Ziņas par locekļiem

Add

Dzimis 1953. gadā Lisabonā (Portugāle), Ricardo da Silva Passos 1975. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Universidade Clássica de Lisboa (Lisabonas Klasiskā universitāte, Portugāle) un 1978. gadā – padziļināto studiju diplomu Strasbūras Universitātē (Francija). Studijas turpina Harvard University (Hārvarda Universitāte, Amerikas Savienotās Valstis), kur 1984. gadā iegūst Master of Laws diplomu.

No 1975. gada vienu gadu pilda Republikas prokurora pārstāvja (subdelegado) pienākumus Tribunal Judicial da Comarca de Cascais (Kaškaišas Pirmās instances tiesa, Portugāle), savukārt no 1978. līdz 1986. gadam darbojas kā jurists Eiropas Cilvēktiesību komisijas (Eiropas Padome, Strasbūra, Francija) sekretariātā. 1986. gadā stājas dienestā Tiesā kā tiesneša José Carlos de Carvalho Moitinho de Almeida palīgs.

No 1988. līdz 1999. gadam ir Eiropas Parlamenta Juridisko lietu un pilsoņu tiesību komisijas sekretariāta nodaļas vadītājs un no 1999. līdz 2010. gadam – Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta nodaļas vadītājs. Pēc tam no 2010. līdz 2016. gadam tajā pašā dienestā ieņem direktora institucionālajās un parlamentārajās lietās amatu. 2002. gadā tiek izraudzīts par Konventa par Eiropas nākotni sekretariāta locekli.

2016. gada 19. septembrī R. da Silva Passos tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi, un 2019. gada 30. septembrī kolēģi viņu ievēlē par palātas priekšsēdētāju.

Dzimis 1952. gadā Košicē (Slovākija), Juraj Schwarcz 1975. gadā iegūst Univerzita Komenského v Bratislave (Bratislavas Komenska universitāte, Slovākija) maģistra grādu tiesību zinātnē un 1979. gadā – doktora grādu tiesību zinātnē.

Profesionālo karjeru sāk kā uzņēmuma juriskonsults no 1975. līdz 1990. gadam, savukārt 1991. gadā iesaistās tieslietu jomā savā valstī un kļūst par Mestský súd v Košiciach (Municipālā tiesa Košicē, Slovākija) komercreģistra sekretāru. Nākamajā gadā tiek iecelts par tiesnesi minētajā tiesā. No 1992. līdz 2009. gadam ir arī Krajský súd v Košiciach (Apgabaltiesa Košicē, Slovākija) tiesnesis un no 1994. līdz 2009. gadam tur pilda palātas priekšsēdētāja pienākumus. No 2005. līdz 2009. gadam ir Komerctiesību kolēģijas priekšsēdētājs. 2004. gadā uz vienu gadu tiek norīkots darbam tiesneša statusā Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) Komerctiesību palātā.

No 1997. līdz 2009. gadam ir Univerzita Pavla Jozefa Šafárika v Košiciach (Košices Pavela Jozefa Šafārika universitāte, Slovākija) Komerctiesību un ekonomikas tiesību katedras ārštata loceklis un no 2005. līdz 2009. gadam – Justičná akadémia Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Tieslietu akadēmija) pasniedzējs.

2009. gada 7. oktobrī J. Schwarcz tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimusi 1958. gadā Trjavnā (Bulgārija), Mariyana Kancheva 1984. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē Sofiyski universitet “Sveti Kliment Ohridski” (Sofijas Ohridas Svētā Klimenta universitāte, Bulgārija) un 2009. gadā – papildu maģistra grādu Eiropas tiesībās Briseles Brīvās universitātes Eiropas studiju institūtā (Beļģija).

Profesionālo karjeru sāk 1985. gadā kā Sofiyski Okrazhen Sad (Sofijas apgabaltiesa, Bulgārija) tiesnese praktikante, kur darbojas līdz 1986. gadam. No 1986. līdz 1988. gadam strādā par juriskonsulti, savukārt vēlāk praktizē kā advokāte Sofijas Advokātu kolēģijā (Bulgārija) līdz 2011. gadam, kā arī Briselē (Beļģija) no 2007. līdz 2011. gadam. No 1992. līdz 1994. gadam M. Kancheva ieņem Bulgārijas Ārlietu ministrijas diplomātiskā dienesta biroja ģenerāldirektores amatu. Savā karjerā specializējas vairākās jomās, it īpaši intelektuālā īpašuma tiesībās (reģistrēta Patentno Vedomstvo na Republika Bulgaria (Bulgārijas Republikas Patentu valde) rūpnieciskā īpašuma aģentu reģistrā) un ekonomikas tiesībās (reģistrēta Bulgārijas Tieslietu ministrijas likvidācijas un sanācijas administratoru reģistrā).

Turklāt viņa pilda komercstrīdu šķīrējtiesneses pienākumus Bulgārijā. Bulgārijas parlamenta juridiskās padomnieces statusā piedalās dažādu tiesību aktu sagatavošanā. Ir daudzu publikāciju autore Eiropas Savienības tiesību jomā. M. Kancheva piedalās arī daudzos semināros, forumos un konferencēs nacionālā un starptautiskā līmenī.

2011. gada 19. septembrī M. Kancheva tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1961. gadā Slīmā (Malta), Eugène Buttigieg studē tiesības Università ta’ Malta (Maltas Universitāte) un 1986. gadā iegūst tur doktora grādu (LL.D) tiesību zinātnē. 1991. gadā iegūst maģistra grādu Eiropas tiesībās University of Exeter (Ekseteras Universitāte, Apvienotā Karaliste) un 2004. gadā – doktora grādu tiesību zinātnē University of London (Londonas Universitāte, Apvienotā Karaliste).

Uzņemts par advokātu Maltā 1987. gadā, sāk profesionālo karjeru Maltas Tieslietu ministrijā, kur no 1987. līdz 1990. gadam ieņem jurista amatu. No 1990. līdz 1994. gadam strādā par galveno juristu Maltas Ārlietu ministrijā.

No 1994. gada E. Buttigieg galvenokārt ir iesaistīts izglītības darbā: no 1994. līdz 2001. gadamir lektors, no 2001. līdz 2006. gadam – docents un kopš 2007. gada – asociētais profesors Maltas Universitātē. 2009. gadā iegūst Žana Monē profesūru Eiropas tiesībās, savukārt 2019. gadā kļūst par profesoru. Viņš ir arī viesprofesors konkurences tiesībās Queen Mary University of London (Londonas Karalienes Marijas universitāte, Apvienotā Karaliste). E. Buttigieg ir daudzu publikāciju autors Savienības tiesību un konkurences tiesību jomā.

No 1994. līdz 2005. gadam ir Copyright Board (Autortiesību komisija, Malta) loceklis un turklāt no 1994. līdz 2012. gadam privātajā sektorā pilda juridiskā padomnieka pienākumus Savienības tiesību, konkurences tiesību, intelektuālā īpašuma tiesību un patērētāju tiesību jomā. No 2000. līdz 2012. gadam darbojas kā juridiskais padomnieks Maltas Ekonomikas ministrijā un Malta Competition and Consumer Affairs Authority (Maltas Konkurences un patērētāju lietu iestāde). No 2001. līdz 2009. gadam ir arī Malta Resources Authority (Maltas Resursu pārvalde) loceklis.

2012. gada 8. oktobrī E. Buttigieg tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1974. gadā Tartu (Igaunija), Lauri Madise iegūst diplomu tiesību zinātnē Tartu Ülikool (Tartu Universitāte, Igaunija) 1998. gadā un Puatjē Universitātē (Francija) 1995. gadā.

Profesionālo karjeru sāk kā Igaunijas Tieslietu ministrijas padomnieks no 1995. līdz 1999. gadam, savukārt no 1999. līdz 2002. gadam pilda Igaunijas parlamenta Konstitucionālās komisijas sekretariāta vadītāja pienākumus.

