ĢENERĀLADVOKĀTES VERICAS TRSTENJAKAS [VERICA TRSTENJAK] SECINĀJUMI,

sniegti 2008. gada 11. septembrī 1(1)

Lieta C‑52/07

Kanal 5 Ltd,

TV 4 AB

pret

Föreningen Svenska Tonsättares Internationella Musikbyrå (STIM)

(Marknadsdomstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

EKL 82. pants – Dominējošais stāvoklis tirgū – Ļaunprātīga izmantošana – Mūzikas autortiesību kolektīvā pārvaldes organizācija – Organizācija ar faktisku monopolstāvokli – Raidīšana televīzijas kanālos – Aprēķina metode






Satura rādītājs


I –   Ievads

II – Atbilstošās tiesību normas

A –   Kopienu tiesības

B –   Valsts tiesības

III – Fakti, pamata lieta un prejudiciālais jautājums

A –   Fakti

B –   Pamata lieta un prejudiciālais jautājums

IV – Tiesvedība Tiesā

V –   Lietas dalībnieku argumenti

VI – Juridiskais vērtējums

A –   Iepriekšējas piezīmes

B –   Par pirmo prejudiciālo jautājumu

1)     STIM sniegtais pakalpojums

2)     Atlīdzība

3)     Sniegtā pakalpojuma un atlīdzības proporcija

a)     Fiksēta ieņēmumu daļa

b)     Mainīga ieņēmumu daļa

4)     Secinājumi

C –   Par otro un trešo prejudiciālo jautājumu

1)     STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode

a)     Ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidītā ilguma identificēšana un aprēķināšana

b)     Skatītāju skaita identificēšana un aprēķināšana

c)     Citu faktoru paredzēšana ieņēmumu palielināšanai

d)     Secinājumi

2)     Iespējams, citādāk veidotas aprēķina metodes

D –   Par ceturto prejudiciālo jautājumu

1)     Atšķirīgi noteikumi vienādiem pakalpojumiem

2)     Konkurences attiecības

3)     Secinājumi

VII – Secinājumi



I –    Ievads

1.        Šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu runa ir par atlīdzību, ko kāda Zviedrijas Mūzikas autortiesību kolektīvā pārvaldes organizācija pieprasa no televīzijas kanāliem par organizācijas pārvaldībā esošu, ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošanu. Prejudiciālie jautājumi radās tiesvedībā starp komerctelevīzijas kanāliem un Zviedrijas Mūzikas autortiesību kolektīvo pārvaldes organizāciju Šajā tiesvedībā komerctelevīzijas kanāli lūdza aizliegt Mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijai izmantot noteiktas autoratlīdzības aprēķināšanas metodes. Līdz ar to iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai noteiktu autoratlīdzības aprēķina metožu piemērošana ir ļaunprātīga dominējoša stāvokļa tirgū izmantošana EKL 82. panta izpratnē.

II – Atbilstošās tiesību normas

A –    Kopienu tiesības

2.        Atbilstoši EKL 82. pantam vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar kopējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var it īpaši izpausties kā:

a)      tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības noteikumi;

b)      ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem;

c)      atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;

d)      prasība, lai otra puse, slēdzot līgumus, uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nav saistītas ar attiecīgo līgumu priekšmetu.

B –    Valsts tiesības

3.        Zviedrijas tiesībās autortiesību aizsardzība tiek reglamentēta ar Lag (1960:729) om upphovsrätt till litterära och konstnärliga verk (Likums (1960:729) par autortiesībām uz literārajiem un mākslas darbiem, turpmāk tekstā – “URL”). Atbilstoši URL mūzikas skaņdarba autoram ir ekskluzīvas tiesības kontrolēt sava muzikālā skaņdarba publisku atskaņošanu (turpmāk tekstā – “atskaņošanas tiesības”), kā arī šī skaņdarba ierakstīšanu un pavairošanu (turpmāk tekstā – “mehāniskās tiesības”). Trešās personas bez autora atļaujas (licences) nedrīkst tā darbus atskaņot, ierakstīt vai pavairot. Autors par licences piešķiršanu var pieprasīt atlīdzību.

4.        Attiecībā uz televīzijas kanāliem Zviedrijas autortiesību tiesību aktos ir paredzēti īpaši noteikumi. Atbilstoši URL 42.a un 42.e pantam televīzijas kanāli var vienoties ar Mūzikas autortiesību kolektīvo pārvaldes organizāciju, kas noteiktā autortiesību jomā pārstāv lielāko daļu Zviedrijas autoru, par “paplašinātās kolektīvās licences” saņemšanu. Ja televīzijas kanāls ir saņēmis šādu “paplašināto kolektīvo licenci”, Zviedrijas valdība piešķir šim televīzijas kanālam vispārējas tiesības izmantot attiecīgos ar autortiesībām aizsargātos darbus. Individuāla autoru atļauja šādā gadījumā vairs nav nepieciešama.

5.        Konkurrenslagen [1993:20] (Konkurences likums, turpmāk tekstā – “KL”) 23. pantā paredzēts, ka Konkurrensverket (Zviedrijas Konkurences padome) var pieprasīt, lai uzņēmums izbeidz EKL 82. panta pārkāpumu. Turklāt šajā pantā paredzēts, ka arī cietusī puse var vērsties Marknadsdomstolen [Augstākajā komerctiesā], ja Zviedrijas Konkurences padome noraida attiecīgo sūdzību.

III – Fakti, pamata lieta un prejudiciālais jautājums

A –    Fakti

6.        Kanal 5 Ltd (turpmāk tekstā – “Kanal 5”) un TV 4 AB (turpmāk tekstā – “TV 4”) ir privāti komerctelevīzijas kanāli. Sverige Television (turpmāk tekstā – “SVT”) ir sabiedriskais televīzijas kanāls.

7.        Föreningen Svenska Tonsättares Internationella Musikbyrå u. p. a. (Zviedrijas Izpildītāju tiesību apvienība, turpmāk tekstā – “STIM”) ir mūzikas autortiesību kolektīvā pārvaldes organizācija. STIM dalībnieki ir mūzikas skaņdarbu autori un mūzikas ierakstu izdevniecības. Pievienojoties STIM, tās dalībnieki nodod organizācijai savas tiesības saņemt atlīdzību par viņu darbu pārraidīšanu televīzijā. STIM īsteno šīs piešķirtās tiesības attiecībā uz televīzijas kanāliem un sadala iegūto atlīdzību starp organizācijas dalībniekiem.

8.        STIM ir noslēgusi abpusējus līgumus ar citās dalībvalstīs un trešās valstīs esošām līdzīgām autortiesību pārvaldības organizācijām. Atbilstoši šiem līgumiem STIM Zviedrijā pārvalda gan tās īpašumā esošos darbus (2), gan arī ārvalstu autortiesību pārvaldības organizāciju īpašumā esošos darbus.

9.        Nosakot atlīdzības apjomu, STIM attiecībā uz televīzijas kanāliem piemēro trīs dažādus modeļus:

–        STIM iekasē autoratlīdzību no Kanal 5 un TV 4 pēc tā saucamā pamata tarifa. Tas nozīmē, ka STIM iekasē procentuālu daļu no televīzijas kanāla ieņēmumiem, ko tie iegūst no reklāmas laika pārdošanas, kā arī, pakārtoti, no reklāmas laika un abonementu līgumiem (turpmāk tekstā – “ieņēmumi no reklāmas un abonēšanas maksas”). Šīs procentuālās daļas apjoms nav konkrēti noteikts. Drīzāk procentuālā daļa ir atkarīga no tā, kādā apmērā viena gada laikā televīzijas kanālā tiek pārraidīta mūzika. Lai gan procentuālā daļa pieaug un samazinās atbilstoši gada laikā pārraidītajam mūzikas apjomam, tomēr tā nav identiska mūzikas proporcijai un ir daudz zemāka (3). Turklāt [televīzijas kanāliem] tiek piešķirtas dažādas atlaides pārdošanas izdevumiem (4).

Gada mūzikas proporcija ir proporcija starp televīzijas kanālā pārraidīto ar autortiesībām aizsargātu mūzikas stundu skaitu un kopējo raidlaiku gada laikā. Gada mūzikas proporciju nosaka, balstoties uz ziņojumiem, ko Kanal 5 un TV 4 iesniedz STIM. Šajos ziņojumos ir noteikts, cik ilgi kāds ar autortiesībām aizsargāts muzikāls darbs ir ticis izmantots atsevišķos raidījumos. Gada mūzikas proporcija tiek noteikta ex post vienam gadam.

–        Atlīdzība, ko STIM saņem no SVT, tiek aprēķināta pēc citas metodes. SVT lielākoties tiek finansēts no valsts budžeta, un šim kanālam praktiski nav ienākumu no reklāmām. Tādēļ SVT gadījumā tiek aprēķināti fiktīvi ieņēmumi no reklāmas līgumiem (5). STIM pieprasa no SVT procentuālu daļu no šiem fiktīvajiem reklāmas ieņēmumiem, kurus aprēķinot tiek ņemta vērā arī SVT gada mūzikas proporcija. Turklāt SVT gada mūzikas proporcija tiek prognozēta ex ante. SVT gada faktiskā mūzikas proporcija netiek ņemta vērā ex post.

–        Tā saucamo minimālo tarifu STIM piemēro televīzijas kanāliem, kas vēl nav sasnieguši lielu apgrozījumu. Aprēķinot šo tarifu, tiek ņemts vērā pārraidītās mūzikas stundu skaits gada laikā un attiecīgā kanāla faktiskais skatītāju skaits. Faktisko skatītāju skaitu aprēķina kā personu skaitu dienā (6).

B –    Pamata lieta un prejudiciālais jautājums

10.      2004. gada oktobrī Kanal 5 un TV 4Konkurrensverket iesniedza sūdzību, kurā tie apgalvoja, ka STIM ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli. Tomēr Konkurrensverket nesaskatīja nekādus pierādījumus EKL 82. panta pārkāpumam. Pēc tam Kanal 5 un TV 4 lūdza Marknadsdomstolen (iesniedzējtiesa) aizliegt STIM izmantot noteiktas atlīdzības aprēķina metodes. Kanal 5 un TV 4 sūdzība daļēji bija vispārīgi formulēta, un tajā netika ņemta vērā STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode.

11.      Iesniedzējtiesa secināja, ka šajā lietā konkrētais un ģeogrāfiskais tirgus ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izplatīšanai televīzijā ir Zviedrijas tirgus un ka STIM šajā tirgū sava faktiskā monopola dēļ ir dominējošs stāvoklis. Iesniedzējtiesa arī secināja, ka STIM rīcība var ietekmēt arī tirdzniecību starp dalībvalstīm. Iesniedzējtiesa savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu vispirms norāda uz to, ka STIM šo aprēķina metodi izmanto arī attiecībā uz tādu ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīšanu, kuru autori ir citu dalībvalstu pilsoņi. Turklāt daļa uzņēmumu, ar ko Kanal 5 un TV 4 ir noslēguši reklāmas līgumus, ir reģistrēti citās dalībvalstīs. Un, visbeidzot, Kanal 5 savas pārraides translē no Apvienotās Karalistes.

12.      Marknadsdomstolen apturēja tiesvedību un lūdza Tiesu atbildēt uz šādiem prejudiciāliem jautājumiem:

“1)      Vai EKL 82. pants ir jāinterpretē tādā veidā, ka par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir uzskatāma prakse, kad mūzikas autortiesību kolektīvā pārvaldes organizācija, kam dalībvalstī ir faktisks monopolstāvoklis, komerctelevīzijas kanāliem, lai tie varētu iegūt tiesības plašai sabiedrībai paredzētās televīzijas pārraidēs izmantot mūziku, piemēro vai uzspiež tādu atlīdzības aprēķina metodi, atbilstoši kurai atlīdzība tiek aprēķināta kā daļa no televīzijas kanālu ieņēmumiem, kas gūti no šādām plašai sabiedrībai paredzētām televīzijas pārraidēm?

2)      Vai EKL 82. pants ir jāinterpretē tādā veidā, ka par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir uzskatāma prakse, kad mūzikas autortiesību kolektīvā pārvaldes organizācija, kam dalībvalstī ir faktisks monopolstāvoklis, komerctelevīzijas kanāliem, lai tie varētu iegūt tiesības plašai sabiedrībai paredzētās televīzijas pārraidēs izmantot mūziku, piemēro tādu atlīdzības aprēķina metodi, atbilstoši kurai atlīdzība tiek aprēķināta kā daļa no televīzijas kanālu ieņēmumiem, kas gūti no šādām plašai sabiedrībai paredzētām televīzijas pārraidēm, ja nepastāv acīmredzama saikne starp ieņēmumiem un šīs mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegtajiem pakalpojumiem, proti, piešķirot atļauju atskaņot ar autortiesībām aizsargātu mūziku, kā tas bieži notiek, piemēram, ziņu un sporta pārraidēs, un tad, ja ieņēmumi palielinās, izdarot izmaiņas programmā, ieguldot tehnoloģijās un izstrādājot klientiem pielāgotus risinājumus?

3)      Vai atbildi uz pirmo vai otro jautājumu var ietekmēt tas, ka ir iespējams identificēt un aprēķināt gan pārraidītās mūzikas ilgumu, gan skatītāju skaitu?

