īstenošanas noteikumiem nav uzskatāmi, piemērojot Civildienesta noteikumu 45. pantu, Kopienas iestādes pieņemtie paaugstināšanas amatā procesu regulējošie norādījumi. Patiesībā, no vienas puses, Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts skaidri nenosaka pienākumu pieņemt vispārīgos īstenošanas noteikumus minētā 110. panta izpratnē. No otras puses, minētie noteikumi ir pietiekami precīzi, lai tie varētu tikt piemēroti nepatvaļīgi pat formālu īstenošanas noteikumu neesamības gadījumā.

(skat. 47. un 48. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1965. gada 31. marts, 16/64 Rauch/Komisija, Recueil, 179., 193. lpp.; 1965. gada 8. jūlijs, 19/63 un 65/63 Prakash/Komisija, Recueil, 677., 695. lpp.

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 9. jūlijs, T‑156/95 Echauz Brigaldi u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑171. un II‑509. lpp., 53. punkts.

2.      [Kopienu] likumdevējs var jebkurā brīdī Civildienesta noteikumos izdarīt grozījumus, ko tas uzskata par saderīgiem ar dienesta interesēm, un pat ja tie ir ierēdņiem nelabvēlīgāki, tomēr ar nosacījumu, ka tiek saglabātas ierēdņu vai darbinieku likumīgi iegūtās tiesības un ka pret personām, uz kurām it īpaši attiecas jaunais tiesiskais regulējums, attiecas vienlīdzīgi.

Tādējādi nevar atsaukties uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu, ja iestāde veic grozījumus amatā paaugstināšanas kārtībā, ja, pirmkārt, šī pēdējā varēja tiesiski pieņemt, ka atbilstoši dienesta interesēm ir jāveic šie grozījumi, otrkārt, minētās kārtības izmaiņas neskar vadošos norādījumus, kas tostarp attiecas uz iesaistītās iestādes ierēdņu amatā paaugstināšanas kārtības kritērijiem, procedūru un pārskatāmību un tādējādi nenodara kaitējumu likumīgi jau iegūtajām tiesībām saistībā ar paaugstināšanu amatā un ka, treškārt, pret visiem vienas un tās pašas pakāpes ierēdņiem tiek piemērota vienlīdzīga attieksme.

Turklāt, ja pāreja no vienas paaugstināšanas amatā sistēmas uz citu sistēmu ir tiesiska, iestādei nevar pārmest, ka tā pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, ja tā ir izdarījusi grozījumus paaugstināšanas amatā sistēmā, pamatojoties uz to, ka veiktie grozījumi ir nelabvēlīgi ierēdņiem, kuriem ir ilgāks darba stāžs.

(skat. 52.–54. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1975. gada 19. marts, 28/74 Gillet/Komisija, Recueil, 463. lpp., 5. un 6. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 30. septembris, T‑121/97 Ryan/Revīzijas palāta, Recueil, II‑3885. lpp., 98. un 104. punkts; 2008. gada 18. septembris, T‑47/05 Angé Serrano u.c./Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 107. punkts, spriedums pārsūdzēts Tiesā, lieta C‑496/08.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 19. oktobris, F‑59/05 De Smedt/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑109. un II‑A‑1‑409. lpp., 71. punkts; 2008. gada 24. aprīlis, F‑61/05 Dalmasso/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 78. punkts.

3.      Tiesības atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu ir jebkurai privātpersonai, kas atrodas tādā situācijā, no kuras izriet, ka Kopienu iestāde, tai sniedzot precīzus solījumus, ir sniegusi pamatotas cerības. Savukārt neviens nevar atsaukties uz šī principa pārkāpumu, ja nav precīzu solījumu, ko tam būtu sniegusi administrācija.

Tādējādi, neesot saistībām, ko uzņēmusies iestāde, paturēt agrāko paaugstināšanas amatā sistēmu, ierēdnis nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības principu, lai apstrīdētu minēto sistēmu.

(skat. 55. un 56. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1983. gada 19. maijs, 289/81 Mavridis/Parlaments, Recueil, 1731. lpp., 21. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 27. marts, T‑123/89 Chomel/Komisija, Recueil, II‑131. lpp., 25. punkts; 1994. gada 30. novembris, T‑498/93 Dornonville de la Cour/Komisija, Recueil FP, I‑A‑257. un II‑813. lpp., 46. punkts; Angé Serrano u.c./Parlaments, minēts iepriekš, 121. punkts.