2002. gadā L. Madise sāk strādāt tieslietu jomā savā valstī kā Tallinna Ringkonnakohus (Tallinas apgabaltiesa, Igaunija) tiesnesis. 2005. gadā tiek iecelts arī par Tiesnešu eksaminācijas komisijas locekli un piedalās konstitucionālo un administratīvo tiesību aktu izstrādē.

2013. gada 23. oktobrī L. Madise tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimusi 1971. gadā Polijā, Nina Półtorak 1995. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē un 2001. gadā aizstāv tiesību zinātnes doktora disertāciju Uniwersytet Jagielloński (Jagaiļa Universitāte Krakovā, Polija). 2011. gadā iegūst habilitētā doktora grādu tiesību zinātnē.

Uzņemta 2000. gadā Polijas juriskonsultu (radca prawny) kolēģijā, no 2000. līdz 2012. gadam praktizē kā juriskonsulte vairākos advokātu birojos, izmantojot savas zināšanas Polijas tiesību un Eiropas tiesību jomā un pārstāvot klientus augstākajās tiesās. 2012. gadā sāk strādāt Polijas tieslietu jomā par Wojewódzki Sąd Administracyjny w Krakowie (Vojevodistes administratīvā tiesa Krakovā) tiesnesi un 2014. gadā tiek norīkota darbā Naczelny Sąd Administracyjny (Augstākā administratīvā tiesa, Polija). No 2013. līdz 2016. gadam ir Augstākās administratīvās tiesas Eiropas tiesību departamenta direktore.

N. Półtorak savā karjerā iesaistās arī universitātes mācību darbā: no 1995. līdz 2003. gadam pilda lektores un no 2003. līdz 2013. gadam – asociētās profesores pienākumus Jagaiļa Universitātes Eiropas Savienības tiesību katedrā, kur veic universitātes pētniecību, pasniedz it īpaši Eiropas Savienības konstitucionālās un administratīvās tiesības un atbild par maģistra darbu un doktora disertāciju vadīšanu. Turklāt no 2006. līdz 2016. gadam Jagaiļa Universitātē vada pēcdiploma studiju programmas Savienības tiesību jomā. Iesaistās arī juridiskajā pētniecībā un Visiting Scholar statusā darbojas Oxford University (Oksfordas Universitāte, Apvienotā Karaliste) 1998. gadā un Eiropas Universitātes institūtā Florencē (Itālija) 2005. gadā. Viņa ir daudzu publikāciju autore Eiropas tiesību jomā un kopš 2013. gada pasniedz Jagaiļa Universitātē kā Eiropas Savienības tiesību katedras profesore.

2016. gada 13. aprīlī N. Półtorak tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimusi 1975. gadā Rīgā (Latvija), Inga Reine 1996. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē un 1998. gadā – maģistra diplomu European Inter‑University Centre for Human Rights and Democratisation (EIUC) (Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centrs, Itālija).

Profesionālo karjeru sāk kā juriste Latvijas Valsts cilvēktiesību birojā no 1995. līdz 1999. gadam un pēc tam strādā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) kā padomdevēja: no 1999. līdz 2002. gadam misijā Kosovā un no 2002. līdz 2003. gadam – misijā Melnkalnē.

No 2003. līdz 2012. gadam turpina karjeru kā juriste Latvijas Ārlietu ministrijā, pārstāvot Latvijas valdību starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Šajā laikposmā turklāt ir Eiropas Padomes Cilvēktiesību koordinācijas komitejas (CDDH) valdes locekle.

2012. gadā I. Reine tiek iecelta par Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā (Brisele) nodaļas vadītāju un ieņem šo amatu līdz 2015. gadam. No 2012. līdz 2016. gadam šajā pārstāvniecībā viņa pilda arī juridiskās padomnieces pienākumus.

2016. gada 8. jūnijā I. Reine tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1963. gadā Briselē (Beļģija), Paul Nihoul 1988. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Lēvenas Katoliskajā universitātē (Beļģija) un 1989. gadā – Master of laws grādu Harvard University (Hārvarda Universitāte, Amerikas Savienotās Valstis). Doktorantūras studijas tiesību zinātnē veic Lēvenas Katoliskajā universitātē, kur 1998. gadā aizstāv disertāciju. Šajā pašā universitātē 1984. gadā iegūst arī diplomu filoloģijā un filozofijā.

1990. gadā uzņemts Ņujorkas Advokātu kolēģijā (Amerikas Savienotās Valstis), darbojas tur kā Attorney and Counselor at Law. Pēc atgriešanās Eiropā stājas dienestā Eiropas Kopienu Tiesā, kur no 1991. līdz 1995. gadam ir tiesneša René Joliet un pēc tam tiesneša John Murray palīgs.

Universitātes karjeras gaitā no 1995. līdz 1999. gadam strādā par pētnieku Lēvenas Katoliskajā universitātē, savukārt vēlāk darbojas kā lektors un pēc tam profesors Rijksuniversiteit Groningen (Groningenas Universitāte, Nīderlande) no 1999. līdz 2010. gadam un Lēvenas Katoliskajā universitātē kopš 2001. gada. Pēdējā minētajā universitātē no 2001. līdz 2016. gadam ieņem Patērētāju tiesību centra direktora amatu. Līdztekus tam šajā pašā universitātē no 2004. līdz 2006. gadam pilda Mācībspēku nodaļas priekšsēdētāja un – no 2012. līdz 2015. gadam – Tiesību studiju institūta priekšsēdētāja pienākumus. No 1999. līdz 2009. gadam viņam ir Žana Monē profesūras profesora tituls, ko ad personam piešķīrusi Eiropas Pētniecības padome. No 2013. līdz 2016. gadam kā viesprofesors pasniedz Parīzes Dofina universitātē (Francija). No 2010. līdz 2011. gadam ir Fulbright scholar Amerikas Universitātē (Vašingtona, Kolumbijas apgabals, Amerikas Savienotās Valstis). No 2013. līdz 2016. gadam vada Academic Society for Competition Law (Ascola).

2016. gada 19. septembrī P. Nihoul tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1966. gadā Stokholmā (Zviedrija), Ulf Öberg 1991. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Stockholms universitet (Stokholmas Universitāte, Zviedrija). Studijas turpina Parīzes Panteona‑Sorbonnas Universitātē (Francija), kur 1992. gadā iegūst augstākās speciālās izglītības diplomu kopējā tirgus tiesībās. 1993. gadā saņem Parīzes Politikas studiju institūta (IEP) (Francija) diplomu starptautiskajās attiecībās.

Profesionālās karjeras sākumā 1992. un 1994. gadā strādā par pētnieku Zviedrijas Valsts aizsardzības pētniecības aģentūrā un no 1993. līdz 1994. gadam piedalās Zviedrijas ierēdņu apmācības programmā.

No 1994. līdz 1995. gadam ir Zviedrijas Ārlietu ministrijas juridiskais padomnieks Eiropas lietās, savukārt no 1995. līdz 2000. gadam pilda Tiesas tiesneša Hans Ragnemalm palīga pienākumus.

Pēc atgriešanās Zviedrijā U. Öberg sāk universitātes karjeru kā pētnieks un lektors Stokholmas Universitātē. Dibina savu biroju un no 2006. līdz 2016. gadam praktizē kā advokāts Sveriges advokatsamfund (Zviedrijas Advokātu kolēģija).

2016. gada 19. septembrī U. Öberg tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1963. gadā Dublinā (Īrija), Colm Mac Eochaidh 1984. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē University College Dublin, National University of Ireland (Īrijas Nacionālās universitātes Dublinas Universitātes koledža).

