Ziņas par locekļiem
Marc van der Woude
Marc van der Woude

dzimis 1960. gadā; tiesību zinātņu grāds (Groningas universitāte, 1983); studijas Eiropas Koledžā (1983-1984); asistents Eiropas Koledžā (1984-1986); lektors Leidenes universitātē (1986-1987); ziņotājs Eiropas Kopienu Komisijas konkurences ģenerāldirektorātā (1987-1989); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1989-1992); politikas koordinators Eiropas Kopienu Komisijas konkurences ģenerāldirektorātā (1992-1993); Eiropas Kopienu Komisijas juridiskā dienesta loceklis (1993-1995); kopš 1995. gada - advokāts Briseles advokatūrā; kopš 2000. gada - profesors Roterdamas Erasma universitātē; vairāku publikāciju autors; Vispārējās tiesas tiesnesis kopš 2010. gada 13. septembra; no 2016. gada 20. septembra līdz 2019. gada 26. Septembrim- Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieks; kopš 2019. gada 27. septembra - Vispārējās tiesas priekšsēdētājs.

Savvas Papasavvas
Savvas Papasavvas

dzimis 1969. gadā; studijas Atēnu Universitātē (Ptychion, 1991); trešā līmeņa studijas Parīzes II universitātē (DEA publiskajās tiesībās, 1992) un Aix-Marseille III universitātē (tiesību zinātņu doktors, 1995); uzņemts Kipras Advokātu kolēģijā, Nikozijas Advokātu kolēģijas loceklis kopš 1993. gada; docents Kipras Universitātē (1997-2002), konstitucionālo tiesību docents kopš 2002. gada septembra; pētnieks Eiropas Publisko tiesību centrā (2001-2002); kopš 2004. gada 12. maija - Vispārējās tiesas tiesnesis; kopš 2019. gada 27. septembra Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Heikki Kanninen
Heikki Kanninen

dzimis 1952. gadā; Helsinku Komercaugstskolas diploms un Helsinku Universitātes Juridiskās fakultātes diploms; Somijas Augstākās administratīvās tiesas referents; Komitejas par tiesiskās aizsardzības reformu valsts pārvaldē ģenerālsekretārs; Augstākās administratīvās tiesas galvenais administrators; Administratīvo strīdu reformas komitejas ģenerālsekretārs, Tieslietu ministrijas Likumdošanas direkcijas padomdevējs; EBTA tiesas sekretāra vietnieks; Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša palīgs; Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis (1998-2005); Bēgļu prasību izskatīšanas komisijas loceklis; Somijas tiesu iestāžu attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks; no 2005. gada 6. oktobra līdz 2009. gada 6. oktobrim - Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2009. gada 7. oktobra - Vispārējās tiesas tiesnesis; no 2013. gada 17. septembra līdz 2016. gada 19. septembrim Vispārējās tiesas priekšsēdētājs vietnieks.

Vesna Tomljenović
Vesna Tomljenović

dzimusi 1956. gadā; ieguvusi diplomu Rijekas Universitātē (maģistra grāds 1979. gadā) un Zagrebas Universitātē (LL.M. 1984. gadā; tiesību zinātņu doktora grāds 1996. gadā); profesora palīdze (1980-1998), asociētā profesore (2003-2009) un profesore (2009-2013) Rijekas Universitātes Juridiskajā fakultātē; profesora palīdze Rijekas Universitātes Ekonomikas fakultātē (1990-2013); Horvātijas Salīdzinošo tiesību asociācijas priekšsēdētāja (2006-2013); kopš 2013. gada 4. jūlija - Vispārējās tiesas tiesnese.

