Prasība, kas celta 2017. gada 12. oktobrī – Austrijas Republika/Vācijas Federatīvā Republika

(lieta C-591/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Austrijas Republika (pārstāvis – G. Hesse)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi

atzīt, ka Vācijas Federatīvā Republika, ieviešot nodevu par vieglajiem transportlīdzekļiem ar 2015. gada 8. jūnija Infrastruktūras nodevu likumu (Infrastrukturabgabengesetz, BGBl. I, 904. lpp.), 2017. gada 18. maija likuma (BGBl. I, 1218. lpp.) 1. panta redakcijā, saistībā ar nodokļa atvieglojumu transportlīdzekļu turētājiem Vācijā, kas 2002. gada 26. septembrī izsludinātajā Transportlīdzekļa nodokļa likumā (Kraftfahrzeugsteuergesetz, BGBl. I, 3818. lpp.) ieviests ar 2015. gada 8. jūnija Otro Satiksmes nodokļa grozījumu likumu (Zweite Verkehrsteueränderungsgesetz, BGBl. I, 901. lpp.) un pēdējo reizi grozīts ar 2017. gada 6. jūnija Likumu par grozījumiem Otrajā Satiksmes nodokļa grozījumu likumā (Gesetz zur Änderung des Zweiten Verkehrsteueränderungsgesetzes, BGBl. I, 1493. lpp.), ir pārkāpusi LESD 18., 34., 56. un 92. pantu;

piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Netieša diskriminācija pilsonības dēļ, kompensējot infrastruktūras nodevu ar nodokļa atvieglojumiem, kas tiek piešķirti Vācijā reģistrētu transportlīdzekļu turētājiem

Infrastruktūras nodevu likumā (Infrastrukturabgabegesetz) visiem Vācijas automaģistrāļu tīkla lietotājiem ir noteikts pienākums maksāt infrastruktūras nodevu, kas tiek diferencēta atbilstoši transportlīdzekļa emisijas klasei. Taču Vācijā dzīvojošie ceļu lietotāji, pamatojoties uz Transportlīdzekļa nodokļa likumā (Kraftfahrzeugsteuergesetz) paredzētu nodokļa atvieglojumu, saņem kompensāciju vismaz tādā pašā apmērā. Temporālā un saturiskā saikne starp infrastruktūras nodevas apmēru un transportlīdzekļa nodokļa atvieglojumu (vismaz) tādā pašā apmērā nozīmē to, ka infrastruktūras nodevas slogs faktiski gulstas tikai uz tiem ceļu lietotājiem, kas ir ārvalstnieki.

Austrijas Republika uzskata, ka šie abi pasākumi, pamatojoties uz to temporālo un saturisko nedalāmību, no Savienības tiesību viedokļa ir jāvērtē kopā. Šis regulējums izraisa netiešu diskrimināciju pilsonības dēļ, kurai saskaņā ar LESD 18. pantu ir jābūt attaisnotai. Austrijas Republika uzskata, ka ārvalstu autovadītāju diskriminācija nav attaisnota. Līdz ar to šis regulējums ir pretrunā LESD 18. pantam.

Netieša diskrimināciju pilsonības dēļ, pamatojoties uz infrastruktūras nodevas noformējumu

Nevienlīdzīga attieksme pret iekšzemes un ārvalstu ceļu lietotājiem veidojas arī tāpēc, ka maksāšanas pienākuma un sankciju uzraudzība saistībā ar nesamaksātu vai nepareizi samaksātu infrastruktūras nodevu pārsvarā tiek veikta attiecībā uz ārvalstu autovadītājiem, jo Vācijas autovadītāji automātiski saņem infrastruktūras nodevas maksājuma paziņojumu.

3.    LESD 34. un 56. panta pārkāpums

Austrijas Republika uzskata, ka papildus tam ir pieļauts preču brīvas aprites un pakalpojumu sniegšanas brīvības pārkāpums, ciktāl šis tiesiskais regulējums iespaido preču pārrobežu piegādi ar maziem transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t un par kuriem ir jāmaksā infrastruktūras nodeva, kā arī nerezidentu vai nerezidentiem sniegtos pakalpojumus. Papildus iepriekš minētajai diskriminācijai šis tiesiskais regulējums ir kvalificējams kā minēto pamatbrīvību nepieļaujams ierobežojums, kas nevar tikt attaisnots.

4.    LESD 92. panta pārkāpums

Visbeidzot, šis regulējums ir pretrunā LESD 92. pantam, ciktāl tas attiecas uz komerciāliem autobusu pārvadājumiem vai preču pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kas nepārsniedz 3,5 t. LESD 92. pantā nav paredzēta attaisnojuma iespēja, tāpēc vien diskriminācijas esamība saskaņā ar LESD 92. pantu nozīmē attiecīgā regulējuma nesaderību ar Savienības tiesībām.

____________