Saņēmis atļauju praktizēt kā barrister Īrijā un reģistrēts kopš 1987. gada Honorable Society of King’s Inns Dublin, profesionālo karjeru sāk kā jurists Eiropas lietās un no 1988. līdz 1990. gadam strādā Law Society of England and Wales (Anglijas un Velsas Advokātu kolēģija). Turklāt no 1990. līdz 1993. gadam pārstāv minēto advokātu kolēģiju, kā arī Law Society of Scotland (Skotijas Advokātu kolēģija) Eiropas Kopienu iestādēs Briselē.

No 1993. līdz 2009. gadam praktizē Īrijas Advokātu kolēģijā barrister statusā, savukārt 2009. gadā tiek uzņemts par senior counsel.

No 1993. līdz 1999. gadam ir lektors konkurences tiesībās Honorable Society of King’s Inns Dublin un pēc tam – lektors Zhōngguó Zhèngfǎ Dàxué (Ķīnas Politikas un tiesību zinātņu universitāte) China‑EU School of Law (Ķīnas un ES juridiskā skola).

2012. gadā kļūst par High Court of Ireland (Augstā tiesa, Īrija) tiesnesi un no 2014. līdz 2017. gadam ieņem tur Imigrācijas un patvēruma lietu palātas priekšsēdētāja amatu.

2017. gada 8. jūnijā C. Mac Eochaidh tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimusi 1958. gadā Turku (Somija), Tuula Riitta Pynnä 1981. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē Turun yliopisto (Turku Universitāte, Somija) un 1993. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē Universität Trier (Trīres Universitāte, Vācija). Eiropas Publiskās pārvaldes institūts sadarbībā ar Nansī II universitāti (Francija) un Aristotélio Panepistímio Thessaloníkis (Saloniku Aristoteļa universitāte, Grieķija) 1994. gadā piešķir viņai Eiropas tiesību studiju maģistra diplomu.

1981. gadā sāk profesionālo karjeru Turku Universitātē un līdz 1982. gadam ir lektore šajā mācību iestādē. Pēc tam sāk strādāt Somijas tieslietu jomā un no 1982. līdz 1983. gadam pilda pagaidu tiesneses pienākumus Porin raastuvanoikeus (Pori pilsētas tiesa, Somija). Divus gadus strādā par Porin poliisilaitos, väestökirjatoimiston johtaja (Pori Policijas departamenta Iedzīvotāju reģistrs, Somija) dienesta vadītāju un pēc tam atkal tiek iecelta tiesneses amatā. 1984. gadā vienu gadu pilda tiesneša palīdzes un pagaidu tiesneses pienākumus Ulvilan Kihlakunnanoikeus (Ulvilas rajona tiesa, Somija). No 1985. līdz 1995. gadam ir pagaidu tiesnese un pēc tam tiesnese Tampereen raastuvanoikeus (Tamperes pilsētas tiesa, Somija) un arī Pirkanmaan käräjäoikeus (Pirkanmā pirmās instances tiesa, Somija).

No 1996. līdz 2005. gadam T. R. Pynnä darbojas Somijas Ārlietu ministrijā kā Eiropas Savienības strīdu nodaļas vadītāja un juridiskā padomniece, kā rezultātā pārstāv Somiju lietās Eiropas Kopienu Tiesā. Izraudzīta par Somijas delegācijas vadītāju Eiropas Kopienu Padomes darba grupā “Tiesa”, viņa turklāt piedalās “Prezidentūras draugu” grupā Kopienu tiesu sistēmas reformai Nicas līgumā.

T. R. Pynnä tiek iecelta par tiesnesi divās augstākajās Somijas tiesās. 2005. gadā tiek iecelta par pagaidu tiesnesi un pēc tam 2006. gadā par tiesnesi Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija). Pēc tam no 2012. līdz 2019. gadam pilda Korkein oikeus (Augstākā tiesa, Somija) tiesneses pienākumus. Turklāt no 2015. līdz 2019. gadam ir biržas Nasdaq OMX Helsinki (Somija) Disciplinārlietu komitejas locekle, savukārt no 2011. līdz 2019. gadam darbojas kā Suomen Asianajajaliitto (Somijas Advokātu kolēģija) eksāmenu komitejas locekle un – no 2013. līdz 2019. gadam – tās priekšsēdētāja.

2019. gada 26. septembrī T. R. Pynnä tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1964. gadā Hamburgā (Vācija), Johannes Christoph Laitenberger studē tiesības Rheinische Friedrich‑Wilhelms‑Universität Bonn (Reinas Fridriha Vilhelma universitāte Bonnā, Vācija). 1990. gadā sekmīgi nokārto Vācijā pirmo valsts eksāmenu tiesību zinātnē.

Pēc tam 1991. gadā strādā par juridisko līdzstrādnieku Bundestag (Vācijas parlaments) administratīvajos dienestos.

No 1991. līdz 1994. gadam pilda Rechtsreferendar (juridiskais praktikants) pienākumus Oberlandesgericht Köln (Federālās zemes Augstākā tiesa Ķelnē, Vācija). 1994. gadā sekmīgi nokārto Vācijā otro valsts eksāmenu tiesību zinātnē.

No 1991. līdz 1995. gadam turklāt nepilnu darba laiku darbojas kā pasniedzējs un pētnieks Reinas Fridriha Vilhelma universitātē Bonnā.

1995. gadā nepilnu darba laiku strādā arī advokātu birojā.

Saņēmis licenci advokāta praksei Vācijā, 1996. gadā veic uzņēmumu federācijas juridiskā padomnieka pienākumus un pēc tam stājas dienestā Eiropas Savienības iestādēs.

No 1996. līdz 1999. gadam ir Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta Administrācijas un protokola direkcijas padomnieks, savukārt 1999. gadā tiek iecelts par referentu Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā.

Pēc tam veic vairākus uzdevumus tiešā sadarbībā ar Komisijas locekļiem. No 1999. līdz 2003. gadam Eiropas komisāre Viviane Reding viņu ieceļ par sava biroja locekli, un šo biroju viņš vada no 2003. līdz 2004. gadam. No 2004. līdz 2005. gadam ir Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso biroja loceklis. No 2005. līdz 2009. gadam ir Eiropas Komisijas runaspersona un Eiropas Komisijas Runaspersonas dienesta vadītājs. No 2009. līdz 2014. gadam atkal sadarbojas ar Komisijas priekšsēdētāju biroja vadītāja statusā.

2014. gadā tiek iecelts par Komisijas Juridiskā dienesta ģenerāldirektora vietnieku, savukārt no 2015. līdz 2019. gadam pilda Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora pienākumus.

2019. gada 26. septembrī J. C. Laitenberger dod zvērestu kā Vispārējās tiesas tiesnesis.

Dzimis 1964. gadā Kozencā (Itālija), Roberto Mastroianni 1987. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Università degli Studi di Firenze (Florences Universitāte, Itālija) un 1990. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē Penn State University Dickinson School of Law (Pensilvānijas Universitātes Dikinsona Juridiskā skola, Amerikas Savienotās Valstis). Studē doktorantūrā tiesību zinātnē Università di Bologna (Boloņas Universitāte, Itālija), kur 1992. gadā aizstāv disertāciju. No 1992. līdz 1993. gadam veic pēcdoktorantūras studijas Ženēvas Universitātē (Šveice), kā arī – 1993. un 1994. gadā – Universiteit van Amsterdam (Amsterdamas Universitāte, Nīderlande) un New York Law School (Ņujorkas Juridiskā skola, Amerikas Savienotās Valstis).

Profesionālo karjeru R. Mastroianni sāk kā starptautisko tiesību pētnieks Florences Universitātē no 1992. līdz 1997. gadam, pēc tam stājas dienestā Tiesā un no 1997. līdz 2000. gadam pilda ģenerāladvokātu Giuseppe Tesauro un Antonio Saggio palīga pienākumus.