4)      Vai atbildi uz pirmo vai otro jautājumu var ietekmēt tas, ka atlīdzības aprēķina metode (kas ir balstīta uz ieņēmumiem) netiek piemērota vienādi attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējām sabiedrībām?”

IV – Tiesvedība Tiesā

13.      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā tika saņemts 2007. gada 6. februārī. Rakstveida procesā savus apsvērumus sniedza Kanal 5 un TV 4, STIM, Apvienotās Karalistes valdība, Polijas valdība un Komisija. Tiesas 2008. gada 12. jūnija sēdē piedalījās un savus apsvērumus papildināja Kanal 5, STIM, Apvienotās Karalistes valdība un Komisija.

V –    Lietas dalībnieku argumenti

14.      Kanal 5 un TV 4 uzskata, ka STIM, piemērojot savas aprēķina metodes, ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli tirgū. STIM uzspiež neatbilstošas tirdzniecības cenas, ierobežo ražošanu, noietu un tehnikas attīstību, kaitējot patērētājam, un pauž nevienlīdzīgu attieksmi pret televīzijas kanāliem.

15.      Attiecībā uz pirmo, otro un trešo prejudiciālo jautājumu Kanal 5 un TV 4 būtībā uzskata, ka nepastāv pietiekama saistība starp STIM sniegto pakalpojumu un televīzijas kanālu ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas. Šajā sakarā Kanal 5 un TV 4 iebilst, ka lielākā daļa televīzijas kanālu ieņēmumu no reklāmām tiek iegūti labākajos raidlaikos, kamēr mūzikas proporcija šajos raidlaikos ir relatīvi maza. Arī ziņu raidījumos un sporta pārraidēs mūzikas proporcija ir maza. Vispārējas aprēķina metodes izmantošana varētu būt piemērota, lai samazinātu kolektīvas tiesību pārvaldīšanas izmaksas. Tomēr, ja tehniski ir iespējams identificēt un aprēķināt pārraidīto ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu ilgumu un skatītāju skaitu, tad STIM savā aprēķina metodē būtu jāizmanto šīs tehniskās iespējas.

16.      Attiecībā uz ceturto jautājumu Kanal 5 un TV 4 pārstāv viedokli, ka dažādu aprēķina metožu piemērošana ir diskriminējoša. Turklāt abi kanāli norāda, ka Zviedrijas tirgū Kanal 5, TV 4 un SVT ir iepircēji ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīšanai televīzijā.

17.      STIM uzskata, ka atbilde uz prejudiciālajiem jautājumiem ietilpst acte clair jomā. Šajā lietā nav piemērojams EKL 82. pants, jo ekskluzīvu autortiesību īstenošana skar autortiesību būtību. Līdz ar to šo tiesību īstenošanai nevar piemērot EKL 82. pantu. Šajā sakarā STIM norāda uz EKL 295. pantu un EKL 307. pantu saistībā ar Bernes konvenciju (7).

18.      Attiecībā uz pirmo, otro un trešo prejudiciālo jautājumu STIM saturiski piemin, ka tās izmantotajā aprēķina metodē ir ņemti vērā visi būtiskie aspekti. Šī aprēķina metode balstās uz objektīviem un caurskatāmiem kritērijiem, kā arī tā ir vienkārši piemērojama un lēta. Tajā ir ņemta vērā televīzijas kanālu gada mūzikas proporcija. Aprēķina metodē ir ņemts vērā arī iespējamais skatītāju skaits un autortiesību pārvaldības ekonomiskā saistība. Turklāt aprēķina metode ir elastīga un atvieglo jauniem, mazākiem televīzijas kanāliem piekļuvi tirgum. Šī aprēķina metode precīzi atspoguļo arī autortiesību vērtību. Tādēļ tehnisko iespēju, ar ko var noteikt ar autortiesībām aizsargātu muzikālu darbu izmantošanas ilgumu un precīzu skatītāju skaitu, pastāvēšana nav iemesls tam, lai pašreizējās aprēķina metodes piemērošanu klasificētu kā ļaunprātīgu izmantošanu.

19.      Attiecībā uz ceturto prejudiciālo jautājumu STIM pārstāv viedokli, ka atšķirīgu aprēķina metožu piemērošana nav diskriminējoša. Konkurences ziņā Kanal 5 un TV 4 neesot nostādīti sliktākā pozīcijā, jo televīzijas kanāli darbojas dažādos tirgos. Ir jānošķir publisko televīzijas kanālu tirgus no maksas televīzijas kanālu tirgus. Publiskās televīzijas tirgū ir jānošķir arī sabiedriskie televīzijas kanāli, kas tiek finansēti no nodokļiem, un komerctelevīzijas kanāli, kas tiek finansēti no reklāmas ieņēmumiem. Tādēļ nepastāv nevienlīdzīga attieksme, jo SVT tiek finansēta no nodokļiem.

20.      Attiecībā uz pirmo, otro un trešo prejudiciālo jautājumu Polijas valdība pārstāv viedokli, ka, tādas aprēķina metodes piemērošana, kādu pašlaik piemēro STIM, nav ļaunprātīga dominējošā stāvokļa tirgū izmantošana, ja atlīdzības apjoms atspoguļo ar autortiesībām aizsargātu muzikālu darbu izmantošanas un mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību. Šajā sakarā ļoti būtiska ir izmatoto muzikālo darbu identificēšana un aprēķināšana.

21.      Attiecībā uz ceturto jautājumu Polijas valdība piemin, ka atšķirīgu aprēķina metožu piemērošana komerctelevīzijas un sabiedriskās televīzijas kanāliem varētu būt nepieļaujama diskriminācija, ja šīs aprēķina metodes ietvaros nepamatoti ar atšķirīgiem noteikumiem tiktu sniegti vienādi pakalpojumi.

22.      Apvienotā Karaliste attiecībā uz pirmo, otro un trešo prejudiciālo jautājumu piemin, ka tādas aprēķina metodes piemērošana, atbilstoši kurai atlīdzība ir piesaistīta tikai daļai ieņēmumu no reklāmas un abonementa maksas, per se nav ļaunprātīga rīcība. Drīzāk tā ir parasta autortiesību īstenošana. Tas, vai aprēķina metode pietiekamā apmērā atspoguļo saistību ar muzikālo darbu, kurus aizsargā autortiesības, izmantošanu, ir faktoloģisks jautājums, uz ko jāatbild valsts tiesai. Turklāt Apvienotās Karalistes valdība norāda, ka vispārējas metodes sekas ir iespējams izlīdzināt ar efektivitātes priekšrocībām.

23.      Attiecībā uz ceturto jautājumu Apvienotās Karalistes valdība pārstāv viedokli, ka valsts tiesai ir jāpārbauda, vai Kanal 5 un TV 4 konkurē ar SVT. Tālāk valsts tiesai būtu jāpārbauda, vai pastāv diskriminācija.

24.      Attiecībā uz pirmo, otro un trešo prejudiciālo jautājumu Komisija izklāsta, ka tādas aprēķina metodes izmantošana, atbilstoši kurai atlīdzība ir piesaistīta tikai daļai ieņēmumu no reklāmas un abonēšanas maksas, per se nav ļaunprātīga rīcība. Ir ļoti grūti noteikt ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošanas vērtību skatītājiem un televīzijas kanāliem. Autortiesību jomā ir likumīgi televīzijas kanāla maksāto atlīdzību piesaistīt vismaz daļēji faktiskam vai iespējamam skatītāju skaitam un izmantotās mūzikas ekonomiskajai vērtībai. Turklāt ir ļoti grūti noteikt cēloņsakarību starp ar autortiesībām aizsargātu muzikālu darbu izmantošanu un kāda televīzijas raidījuma vai kanāla ekonomisko veiksmi. Būtībā varētu pieņemt, ka ir jāpastāv saprātīgai saistībai starp skatītāju skaitu un ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas. Tomēr katram raidījumam var būt atšķirīgs skatītāju skaits.

25.      Komisija uzskata, ka tādas aprēķina metodes ietvaros, atbilstoši kurai atlīdzība tiek aprēķināta balstoties uz daļu no apgrozījuma, ir jāņem vērā arī ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošanas ilgums. Jo precīzāk ir iespējams identificēt un aprēķināt muzikālo darbu ilgumu un skatītāju skaitu, jo vienkāršāk ir noteikt ekonomisko vērtību. Tomēr tehniskās iespējas veikt ļoti precīzu analīzi nenozīmē, ka mazāk precīzas aprēķina metodes izmantošana ir ļaunprātīga rīcība. Šajā sakarā esot jāņem vērā arī precīzākās analīzes uzticamība, kā arī tās izmaksas.

26.      Attiecībā uz ceturto prejudiciālo jautājumu Komisija norāda uz to, ka valsts tiesai vispirms ir jāpārbauda, vai Kanal 5 un TV 4 konkurē ar SVT. Tālāk valsts tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv diskriminācijas fakts. Īpašas aprēķina metodes izmantošana neesot diskriminējoša, ja šī metode kalpo, lai pietuvinātu SVT komerctelevīzijas kanāliem, veicot fiktīvu ienākumu no reklāmas un abonēšanas maksas modulāciju. Tomēr valsts tiesai ir jāpārbauda, vai apstāklis, ka faktiskā SVT mūzikas proporcija netiek ņemta vērā ex post, ir diskriminējoša rīcība.

VI – Juridiskais vērtējums

A –    Iepriekšējas piezīmes

27.      Prejudiciālie jautājumi skar jomu, kuras sociālā un ekonomiskā nozīme nepārtraukti palielinās. Atlīdzības tarifu noteikšana, ko autortiesību pārvaldības organizācijas pieprasa no tām piešķirto tiesību izmantotājiem, ir īpaši sarežģīta autortiesību kolektīvās ievērošanas joma. Jau iepriekš tarifu noteikšana regulāri ir izraisījusi domstarpības starp autortiesību pārvaldības organizācijām un to pakalpojumu izmantotājiem. Tiesai jau ir bijusi iespēja apskatīt autortiesību pārvaldības organizāciju izmantoto aprēķina metožu saderību ar EKL 82. pantu.

28.      Jautājumi, ko mums valsts tiesa uzdod šīs tiesvedības ietvaros, zināmā mērā līdzinās tiem jautājumiem, uz kuriem Tiesai bija jāatbild tā saucamajās Diskotēku lietās (8). Šīs lietas fakti tomēr atšķiras no Diskotēku lietu faktiem, jo televīzijas kanāli savās pārraidēs regulāri daudz mazākos apmēros izmanto ar autortiesībām aizsargātus muzikālos darbus, nekā tas tiek darīts diskotēku laikā.

29.      Prejudiciālie jautājumi ir pieņemami. Tomēr STIM pārstāv viedokli, ka atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem izriet no līdzšinējās Tiesas judikatūras. Pat ja tas izrādītos tā, tas tomēr nenozīmētu, ka prejudiciālie jautājumi ir nepieņemami (9).

30.      Iesniedzējtiesa secināja, ka [šajā lietā] konkrētais un ģeogrāfiskais tirgus ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izplatīšanai televīzijā ir Zviedrijas tirgus un ka STIM šajā tirgū faktiskā monopola dēļ ir dominējošs stāvoklis. Iesniedzējtiesa tālāk uzskata, ka STIM rīcība var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Līdz ar to uzdotie prejudiciālie jautājumi skar jēdziena “ļaunprātīga rīcība” EKL 82. panta izpratnē interpretāciju (10).

31.      Ar pirmajiem trim prejudiciālajiem jautājumiem iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tirgū dominējoša mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācija rīkojas ļaunprātīgi, ja tā, aprēķinot atlīdzību par saviem pakalpojumiem, attiecībā uz komerctelevīzijas kanāliem kā Kanal 5 un TV 4 izmanto noteiktas aprēķina metodes. Šajā kontekstā kļūst skaidrs, ka iesniedzējtiesa nejautā, vai noteikta aprēķina metode ir ļaunprātīga izmantošana, ja, to piemērojot, tiek iegūta pārlieku augsta atlīdzības summa. Drīzāk iesniedzējtiesas jautājumi ir vērsti uz to, lai noskaidrotu, vai šādu aprēķina metožu piemērošana ir ļaunprātīga izmantošana, ja šīs metodes nerada pietiekamu saistību starp mūzikas autortiesību kolektīvo pārvaldes organizāciju sniegto pakalpojumu un pieprasīto atlīdzību.

32.      Tālāk ir redzams, ka iesniedzējtiesa savus jautājumus ir formulējusi ļoti vispārīgi un tiem nav skaidras saistības ar STIM pašreiz izmantoto aprēķina metodi. Šādai rīcībai varētu būt procesuālo tiesību iemesli, jo saskaņā ar EKL 234. panta pirmās daļas a) punktu tiesvedības par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu priekšmets ir primāro Kopienu tiesību interpretācija, nevis valsts faktu izvērtēšana (11). Tomēr Kanal 5 un TV 4 sūdzības pamata lietā ir daļēji vispārīgi formulētas un tajās nav atsauces uz STIM pašreiz izmantoto aprēķina metodi. Šajā sakarā ir jāņem vērā, ka STIM aprēķina metodi izvēlas pēc saviem ieskatiem. Šī iemesla dēļ nevar izslēgt, ka Kanal 5 un TV 4 sūdzības ir vērstas ne tikai pret STIM pašreiz izmantoto aprēķina metodi, bet gan uz to, lai STIM aizliegtu izmantot noteiktas aprēķina metodes vispār. Tas ir jāņem vērā, interpretējot prejudiciālos jautājumus.