Anthony Michael Collins
Anthony Michael Collins

dzimis 1960. gadā; Trinity College (tiesību zinātnes) (Dublina, 1984) un Honourable Society of the King's Inns (Barrister at Law) (Dublina, 1986) absolvents; Bencher of the Honourable Society of King's Inns (kopš 2013. gada); University College Cork profesora palīgs (kopš 2015. gada); Irish Centre for European Law valdes loceklis (kopš 1997. gada); Barrister at Law (1986‑1990 un 1997‑2003) un Senior Counsel (2003‑2013) Īrijas advokatūrā; tiesas locekļa palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1990‑1997); Council of European National Youth Committees priekšsēdētāja vietnieks (1979‑1981); Organising Bureau of European School Student Unions ģenerālsekretārs (1977‑1984); Irish Union of School Students ģenerālsekretārs (1977‑1979); Eiropas advokātu kolēģiju un juristu biedrību padomes (CCBE) pastāvīgās pārstāvniecības ES Tiesā un EBTA tiesā loceklis (2006‑2013); kopš 2013. gada 16. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

 

Stéphane Gervasoni
Stéphane Gervasoni

dzimis 1967. gadā; Institut d'études politiques de Grenoble (1988) un École nationale d'administration (1993) absolvents; Conseil d'État auditeur (ziņotājs Strīdu izskatīšanas nodaļā, 1993-1997, un Sociālo jautājumu nodaļas loceklis, 1996-1997); Conseil d'État - maître des requêtes (1996-2008); Institut d'études politiques de Paris docents (1993-1995); Commission spéciale de cassation des pensions valdības komisārs (1994-1996); Civildienesta ministrijas un Parīzes pilsētas juriskonsults (1995-1997); Jonas [Yonne] departamenta prefektūras ģenerālsekretārs, Oksēras [Auxerre] apgabala apakšprefekts (1997-1999); Savojas [Savoie] departamenta prefektūras ģenerālsekretārs, Šamberī [Chambéry] apgabala apakšprefekts (1999-2001); tiesas locekļa palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (2001-2005); NATO Sūdzību izskatīšanas komisijas pilntiesīgais loceklis (2001-2005); Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesnesis (2005-2011, no 2008. līdz 2011. gadam - palātas priekšsēdētājs); Conseiller d'État (Strīdu izskatīšanas nodaļas 8. palātas priekšsēdētāja vietnieks, 2011-2013); Eiropas Kosmosa aģentūras Sūdzību izskatīšanas komisijas loceklis (2011-2013); kopš 2013. gada 16. septembra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Dean Spielmann
Dean Spielmann

Dzimis 1962. gadā; ieguvis jurista diplomu [licence en droit] Lēvenes Katoļu universitātē (1988) un Master of Laws Kembridžas universitātē (1990); pētnieciskais asistents Lēvenes Katoļu universitātē (1991-1997); Luksemburgas Advokātu kolēģijas loceklis (1989-2004); Eiropas Advokatūru un juristu biedrību padomes (CCBE) Cilvēktiesību komitejas un Krimināltiesību komitejas loceklis (2002-2004); Eiropas Savienības neatkarīgo ekspertu tīkla pamattiesību jautājumos loceklis (2002-2004); Luksemburgas Cilvēktiesību konsultatīvās komisijas loceklis (2000-2004); Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis (2004-2015), nodaļas priekšsēdētājs (2011-2012), priekšsēdētāja vietnieks (2012), vēlāk - priekšsēdētājs (2012-2015); asociētais lektors Luksemburgas universitātē (1996-2006); lektors Université de Nancy 2 (1997-2009); Institut grand-ducal Ētikas un politikas zinātņu sekcijas loceklis (kopš 2002. gada); Kembridžas universitātes Fitzwilliam College Honorary Fellow (kopš 2013. gada); Londonas Gray's Inn Honorary Bencher (kopš 2013. gada); Londonas universitātes University College goda profesors (kopš 2013. gada); vairāku juridisku izdevumu zinātnisko komiteju loceklis; daudzu publikāciju autors; kopš 2016. gada 13. aprīļa - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Anna Marcoulli
Anna Marcoulli

Dzimusi 1974. gadā; ieguvusi jurista diplomu Austrumanglijas Universitātē (1995) un Master of Laws Bristoles Universitātē (1996); uzņemta Kipras Advokātu kolēģijā (1997); Kipras Republikas Juridiskā dienesta Eiropas Savienības tiesību departamenta darbiniece (1998-2008); Eiropas Savienības Tiesas Pētniecības un dokumentācijas nodaļā norīkota valsts eksperte (2005-2007); juridiskā padomniece Kipras prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē (2012); Eiropas Komisijas Juridiskā dienesta locekle (2008-2016); kopš 2016. gada 13. aprīļa - Vispārējās tiesas tiesnese.