No 2000. līdz 2019. gadam profesora statusā pasniedz Savienības tiesības Università degli Studi di Napoli Federico II (Neapoles Frīdriha II universitāte, Itālija) un tajā pašā laikposmā publicē daudzus darbus. Turklāt no 2011. līdz 2013. gadam pasniedz Savienības tiesības un Eiropas strīdu izskatīšanas tiesības Paris 2 Panthéon‑Assas universitātē (Francija) kā viesprofesors. No 2013. līdz 2017. gadam pasniedz Savienības tiesības arī Libera Università Internazionale degli Studi Sociali Guido Carli (Gvido Karli Starptautiskā Brīvā sociālo zinātņu universitāte, Itālija). 2015. gadā tiek iecelts par salīdzinošo konkurences tiesību profesoru Denveras Universitātes (Amerikas Savienotās Valstis) Sturm College of Law, kur pasniedz līdz 2019. gadam.

No 1993. līdz 2019. gadam R. Mastroianni ir advokāts, kas ir tiesīgs praktizēt Itālijas augstākās instances tiesās. No 2013. līdz 2015. gadam viņš turklāt ir Società Italiana di Diritto Internazionale (SIDI) (Itālijas Starptautisko tiesību sabiedrība) valdes loceklis un no 2018. līdz 2021. gadam – Associazione Italiana Studiosi di Diritto dell’Unione Europea (AISDUE) (Itālijas Eiropas Savienības tiesību studiju apvienība) valdes loceklis. No 2015. līdz 2018. gadam ir arī Itālijas valdības Eiropas lietu departamenta padomdevējs likumdošanas jautājumos.

2019. gada 26. septembrī R. Mastroianni tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1965. gadā Vitorijā‑Gasteisā (Spānija), José Martín y Pérez de Nanclares 1988. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Universidad de Salamanca (Salamankas Universitāte, Spānija). No 1988. līdz 1989. gadam studē konstitucionālās tiesības Universität zu Köln (Ķelnes Universitāte, Vācija) un 1991. gadā saņem Eiropas tiesību maģistra grādu Universität Saarbrücken (Zārbrikenes Universitāte, Vācija). 1994. gadā aizstāv doktora disertāciju tiesību zinātnē Zārbrikenes Universitātē un Salamankas Universitātē.

Iesaistās starptautisko tiesību mācībās un profesionālo karjeru sāk Universidad de La Rioja (Larjohas Universitāte, Spānija) kā docents no 1993. līdz 1996. gadam un pēc tam kā profesors no 1996. līdz 2001. gadam. 1996. gadā tiek iecelts par Larjohas Universitātes ģenerālsekretāru, savukārt no 1996. līdz 2000. gadam ir tur rektora vietnieks pētniecības jautājumos un – no 2004. līdz 2008. gadam – rektora vietnieks starptautisko attiecību jautājumos. No 2001. līdz 2009. gadam šajā universitātē ir starptautisko publisko tiesību profesūras profesors un Žana Monē Eiropas Savienības tiesību profesūras profesors. 2009., 2012. un 2018. gadā Salamankas Universitāte viņu izraugās par starptautisko publisko tiesību profesūras profesoru.

No 2012. līdz 2018. gadam pilda Spānijas Ārlietu un sadarbības ministrijas Starptautisko juridisko lietu kabineta direktora pienākumus. 2018. gadā vienu gadu ieņem Consejo de Estado (Valsts padome, Spānija) Prezidentūras biroja direktora amatu.

2019. gada 26. septembrī J. Martín y Pérez de Nanclares tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1970. gadā Vīnē (Austrija), Gerhard Hesse 1993. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē un 2002. gadā aizstāv tiesību zinātnes doktora disertāciju Universität Wien (Vīnes Universitāte, Austrija).

Profesionālo karjeru sāk 1994. gadā Federālajā kancelejā (Austrija) kā Eiropas lietu departamenta referents. Šos pienākumus pilda vienu gadu, savukārt no 1995. līdz 2000. gadam strādā Federālās kancelejas Juridiskajā dienestā par departamenta referentu un vēlāk – vadītāju. No 2000. līdz 2002. gadam ir Arbeiterkammer (Darba ņēmēju padome, Austrija) juridiskais padomnieks un no 2002. līdz 2007. gadam atkal darbojas kā Federālās kancelejas Juridiskā dienesta referents un departamenta vadītājs. No 2007. līdz 2010. gadam ir juridiskais padomnieks Austrijas federālā kanclera birojā, savukārt no 2010. līdz 2017. gadam pilda Federālās kancelejas Juridiskā dienesta ģenerāldirektora pienākumus. No 2017. līdz 2019. gadam ir Austrijas Konstitucionālo lietu, reformu, deregulācijas un tieslietu ministrijas Juridiskā dienesta ģenerāldirektors.

2010. gadā turklāt tiek iecelts par Austrijas valdības Personas datu aizsardzības padomes locekli un pilda šos pienākumus līdz 2019. gadam. No 2017. līdz 2019. gadam ir arī Austrijas Nacionālās bibliotēkas Uzraudzības padomes priekšsēdētājs. Viņa pieredze Austrijas valsts administrācijas jomā ļauj publicēt daudzus juridiskus darbus.

2019. gada 26. septembrī G. Hesse tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1974. gadā Barselonā (Spānija), Miguel Sampol Pucurull 1997. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē un 1998. gadā – diplomu uzņēmumu vadībā Universidad Pontificia Comillas – ICADE (Komiljasas Pāvesta universitāte ICADE, Spānija).

Karjeru sāk kā abogado del Estado: no 2002. līdz 2005. gadam pārstāv valsti Spānijas tiesās, savukārt no 2005. līdz 2006. gadam strādā Spānijas Kultūras ministrijas Juridiskajā dienestā. No 2006. līdz 2007. gadam darbojas Spānijas Ārlietu ministrijas Juridiskajā dienestā, atbildot par jautājumiem saistībā ar Eiropas Savienības Tiesu.

No 2007. līdz 2014. gadam M. Sampol Pucurull pilda juridiskā padomnieka pienākumus (abogado del Estado statusā) Spānijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. 2014. gadā stājas Spānijas Tieslietu ministrijas dienestā kā Abogacía General del Estado (Valsts Juridiskā padome) ģenerāldirektora vietnieks Eiropas Savienības un starptautisko lietu jautājumos. Šajā sakarā viņš līdz 2019. gadam Spānijas Ārlietu un sadarbības ministrijā veic Valsts juridiskā dienesta abogado del Estado‑Jefe pienākumus saistībā ar tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā. Šajā pašā laikposmā ir arī vairāku publisko uzņēmumu valdes loceklis, turklāt viņa prakse tiesību jomā ļauj sagatavot daudzas juridiskas publikācijas.

2019. gada 26. septembrī M. Sampol Pucurull tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimusi 1974. gadā Keleraši (Rumānija), Mirela Stancu 1998. gadā iegūst Universitatea din București (Bukarestes Universitāte, Rumānija) diplomu tiesību zinātnē un 2009. gadā – doktora grādu tiesību zinātnē.

No 1999. līdz 2002. gadam praktizē kā advokāte Bukarestes Advokātu kolēģijā (Rumānija) un pēc tam sāk pasniegt procesuālās tiesības Bukarestes Universitātē: tur no 2002. līdz 2018. gadam ir lektore un kopš 2018. gada – docente. Šajā pašā laikposmā sagatavo daudzas publikācijas tiesību jomā.

No 2004. līdz 2009. gadam M. Stancu ir tiesnese Judecătoria Sectorului 3 Bucureşti (Bukarestes 3. rajona pirmās instances tiesa, Rumānija) un no 2009. līdz 2019. gadam – Tribunalul București (Bukarestes apgabaltiesa, Rumānija). 2005. gadā tiek iecelta par norīkotu tiesnesi Rumānijas Ārlietu ministrijā, savukārt no 2007. līdz 2018. gadam strādā Institutul Național al Magistraturii (Valsts tiesnešu institūts, Rumānija) par pasniedzēju.