33.      Ar savu ceturto prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai atšķirīgu aprēķina metožu piemērošana komerctelevīzijas kanāliem kā Kanal 5 un TV 4, no vienas puses, un sabiedriskajam televīzijas kanālam kā SVT, no otras puses, ir ļaunprātīga izmantošana.

B –    Par pirmo prejudiciālo jautājumu

34.      Ar savu pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tādas aprēķina metodes izmantošana, atbilstoši kurai atlīdzība tiek aprēķināta kā daļa no televīzijas kanāla ieņēmumiem, kas gūti no plašai sabiedrībai paredzētām televīzijas pārraidēm, ir ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē. No sakarības starp pirmo un otro prejudiciālo jautājumu izriet, ka iesniedzējtiesa ar savu pirmo jautājumu vēlas noskaidrot, vai aprēķina metode jau tādēļ vien ir ļaunprātīga izmantošana, ka šīs metodes ietvaros atlīdzība tiek aprēķināta, balstoties uz daļu no televīzijas kanālu ieņēmumiem (12).

35.      EKL 82. pants neaizliedz uzņēmuma atrašanos dominējošā stāvoklī tirgū kā tādu. Tomēr šis pants uzliek uzņēmumiem ar dominējošu stāvokli tirgū īpašu atbildību. Šādi uzņēmumi nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli tirgū (13). Jēdziens “ļaunprātīga izmantošana” ir jāinterpretē objektīvi. Ar šo jēdzienu ir saprotama uzņēmuma ar dominējošu stāvokli tirgū rīcība, kas var ietekmēt tirgus struktūru, kurā jau šī uzņēmuma klātbūtne vien ir vājinājusi konkurenci, un [uzņēmuma rīcība], kas kavē tirgū vēl pastāvošās konkurences saglabāšanu vai attīstību, izmantojot metodes, kas atšķiras no tām, kas nodrošina preču vai pakalpojumu normālu konkurenci, balstoties uz uzņēmēju darījumiem (14).

36.      Tomēr arī uzņēmums ar dominējošu stāvokli tirgū var īstenot savas intereses. Taču šāds uzņēmums rīkojas ļaunprātīgi, ja tas izmanto iespējas, ko sniedz tā dominējošais stāvoklis, lai gūtu tirdzniecības priekšrocības, kādas tas nebūtu guvis, ja būtu bijusi normāla un pietiekami efektīva konkurence (15).

37.      EKL 82. pantā netiek izsmeļoši uzskaitīti piemēri uzņēmuma ar dominējošu stāvokli tirgū ļaunprātīgai rīcībai. Šādiem piemēriem ir pieskaitāma it īpaši netaisnīgu iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana (EKL 82. panta otrās daļas a) punkts), ražošanas, tirgus vai tehniskās attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem (EKL 82. panta otrās daļas b) punkts), un atšķirīgu noteikumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus (EKL 82. panta otrās daļas c) punkts).

38.      Tā kā šajā lietā runa ir par jautājumu, vai noteikta veida aprēķina metodes piemērošana ir ļaunprātīga izmantošana, tad šķiet, ka primāri šeit ir runa par EKL 82. panta otrās daļas a) punktā minēto piemēru, proti, netaisnīgu iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tiešu vai netiešu uzspiešanu. Taču Kanal 5 un TV 4 apskatīja arī EKL 82. panta otrās daļas b) un c) punktā minētos piemērus. Tomēr televīzijas kanāli savu pamatojumu šajā sakarā balsta uz netaisnīgas atlīdzības pastāvēšanu atbilstoši EKL 82. panta otrās daļas a) punktam. Tādēļ sākumā es apskatīšu šo piemēru (16).

39.      Kā izriet no Tiesas judikatūras, netaisnīgu pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu uzspiešana pastāv it īpaši tad, ja uzņēmums ar dominējošu stāvokli tirgū pieprasa samaksu vai atlīdzību, kas nav atbilstoša sniegtā pretpakalpojuma ekonomiskajai vērtībai (17). Lai veiktu šo grūti īstenojamo izvērtējumu (18), vispirms ir jāapskata pakalpojuma vērtība, pretpakalpojuma vērtība un attiecība starp pakalpojumu un pretpakalpojumu. Tādēļ turpmāk es vispirms apskatīšu tādas mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas kā STIM sniegto pakalpojumu ekonomisko vērtību (1) un pieprasīto atlīdzību (2). Pēc tam es pārbaudīšu, vai samaksa ir neatbilstoša sniegtajam pakalpojumam (3).

1)      STIM sniegtais pakalpojums

40.      Tādas mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas kā STIM sniegtais pakalpojums ir vispārēju tiesību piešķiršana par visu STIM pārvaldībā esošo ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanu. Šis ir diezgan abstrakts pakalpojuma apraksts. Tādēļ es vēlētos turpmāk nedaudz tuvāk aprakstīt STIM sniegto pakalpojumu, lai rastos skaidrāks priekšstats par šī pakalpojuma ekonomisko vērtību.

41.      Vispirms ir jāņem vērā, ka mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas pārvaldīto darbu kopumu veido STIM dalībnieku individuālās autortiesības (19). Ja nepastāvētu kolektīva [autortiesību] pārvaldīšana autortiesību pārvaldīšanas organizācijas formā, katram autoram pašam būtu jākontrolē sava darba izmantošana un jāsaņem atlīdzība no savu darbu izmantotājiem. Tāpat, ja televīzijas kanālam nebūtu vispārējas tiesības izmantot darbus, tiem pirms ar individuālām autortiesībām aizsargāta muzikālā darba izmantošanas būtu jāsaņem attiecīgā autora vai mūzikas izdevniecības licence. Līdz ar to ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu individuāla pārvaldīšana un izmantošana gan no autoriem, gan no televīzijas kanāliem prasītu lielus izdevumus (20).

42.      Autortiesību pārvaldīšanas kolektivizācija autortiesību pārvaldības organizāciju formā un vispārējas tiesības izmantot darbus sniedz priekšrocības gan autoriem, gan televīzijas kanāliem. Autoriem šādā veidā tiek atvieglota autortiesību pārvaldīšana, proti, tā tiek padarīta ekonomiski iespējama. Attiecībā uz televīzijas kanāliem individuālās autortiesības tiek apvienotas kopējā pārvaldības modelī, kura atsevišķiem elementiem televīzijas kanāli, saņemot vispārējas tiesības izmantot darbus, var vienkārši piekļūt, kā arī tiem nav iepriekš jāvienojas par individuālas licences saņemšanu (21). Pateicoties starp dažādu valstu autortiesību pārvaldības organizācijām noslēgtiem abpusējiem līgumiem, saņemot vispārējas tiesības izmantot darbus, ir iespējams piekļūt arī citu dalībvalstu un trešo valstu ar autortiesībām aizsargātiem muzikāliem darbiem (22).

2)      Atlīdzība

43.      Iesniedzējtiesa prejudiciālajā jautājumā autoratlīdzību apraksta kā daļu no televīzijas kanālu ieņēmumiem, kas gūti no plašai sabiedrībai paredzētām televīzijas pārraidēm. Kā izriet no lēmuma uzdot prejudiciālus jautājumus, ar šiem ieņēmumiem ir domāti ieņēmumi no reklāmas un abonēšanas maksas.

44.      Ja televīzijas kanāls tiek finansēts no reklāmas ieņēmumiem, tad kanāls regulāri piedāvā savus raidījumus skatītājiem bez maksas. Televīzijas kanāls sevi finansē, pārdodot reklāmas laiku, proti, pieprasa atlīdzību no saviem reklāmdevējiem par to, ka kanāls tiem sniedz kontaktu ar skatītājiem un piešķir to reklāmām daļu no sava raidlaika. Ja televīzijas kanāls tiek finansēts no abonēšanas maksas ieņēmumiem, tad televīzija savus raidījumus skatītājiem piedāvā par maksu (23).

45.      Iesniedzējtiesa aprēķina metodi aprakstīja tā, ka atlīdzība tiek aprēķināta tikai no “daļas” ienākumu. Šāds formulējums ir atvērts. Šis formulējums ietver aprēķina metodi, kurā tiek ņemta vērā fiksēta ieņēmumu daļa, proti, saskaņā ar ko, piemēram, tiek iekasēta fiksēta ieņēmumu procentuālā daļa. Tomēr šis formulējums attiecas arī uz tādu aprēķina metodi, kurā ir ņemta vērā mainīga ieņēmumu daļa, proti, procentuālā daļa, kas mainās atkarībā no noteiktiem kritērijiem. Taču STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode ir metode ar mainīgu daļu. Tā kā prejudiciālais jautājums, šķiet, neskar STIM pašreiz izmantoto aprēķina metodi (24), es turpmākajos izklāstos ņemšu vērā aprēķina metodi gan ar fiksētu, gan ar mainīgu daļu.

3)      Sniegtā pakalpojuma un atlīdzības proporcija

46.      Kā jau iepriekš (25) minēts, saskaņā ar EKL 82. panta otrās daļas a) punktu netaisnīgu pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu uzspiešana pastāv tad, ja uzņēmums ar dominējošu stāvokli tirgū pieprasa samaksu vai atlīdzību, kas nav proporcionāla sniegtā pretpakalpojuma ekonomiskajai vērtībai. Pirms sniegtā pakalpojuma un atlīdzības aprēķina metodes ar fiksētu daļu (a) un aprēķina metodes ar mainīgu daļu (b) attiecību apskatīšanas es vēlētos vispirms norādīt uz šajā lietā izmantotās pārbaudes kritēriju.

47.      Pirmkārt, šajā lietā nav runa par autoratlīdzības piemērotības pārbaudi, kā tas ir valsts autortiesību likuma normās, kurās ir noteiktas autora tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību. Drīzāk jau šeit ir runa par konkurences tiesību pamatpārbaudi (26). Šajā lietā Tiesas uzdevums nav secināt, vai kāda noteikta atlīdzība no autortiesību viedokļa ir taisnīga (27). Runa drīzāk ir par to, vai kāda autortiesību pārvaldības organizācija, piemērojot kādu noteiktu aprēķina metodi, nepārkāpj konkurences tiesībās noteiktās robežas (28).

48.      Otrkārt, ir jānorāda, ka Kopienas kompetence autortiesību jomā ir ierobežota. Tā, piemēram, Tiesa spriedumā lietā SENA (29), kurā runa bija par autortiesību jēdziena “taisnīga atlīdzība” interpretāciju Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīvā 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā (30), ieņēma ļoti atturīgu pozīciju. Tiesa minētajā spriedumā secināja, ka šajā Direktīvā trūkstošas jēdziena “taisnīga atlīdzība” definīcijas dēļ Tiesas uzdevums nevar būt noteikt taisnīgas atlīdzības kritērijus (31).

49.      Iepriekš minētie punkti ir jāņem vērā konkurences tiesību pamatpārbaudē. Ja runa ir par jautājumu, kas nosaka autortiesību saturu un vērtību, pēc manām domām, Tiesai pamatā ir jāieņem atturīga pozīcija. Ja šajā jomā nepastāv Kopienu tiesību noteikumi, tad šī joma ir dalībvalstu kompetencē (32). Savukārt, ja runa ir par jautājumiem, vai kādas aprēķina metodes izmantošanas rezultātā vairs nepastāv taisnīga proporcija starp autortiesību izmantošanu un atlīdzību par šo tiesību izmantošanu, tad, pēc manām domām, uz šo jautājumu attiecas atbilstoši ar EKL 82. pantu īstenojama konkurences tiesību pamatpārbaude.

a)      Fiksēta ieņēmumu daļa

50.      Tiesa spriedumā lietā Basset (33) apskatīja aprēķina metodi, kura balstījās uz fiksētu ieņēmumu daļu. Šajā lietā Francijas autortiesību pārvaldības organizācija pieprasīja no diskotēku rīkotājiem atlīdzību, ko aprēķināja no fiksētas ienākumu procentuālās daļas. Tiesa atzina, ka šādas aprēķina metodes izmantošana šajā lietā nav ļaunprātīga izmantošana. Drīzāk jau Tiesa secināja, ka šāda veida autortiesību pārvaldība ir jāuzskata par parastu autortiesību pārvaldīšanas modeli un tādēļ, ja kāda autortiesību pārvaldības organizācija izmanto tai valsts likumdošanā paredzētās iespējas, šāda rīcība nav uzskatāma par ļaunprātīgu izmantošanu (34).

51.      Pat ja Tiesa šajā spriedumā skaidri nesaskārās ar jautājumu, vai tādas aprēķina metodes izmantošana, kura ir balstīta uz fiksētu ieņēmumu daļu, ir ļaunprātīga izmantošana, spriedumu lietā Basset es saprotu tā, ka Tiesa šajā lietā netieši ir noraidījusi, ka šāda veida aprēķina metodes lietošana varētu būt ļaunprātīga izmantošana.