Ricardo da Silva Passos
Ricardo da Silva Passos

dzimis 1953. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Lisabonas Klasiskajā universitātē (1975); padziļināto studiju diploms Strasbūras universitātē (1978); Hārvarda universitātes Master of Laws (1984); Republikas prokurora vietnieks Kaškaišas [Cascais] Pirmās instances tiesā (1975–1976); jurists Eiropas Cilvēktiesību komisijas sekretariātā (1978–1986); tiesas locekļa palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1986–1987); Eiropas Parlamenta Juridiskās komisijas un pilsoņu tiesību sekretariāta nodaļas vadītājs (1988–1999); Konventa par Eiropas nākotni sekretariāta loceklis (2002–2003); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta nodaļas vadītājs (1999–2010); Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta institucionālo un parlamentāro lietu direktors (2010–2016); kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Jesper Svenningsen
Jesper Svenningsen

dzimis 1966. gadā; tiesību zinātņu studijas (Candidatus juris, Orhūsas universitāte, 1989); advokāts praktikants Dānijas valdības juridiskā padomdevēja birojā (1989–1991); tiesas locekļa palīgs Eiropas Kopienu Tiesā ģenerāladvokāta K. K. Gulmana [C. C. Gulmann] kabinetā (1991–1993); uzņemts Dānijas Advokātu kolēģijā (1993); advokāts Dānijas valdības juridiskā padomdevēja birojā (1993–1995); lektors Eiropas tiesībās Kopenhāgenas universitātē; docents Institut européen d'administration publique (IEAP) (Luksemburga, 1995–1997); Briseles Advokātu kolēģijas advokāts (1997); IEAP docents, pēc tam direktora pienākumu izpildītājs (Luksemburga, 1997–1999); Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) Uzraudzības iestādes Juridiskā dienesta administrators (1999–2000); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā tiesneša K. K. Gulmana kabinetā (2003–2006), pēc tam tiesneša L. Beja Larsena [L. Bay Larsen] kabinetā (2006–2013); no 2013. gada 7. oktobra līdz 2016. gada 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Maria José Costeira
Maria José Costeira

dzimusi 1967. gadā; ieguvusi diplomu tiesību zinātnēs Koimbras universitātē (1991); pēcdiploma studijas intelektuālā īpašuma tiesībās Lisabonas universitātē (2001); advokāta palīdze (1991–1992); tiesnese (1992–1995); tiesnese pirmās instances tiesās (1995–1997); tiesnese Lisabonas Komerctiesā (1999–2016); tiesnese Koimbras Apelācijas tiesā (2016); tiesību zinātņu lektore vairākās Portugāles universitātēs un Valsts tiesnešu skolā; Portugāles tiesnešu asociācijas ģenerālsekretāre (2012–2015), pēc tam priekšsēdētāja (2015–2016); kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnese.

Alexander Kornezov
Alexander Kornezov

dzimis 1978. gadā; ieguvis jurista diplomu Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātē (2002) un Master of Laws Eiropas tiesībās Eiropas koledžā (Brige, 2004); tiesību zinātņu doktors (2008); Briseles Advokātu kolēģijas advokāts (2004–2006); Eiropas Savienības procesuālo tiesību docents Sofijas Valsts un pasaules ekonomikas universitātē (2008–2012) un Sofijas Ohridas Svētā Klementa universitātē (2010–2013); Bulgārijas Zinātņu akadēmijas asociētais profesors Eiropas Savienības tiesībās un starptautiskajās privāttiesībās (kopš 2014. gada); vieslektors Kembridžas universitātē un KU Leuven; tiesas locekļa palīgs Eiropas Savienības Tiesā (2007–2016); Bulgārijas Eiropas tiesību apvienības dibinātājs un biedrs un direktoru komitejas loceklis; Eiropas tiesību žurnāla Evropeiski praven pregled galvenais redaktors; daudzu publikāciju Eiropas tiesību jomā autors; no 2016. gada 13. aprīļa līdz 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Marc Jaeger
Marc Jaeger

dzimis 1954. gadā; Strasbūras Roberta Šūmana universitātes tiesību zinātņu diploms; studējis Eiropas Koledžā; uzņemts Luksemburgas Advokātu kolēģijā (1981); Luksemburgas Ģenerālprokurora birojā deleģēts tieslietu atašejs (1983); Luksemburgas rajona tiesas tiesnesis (1984); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1986-1996); Institut Universitaire International de Luxembourg (IUIL) priekšsēdētājs; kopš 1996. gada 11. jūlija - Pirmās instances tiesas tiesnesis; no 2007. gada 17. septembra līdz 2019. gada 26. Septembrim - Vispārējās tiesas priekšsēdētājs.

