Ēku vēsture

lv 
 

Lai gan ir bijušas diskusijas par iespējamu EOTK iestāžu – tātad arī Tiesas – izvietošanu Ljēžā vai Briselē, 1952. gadā kā pagaidu variants tika izvēlēta Luksemburgas pilsēta. Tiesas mītne no pagaidu par galīgo variantu pārtapa tikai 1992. gadā notikušajā Edinburgas Eiropadomes sanāksmē, kurā iestāžu mītnes tika noteiktas galīgi.

1952. gadā Luksemburgas valdība Tiesas rīcībā 57 darbinieku vajadzībām nodeva Luksemburgas pilsētas parka vidū esošo Vobāna villu (Villa Vauban) un arī divas citas ēkas.

La Villa Vauban 1952 - 1959Villa Vauban, 1952–1959

1959. gadā Luksemburgas valdība piedāvāja Tiesas rīcībā nodot Luksemburgas bīskapijai piederošu ēku, kas atradās Côte d’Eich; ēka bija pietiekami liela, lai tur izvietotu visus Tiesas dienestus.

Côte d'Eich 1959 - 1972Côte d’Eich, 1959–1972

Tomēr, tā kā darbinieku skaits visās Kopienu iestādēs pieauga, īpaši 1973. gadā iecerētās Eiropas Kopienu paplašināšanās dēļ, Luksemburga nolēma labiekārtot Kiršbergas plakankalni, lai visas iestādes rastu mītnesvietu vienuviet. Tieši šajā plakankalnē tika uzbūvētas Tiesas pastāvīgās ēkas.

1972. gadā 223 personu sastāvā Tiesa iekārtojās Tiesu pilī, ko īpaši tās vajadzībām Kiršbergas plakankalnē bija uzbūvējusi Luksemburgas valsts.

Šī Tiesu pils, ko bija projektējuši beļģu arhitekti Fransiss Žamaņs (Francis Jamagne) un Mihels Van der Elsts (Michel Van der Elst) un luksemburdziešu arhitekts Žans Pols Konzemiuss (Jean-Paul Conzemius), tika atklāta 1973. gada 9. janvārī. Tādējādi Tiesas locekļiem un darbiniekiem tika nodrošinātas darbam piemērotas telpas.

Le Palais en 1973 Tiesu pils 1973. gadā

Iestādes darbinieku skaita pieauguma dēļ kopš 1979. gada vairs nepietika telpu. Tālab Tiesai bija jānomā citu Eiropas iestāžu ēkas. Tiesas vajadzība pēc telpām arvien pieauga līdz ar Grieķijas pievienošanos (1981. gadā), Spānijas un Portugāles pievienošanos (1986. gadā), Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos (1995. gadā), kā arī Pirmās instances tiesas izveidi (1989. gadā). Tolaik darbinieku skaits pieauga no 626 personām 1988. gadā līdz 837 personām 1994. gadā.

Tāpēc 1985. un 1994. gadā tika uzbūvētas luksemburdziešu arhitektu Pola Friča (Paul Fritsch), Žana Herra (Jean Herr) un Žilbēra Hauberehta (Gilbert Huyberechts), kā arī itāļu arhitekta Bohdana Pačovska (Bohdan Paczowski) projektētās trīs Tiesu pils piebūves, proti, Erasma ēka (Erasmus; atklāta 1988. gada 5. oktobrī), Tomasa Mora ēka (Thomas More; atklāta 1993. gada 12. februārī) un visbeidzot Temīdas ēka (Thémis; atklāta 1994. gada 15. septembrī).

Azbesta klātbūtnes dēļ 1999. gadā Tiesu pils telpas bija jāatbrīvo. Tiesai no jauna daļa savu darbinieku bija jāizvieto citās ēkās, tostarp moduļu ēkā, tā sauktajā “T mājā” – tur no 1999. līdz 2019. gadam strādāja valodu dienesti.

Le bâtiment « T » “T māja”

Līdztekus Tiesu pils attīrīšanai no azbesta Tiesa un Luksemburgas iestādes, ņemot vērā 2004. gadā gaidāmo lielo paplašināšanos, sāka vērienīgu būvprojektu.

Jaunais projekts sakrita ar Savienības ēku politikas maiņu. Līdz tam tieši mītnes valstis nodrošināja ēkas, un Tiesas gadījumā tās bija Luksemburgas iestādes. Tagad ir paredzēts, ka Tiesa – gluži tāpat kā parējās Savienības iestādes – nākotnē iegūs īpašumtiesības uz savām telpām. Tālab Tiesa ir apņēmusies kļūt par savu ēku īpašnieci nomas ar izpirkumu ceļā.

Pēc Luksemburgas iestāžu pasūtījuma franču arhitekts Dominiks Pero (Dominique Perrault) sagatavoja projektu, galveno uzmanību pievēršot renovētajai Tiesu pilij un sabiedrībai pieejamām telpām, kur pašlaik ierīkotas tiesu sēžu zāles. Jaunajā arhitektoniskajā projektā ietilpst arī Tiesu pili ieskaujošais Tiesas locekļu birojiem paredzētais taisnstūra Gredzens (Anneau), divi torņi iestādes dienestu izmitināšanai un visu ēku kompleksu savienojošā Galerija.

Projekta būvdarbi tika sākti 2003. gada nogalē. 2004. gada 1. maijā Eiropas Savienībai pievienojās desmit jaunas dalībvalstis. Šo desmit jauno dalībvalstu personāla ierašanās radīja vajadzību pēc loģistiskas reorganizācijas: atkal bija provizoriski jānomā kāda kompleksam nepiederīga ēka, un tika uzcelta “T mājas” piebūve (“T 2”), kur strādāja jauno dalībvalstu juristi lingvisti.

Tiesu pils renovācija un Gredzena, Galerijas un divu torņu būvniecība tika pabeigta 2008. gada nogalē, un šīs ēkas tika atklātas tā paša gada 4. decembrī. Ēku kompleksa platība tādējādi aptuveni no 85 000 m² ir pieaugusi gandrīz līdz 200 000 m², tiesu sēžu zāļu skaits ir pieaudzis no 5 līdz 11, un kabinetu skaits pieaudzis no 1000 līdz 2200.

Šo ēku atklāšana ļāva Tiesai renovēt Erasma, Tomasa Mora un Temīdas ēkas – tās no 2013. gada atkal tika nodotas ekspluatācijā.

Pa to laiku Eiropas Savienības paplašināšanās ar Rumāniju un Bulgāriju (2007. gadā) un Horvātiju (2013. gadā) izraisīja Tiesas judikatīvās darbības apjoma pieaugumu, pieauga arī tās locekļu un darbinieku skaits (Tiesā klāt nākuši vēl trīs ģenerāladvokāti (2015. gadā), un pakāpeniski kopš 2016. gada ir divkāršojies Vispārējās tiesas locekļu skaits).

Ņemot vērā šo pieaugumu, 2016. gadā tika sākti trešā torņa būvdarbi.

Simt astoņpadsmit metru augstais 29 stāvu tornis “Rocca” ir augstākā ēka Luksemburgā.

Līdz ar torņa “Rocca” atklāšanu 2019. gada septembrī visi Tiesas dienesti atkal mājo vienā ēku kompleksā.

Vue sur l’ensemble des bâtiments prise du nord-ouest