52.      Tomēr šo lēmumu nedrīkst neierobežoti piemērot šajā lietā. Izvērtējot, vai pastāv dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīga izmantošana, ir jāņem vērā visi katra atsevišķā gadījuma apstākļi (35). Pret neierobežotu Tiesas secinājuma lietā Basset attiecināšanu uz šo lietu norāda arī fakts, ka starp diskotēkas darbību un televīzijas kanāla darbību pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošanu. Diskotēkām ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošana ir būtisks to darbības elements. Tādēļ var pieņemt, ka diskotēkas savā darbībā ir piesaistītas muzikālo darbu izmantošanai un regulāri savas darbības laikā intensīvi izmanto šos muzikālos darbus. Attiecībā uz televīzijas kanāliem situācija ir atšķirīga. Lai gan arī televīzijas kanāli savā darbībā izmanto muzikālos darbus, tomēr ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas ilgums var variēt atkarībā no televīzijas kanāla, raidlaika un raidījuma.

53.      Aprēķina metodes ar fiksētu daļu piemērošana televīzijas kanāliem izraisītu to, ka autoratlīdzības summa vairs nebūtu saistīta ar patieso ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas ilgumu. Televīzijas kanāliem, kas praktiski vai vispār neizmanto ar autortiesībām aizsargātus muzikālos darbus, būtu jāmaksā atlīdzība, kurai nebūtu nekādas vai arī nebūtu pietiekamas saistības ar STIM sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību. Līdz ar to noteikti ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantotāji attiecībā pret citiem izmantotājiem, kas to dara intensīvāk, tiktu nesamērīgi apgrūtināti (36).

54.      Līdz ar to aprēķina metodes ar fiksētu daļu izmantošana ir piemērota, lai radītu būtisku nesamērību starp kādas autortiesību pārvaldības organizācijas sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību un pieprasīto atlīdzību.

55.      Būtībā šajā posmā vēl būtu jāpārbauda, vai pastāv alternatīva aprēķina metode, kas labāk atspoguļotu proporciju starp pieprasīto atlīdzību un sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību nekā aprēķina metode, kas balstīta uz fiksētu ieņēmumu daļu (37). Šajā lietā tas ir jādara jau tādēļ vien, ka STIM piemēro aprēķina metodi arī ar mainīgu daļu.

56.      Tālāk pamatā būtu vēl jāpārbauda, vai aprēķina metodes ar fiksētu daļu piemērošana attiecībā pret aprēķina metodes ar mainīgu daļu piemērošanu ir pamatota ar efektivitātes priekšrocībām (38). Tā kā aprēķina metodes ar fiksētu daļu piemērošana televīzijas kanāliem radītu būtisku nesamērību starp pakalpojuma vērtību un atlīdzības apmēru, šajā gadījumā nepastāv efektivitātes priekšrocību elementi.

57.      Līdz ar to aprēķina metodes ar fiksētu daļu piemērošana televīzijas kanāliem ir ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē.

b)      Mainīga ieņēmumu daļa

58.      Turpretī, ja runa ir par aprēķina metodi, kas balstīta uz mainīgu ieņēmumu daļu, šajā mainīgajā daļā pamatā var ņemt vērā ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošanas ilgumu (39). Līdz ar to aprēķina metodes ar mainīgu daļu lietošana var būt ļaunprātīga izmantošana per se tikai tad, ja, piesaistot atlīdzību televīzijas kanāla ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas, var būtiski deformēt proporciju starp mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību un pieprasīto atlīdzību.

59.      Lai gan principā nevar izslēgt, ka uzņēmums ar dominējošu stāvokli tirgū rīkojas ļaunprātīgi, ja tas cenu par saviem izstrādājumiem piesaista apgrozījumam, ko iepircēji gūst no tirdzniecības ar šiem produktiem (40). Šajā lietā tomēr ir jāņem vērā konkrētā gadījuma apstākļi (41), it īpaši Mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegtā pakalpojuma īpatnības.

60.      Pirmkārt, ir jāsecina, ka STIM pārvaldīto autortiesību kopums sastāv no katra atsevišķa autora individuālajām autortiesībām. Tā ir parasta prakse, ka autortiesību licencēšanas procesā par izsniegto licenci tiek pieprasīta atlīdzība, ko aprēķina no apgrozījuma daļas, ko iegūst, veicot ekonomiskās darbības ar produktu, kura ražošana ir aizsargāta ar autortiesībām (42). Tas uzsver autortiesību vairākkārtēju izmantošanu (43) un domu, ka autoram ir jāsaņem taisnīga daļa no apgrozījuma, kas tiek iegūts no šī autora darba izmantošanas (44).

61.      Tomēr Tiesa spriedumā lietā United Brands (45) pieņēma, ka atlīdzības nesamērību var noteikt it īpaši ar cenas un izmaksu salīdzinājumu. Šādas metodes priekšnoteikums ir, ka, balstoties uz ražošanas izmaksām, ir iespējams noteikt sniegtā pakalpojuma vērtību. Šo metodi diemžēl nevar piemērot autortiesībām, jo varētu būt grūti noteikt ražošanas izmaksas kāda muzikālā darba radīšanai, proti, no tā noteikt pakalpojuma vērtību (46).

62.      Pēc manām domām, pret to nevar arī iebilst, ka būtu citādāk, ja produkta galvenais elements nebūtu licencētas autortiesības. Tā, piemēram, izdodot licenci patentiem un tehnoloģiskajai kompetencei [know-how], nav nekas neparasts pievienot atlīdzības noteikumus, pat ja gala produktu veido ne tikai patents, bet arī citi papildu elementi (piemēram, materiāls, dizains utt.) (47).

63.      Otrkārt, ir jāņem vērā, ka ir ļoti grūti noteikt mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību (48). Balstoties uz iepriekš izklāstīto (49) sistēmas uzbūvi, Zviedrijā nepastāv tirgus, kurā cenas nosaka piedāvājums un pieprasījums (50). Ciktāl runa ir par jautājumu, vai atlīdzības apjoms ir ļaunprātīgs, var izmantot salīdzinājumu ar atlīdzības apjomu citās dalībvalstīs (telpisks tirgus salīdzināšanas koncepts) (51). Bet, ja, kā tas ir šajā lietā, runa ir par kādas noteiktas aprēķina metodes pieņemamības izvērtēšanu, tad, pēc manām domām, šādu salīdzinājumu uzreiz nevar piemērot (52).

64.      Ņemot vērā, ka, pirmkārt, šāda aprēķina metode nav neparasta (53), ka, otrkārt, tajā ir ievēroti kritēriji, kas ir saistīti ar autortiesību vērtību (54), un, treškārt, ka mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegtā pakalpojuma vērtību ir grūti noteikt, es nesaskatu, ka autoratlīdzības aprēķināšana no televīzijas kanālu ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas būtu ļaunprātīga izmantošana. Man šķiet, ka šis secinājums atbilst arī Tiesas judikatūrai. Tiesa spriedumā lietā Basset (55) secināja, ka aprēķina metode, kas balstīta uz ieņēmumu daļu, ir autortiesību standarta pārvaldības metode. Šajā izpratnē es uzskatu, ka spriedums lietā Basset ir piemērojams arī šajā lietā.

65.      Tas, ka pastāv vai citās dalībvalstīs tiek piemēroti arī citi pieturas punkti, nav pretrunā šādam secinājumam. Aprēķina metode, kura balstīta uz mainīgu ieņēmumu daļu, atspoguļo autortiesību vairākkārtējo izmantošanu, kā arī pauž viedokli, ka autoram ir jāsaņem taisnīga atlīdzības daļa no apgrozījuma, kas tiek gūts, izmantojot viņa darbu. Lai gan ir iespējams, ka citas aprēķina metodes (56) uzsver citus aspektus. Tomēr Tiesas uzdevums šajā lietā nav noteikt aprēķina metodi, kas ir vislabāk piemērota, lai saskaņotu autoru un televīzijas kanālu intereses (57).

66.      Tomēr autoratlīdzības aprēķina metodei, kas balstīta uz mainīgu televīzijas kanālu ieņēmumu daļu no reklāmas un abonēšanas maksas, ir jāietver ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas ilgums.

4)      Secinājumi

67.      Secinot, ir jāteic, ka aprēķina metode, saskaņā ar kuru tiek pieprasīta fiksēta daļa no televīzijas kanālu ieņēmumiem no reklāmām un abonēšanas maksām, ir ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē. Ja turpretī tiek pieprasīta mainīga ieņēmumu daļa, tad šāda rīcība per se nav ļaunprātīga izmantošana. Tomēr šāda aprēķina metode var ietvert ļaunprātīgu izmantošanu, ja tajā pietiekamā apmērā netiek ņemts vērā ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas ilgums.

C –    Par otro un trešo prejudiciālo jautājumu

68.      Ar otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas aprēķina metodes ar mainīgu daļu piemērošana televīzijas kanāliem ir ļaunprātīga izmantošana, ja šajā metodē nav skaidras saistības starp ieņēmumiem un mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegto pakalpojumu. Iesniedzējtiesa nesaskata skaidru saistību, piemēram, attiecībā uz ziņu raidījumiem un sporta pārraidēm un gadījumos, kad televīzijas kanālu ieņēmumi palielinās, paplašinot programmas piedāvājumu, ieguldot tehnoloģijās un izstrādājot klientiem pielāgotus risinājumus. Ar trešo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai atbildi uz pirmo un otro prejudiciālo jautājumu var ietekmēt tas, ka ir iespējams identificēt un aprēķināt gan pārraidītās mūzikas ilgumu, gan skatītāju skaitu.

69.      Šos abus iesniedzējtiesas jautājumus es saprotu tā, ka iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai kādas aprēķina metodes piemērošana ir ļaunprātīga izmantošana jau tikai tādēļ vien, ka vai nu šajā metodē nav ņemts vērā ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu pārraidīšanas ilgums, vai arī nav ņemts vērā skatītāju skaits, kas nodrošina ieņēmumus no šo darbu izmantošanas. Pēc manām domām, jautājumu, kādā apmērā ir jāņem vērā tehniskie risinājumi, identificējot un aprēķinot pārraidītās mūzikas ilgumu un skatītāju skaitu, nevar aplūkot atsevišķi (58).

70.      Kā iepriekš (59) atspoguļots, nevar izslēgt, ka iesniedzējtiesas jautājumi skar ne tikai STIM pašreiz izmantoto aprēķina metodi, bet ir vērsti arī uz, iespējams, citādāk veidotām aprēķina metodēm, ko STIM varētu piemērot nākotnē. Līdz ar to es vispirms atbildēšu uz jautājumu par STIM pašreiz izmantoto aprēķina metodi (1). Pēc tam es pārbaudīšu, kā uz šiem jautājumiem varētu atbildēt, ņemot vērā, iespējams, citādāk veidotas aprēķina metodes (2).

1)      STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode

71.      Iepriekš (60) jau tika secināts, ka kāda aprēķina metode var būt ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē, ja tajā pietiekami netiek ņemts vērā ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīšanas ilgums.

72.      Vai tas tā ir arī šajā lietā, pirmām kārtām jau ir faktoloģisks jautājums. Tādēļ vispirms ir jānorāda uz to, ka Tiesas loma šajā tiesvedībā par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir tikai un vienīgi EKL 82. panta interpretācija. Tiesa nevar izvērtēt pamata prāvas faktiskos apstākļus vai piemērot Kopienu noteikumus valsts pasākumiem vai situācijām. Šie uzdevumi ir ekskluzīvā valsts tiesas kompetencē (61).

73.      Pirms atsevišķu iesniedzējtiesas jautājumu aspektu apskatīšanas es vēlētos izklāstīt, kādas pārbaudes metodes valsts tiesai ir jāizmanto konkurences tiesību pamatpārbaudē.

74.      Pirmkārt, valsts tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv pieturas punkti tam, ka STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode ievērojami deformē attiecību starp autoratlīdzību un sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību (62). Šāda deformācija, pēc manām domām, ir iespējama tikai tad, ja pastāv alternatīva aprēķina metode, ar ko var precīzāk noteikt autortiesību ekonomisko vērtību.

75.      Ja valsts tiesa secina, ka pastāv šāda alternatīva aprēķina metode, tad, otrkārt, ir jāizsver abu aprēķina metožu priekšrocības un trūkumi. Tikai precīzākas, alternatīvas aprēķina metodes pastāvēšana vien per se nenozīmē, ka vispārējas metodes piemērošana būtu ļaunprātīga rīcība. Proti, vispārējas aprēķina metodes piemērošanu var pamatot ar efektivitātes priekšrocībām (63). Šīs efektivitātes priekšrocības it īpaši var būt izmaksu ietaupīšana, pārvaldot autortiesību līguma priekšmetu vai pārraugot aizsargātos muzikālos darbus (64).