2011. gadā stājas dienestā Tiesā un līdz 2014. gadam pilda tur administratores juristes pienākumus pie tiesneses Camelia Toader.

Pēc atgriešanās Rumānijā 2015. gadā tiek iecelta par Consiliul Superior al Magistraturii (Augstākā tieslietu padome, Rumānija) Eiropas lietu, starptautisko attiecību un programmu direktori un šajā amatā darbojas līdz 2018. gadam.

2019. gada 26. septembrī M. Stancu tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimusi 1975. gadā Prāgā (Čehijas Republika), Petra Škvařilová‑Pelzl studē tiesības Čehijas Republikā un Vācijā, un šo studiju noslēgumā Univerzita Karlova (Prāgas Kārļa universitāte, Čehijas Republika) viņai piešķir maģistra grādu tiesību zinātnē (summa cum laude). Doktorantūras studijas veic Universität Hamburg (Hamburgas Universitāte, Vācija), kur 2004. gadā aizstāv disertāciju (summa cum laude). 1995. gadā iegūst diplomu arī mutiskajā tulkošanā vācu valodā Státní jazyková škola (Prāgas Valsts valodu skola, Čehijas Republika).

Profesionālo karjeru sāk 1999. gadā kā Hamburgas Universitātes Komerctiesību, jūras tiesību un ekonomikas tiesību katedras zinātniskā līdzstrādniece un vēlāk sekmīgi nokārto konkursu, ko Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) organizējis Čehijas juristu nodarbināšanai Eiropas Savienības iestādēs. Tādējādi ierēdnes statusā stājas dienestā Eiropas Savienības Tiesas Bibliotēkas, pētniecības un dokumentācijas ģenerāldirekcijā un tur no 2004. līdz 2019. gadam pilda administratora jurista pienākumus. No 2010. līdz 2016. gadam strādā par ģenerāldirektora atašeju. No 2017. līdz 2018. gadam darbojas Tiesā kā tiesneses Maria Berger palīdze.

Vairāku publikāciju autore, tostarp Savienības tiesību un salīdzinošo tiesību jomās, P. Škvařilová‑Pelzl iesaistās arī izglītības darbā un kopš 2009. gada pasniedz Savienības tiesības Verwaltungsakademie des Bundes in Wien (Vīnes Federālā civildienesta akadēmija, Austrija). Turklāt P. Škvařilová‑Pelzl piedalās daudzos semināros un konferencēs, tostarp Čehijas un Vācijas tiesību biennālē.

2019. gada 26. septembrī P. Škvařilová‑Pelzl tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1977. gadā Tallinā (Igaunija), Iko Nõmm 2001. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Tartu Ülikool (Tartu Universitāte, Igaunija) un 2007. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē. Doktorantūras studijas veic Tartu Universitātē, kur 2013. gadā aizstāv disertāciju tiesību zinātnē.

Profesionālās karjeras sākumā no 2001. līdz 2002. gadam strādā par padomdevēju Tallinna Ringkonnakohus (Tallinas apgabaltiesa, Igaunija) un par tiesneša amata kandidātu Harju Maakohtu (Harju rajona tiesa, Igaunija). I. Nõmm no 2002. līdz 2007. gadam pilda tiesneša pienākumus pēdējā minētajā tiesā un no 2007. līdz 2019. gadam – Tallinas apgabaltiesā. No 2015. līdz 2016. gadam darbojas Riigikohus (Augstākā tiesa, Igaunija) kā tiesnesis praktikants, savukārt no 2017. līdz 2018. gadam valsts tiesneša statusā ir norīkots darbā Eiropas Savienības Tiesā.

I. Nõmm iesaistās arī izglītības darbā kā lektors Tartu Universitātē no 2014. līdz 2019. gadam un Augstākās tiesas Mācību departamentā no 2015. līdz 2019. gadam. Turklāt no 2015. līdz 2019. gadam veic apmācību Igaunijas Advokātu kolēģijas apvienībā un no 2018. līdz 2019. gadam ir Igaunijas tiesnešu eksāmenu komisijas loceklis. No 2015. līdz 2019. gadam pilda Igaunijas Advokātu kolēģijas profesionālās kvalifikācijas novērtējuma komitejas locekļa pienākumus.

2019. gada 26. septembrī I. Nõmm tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimusi 1977. gadā Bādharcburgā (Vācija), Gabriele Steinfatt studē tiesības Universität des Saarlandes (Zāras Universitāte) Zārbrikenē (Vācija) un Strasbūrā (Francija). 2000. gadā iegūst maģistra grādu privātajās tiesībās un apliecību par studijām Eiropas tiesībās Robēra Šūmaņa Universitātē (Strasbūra, Francija). 2002. gadā nokārto pirmo valsts eksāmenu tiesību zinātnē Zārbrikenē. No 2002. līdz 2003. gadam apmeklē trešā cikla tiesību studijas Zāras Universitātes Eiropas studiju institūtā (Vācija). 2005. gadā pabeidz juridisko sagatavošanas praksi Zārbrikenē (Vācija), nokārtojot otro valsts eksāmenu tiesību zinātnē. Raksta disertāciju Zāras Universitātē un 2012. gadā iegūst doktora grādu tiesību zinātnē.

2005. gadā G. Steinfatt tiek iecelta par tiesnesi Verwaltungsgericht der Freien Hansestadt Bremen (Hanzas brīvpilsētas Brēmenes Administratīvā tiesa, Vācija) un strādā tur līdz 2017. gadam, bet pēc tam no 2017. līdz 2019. gadam darbojas Oberverwaltungsgericht der Freien Hansestadt Bremen (Hanzas brīvpilsētas Brēmenes Augstākā administratīvā tiesa, Vācija). Šajā laikposmā tiek iecelta arī par Dienstgerichtshof für Richter (Tiesnešu disciplinārlietu apelācijas tiesa) locekli un Berufsgerichtshofs für Ingenieure (Inženieru disciplinārlietu apelācijas tiesa) aizstājējlocekli.

Vairāku publikāciju autore, it īpaši Eiropas tiesību jomā, G. Steinfatt iesaistās arī izglītības darbā kā lektore Zāras Universitātē un Universität Bremen (Brēmenes Universitāte, Vācija). Piedalās jauno juristu apmācībā saistībā ar viņu juridisko sagatavošanas praksi, kā arī darbojas kā eksaminētāja pirmajā valsts eksāmenā tiesību zinātnē.

2019. gada 26. septembrī G. Steinfatt tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1979. gadā Klaipēdā (Lietuva), Rimvydas Norkus 2001. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē Viļņas Universitātē (Lietuva). Pēc tam sāk doktorantūras studijas tiesību zinātnē Mykolo Romerio universitetas (Mikola Romera Universitāte, Lietuva), kur 2005. gadā aizstāv disertāciju.

Profesionālās karjeras sākumā no 1999. līdz 2000. gadam strādā par tiesneša palīgu Lietuvos apeliacinis teismas (Lietuvas apelācijas tiesa) un no 2000. līdz 2003. gadam šajā pašā tiesā pilda priekšsēdētāja padomnieka pienākumus. No 2003. līdz 2009. gadam ir Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa) Tiesu prakses dienesta direktors.

