CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2009. gada 28. aprīlī

Lieta F‑115/07

Marie‑Thérèse Balieu‑Steinmetz un Lidia Noworyta

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Atalgojums – Nemainīgs pabalsts par virsstundām – Civildienesta noteikumu VI pielikuma 3. pants – Civildienesta noteikumu 56. pants – Iekšējie noteikumi par nemainīgo pabalstu par virsstundām – Iekšējie noteikumi par kompensāciju par virsstundām – Vienlīdzīga attieksme

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru M.‑T. Balieu‑Steinmetz un L. Noworyta lūdz, pirmkārt, atzīt par prettiesisku 1. pantu Iekšējos noteikumos, ko Parlamenta ģenerālsekretārs pieņēmis attiecībā uz nemainīgo pabalstu par virsstundām saskaņā ar Civildienesta noteikumu VI pielikuma 3. pantu, un, otrkārt, atcelt Parlamenta 2006. gada 13. novembra netiešo lēmumu noraidīt M.‑T. Balieu‑Steinmetz 2006. gada 13. jūlija lūgumu, kā arī atcelt Parlamenta 2006. gada 18. decembra lēmumu noraidīt L. Noworyta 2006. gada 5. jūlija lūgumu; ar šiem lūgumiem tiek lūgts izmaksāt iepriekš minēto nemainīgo pabalstu

Nolēmums      Atcelt Parlamenta 2006. gada 13. novembra netiešo lēmumu noraidīt M.‑T. Balieu‑Steinmetz 2006. gada 13. jūlija lūgumu, kā arī atcelt Parlamenta 2006. gada 18. decembra lēmumu noraidīt L. Noworyta 2006. gada 5. jūlija lūgumu. Parlaments atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Prasība, kas celta par vispārpiemērojamu aktu

(EKL 236. pants; Civildienesta noteikumu 90. pants)

2.      Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Robežas – Prettiesiski piešķirtas priekšrocības – Atteikums piešķirt nemainīgo pabalstu ierēdnim, kaut gan līdzīgā situācijā citi ierēdņi saņem šo pabalstu

1.      Civildienesta tiesai nav kompetences lemt par prasījumiem, ar kuriem tieši tiek lūgts atzīt par prettiesisku tādu vispārpiemērojamu tiesību normu kā Civildienesta noteikumu tiesību normu.

(skat. 20. punktu)

2.      Ar iestādes lēmumu atteikt izmaksāt nemainīgo pabalstu ierēdnim, kaut gan citi ierēdņi līdzīgā situācijā to saņem, t.i., ar lēmumu, kurš balstīts uz prettiesisku minētā pabalsta izmaksu pēdējiem minētajiem ierēdņiem, tiek pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, ja minētā iestāde nevar pietiekami pierādīt, ka minētā pabalsta izmaksāšanai šiem ierēdņiem nav juridiska pamata; turklāt attiecībā uz Kopienu iestāžu aktiem tiek piemērota tiesiskuma prezumpcija.

(skat. 28.–30., 32., 36. un 42. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1984. gada 9. oktobris, 188/83 Witte/Parlaments, Recueil, 3465. lpp., 13.–15. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 14. maijs, T‑30/90 Zoder/Parlaments, Recueil, II‑207. lpp., 26. punkts; 1996. gada 19. novembris, T‑272/94 Brulant/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑513. un II‑1397. lpp., 35. punkts; 2000. gada 22. februāris, T‑22/99 Rose/Komisija, Recueil FP, I‑A‑27. un II‑115. lpp., 39. punkts; 2000. gada 13. jūlijs, T‑157/99 Griesel/Padome, Recueil FP, I‑A‑151. un II‑699. lpp., 25. punkts; 2003. gada 8. jūlijs, T‑65/02 Chetaud/Parlaments, Krājumā nav publicēts, 44. punkts; 2006. gada 16. novembris, T‑120/04 Peróxidos Orgánicos/Komisija, Recueil, II‑4441. lpp., 77. punkts; 2006. gada 30. novembris, T‑379/04 J/Komisija, Recueil FP, I‑A‑2‑313. un II‑A‑2‑1575. lpp., 79. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 21. februāris, F‑4/07 Skoulidi/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 81. punkts.