76.      Piemēram, šajā kontekstā varētu būt nozīmīgi, cik vienkārši ir piemērot šo vispārējo aprēķina metodi jeb kādi papildu izdevumi rastos, piemērojot precīzāko aprēķina metodi. Tā, piemēram, aprēķina metodi, kas balstīta uz vienkārši nosakāmiem objektīviem kritērijiem, vienmēr būs vienkāršāk piemērot nekā aprēķina metodi, kas balstīta uz subjektīviem kritērijiem, un turklāt tā ir ļoti grūti kontrolējama. Šajā sakarā nozīmīgi varētu būt arī tas, vai nepieciešamie dati jau ir iegūti, jo tie ir izmantoti iepriekš citiem mērķiem, vai arī šie dati ir speciāli jāiegūst atlīdzības aprēķināšanai. Izvērtējot efektivitātes priekšnoteikumus, būtu jāņem vērā arī tas, vai aprēķina metode izraisītu daudz domstarpību, kā arī tās dzīvotspēja, proti, nepieciešamība to pārveidot.

77.      Tomēr es nedomāju, ka vispārējas aprēķina metodes piemērošanu varētu neierobežoti pamatot ar efektivitātes priekšrocībām. Lai gan Tiesa spriedumā lietā Tournier (65) secināja, ka kādas aprēķina metodes vispārējo dabu var apstrīdēt atbilstoši EKL 82. pantam tikai tiktāl, ciktāl arī citas aprēķina metodes būtu piemērotas, lai īstenotu autoru interešu aizsardzības likumīgo mērķi, un tas uzreiz nepaaugstinātu autortiesību priekšmeta pārvaldīšanas un ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas pārraudzības izmaksas. Pēc manām domām, šis secinājums nav saprotams tādējādi, ka drīkst izmantot tikai tādas alternatīvas aprēķina metodes, kas nepaaugstina autortiesību priekšmeta pārvaldīšanas un ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas pārraudzības izmaksas. Drīzāk es uzskatu, ka vispārējas aprēķina metodes piemērošana varētu būt ļaunprātīga izmantošana arī tad, ja vispārējas aprēķina metodes piemērošana būtu finansiāli nedaudz izdevīgāka nekā alternatīvas, precīzākas aprēķina metodes piemērošana, tomēr šī finansiālā priekšrocība ir pilnīgi neproporcionāla tās radītajai deformācijai, kas rodas, piemērojot vispārējo aprēķina metodi, bet ko bija iespējams novērst, piemērojot precīzāko aprēķina metodi.

78.      Lai gan [autortiesību] mērķis ir, ievērojot EKL 82. panta noteikumus, garantēt autoram taisnīgu atlīdzību, tomēr ir jāņem vērā arī patērētāju intereses (66). Taisnīgas atlīdzības piešķiršana autoram ir pamudinājums radīt muzikālus darbus (67), kas būtībā ir arī patērētāju interesēs. Vispārējas aprēķina metodes piemērošana samazina izmaksas. Ja no šī izmaksu samazinājuma labumu gūst arī autori, tad pieaug autoratlīdzības summa un līdz ar to tas pastiprināti mudina autorus radīt muzikālus darbus.

79.      Tomēr patērētāju interesēs ir, lai televīzijas kanāli būtu pieejami pēc iespējas finansiāli izdevīgāk, kā arī būtu pieejami kvalitatīvāki televīzijas kanāli. Ja vispārējas aprēķina metodes piemērošana būtiski deformē attiecību starp mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegto pakalpojumu un autoratlīdzību, tas var paaugstināt televīzijas kanālu raidīšanas izmaksas un netieši ietekmēt patērētājus. Ir savstarpēji jāizvērtē vispārējas aprēķina metodes un precīzākas aprēķina metodes izmantošanas priekšrocības un trūkumi.

80.      Tagad es apskatīšu, cik lielā mērā STIM pašreiz piemēroto aprēķina metodi var uzskatīt par ļaunprātīgu izmantošanu EKL 82. panta izpratnē, jo tajā vispār vai pietiekami nav ņemts vērā ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu pārraidīšanas ilgums noteiktos raidījumos (a) vai skatītāju skaits (b). Tālāk es apskatīšu, vai tādas aprēķina metodes izmantošana var būt arī ļaunprātīga izmantošana, ja tajā nav ņemts vērā, ka televīzijas kanāla ieņēmumi var palielināties tādu iemeslu dēļ, kam nav pilnīgi nekādas saistības ar muzikālo darbu, kas aizsargāti ar autortiesībām, pārraidīšanu (c).

a)      Ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidītā ilguma identificēšana un aprēķināšana

81.      STIM piemērotās aprēķina metodes ietvaros tiek noteikta daļa, kas mainās atkarībā no televīzijas kanāla gada laikā pārraidītās mūzikas proporcijas. Līdz ar to šajā aprēķina metodē tiek ņemts vērā ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu pārraidīšanas ilgums.

82.      Tomēr šādā aprēķina metodē, kuras ietvaros vispirms tiek aprēķināta gada laikā pārraidītā mūzikas proporcija un, balstoties uz šo mūzikas proporciju, tiek noteikta atlīdzības daļa, ko iekasē no Kanal 5 un TV 4 gada ieņēmumiem, netiek ņemts vērā, ka ieņēmumu apjoms no reklāmas un abonēšanas maksas var mainīties atkarībā no raidījuma un raidlaika.

83.      Valsts tiesai vispirms ir jāpārbauda, vai ieņēmumi no reklāmas būtiski atšķiras atkarībā no raidījuma un raidlaika (68). Tālāk valsts tiesai būtu jāpārbauda, vai kādi noteikti televīzijas kanāla raidījumi regulāri sniedz lielus reklāmas ieņēmumus, bet tajos regulāri tiek pārraidīts neliels ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu apjoms. Ja valsts tiesa apstiprina abus šos elementus, tad šādas STIM piemērotās aprēķina metodes izmantošana var radīt būtisku mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegto pakalpojumu un pieprasītās atlīdzības attiecības deformāciju.

84.      Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz ieņēmumiem no abonēšanas maksām. Ja kādi televīzijas kanāla raidījumi abonentiem ir nozīmīgāki nekā citi raidījumi un šajos raidījumos tiek pārraidīts mazs ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu apjoms, tad šādas aprēķina metodes izmantošana var radīt būtisku mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegto pakalpojumu un pieprasītās atlīdzības attiecības deformāciju.

85.      Ja iesniedzējtiesa secina, ka pastāv šāda deformācija, tai ir jāpārbauda, vai pastāv tehniskas iespējas precīzi noteikt ieņēmumu daļu no reklāmas un abonēšanas maksām, piemēram, kas iegūta noteiktos raidlaikos, atsevišķos raidījumos vai noteikta žanra raidījumos (69). Ja šādas atbilstošas tehniskās iespējas pastāv, iesniedzējtiesai ir jāsalīdzina priekšrocības, ko sniedz precīzāka aprēķina metode, ar efektivitātes priekšrocībām, ko sniedz vispārēja aprēķina metode.

86.      Šajā sakarā iesniedzējtiesai būs jāņem vērā arī iepriekš minētie kritēriji (70). Izvērtējot priekšrocības un trūkumus, it īpaši būs jāņem vērā tas, ka aprēķina metodi, kas balstīta uz gada ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas, ir daudz vienkāršāk piemērot nekā aprēķina metodi, ar kuru, balstoties uz ieņēmumiem, tiek iegūti precīzāki rezultāti. Turklāt, man šķiet, ka būtu jāņem vērā arī tas, ka televīzijas kanālu skaits ir ierobežots, bet tie piesaista proporcionāli lielu skatītāju skaitu, un ka publiski pārraidītu televīzijas raidījumu gadījumos pastāv patiešām labas kontroles iespējas.

b)      Skatītāju skaita identificēšana un aprēķināšana

87.      Ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīto apjomu var noteikt, arī balstoties uz personu, kas klausās šos darbus, skaitu. Šeit ir jānošķir jautājumi, vai STIM pašreiz izmantotajā aprēķina metodē vispār tiek ņemti vērā šie ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas aspekti un vai šajā metodē tie ir ietverti pietiekamā apmērā.

88.      Attiecībā uz pirmo jautājumu ir jāsecina, ka STIM pašreiz izmantotajā aprēķina metodē tieši netiek ņemts vērā faktiskais televīzijas kanālu skatītāju skaits. Iesniedzējtiesai tomēr būtu jāpārbauda, vai šādā aprēķina metodē tiek ņemts vērā potenciālais, proti, paredzamais, skatītāju skaits. Šajā sakarā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai ieņēmumi no reklāmas un abonēšanas maksas ir proporcionāli paredzamajam skatītāju skaitam (71).

89.      Ja iesniedzējtiesa secinātu, ka ieņēmumi no reklāmas un abonēšanas maksas ir proporcionāli potenciālajam, proti, paredzamajam, skatītāju skaitam, tad rodas jautājums, vai STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode ir ļaunprātīga izmantošana jau tādēļ vien, ka tajā netiek ņemts vērā faktiskais skatītāju skaits. Es neatbalstu šo viedokli. Es uzskatu, ka šie abi kritēriji (faktiskais vai potenciālais, proti, paredzamais, skatītāju skaits) attiecas uz atšķirīgiem autortiesību aspektiem. Faktiskais skatītāju skaits spēcīgāk uzsver ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas laika aspektu, bet potenciālais, proti, paredzamais, skatītāju skaits uzsver autortiesību vairākkārtēju izmantošanu un domu, ka autoram ir jāsaņem taisnīga atlīdzības daļa no apgrozījuma, kas tiek iegūts no viņa darba izmantošanas (72).

90.      Attiecībā uz šiem abiem aspektiem šeit nav runa par hierarhisko saikni attiecībā uz aprēķina metodes precizitāti, kā tas ir aprakstīts iepriekš (73), bet gan daudz vairāk par autortiesību būtību un par to, kas veido autortiesību vērtību. Kā tas iepriekš (74) ir izklāstīts, es uzskatu, ka, raugoties no pašreizējās Kopienu tiesību situācijas, Tiesas kompetencē neietilpst noteikt metodi, kas būtu primāri jāpiemēro, un ka tas arī nav šeit īstenojamās konkurences tiesību pamatpārbaudes priekšmets. Es neuzskatu, ka STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode, kurā netiek ņemts vērā faktiskais skatītāju skaits, per se nav ļaunprātīga izmantošana, ja vien šajā aprēķina metodē ir pietiekami ņemts vērā potenciālais vai iespējamais skatītāju skaits.

91.      Attiecībā uz otro jautājumu par skatītāju skaita ņemšanu vērā pietiekamā apjomā ir jānorāda uz to, ka STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode neparedz, ka skatītāju skaits var mainīties atkarībā no raidījuma un raidlaika.

92.      Ja iesniedzējtiesa secinātu, ka ieņēmumi no reklāmām mainās atkarībā no raidījuma un raidlaika, kā arī pastāv korelācija starp ieņēmumiem un skatītāju skaitu, un ka noteiktiem televīzijas kanāla raidījumiem regulāri ir vairāk skatītāju, bet tajos regulāri tiek pārraidīts mazs ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu apjoms, tad šādas aprēķina metodes izmantošana var radīt būtisku mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegto pakalpojumu un pieprasītās atlīdzības attiecības deformāciju.

93.      Līdzīgi ir arī attiecībā uz ieņēmumiem no abonēšanas maksas. Ja kādiem noteiktiem televīzijas kanāla raidījumiem regulāri ir lielāks skatītāju skaits un ja šajos raidījumos regulāri tiek pārraidīts neliels ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu apjoms, tad šāda STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode var radīt būtisku mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas sniegto pakalpojumu un pieprasītās atlīdzības attiecības deformāciju.

94.      Ja iesniedzējtiesa secina, ka pastāv būtiska deformācija, tai ir jāpārbauda, vai pastāv tehniskas iespējas precīzi noteikt skatītāju skaitu, piemēram, konkrētam raidlaikam, atsevišķam raidījumam vai noteikta žanra raidījumiem (75). Ja šādas atbilstošas tehniskās iespējas pastāv, iesniedzējtiesai, kā tas iepriekš (76) ir atspoguļots, ir jāizvērtē precīzākas un neprecīzākas aprēķina metodes priekšrocības un trūkumi.

c)      Citu faktoru paredzēšana ieņēmumu palielināšanai

95.      STIM pašreiz izmantotajā aprēķina metodē netiek ņemts vērā, cik lielā mērā televīzijas kanālu ieņēmumus palielina ar autortiesībām aizsargāti muzikālie darbi vai tādi ar mūziku nesaistīti faktori kā programmas piedāvājuma paplašināšana, ieguldījumi tehnoloģijās un klientiem pielāgotu risinājumu izstrāde.

96.      Tomēr es nedomāju, ka aprēķina metodes, kurā pietiekami ir ņemts vērā ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošanas laiks, piemērošana ir ļaunprātīga izmantošana tikai tādēļ vien, ka tajā netiek ņemts vērā, vai ieņēmumu pieaugumu nodrošina citi faktori, nevis ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīšana.

97.      Pirmkārt, būtu ļoti grūti noteikt, kuri no faktoriem palielināja televīzijas kanāla skatītāju skaitu un ieņēmumus. Kāda televīzijas kanāla vai raidījuma veiksme ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Es nedomāju, ka ir iespējams pietiekami precīzi noteikt, kuri faktori un cik lielā mērā ir nodrošinājuši ekonomisko veiksmi.