4.      Iecēlējinstitūcijai nav pienākuma atlikt amatā paaugstināto ierēdņu saraksta publicēšanu, ja lēmums par punktu piešķiršanu attiecībā uz kādu kandidātu nav galējs. Patiesībā apstāklis, ka iecēlējinstitūcija pieņem savus lēmumus, pirms tās rīcībā ir visi lēmumi par punktu piešķiršanu, pats par sevi nav pārkāpums. Tikai, ja galīgā lēmuma nepieņemšanu izraisa vienīgi iestādes būtisks kavējums, var konstatēt pārkāpumu.

(skat. 76. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1983. gada 27. janvāris, 263/81 List/Komisija, Recueil, 103. lpp., 27. punkts; 1992. gada 17. decembris, C‑68/91 Moritz/Komisija, Recueil, I‑6849. lpp., 17. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 5. oktobris, T‑202/99 Rappe/Komisija, Recueil FP, I‑A‑201. un II‑911. lpp., 39. punkts; 2001. gada 15. novembris, T‑194/99 Sebastiani/Komisija, Recueil FP, I‑A‑215. un II‑991. lpp., 44. un nākamie punkti.

5.      Darba stāžs nav minēts starp Civildienesta noteikumu 45. pantā ietvertajiem kritērijiem, lai noteiktu, kuri ierēdņi ir jāpaaugstina amatā, līdz ar to šis kritērijs ir piemērojams pakārtoti. Apstāklis, saskaņā ar kuru ierēdnis nevarēja tikt paaugstināts amatā, lai gan viņš saņēmis tādu pašu nopelnu punktu skaitu kā citi ierēdņi, kuru darba stāžs ir mazāks, bet kuri ir paaugstināti amatā, nenorāda uz acīmredzamas kļūdas novērtējumā esamību, ja vien iestāde varēja pieņemt, ka citu kritēriju piemērošana pamatoja to paaugstināšanu amatā. Turklāt darba stāža ņemšana vērā vēl nenozīmē, ka būtu bijis jāņem vērā visas ierēdņa profesionālās gaitas.

(skat. 84. un 85. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 9. aprīlis, T‑134/02 Tejada Fernández/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑609. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. septembris, F‑124/07 Behmer/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 106.–110. punkts.

6.      Lai gan iecēlējinstitūcijai nav pienākums pamatot lēmumus par paaugstināšanu amatā attiecībā uz kandidātiem, kuri nav paaugstināti amatā, tai savukārt jāpamato ir tikai tāds lēmums, ar kuru tiek noraidīta amatā nepaaugstinātā kandidāta atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam iesniegtā sūdzība, un šī lēmuma pamatojumam ir jāatbilst tā lēmuma pamatojumam, par kuru tikusi iesniegta sūdzība. Iestādei tomēr nav jānorāda, kā tā ir izvērtējusi katru no kritērijiem, pamatojoties uz kuriem tā pieņēmusi lēmumu.

Iecēlējinstitūcija ir izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu lēmumam noraidīt sūdzību, kurā tā norāda, ka ieinteresētās personas nopelni nav bijuši pietiekami, lai pamatotu tās paaugstināšanu amatā, jo amatā paaugstināto ierēdņu atbildība bija nenoliedzami augstāka. Patiesībā tajā minētie elementi ļauj ieinteresētajai personai secināt lēmuma par nepaaugstināšanu amatā iemeslus un celt nepieciešamo prasību savu tiesību un interešu aizstāvībai. Turklāt tādējādi ir iespējama šī lēmuma tiesiskuma kontrole.

(skat. 94.–97. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1974. gada 30. oktobris, 188/73 Grassi/Padome, Recueil, 1099. lpp., 13. punkts; 1977. gada 27. oktobris, 121/76 Moli/Komisija, Recueil, 1971. lpp., 12. punkts; 1981. gada 26. novembris, 195/80 Michel/Parlaments, Recueil, 2861. lpp., 22. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 8. oktobris, F‑44/07 Barbin/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 35. punkts; 2008. gada 8. oktobris, F‑81/07 Barbin/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 27. punkts.