No 2009. līdz 2010. gadam darbojas kā jurists lingvists Eiropas Parlamentā, savukārt pēc atgriešanās savā valstī no 2010. līdz 2012. gadam pilda Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuvas Augstākā tiesa) Juridiskās pētniecības departamenta direktora pienākumus. No 2012. līdz 2013. gadam ir Lietuvas apelācijas tiesas tiesnesis, savukārt pēc tam vienu gadu pilda Lietuvas Augstākās tiesas tiesneša un – no 2014. līdz 2019. gadam – tās priekšsēdētāja pienākumus. Turklāt no 2016. līdz 2018. gadam viņš ir Lietuvos Teisėjų taryba (Lietuvas Tieslietu padome) priekšsēdētājs.

No 2007. līdz 2008. gadam R. Norkus iesaistās arī izglītības darbā kā asociētais profesors Mikola Romera Universitātē, un no 2012. līdz 2019. gadam šīs universitātes Privāttiesību institūts nodarbina viņu kā profesoru. Viņš ir arī daudzu juridisko publikāciju autors.

2019. gada 26. septembrī R. Norkus tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimusi 1979. gadā Zagrebā (Horvātija), Tamara Perišin 2002. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē (cum laude) Sveučilište u Zagrebu (Zagrebas Universitāte, Horvātija) un 2003. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē University of Oxford (Oksfordas Universitāte, Apvienotā Karaliste) kā stipendijas Chevening laureāte. Doktorantūras studijas tiesību zinātnē veic Zagrebas Universitātē, kur 2007. gadā aizstāv disertāciju. 2009. gadā T. Perišin sekmīgi nokārto Horvātijas advokatūras eksāmenu.

Pētnieces statusā stažējas Asser Instituut (Asera institūts, Nīderlande) 2004. gadā, Georgetown University (Džordžtaunas Universitāte, ASV) un University of Michigan (Mičiganas Universitāte, ASV) kā Fulbright stipendiāte no 2005. līdz 2006. gadam un Max‑Planck‑Institut (Maksa Planka institūts, Heidelberga, Vācija) kā pēcdoktorantūras studiju stipendiāte no 2007. līdz 2008. gadam. Turklāt no 2007. līdz 2008. gadam apmeklē mācības izglītības un pedagoģijas zinātnē Central European University (Centrāleiropas Universitāte, Ungārija). 2014. gadā tiek uzaicināta veikt pēcdoktorantūras pētījumus Harvard University (Hārvarda Universitāte, ASV) Juridiskajā fakultātē.

Kopš 2002. gada T. Perišin darbojas Zagrebas Universitātē, kur no 2009. līdz 2011. gadam ir profesore un dekāna vietniece starptautiskās sadarbības jautājumos, kopš 2015. gada ir Žana Monē profesūras titula turētāja un kopš 2018. gada – Žana Monē Izcilības centra koordinatore. Viņa pasniedz kursus it īpaši par Eiropas publiskajām tiesībām, iekšējā tirgus tiesībām, Pasaules Tirdzniecības organizācijas tiesībām, Eiropas tiesību iedarbību pasaules mērogā, konkurences tiesībām, Eiropas sabiedrību tiesībām un Eiropas Savienības tiesību metodiku, kā arī vispārējiem tiesību principiem Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.

No 2015. līdz 2016. gadam ir viesprofesore un John Harvey Gregory Lecturer on World Organization Hārvarda Universitātē, kur pasniedz kursu par Eiropas tiesību iedarbību pasaules mērogā.

Daudzu juridisku publikāciju autore, T. Perišin ir bijusi Horvātijas žurnāla, kas specializējas Savienības tiesībās (Croatian Yearbook of European Law and Policy), galvenā redaktore un joprojām ir tā redakcijas kolēģijas sastāvā.

No 2005. līdz 2011. gadam T. Perišin ir Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai sarunu delegācijas locekle. 2011. gadā pasniedz Savienības tiesības ierēdņiem un diplomātiem Državna škola za javnu upravu (Valsts administrācijas skola, Horvātija), kā arī Horvātijas Ārlietu un Eiropas lietu ministrijas diplomātijas akadēmijā. No 2012. līdz 2013. gadam ir atbildīga par tieslietu sistēmas locekļiem paredzētajām Savienības tiesību mācībām Pravosudna akademija (Tieslietu akadēmija, Horvātija) un Općinski sud u Zagrebu (Zagrebas rajona tiesa, Horvātija). 2015. gadā pasniedz Savienības tiesības Hrvatska odvjetnička komora (Horvātijas Advokātu apvienība). No 2017. līdz 2019. gadam pilda Horvātijas Zinātņu un izglītības ministrijas īpašās padomnieces pienākumus. Turklāt sniedz Horvātijas ministrijām un advokātiem juridiskus atzinumus par Eiropas tiesību pareizu piemērošanu lietās, kas tiek izskatītas valsts tiesās.

2019. gada 26. septembrī T. Perišin tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1978. gadā Plzeņā (Čehijas Republika), David Petrlík 1999. un 2000. gadā studē Universität Passau (Pasavas Universitāte, Vācija) un 2002. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē Západočeská univerzita v Plzni (Rietumbohēmijas Universitāte Plzeņā, Čehijas Republika). 2003. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē Parīzes Panteona‑Sorbonnas Universitātē (Francija). 2016. gadā iegūst doktora grādu tiesību zinātnē Univerzita Karlova (Prāgas Kārļa universitāte, Čehijas Republika).

2004. gadā sāk profesionālo karjeru Čehijas Republikas Ārlietu ministrijas juridiskā padomnieka statusā, savukārt nākamajā dienā pēc Čehijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai stājas dienestā Tiesā un līdz 2015. gadam strādā par tiesneša Jiří Malenovský palīgu.

2015. gadā kļūst par Eiropas GNSS aģentūras (tagad Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra) juridisko padomnieku un vēlāk – par nodaļas vadītāja vietnieku Juridisko lietu un publiskā iepirkuma departamentā. No 2018. līdz 2021. gadam ir šī departamenta nodaļas vadītājs.

Kopš 2011. gada D. Petrlík iesaistās arī izglītības darbā un pasniedz Savienības tiesības un intelektuālā īpašuma tiesības Prāgas Kārļa universitātē. Viņš ir daudzu publikāciju autors šajās jomās.

2021. gada 1.martā D. Petrlík tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1975. gadā Budapeštā (Ungārija), Krisztián Kecsmár studē tiesības Parīzes Dienvidu universitātes (Paris XI, Francija) Žana Monē fakultātē, kur iegūst diplomu tiesību zinātnē 1998. gadā, maģistra diplomu starptautiskajās un Eiropas tiesībās 1999. gadā, kā arī maģistra diplomu uzņēmējdarbībā un Eiropas Savienības tiesībās 2000. gadā.

Profesionālās karjeras sākumā no 2001. līdz 2005. gadam K. Kecsmár darbojas advokātu birojā Ungārijā.

2005. gadā stājas dienestā Eiropas Komisijā un strādā par referentu Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorātā. Referenta pienākumus pilda arī Konkurences ģenerāldirektorātā no 2009. līdz 2015. gadam, 2016. gadā un no 2018. līdz 2021. gadam.

No 2015. gada maija līdz 2016. gada aprīlim Eiropas Komisija norīko K. Kecsmár darbam Ungārijas Tieslietu ministrijā, kur viņš pilda Eiropas lietu biroja locekļa pienākumus.

No 2016. līdz 2018. gadam K. Kecsmár ir Ungārijas Tieslietu ministrijas valsts sekretārs starptautiskās un Eiropas tiesu iestāžu sadarbības jautājumos.

2021. gada 27. oktobrī K. Kecsmár tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1978. gadā Jasos (Rumānija), Ion Gâlea 2000. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Universitatea din București (Bukarestes Universitāte, Rumānija), kā arī Eiropas tiesību maģistra grādu Parīzes Panteona‑Sorbonnas Universitātē (Francija) – Francijas un Rumānijas Eiropas studiju juridiskās koledžas programmā, kas organizēta sadarbībā ar Bukarestes Universitāti. 2002. gadā iegūst maģistra diplomu starptautiskajās attiecībās Școala Națională de Studii Politice și Administrative (Valsts politikas un administratīvo zinātņu skola, Rumānija). Studijas turpina Karl‑Franzens‑Universität Graz (Grācas Universitāte, Austrija), kur 2006. gadā iegūst Eiropas studiju maģistra grādu. Pēc atgriešanās Rumānijā veic tiesību zinātnes doktorantūru Bukarestes Universitātē, kur 2008. gadā aizstāv disertāciju.