98.      Ir neapstrīdami, ka ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīšana ir piemērota metode, lai nodrošinātu kāda raidījuma vai televīzijas kanāla ekonomisko veiksmi. Tiktāl praktiski nevar izmantot arī pierādījumu, ka palielināts skatītāju skaits un ieņēmumi nav saistīti ar muzikālo darbu, kas aizsargāti ar autortiesībām, izmantošanu, it īpaši tādēļ, ka mūzikas izmantošanas vērtība ir individuāli atkarīga no katra cilvēka. Tieši šī iemesla dēļ es apšaubu, vai vispār pastāv kāda metode, ar ko varētu pietiekami precīzi noteikt šo apstākli (77).

99.      Turklāt būtu arī jāpārbauda, ja tas vispār ir tehniski iespējams, vai alternatīvā aprēķina metode nerada tik lielus izdevumus, ka priekšrocības no šīs metodes izmantošanas ir pārāk mazas, salīdzinot ar tās trūkumiem.

100. Otrkārt, ir jānorāda, ka autortiesību un intelektuālo tiesību jomā ir parasta prakse, ka autortiesību licencēšanas procesā tiek pieprasīta atlīdzība, ko aprēķina no apgrozījuma daļas, kas iegūta ar produktu, kura radīšanai tika piemērotas attiecīgās tiesības (78). Tālāk šo viedokli atbalsta arī tas, ka Tiesa spriedumā lietā Basset (79) neuzskatīja par ļaunprātīgu izmantošanu to, ka autortiesību pārvaldības organizācija pieprasa daļu no diskotēku ieņēmumiem, neņemot vērā to, cik lielā mērā ieņēmumu palielināšanu nodrošina citi apstākļi, nevis ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošana. Pēc manām domām, minēto Tiesas spriedumu var attiecināt arī uz šo lietu (80).

d)      Secinājumi

101. Kā secinājums ir jāatzīmē: ja valsts tiesa secina, ka, piemērojot aprēķina metodi, kas balstīta uz mainīgu televīzijas kanālu ieņēmumu no reklāmas un abonēšanas maksas daļu, rodas mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas pakalpojumu, no vienas puses, un šīs organizācijas pieprasītās atlīdzības, no otras puses, attiecības deformācija, tad šādas aprēķina metodes piemērošana ir ļaunprātīga izmantošana, ja pastāv alternatīva aprēķina metode, kuras ietvaros var precīzāk noteikt [mūzikas] pārraidīšanas laiku, un neprecīzākās aprēķina metodes piemērošana nav pamatota ar efektivitātes priekšrocībām, it īpaši līguma priekšmeta pārvaldīšanas un ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas izmaksu samazināšanas veidolā.

102. Šādas aprēķina metodes piemērošana nav ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē tikai tādēļ vien, ka šajā metodē nav ņemts vērā reālais skatītāju skaits, ciktāl var pieņemt, ka tajā pietiekami ir ņemts vērā potenciālais vai paredzamais skatītāju skaits.

103. Ja šādā aprēķina metodē ir pietiekami ņemts vērā ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu pārraidīšanas laiks, tad to nevar uzskatīt par ļaunprātīgu izmantošanu tikai tādēļ vien, ka šajā aprēķina metodē ņem vērā apjomu, kādā ieņēmumus palielina mūzikas pārraidīšana un nevis citi faktori.

104. Turklāt, ja iesniedzējtiesa secina, ka STIM pašreiz izmantotā aprēķina metode rada mūzikas autortiesību kolektīvās pārvaldes organizācijas pakalpojumu un pieprasītās atlīdzības attiecības deformāciju, piemēram, tādēļ, ka šajā metodē nav ņemts vērā ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas veids, tad arī šajā izpratnē tai būs jāveic iepriekš minētā konkurences tiesību pamatpārbaude (81).

2)      Iespējams, citādāk veidotas aprēķina metodes

105. Tā kā iesniedzējtiesa otrajā un trešajā prejudiciālajā jautājumā vēlas noskaidrot citu aprēķina metožu atbilstību EKL 82. pantam, nevis tās metodes, ko STIM piemēro pašreiz, ir jānorāda uz šo: ņemot vērā, ka pastāv daudz dažādu aprēķina metožu veidu, nevar abstrakti izvērtēt, vai aprēķina metode, kurā nav ņemti vērā iesniedzējtiesas minētie kritēriji, ir ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē. Savukārt, ja valsts tiesa secina, ka šādas aprēķina metodes izmantošanas rezultātā rodas deformācija, ir jāpiemēro iepriekš minētie (82) principi.

D –    Par ceturto prejudiciālo jautājumu

106. Ar ceturto prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai no pamata tarifa (83) atšķirīgas aprēķina metodes piemērošana sabiedriskajam televīzijas kanālam SVT ir ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē.

107. Šajā izpratnē man it īpaši būtisks šķiet EKL 82. panta otrās daļas c) punktā minētais piemērs. Īpašais diskriminācijas aizliegums, kas paredzēts EKL 82. panta otrās daļas c) punktā, ir daļa no sistēmas, kas atbilstoši EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunktam nodrošina, ka netiek traucēta konkurence iekšējā tirgū. Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcība nedrīkst traucēt konkurenci tirgū nedz uz augšu, nedz uz leju, proti, konkurenci starp šī uzņēmuma piegādātājiem vai starp klientiem. Minētā uzņēmuma partneriem nedrīkst radīt labvēlīgākus vai nelabvēlīgākus apstākļus to savstarpējā konkurencē (84).

108. EKL 82. panta otrās daļas c) punktā minētajam piemēram ir divi priekšnoteikumi. Pirmkārt, dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam ir jāpiemēro dažādi noteikumi, sniedzot vienādus pakalpojumus (1). Otrkārt, dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcība nostāda tā tirdzniecības partnerus neizdevīgākā konkurences stāvoklī (2).

1)      Atšķirīgi noteikumi vienādiem pakalpojumiem

109. Atšķirīga attieksme, sniedzot vienādus pakalpojumus, pastāv, ja pakalpojuma un pretpakalpojuma vērtības attiecība starp darījuma partneriem nav vienāda. Līdz ar to iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai STIM par līdzvērtīgiem pakalpojumiem pieprasa atšķirīgas atlīdzības.

110. Attiecībā uz sniegto pakalpojumu ir jāsecina, ka sniegtais pakalpojums Kanal 5 un TV 4, no vienas puses, un sniegtais pakalpojums SVT, no otras puses, ir ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošana, ko pārvalda STIM. Muzikālo darbu pārraidīšanas apjoms katram televīzijas kanālam ir atšķirīgs.

111. Tālāk iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai STIM pieprasa atšķirīgas atlīdzības. Vispirms ir jāsecina, ka tarifi, ko STIM piemēro Kanal 5 un TV 4, no vienas puses, un SVT, no otras puses, ir atšķirīgi. Tomēr no lēmuma uzdot prejudiciālus jautājumus izriet, ka STV negūst būtiskus ieņēmumus no reklāmas, kā arī tai nav nekādu ieņēmumu no abonēšanas maksām (85). Nevienlīdzīga attieksme līdz ar to var pastāvēt tajā, ka STV tiek piemērota tāda aprēķina metode, kurā tiek modelēti fiktīvi ieņēmumi no reklāmas un abonēšanas maksām. Ja šīs modelēšanas ietvaros attiecībā uz sniegto pakalpojumu un pretpakalpojumu vērtības attiecību tiek iegūts rezultāts, kas ir salīdzināms ar rezultātu, kas tiek iegūts Kanal 5 un TV 4 piemērojamā pamata tarifa ietvaros, tad es to per se neuzskatu par nepieļaujamu diskrimināciju.

112. Tomēr ir jāsecina, ka attiecībā uz STV gada mūzikas proporcija tiek aprēķināta ex ante, proti, balstoties uz prognozi, bet Kanal 5 un TV 4 gada mūzikas proporcija tiek aprēķināta ex post. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai šī atšķirība ir piemērota, lai kādu pusi nostādītu neizdevīgākā situācijā nevienlīdzīgas attieksmes dēļ. Tas it īpaši var būt tādos gadījumos, kad STV ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantotais reālais apjoms ir lielāks, nekā tas tika prognozēts gada sākumā (86).

2)      Konkurences attiecības

113. Citi EKL 82. panta otrās daļas c) punktā minētā piemēra priekšnoteikumi ir, ka nevienlīdzīgas attieksmes dēļ tiek pasliktināts Kanal 5 un TV 4 konkurences stāvoklis. Kanal 5 un TV 4 konkurences stāvoklim ir jābūt pasliktinātam attiecībā pret SVT konkurences stāvokli (87). Tā priekšnoteikums ir, ka STV ir Kanal 5 un TV 4 konkurents.

114. Šajā sakarā runa nav par SVT, Kanal 5 un TV 4 attiecībām ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu kopīgās licences piedāvājuma un pieprasījuma augšupējā tirgū, bet gan attiecībām starp šiem televīzijas kanāliem lejupējā tirgū. Iesniedzējtiesai būtu jāpārbauda, vai Kanal 5 un SVT vai TV 4 un SVT šajā jomā konkurē savā starpā. Lai veiktu šo pārbaudi, vispirms ir jāizvērtē pamata lietas faktiskie apstākļi. Tiesa nevar izvērtēt pamata lietas faktiskos apstākļus vai attiecībā uz valsts pasākumiem vai situācijām piemērot Kopienu noteikumus, ko tā ir interpretējusi, jo šie jautājumi ir ekskluzīvā valsts tiesas jurisdikcijā (88).

3)      Secinājumi

115. Atšķirīgu aprēķina metožu piemērošana sabiedriskam televīzijas kanālam, no vienas puses, un komerctelevīzijas kanāliem, no otras puses, var būt ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē, ja šī iemesla dēļ sabiedriskam televīzijas kanālam rodas priekšrocības salīdzinājumā ar komerctelevīzijas kanāliem un ja sabiedriskais televīzijas kanāls konkurē vismaz ar vienu komerctelevīzijas kanālu.

VII – Secinājumi

116. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, es piedāvāju Tiesai uz iesniedzējtiesas prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

1)      EKL 82. pants ir jāinterpretē tā, ka par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir uzskatāma prakse, kad mūzikas autortiesību kolektīvā pārvaldes organizācija, kam dalībvalstī ir faktisks monopolstāvoklis, komerctelevīzijas kanāliem, lai tie varētu iegūt tiesības izmantot ar autortiesībām aizsargātus muzikālos darbus, kas atrodas šīs organizācijas pārvaldībā, piemēro tādu aprēķina metodi, atbilstoši kurai atlīdzība tiek aprēķināta kā fiksēta daļa no televīzijas kanāla ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas. Par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu nav uzskatāma prakse, kuras ietvaros tiek piemērota tāda aprēķina metode, atbilstoši kurai atlīdzība tiek aprēķināta kā mainīga daļa no ieņēmumiem, ja vien šajā aprēķina metodē ir ņemts vērā apjoms, kādā attiecīgais televīzijas kanāls pārraida ar autortiesībām aizsargātus muzikālos darbus;

2)      kādas aprēķina metodes piemērošana var būt ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē, ja pastāv alternatīva aprēķina metode, atbilstoši kurai var daudz precīzāk noteikt ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu pārraidīšanas ilgumu, un pašlaik izmantoto, neprecīzāko aprēķina metodi nevar pamatot ar efektivitātes priekšrocībām, it īpaši līguma priekšmeta pārvaldīšanas un ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas izmaksu samazināšanas veidolā.

         Aprēķina metodes piemērošana nevar būt ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē tikai tādēļ vien, ka tajā netiek ņemts vērā, kādā apmērā citi faktori, nevis tikai ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīšana, palielina televīzijas kanālu ieņēmumus;

3)      aprēķina metodes piemērošana nevar būt ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē tikai tādēļ vien, ka tajā netiek ņemts vērā faktiskais skatītāju skaits, ciktāl var pieņemt, ka šajā metodē pietiekami tiek ņemts vērā potenciālais vai paredzamais skatītāju skaits;

4)      atšķirīgu aprēķina metožu piemērošana sabiedriskam televīzijas kanālam, no vienas puses, un komerctelevīzijas kanāliem, no otras puses, var būt ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē, ja, pirmkārt, tās rezultātā sabiedriskais televīzijas kanāls salīdzinājumā ar komerctelevīzijas kanāliem maksā mazāku atlīdzību par vienādiem pakalpojumiem un, otrkārt, ja sabiedriskais televīzijas kanāls konkurē ar kādu komerctelevīzijas kanālu.


1 – Oriģinālvaloda – slovēņu.


2 – Šajā sakarā ir jānorāda, ka Kanal 5 pārraižu caur satelītu gadījumā atlīdzības tiesības ar autortiesībām aizsargātu muzikālu darbu izmantošanai pieder Lielbritānijas autortiesību pārraudzības organizācijai Performing Right Society.


3 – Tā, piemēram, 1–10 % mūzikas proporcijas gadījumā tiek pieprasīti 0,2 % no reklāmas ieņēmumiem un 0,15 % no ieņēmumiem par abonēšanas maksām. 51–55 % mūzikas proporcijas gadījumā tiek pieprasīti 4,7 % no reklāmas ieņēmumiem un 3,48 % no ieņēmumiem par abonementa maksām.


4 – Kanal 5 un TV 4 saņem 10 % atlaidi pārdošanas izdevumiem. TV 4 saņem papildu atlaidi, kurā ir noteikts, ka šim televīzijas kanālam ir jāmaksā nodeva par licenci, ja tas vēlas pārraidīt savu programmu kabeļtelevīzijas tīklā.


5 – Šajā aprēķina metodē ir ietverti arī fiktīvi pārdošanas izdevumi.


6 – Šos aprēķinus veic Mediamätning i Skandinavien AB (turpmāk tekstā – “MMS”). MMS ir iestāde, kas pieder televīzijas kanāliem un citām ieinteresētajām pusēm.


7 – Bernes Konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (Parīzes 1971. gada 24. jūlija redakcija) 1979. gada 28. septembra grozītajā redakcijā (teksts atrodams: http://www.wipo.int/treaties/es/ip/berne/index.html).


8 – 1987. gada 9. aprīļa spriedums lietā 402/85 Basset (Recueil, 1747. lpp.), 1989. gada 13. jūlija spriedums apvienotajās lietās 110/88, 241/88 un 242/88 Lucazeau u.c. (Recueil, 2811. lpp.) un 1989. gada 13. jūlija spriedums lietā 395/87 Tournier (Recueil, 2521. lpp.).


9 – Ja atbildes uz pamata lietā būtiskajiem prejudiciālajiem jautājumiem izriet no līdzšinējās Tiesas judikatūras, tad valsts tiesai nav obligāts pienākums iesniegt šos prejudiciālos jautājumus Tiesai; tomēr tas neskar valsts tiesas kompetenci uzdot prejudiciālus jautājumus, skat. 1982. gada 6. oktobra spriedumu lietā 283/81 Cilfit u.c. (Recueil, 3415. lpp., 15. punkts).


10 – Ciktāl STIM atsaucas uz to, ka šajā lietā nav piemērojams EKL 82. pants, vispirms ir jānorāda, ka nepastāv nekādi skaidri pozitīvo tiesību ierobežojumi konkurences tiesību piemērošanai autortiesībām. Arī no EKL 295. un 307. panta saistībā ar Bernes konvencijas 11.a pantu šajā lietā neizriet cits secinājums. Atlīdzības modeļa noteikšana attiecas uz autortiesību īstenošanu. Starp EKL 82. pantu un Bernes konvencijas 11.a pantu – neatkarīgi no jautājuma, vai STIM šajā lietā atbilstoši EKL 307. pantam var atsaukties uz to, – nepastāv kolīzija jau tādēļ vien, ka Bernes konvencijas 11.a pants garantē tikai tiesības uz atbilstošu atlīdzību. Šī minimālā garantija netiek apšaubīta arī konkurences uzraudzības likumdošanā noteiktajā atlīdzības pamatpārbaudē. Turklāt ir jānorāda, ka Tiesa jau iepriekšējos spriedumos ir apstiprinājusi EKL 82. panta piemērojamību autortiesību pārvaldības organizāciju aprēķina metodēm (skat. it īpaši iepriekš 8. zemsvītras piezīmē minētos spriedumus lietā Basset, apvienotajās lietās Lucazeau u.c. un lietā Tournier), kā arī juridiskajā literatūrā pārsvarā netiek apšaubīta EKL 82. panta piemērojamība šādiem atlīdzības modeļiem (Faull, J. un Nikpay, A. The EC Law of Competition, Oxford University Press, 2. izdevums, 2007, 8.234.–8.236. punkts; Liaskos, E. P. La gestion collective des droits d’auteurs dans la perspective du droit communautaire, Bruylant, 2004, 699. punkts). Tomēr, piemērojot EKL 82. pantu autortiesībām, ir nepieciešama īpaša vērība – attiecībā uz šo skat. šo secinājumu 47.–49. punktu.


11 – Līdz šim prejudiciālie jautājumi zināmā mērā vienmēr tiek abstrahēti no pamata lietas.


12 – Otrais prejudiciālais jautājums atkārto pirmo prejudiciālo jautājumu, tikai papildina to, minot noteiktus kritērijus – skat. šo secinājumu 12. punktu. Otro prejudiciālo jautājumu es saprotu tā, ka iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai aprēķina metode, kuras ietvaros netiek ņemti vērā šie kritēriji, ir ļaunprātīga izmantošana – skat. šo secinājumu 69. punktu.


13 – 1983. gada 9. novembra spriedums lietā 322/81 Michelin/Komisija (Recueil, 3461. lpp., 57. punkts).


14 – 1991. gada 3. jūlija spriedums lietā 62/86 AKZO/Komisija (Recueil, I‑3359. lpp., 69. punkts) un 1979. gada 13. februāra spriedums lietā 85/76 Hoffmann‑La Roche/Komisija (Recueil, 461. lpp., 91. punkts).


15 – 1978. gada 14. februāra spriedums lietā 27/76 United Brands un United Brands Continentaal/Komisija (Recueil, 207. lpp., 248.–257. punkts).


16 – Tas attiecas tikai uz pirmo, otro un trešo prejudiciālo jautājumu. Ceturtais prejudiciālais jautājums ir balstīts uz EKL 82. panta otrās daļas c) punktā minēto piemēru.


17 – Skat. iepriekš 15. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā United Brands un United Brands Continentaal/Komisija, 248.–257. punkts, un 1975. gada 13. novembra spriedumu lietā 26/75 General Motors Continental/Komisija (Recueil, 1367. punkts, 11. un 12. punkts).


18 – Wish, R. Competition Law, Reed Elsevier, 5. izdevums, 2003, 195. lpp.; kā arī iepriekš 10. zemsvītras piezīmē minētais Faull, J. un Nikpay, A., 3.298. punkts.


19 – Attiecībā uz intelektuālā īpašuma lomu Kopienu tiesībās skat. Reinbothe, J. Der Stellenwert des geistigen Eigentums im Binnenmarkt, publicēts: Schwarze, J., Becker, J. (izdevējs), Geistiges Eigentum und Kultur im Spannungsfeld von nationaler Regelungskompetenz und europäischem Wirtschafts- und Wettbewerbsrecht, Nomos, 1998, 31. un turpmākās lpp.


20 – Tādēļ tiek norādīts, ka autortiesību pārvaldība daudzos gadījumos tiek nodrošināta tikai tad, ja autortiesību pārvaldības organizācijā apvienojas attiecīgie autori un mūzikas izdevniecības; skat. Dworkin, G. Monopoly, non-participating rightowners, relationship authors/producers, Copyright Tribunal, publicēts: Jehoram, H. C. Collective Administration of Copyrights in Europe, Kluwer – Deventer, 1995, 12. lpp.; Wünschmann, C. Die kollektive Verwertung von Urheber- und Leistungsschutzrechten nach europäischem Wettbewerbsrecht, Nomos, 2000, 20. un 21. lpp., norāda uz aizliedzošām transakciju izmaksām un uz to, ka autortiesību kontrole un pārvaldība tieši muzikālo darbu jomā ir īpaši sarežģīta to “difūzās masveida izmantošanas” dēļ. Attiecībā uz šo detalizētāk skat. Mestmäcker, E. J. Geistiges Eigentum und Kultur im Spannungsfeld von nationaler Regelungskompetenz und europäischem Wirtschafts- und Wettbewerbsrecht aus Sicht der Verwertungsgesellschaften, publicēts: Schwarze, J., Becker, J. (izdevējs), Geistiges Eigentum und Kultur im Spannungsfeld von nationaler Regelungskompetenz und europäischem Wirtschafts- und Wettbewerbsrecht, Nomos, 1998, 55. lpp.


21 – Skat. Vinje, T., Niiranen, O. The application of Competition Law to Collecting Societies in a Borderless Digital Environment, publicēts: European Competition Law Annual 2005: The Interaction between Competition Law and Intellectual Property Law, Ehlermann, C. D. (izdevējs), Hart, 2007, 402. lpp., kā arī iepriekš 20. zemsvītras piezīmē minēto Wünschmann, C., 19. lpp., un Trampuz, M. Avtorsko pravo, Cankarjeva zalozba, 2000, 73. lpp.


22 – Iepriekš 20. zemsvītras piezīmē minētais Wünschmann, C., 25. lpp. Šajā sakarā katrā ziņā ir jāņem vērā, ka Komisija ar 2008. gada 16. jūlija Lēmumu COMP/36.698 – CISAC aizliedza Eiropas autortiesību pārvaldības organizācijām savu pakalpojumu piedāvājumu aprobežot tikai ar vienas valsts teritoriju un tādējādi deformēt konkurenci. Ar šo lēmumu autortiesību pārvaldības organizācijām tomēr tiek atļauts saglabāt līdz šim pastāvējušo divpusējo nolīgumu sistēmu un noteikt atlīdzības apmēru. Tā kā šis lēmums nav ticis publicēts, tad jānorāda uz Komisijas 2008. gada 16. jūlija paziņojumu presei IP/08/1165 un Komisijas 2008. gada 16. jūlija memorandu MEMO/08/511.


23 – Šajā gadījumā iepircēji pārsvarā ir kabeļtelevīzijas kompānijas vai līdzīgi uzņēmumi, kas dažādus televīzijas kanālus apvieno paketēs un tās piedāvā gala patērētājam.


24 – Skat. šo secinājumu 32. punktu.


25 – Skat. šo secinājumu 39. punktu.


26 – Kā tas ir iepriekš (šo secinājumu 35.–37. punktā) izklāstīts, EKL 82. pantā nav noteikts, ka uzņēmums ar dominējošu stāvokli tirgū pilnībā zaudētu savu ekonomisko brīvību.


27 – Iepriekš 20. zemsvītras piezīmē minētais Wünschmann, C., 163. lpp., norāda, ka monopoluzņēmumu nodevu apmēru nosaka valsts iekšējie mehānismi.


28 – Iepriekš 10. zemsvītras piezīmē minētā Faull, J. un Nikpay, A. 3.294. punktā tiek norādīts, ka šajā jomā ir nepieciešama konkurences iestāžu un tiesu atturīga rīcība un tām ir jāiejaucas tikai tādos gadījumos, kad patērētāju ietekmēšana kļūst īpaši skaidri saskatāma.


29 – 2003. gada 6. februāra spriedums lietā C‑245/00 SENA (Recueil, I‑1251. lpp.).


30 – OV L 346, 61. un turpmākās lpp.


31 – Iepriekš 29. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā SENA, 34.–36. punkts un 40.–46. punkts. Par Eiropas Kopienas kā autortiesību likumdevēja (ierobežoto) mandātu skat. iepriekš 19. zemsvītras piezīmē minēto Reinbothe, J., 33. lpp.


32 – Iepriekš 10. zemsvītras piezīmē minētā Faull, J. un Nikpay, A. 8.35.–8.37. punktā tiek norādīts, ka autortiesību tiešais apjoms atšķiras, ka autortiesību specifiskais priekšmets ne vienmēr tiek skaidri identificēts un ka autortiesības dažādās dalībvalstīs var atšķirties.


33 – Iepriekš 8. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Basset, 5. punkts.


34 – Turpat, 16. un 18. punkts. Šī sprieduma 19. punktā Tiesa tomēr norādīja, ka ļaunprātīga izmantošana var pastāvēt, ja autortiesību pārvaldības organizācija pieprasa nesamērīgi augstu atlīdzību.


35 – Tiesas 2007. gada 15. marta spriedums lietā C‑95/04 P British Airways/Komisija (Krājums, I‑2331. lpp., 67. punkts) un Pirmās instances tiesas 2003. gada 30. septembra spriedums lietā T‑203/01 Michelin/Komisija (Recueil, II‑4071. lpp., 73. punkts).


36 – Līdzīgi arī Temple Lang, J. Media, Multimedia and European Community law, publicēts: International antitrust law & policy, 1997, 377. un 424. lpp.


37 – Par to detalizētāk skat. šo secinājumu 74. punktu.


38 – Par to detalizētāk skat. šo secinājumu 75.–77. punktu.


39 – Izvērtēšana, vai šādas aprēķina metodes piemērošana ir ļaunprātīga izmantošana, ir atkarīga no kritērijiem, kas tiek ņemti vērā, nosakot mainīgo vērtību. Tā kā valsts tiesa savā otrajā un trešajā prejudiciālajā jautājumā ir uzdevusi attiecīgos jautājumus, tad šo aspektu es apskatīšu atbildēs uz otro un trešo jautājumu (šo secinājumu 68.–105. punkts).


40 – Tiesa iepriekš 15. zemsvītras piezīmē minētajā spriedumā lietā United Brands un United Brands Continentaal/Komisija, 227.–233. punkts, norādīja uz to, ka piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbība būtībā būtu katrā posmā piemērojama tikai tad, ja tā ir patiešām nepārprotama. Tirgus mehānismi tiek negatīvi ietekmēti, ja cenu aprēķina, izlaižot vienu tirgus posmu un ņemot vērā likumu par piedāvājumu un pieprasījumu starp pārdevēju un galapatērētāju, nevis starp pārdevēju un pircēju.


41 – Iepriekš 35. zemsvītras piezīmē minētie spriedumi lietā British Airways/Komisija, 67. punkts, un lietā Michelin/Komisija, 73. punkts.