I. Gâlea profesionālo karjeru sāk Rumānijas Ārlietu ministrijā, kur no 2000. līdz 2002. gadam ieņem diplomātiskā atašeja amatu Starptautisko tiesību un līgumu direkcijā un no 2002. līdz 2007. gadam – Kopienu tiesību dienesta vadītāja amatu. No 2007. līdz 2009. gadam sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus notāra statusā.

Pēc atgriešanās Ārlietu ministrijā I. Gâlea strādā par Savienības tiesību direkcijas ekspertu un no 2009. līdz 2010. gadam pilda tur direktora pienākumus. No 2010. līdz 2016. gadam ieņem juridisko lietu ģenerāldirektora amatu.

No 2016. līdz 2020. gadam ir Rumānijas vēstnieks Bulgārijā, savukārt 2021. gadā kļūst par Ārlietu ministrijas Eiropas divpusējo attiecību un reģionālās sadarbības departamenta ģenerāldirektoru.

Turklāt I. Gâlea pasniedz tiesības Bukarestes Universitātē: no 2002. līdz 2012. gadam ir universitātes asistents, no 2012. līdz 2016. gadam ir lektors un no 2016. līdz 2021. gadam – docents. 2021. gadā iegūst profesora titulu šajā universitātē.

Pasniedz arī kā viesprofesors Hayastani divanagitakan dprots’ (Armēnijas Diplomātijas akadēmija) 2010. gadā, kā arī Institutul Diplomatic Român (Rumānijas Diplomātijas institūts) no 2009. līdz 2015. gadam un Universidade da Coruña (Akoruņas Universitāte, Spānija) 2015. gadā.

Viņš ir daudzu publikāciju autors tiesību jomā.

2021. gada 27. oktobrī I. Gâlea tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1977. gadā Ļubļanā (Slovēnija), Damjan Kukovec 2001. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Univerza v Ljubljani (Ļubļanas Universitāte, Slovēnija) Juridiskajā fakultātē un 2002. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē Harvard Law School (Hārvarda Universitātes Juridiskā fakultāte, ASV). Doktorantūras studijas veic pēdējā minētajā universitātē, kur 2015. gadā aizstāv disertāciju.

Profesionālo karjeru sāk 2002. gadā kā tiesas jurists praktikants Višje sodišče v Ljubljani (Ļubļanas apelācijas tiesa, Slovēnija) un darbojas šajā amatā līdz 2004. gadam. 2004. gadā strādā Sjerraleones Speciālajā tiesā (Frītauna, Sjerraleone), kā arī Ustavno sodišče (Konstitucionālā tiesa, Slovēnija).

2005. gadā D. Kukovec stājas dienestā Eiropas Savienības Tiesā par juristu, savukārt no 2006. līdz 2018. gadam strādā Eiropas Komisijas Juridiskajā dienestā. Turklāt 2006. gadā tiek uzņemts Slovēnijas Advokātu kolēģijā.

Līdztekus tam D. Kukovec īsteno universitātes karjeru, it īpaši Eiropas tiesību jomā. No 2011. līdz 2013. gadam pasniedz pasaules tiesības Hārvarda Universitātes Juridiskajā fakultātē un Hārvarda Universitātes Institute for Global Law and Policy (Pasaules tiesību un politikas institūts). Pēc tam pasniedz vairākās juridiskajās augstskolās visā pasaulē, tostarp FGV Direito Rio, Rio de Janeiro (Getulio Vargasa fonda Juridiskā fakultāte, Riodežaneiro, Brazīlija) 2014. gadā, University of Kent’s Brussels School of International Studies (Kentas Universitātes Briseles Starptautisko studiju skola, Beļģija) 2016. gadā, Eiropas Universitātes institūtā Florencē (EUI, Itālija) 2016. un 2017. gadā, kā arī Ļubļanas Universitātē – no 2018. līdz 2020. gadam. Kopš 2018. gada D. Kukovec ir arī tiesību docents un doktorantūras programmas asociētais direktors Middlesex University (Midlseksas Universitāte, Londona, Apvienotā Karaliste).

D. Kukovec ir daudzu publikāciju autors Eiropas Savienības tiesību jomā. Viņu regulāri aicina uzstāties ar lekcijām dažādās universitātēs visā pasaulē.

2022. gada 13. janvārī D. Kukovec tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimusi 1977. gadā Dublinā (Īrija), Suzanne Kingston 1998. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē University of Oxford (Oksfordas Universitāte, Apvienotā Karaliste) un 2000. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē Universiteit Leiden (Leidenes Universitāte, Nīderlande). Doktorantūras studijas tiesību zinātnē veic pēdējā minētajā universitātē, kur 2009. gadā aizstāv disertāciju.

1998. gadā tiek uzņemta Honourable Society of Gray’s Inn (Londona, Apvienotā Karaliste), lai darbotos Barrister statusā. 2002. gadā kļūst par advokāti starptautiska advokātu biroja Briseles filiālē un praktizē tur līdz 2004. gadam.

Pēc tam S. Kingston stājas dienestā Eiropas Savienības Tiesā un no 2004. līdz 2006. gadam strādā par ģenerāladvokāta Leendert Geelhoed palīdzi.

2007. gadā S. Kingston tiek uzņemta Honourable Society of King’s Inns (Dublina, Īrija), lai darbotos Barrister statusā. Kopš 2007. gada praktizē Īrijas Advokātu kolēģijā vispirms kā Barrister un pēc tam – kā Senior Counsel.

Turklāt no 2007. līdz 2015. gadam S. Kingston pasniedz tiesības University College Dublin (Dublinas Universitātes koledža, Īrija) kā docente un kopš 2015. gada – kā profesore. Universitātes karjeras gaitā pasniedz arī citās universitātēs, tostarp Columbia University (Kolumbijas Universitāte, ASV), Cambridge University (Kembridžas Universitāte, Apvienotā Karaliste), Leidenes Universitātē, kā arī Osgoode Hall Law School of York University in Toronto (Toronto Jorkas universitātes Osgūda juridiskā skola, Kanāda). Viņa ir daudzu publikāciju autore Eiropas Savienības tiesību jomā.

2022. gada 13. janvārī S. Kingston tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1971. gadā Zalaegersegā (Ungārija), Tihamér Tóth studē tiesības Szegedi Tudományegyetem (Segedas Universitāte, Ungārija), kur 1994. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē. Šajā pašā universitātē veic doktorantūras studijas un 2001. gadā aizstāv disertāciju tiesību zinātnē.

1994. gadā sāk profesionālo karjeru Ungārijā kā Eiropas lietu biroja jurists – secīgi Starptautisko ekonomisko attiecību ministrijā, Rūpniecības un tirdzniecības ministrijā un Ārlietu ministrijā.

No 1997. līdz 2001. gadam ieņem referenta amatu Ungārijas Konkurences iestādes Starptautiskajā birojā. 2001.–2003. gadā ir Konkurences padomes (Ungārija) loceklis un pēc tam – no 2003. līdz 2009. gadam – tās priekšsēdētājs. Pēdējā minētajā laikposmā pilda arī Ungārijas Konkurences iestādes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.

No 2009. līdz 2022. gadam praktizē Ungārijā kā advokāts, tostarp konkurences tiesību jomā.