42 – Skat. Bellamy & Child, European Community Law of Competition, Sweet & Maxwell, 6. izdevums, 2008, Nr. 10.109; iepriekš 36. zemsvītras piezīmē minēto Temple Lang, J., 425. lpp. Šāda prakse parasti ir, piemēram, attiecībā uz izdevniecību līgumiem ar rakstniekiem vai attiecībā uz mūzikas izdevniecību ierakstu līgumiem ar mūziķiem.


43 – Skat. iepriekš 20. zemsvītras piezīmē minēto Mestmäcker, E. J., 55. lpp.


44 – Becker, J. Governmental and judicial control over licensing and tarrifs, publicēts: Collective Administration of Copyrights in Europe, Kluwer – Deventer, 1995, 44. lpp.


45 – Iepriekš 15. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā United Brands un United Brands Continentaal/Komisija, 239.–241. punkts.


46 – Skat. ģenerāladvokāta Džeikobsa [Jacobs] 1989. gada 26. maija secinājumu iepriekš 8. zemsvītras piezīmē minētajā lietā Tournier 53. punktu un secinājumus iepriekš 8. zemsvītras piezīmē minētajās apvienotajās lietās Lucazeau u.c.; iepriekš 21. zemsvītras piezīmē minēto Allendesalazar, R., Vallina, R. Collecting Societies: The Usual Supects; iepriekš 10. zemsvītras piezīmē minēto Liaskos, E. P., 704. un 705. punkts. Cita starpā tas izriet arī no tā, ka muzikāla darba izmantošana pēc šī darba radīšanas nerada autoram nekādas papildu izmaksas.


47 – Šādu domu gājienu var atvasināt arī no Komisijas pamatnostādņu par EK līguma 81. panta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumiem (OV 2004, C 101, 2. lpp.) 156. punkta. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm konkurenci parasti neietekmē, ja atlīdzība par licenci tiek aprēķināta, balstoties uz galaprodukta, kas satur licenzēto tehnoloģiju, cenu. Es uzskatu, ka šo principu var piemērot arī nemateriālo preču tiesību jomā, lai pierādītu, ka šādas atlīdzības noteikumu piemērošana ir vispārpieņemta. Ja kāda produkta visu licenču kopējās atlīdzības summa kļūst nesamērīgi liela, tad, pēc manām domām, tam nav obligāti jāizraisa licenču nodevu atsaistīšana, bet gan šī problēma jāatrisina, pārskatot [katras] licences atlīdzības apmēru.


48 – Iepriekš 44. zemsvītras piezīmē minētais Becker, J., 44. lpp., un iepriekš 10. zemsvītras piezīmē minētais Liaskos, E. P., 699. punkts.


49 – Šo secinājumu 40.–42. punkts.


50 – Viena no iespējām, kā var noteikt kāda produkta ekonomisko vērtību, būtu ņemt vērā vidējo šāda produkta cenu (ekonomisko vērtību kā vidējo, objektīvo cenu). Diemžēl šajā lietā autortiesību pārvaldības organizācijas ekskluzīvā stāvokļa dēļ nepastāv konkurence, kas varētu ietekmēt cenu. Par šo problēmu vispārīgi skat. iepriekš 10. zemsvītras piezīmē minēto Faull, J. un Nikpay, A., 3.293. punkts.


51 – Iepriekš 8. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Tournier, 38. punkts.


52 – Šajā sakarā ir jāņem vērā, ka Tiesai, pēc manām domām, iepriekš minēto iemeslu dēļ (šo secinājumu 48. punkts) būtu jāieņem atturīga nostāja, ja aprēķina metode kādā dalībvalstī tiek piesaistīta kritērijam, kas ir reāli saistīts ar autortiesībām, bet aprēķina metode citā dalībvalstī ir piesaistīta citam kritērijam, kas arī ir reāli saistīts ar autortiesībām, un šī iemesla dēļ tiek iegūtas dažādas atlīdzības.


53 – Iepriekš 42. zemsvītras piezīmē minētajā Bellamy & Child, Nr. 9‑065, tiek norādīts uz to, ka ir jāņem vērā attiecīgajā ražošanas jomā parasti izmantotā prakse.


54 – Šajā sakarā ir jānorāda, ka, kā tas ir minēts šo secinājumu 40.–42. punktā, nenotiek pārrunas par individuālo autortiesību licenču piešķiršanu, jo televīzijas kanāliem, saņemot vispārējas tiesības izmantot visus STIM pārvaldībā esošos darbus, nav jāsaņem individuāla autortiesību licence par muzikālo darbu, ko aizsargā autortiesības, izmantošanu. Ja tomēr, lai iegūtu vispārējas tiesības izmantot darbus, hipotētiski tiktu pieņemta šādu sarunu esamība, nebūtu neparasti, ka autors pieprasītu daļu no iegūtā apgrozījuma. Es nedomāju, ka to varētu izvērtēt citādāk tikai tādēļ, ka autortiesības tiek īstenotas ar autortiesību pārvaldības organizāciju starpniecību.


55 – Iepriekš 8. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Basset, 16. un 18. punkts.


56 – Ja Kanal 5 un TV 4 tomēr norāda uz to, ka aprēķina metodi būtu iespējams piesaistīt televīzijas kanālu gūtajai peļņai, tad man rodas šaubas par to, vai šī alternatīvā aprēķina metode precīzi atspoguļotu autortiesību pārvaldības organizācijas sniegtā pakalpojuma vērtību. Šādā gadījumā, nosakot pakalpojuma vērtību, tiktu ņemts vērā ne tikai televīzijas kanāla apgrozījums, bet arī tā izmaksas. Man nav saprotams, kā televīzijas kanāla izmaksu struktūra varētu atspoguļot autortiesību pārvaldības organizācijas sniegtā pakalpojuma vērtību.


Turklāt Kanal 5 un TV 4 paustais, ka STIM neskar ar televīzijas kanāliem saistītie ekonomiskie riski, neatbilst patiesībai. Tā kā STIM ieņēmumi ir atkarīgi no televīzijas kanālu ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas, tad televīzijas kanālu ieņēmumu samazināšanās tieši ietekmē arī STIM ieņēmumus.


57 – Šo secinājumu 47. un 48. punkts.


58 – Tiktāl, ciktāl trešajā prejudiciālajā jautājumā tiek ņemts vērā pirmais jautājums, es norādu uz manām atbildēm uz pirmo jautājumu.


59 – Šo secinājumu 32. punkts.


60 – Skat. šo secinājumu 52.–57. punktu.


61 – Skat. 2006. gada 30. marta spriedumu lietā C‑451/03 Servizi Ausiliari Dottori Commercialisti (Krājums, I‑2941. lpp., 68. un 69. punkts), 1968. gada 19. decembra spriedumu lietā 13/68 Salgoil (Recueil, 661. un 690. lpp.), 1975. gada 23. janvāra spriedumu lietā 51/74 Van der Hulst (Recueil, 79. lpp., 12. punkts), 1990. gada 8. februāra spriedumu lietā C‑320/88 Shipping and Forwarding Enterprise Safe (Recueil, I‑285. lpp., 11. punkts), 1999. gada 5. oktobra spriedumu apvienotajās lietās C‑175/98 un C‑177/98 Lirussi un Bizzaro (Recueil, I‑6881. lpp., 38. punkts) un 2003. gada 15. maija spriedumu lietā C‑282/00 RAR (Recueil, I‑4741. lpp., 47. punkts).


62 – Iepriekš 8. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Basset, 18. punkts.


63 – Iepriekš 8. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Tournier, 45. punkts.


64 – Turpat.


65 – Turpat.


66 – Skat. iepriekš 42. zemsvītras piezīmē minēto Bellamy & Child, European Community Law of Competition, Nr. 9‑065; 1973. gada 21. februāra spriedumu lietā 6/72 Europemballage un Continental Can/Komisija (Recueil, 215. lpp., 26. punkts).


67 – Iepriekš 10. zemsvītras piezīmē minētais Liaskos, E. P., 699. punkts.


68 – Noteikti raidījumi ir īpaši izdevīgi reklāmas nolūkos, piemēram, tādēļ, ka tie piesaista lielu skatītāju skaitu. Televīzijas kanāli regulāri var iegūt lielākus ieņēmumus no reklāmām šajos raidījumos.


69 – Abonēšanas maksas ieņēmumu gadījumā to īstenot būs daudz grūtāk nekā gadījumā ar ieņēmumiem no reklāmas, par to skat. 75. zemsvītras piezīmi.


70 – Skat. šo secinājumu 75.–77. punktu.


71 – Ja runa ir par ieņēmumiem no reklāmas, tad, pēc manām domām, daudz kas pamato viedokli, ka ir novērojama būtiska korelācija starp paredzēto skatītāju skaitu un ieņēmumu apjomu no reklāmas. Arī ieņēmumi no abonēšanas maksas varētu pieaugt proporcionāli sagaidāmajam vai potenciālajam skatītāju skaitam.


72 – Skat. šo secinājumu 58.–61. punktu.


73 – Skat. šo secinājumu 74. punktu.


74 – Skat. šo secinājumu 47.–49. punktu.


75 – Šajā sakarā ir jāņem vērā, ka attiecībā uz televīzijas kanāliem, kas tiek finansēti tikai no ieņēmumiem no abonēšanas maksas, pretēji televīzijas kanāliem, kas tiek finansēti no reklāmas ieņēmumiem, nav iespējama raidījumam vai raidlaikam specifiskā korelācija starp ieņēmumiem un skatītāju skaitu. Attiecīgi iesniedzējtiesai būtu jāpārbauda, vai attiecībā uz ieņēmumiem no abonēšanas maksas ir iespējams precīzāks sadalījums, nosakot faktisko skatītāju skaitu konkrētam raidlaikam vai atsevišķam raidījumam.


76 – Skat. šo secinājumu 75.–77. punktu.


77 – Es domāju, ka šos apstākļus drīzāk var ņemt vērā, nosakot attiecīgās daļas pamatapmēru. Šajā sakarā ir jānorāda, ka daļa, ko aprēķina, balstoties uz ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas, ir daudz mazāka par mūzikas proporciju. Tā kā iesniedzējtiesa nejautāja, vai STIM pieprasītā atlīdzība ir pārmērīgi augsta, šis punkts nav dziļāk jāizpēta.


78 – Skat. šo secinājumu 60.–64. punktu.


79 – Iepriekš 8. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Basset, 16. un 18. punkts.


80 – Šajā sakarā ir jānorāda, ka diskotēku ieņēmumi nav atkarīgi tikai no ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošanas, bet gan arī no citiem faktoriem, piemēram, atrašanās vietas, reklāmas, publikas un diskotēkas aprīkojuma, kam ir tikai niecīga saistība ar muzikālo darbu, ko aizsargā autortiesības, izmantošanu.


81 – Attiecībā uz izmantošanas veidu it īpaši būtu jāņem vērā viedoklis, vai vispār ir iespējams pēc pietiekami objektīviem kritērijiem veikt izmantošanas veida nošķiršanu (piemēram, raidījumos, kas ar autortiesībām aizsargātus muzikālos darbus izmanto tikai kā fona mūziku, vai raidījumos, kuru galvenais mērķis ir ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu pārraidīšana). Tālāk it īpaši ir jāņem vērā tas, vai šāda alternatīva metode palielina izmaksas. Šajā sakarā var būt izšķirošs, vai autortiesību pārvaldības organizācija piemēro salīdzināmu nošķiršanu arī attiecībā uz saviem dalībniekiem. Un, visbeidzot, ir jāizvērtē visas priekšrocības un trūkumi.


82 – Skat. šo secinājumu 74.–79. punktu.


83 – Attiecībā par šo skat. šo secinājumu 9. punktu.


84 – Iepriekš 35. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā British Airways/Komisija, 143. punkts.


85 – SVT tiek finansēta no nodokļiem. Atšķirībā no ieņēmumiem no reklāmas un abonēšanas maksas no valsts nodokļu apjoma nav iespējams izdarīt nepieciešamos secinājumus par muzikālo darbu, ko aizsargā autortiesības, pārraidīšanas laiku.


86 – Nevienlīdzīgu attieksmi pret Kanal 5 un TV 4, no vienas puses, un SVT, no otras puses, tādēļ, ka SVT sniedz sabiedriskos pakalpojumus, nevar pamatot jau tādēļ vien, ka STIM mutvārdu procesa laikā paskaidroja, ka nevienlīdzīgas attieksmes iemesls ir tikai tas, ka SVT praktiski nav ieņēmumu no reklāmas, kā arī tai vispār nav ieņēmumu no abonēšanas maksām.


87 – Iepriekš 35. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā British Airways/Komisija, 144. punkts, un 1975. gada 16. decembra spriedums apvienotajās lietās no 40/73 līdz 48/73, 50/73, no 54/73 līdz 56/73, 111/73, 113/73 un 114/73 Suiker Unie u.c./Komisija (Recueil, 1663. lpp., 523. un 524. punkts).


88 – Skat. iepriekš 61. zemsvītras piezīmē minētos spriedumus lietā Servizi Ausiliari Dottori Commercialisti, 68. un 69. punkts; lietā Van der Hulst, 12. punkts; lietā Shipping and Forwarding Enterprise Safe, 11. punkts; apvienotajās lietās Lirussi un Bizzaro, 38. punkts, un lietā RAR, 47. punkts.