Kopš 1999. gada T. Tóth īsteno arī universitātes karjeru Pázmány Péter Katolikus Egyetem (Pētera Pazmaņa Katoļu universitāte, Ungārija). No 1999. līdz 2010. gadam minētajā universitātē darbojas kā lektors, savukārt vēlāk kļūst par dekāna vietnieku un no 2010. līdz 2013. gadam ir atbildīgs par pētniecību un starptautiskajām attiecībām, 2013.–2014. gadā – par studentu lietām un kopš 2015. gada – par starptautiskajām attiecībām. 2018. gadā T. Tóth šajā universitātē tiek iecelts par profesoru. No 2019. līdz 2022. gadam viņam ir Žana Monē profesūras tituls konkurences tiesībās.

Viņš ir daudzu darbu un publikāciju autors konkurences tiesību jomā.

2022. gada 6. jūlijā T. Tóth tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimusi 1981. gadā Bratislavā (Slovākija), Beatrix Ricziová 2005. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē un 2012. gadā – doktora grādu tiesību zinātnē Univerzita Komenského v Bratislave (Bratislavas Komenska universitāte, Slovākija).

Profesionālo karjeru Slovākijā sāk kā juridiskā palīdze advokāta birojā, kur strādā no 2002. līdz 2004. gadam. No 2003. gada vairākus gadus turklāt pilda rakstiskās un mutiskās tulkošanas uzdevumus Stupavas pašvaldības (Slovākija) organizētos pasākumos.

No 2005. līdz 2006. gadam B. Ricziová strādā par juristi Slovākijas valdības kancelejas Tiesību tuvināšanas institūtā, savukārt no 2007. līdz 2008. gadam – par Slovākijas pārstāvību Eiropas Savienības Tiesā atbildīgā galvenā pārstāvja birojā Slovākijas Tieslietu ministrijā. 2009.–2022. gadā darbojas kā Slovākijas galvenā pārstāve Savienības tiesās.

No 2007. līdz 2010. gadam B. Ricziová turklāt ir Slovākijas valdības Likumdošanas padomes Pastāvīgās civiltiesību un komerctiesību komitejas locekle un no 2012. līdz 2015. gadam – Slovākijas civilprocesa tiesību pārkodificēšanas komitejas locekle.

2022. gada 6. jūlijā B. Ricziová tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimusi 1957. gadā Vīnē (Austrija), Elisabeth Tichy‑Fisslberger 1980. gadā Lēvenas Katoliskajā universitātē (Beļģija) iegūst diplomu tiesību zinātnē un 1981. gadā to papildina ar studijām starptautisko tiesību jomā.

Profesionālo karjeru E. Tichy‑Fisslberger sāk 1982. gadā Eiropas Komisijā konferenču tulces amatā un pilda šos pienākumus līdz 1988. gadam. Vienlaikus turpina lingvistikas studijas Universität Wien (Vīnes Universitāte, Austrija) un 1984. gadā iegūst diplomu valodniecības zinātnē.

1988. gadā stājas dienestā Austrijas Ārlietu ministrijas Eiropas un ekonomikas lietu ģenerāldirektorātā, kur strādā par padomnieci līdz 1993. gadam.

1990. gadā tiek norīkota darbā Austrijas vēstniecībā Dublinā. No 1991. gada vidus līdz 1992. gada vidum pilda Austrijas Ārlietu ministrijas ES transporta politikas direktora vietnieces pienākumus Vīnē. Pēc tam tiek norīkota darbā Austrijas vēstniecībā Londonā.

No 1993. līdz 2000. gadam ir ministra padomniece Austrijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Briselē.

Pēc atgriešanās Austrijas Ārlietu ministrijā E. Tichy‑Fisslberger no 2000. līdz 2003. gadam ir direktore ES vispārējo lietu un ES iestāžu jautājumos. Pēc tam strādā par Eiropas un ekonomikas lietu ģenerāldirektora vietnieci un no 2007. gada – par ģenerāldirektori juridiskajos un konsulārajos jautājumos. Turklāt no 2009. līdz 2017. gadam ir arī valsts koordinatore cīņā pret cilvēku tirdzniecību.

No 2017. gada decembra ir vēstniece Austrijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Apvienoto Nāciju Organizācijas birojā un citās starptautiskās organizācijās Ženēvā. 2020. gadā tiek ievēlēta par Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes priekšsēdētāju, savukārt 2021. gadā – par ANO Eiropas Ekonomikas komisijas priekšsēdētāju.

Līdztekus šai darbībai kopš 2002. gada E. Tichy‑Fisslberger pasniedz tiesības Diplomatische Akademie Wien (Vīnes Diplomātijas augstskola, Austrija). No 2006. līdz 2017. gadam pasniedz tiesības arī Vīnes Universitātē.

2022. gada 15. septembrī E. Tichy‑Fisslberger tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1971. gadā Salonikos (Grieķija), William Valasidis 1993. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis (Saloniku Aristoteļa universitāte, Grieķija) un 1996. gadā papildina šīs studijas, iegūstot maģistra grādu tiesību zinātnē Harvard Law School (Hārvarda Universitātes Juridiskā fakultāte, ASV).

No 1993. līdz 1995. gadam, gatavojoties advokatūras eksāmeniem, darbojas kā advokāts praktikants. 1996. gadā uzņemts Saloniku advokatūrā, W. Valasidis praktizē advokātu birojos Meksikā un ASV.

1998. gadā pirmo reizi stājas dienestā Eiropas Savienības Tiesā un strādā par palīgu tiesneša Krateros Ioannou birojā. Pēc tam pilda palīga pienākumus pie tiesneša Vassilios Skouris, kurš 2003. gadā kļūst par Tiesas priekšsēdētāju un ar kuru W. Valasidis sadarbojas piecpadsmit gadu – no 1999. līdz 2014. gadam.

2014. gadā tiek iecelts par Tiesas Protokola un informācijas direkcijas direktoru un pēc tam – par Saziņas direkcijas direktoru un strādā šajā amatā līdz 2022. gadam.

Viņš ir juridisku publikāciju autors un rakstu redaktors un ļoti lielu nozīmi piešķir studijām ES tiesību prakses jomā, aktīvi iesaistoties European Law Moot Court Competition organizēšanā un norisē vispirms no 2004. līdz 2005. gadam kā žūrijas loceklis un pēc tam – no 2006. līdz 2022. gadam – kā European Law Moot Court Society loceklis un priekšsēdētāja vietnieks. Regulāri piedalās arī nacionālās un starptautiskās konferencēs.

2022. gada 15. septembrī W. Valasidis tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dzimis 1977. gadā Arnemā (Nīderlande), Steven Verschuur studē tiesības Universiteit Utrecht (Utrehtas Universitāte, Nīderlande) un 2001. gadā tur iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē. Universitātes studijas turpina Ljēžas Universitātē (Beļģija), kur 2002. gadā saņem padziļināto studiju diplomu Eiropas tiesībās. 2010. gadā Utrehtas Universitātē aizstāv doktora disertāciju tiesību zinātnē.

No 2002. gada S. Verschuur praktizē kā advokāts vairākos advokātu birojos Nīderlandē un Beļģijā dažādās Savienības tiesību jomās, piemēram, konkurences, valsts atbalsta, tirdzniecības politikas, publiskā iepirkuma un atbilstoši Savienības kopējai ārpolitikai un drošības politikai pieņemto ierobežojošo pasākumu jomā.

Turklāt par šīm tēmām raksta daudzus rakstus, kas paredzēti publicēšanai juridiskajos žurnālos un grāmatās.

Līdztekus tam no 2021. līdz 2022. gadam pilda tiesneša aizstājēja pienākumus rechtbank Zeeland‑West‑Brabant (Zēlandes un Rietumbrabantes tiesa, Nīderlande) Civillietu palātā.

2022. gada 15. septembrī S. Verschuur tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.