Sten Frimodt Nielsen
Sten Frimodt Nielsen

dzimis 1963. gadā; Kopenhāgenas Universitātes diploms tiesību zinātnēs (1988); ierēdnis Ārlietu ministrijā (1988-1991); štata pasniedzējs starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās Kopenhāgenas Universitātē (1988-1991); vēstniecības sekretārs Dānijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā (1991-1994); ierēdnis Ārlietu ministrijas Juridiskajā dienestā (1994-1995); asociētais profesors Kopenhāgenas Universitātē (1995); premjerministra padomnieks, pēc tam - premjerministra galvenais padomnieks (1995-1998); ministrs padomnieks Dānijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā (1998-2001); premjerministra īpašais padomnieks juridiskajos jautājumos (2001-2002); departamenta vadītājs un juriskonsults Premjerministra dienestā (no 2002. gada marta līdz 2004. gada jūlijam); valsts ministra vietnieks un premjerministra juriskonsults (no 2004. gada augusta līdz 2007. gada augustam); kopš 2007. gada 17. septembra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Juraj Schwarcz
Jurajs Švarcs [Juraj Schwarcz]

dzimis 1952. gadā; tiesību zinātņu doktors (Comenius universitāte Bratislavā, 1979); uzņēmuma jurists padomdevējs (1975-1990); par Košices Municipālās tiesas komercreģistru atbildīgais sekretārs (1991); Košices Municipālās tiesas tiesnesis (no 1992. gada janvāra līdz oktobrim); Košices apgabaltiesas tiesnesis un palātas priekšsēdētājs (no 1992. gada novembra līdz 2009. gadam); Slovākijas Republikas Augstākās tiesas Komerctiesību palātas norīkotais tiesnesis (no 2004. gada oktobra līdz 2005. gada septembrim); Košices apgabaltiesas Komerctiesību kolēģijas priekšsēdētājs (no 2005. gada oktobra līdz 2009. gada septembrim); Košices P. J. Šafárik universitātes Komerctiesību un ekonomisko tiesību departamenta ārštata loceklis (1997-2009); Tieslietu akadēmijas mācībspēku ārštata loceklis (2005-2009); kopš 2009. gada 7. oktobra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Dimitrios Gratsias
Dimitrios Gratsias

dzimis 1957. gadā; Atēnu Universitātes diploms tiesību zinātnēs (1980); Université de Paris I, Panthéon Sorbonne, padziļinātu publisko tiesību studiju diploms (1981); Universitātes centra Kopienu un Eiropas studiju sertifikāts (Université de Paris I) (1982); Valsts padomes auditeur (1985–1992); Valsts padomes maître des requêtes (1992–2005); referents Eiropas Kopienu Tiesā (1994–1996); Grieķijas Augstākās speciālās tiesas pastāvīgais loceklis (1998. un 1999. gads); Valsts padomes padomdevējs (2005); Speciālās tiesas, kas izskata lietas pret tiesnešiem, loceklis (2006); Administratīvo lietu valsts padomes loceklis (2008); administratīvo tiesu inspektors (2009–2010); Vispārējās tiesas tiesnesis kopš 2010. gada 25. oktobra.

Mariyana Kancheva
Mariyana Kancheva

dzimusi 1958. gadā; Sofijas universitātes tiesību zinātņu diploms; Eiropas tiesību maģistre Briseles Brīvās universitātes Eiropas studiju institūtā; specializējusies ekonomikas un intelektuālā īpašuma tiesību jomā; Sofijas reģionālās tiesas tiesnese praktikante (1985-1986); juriskonsulte (1986-1988); Sofijas advokatūras locekle (1988-1992); Ārlietu ministrijas diplomātiskā dienesta biroja ģenerāldirektore (1992-1994); advokātes prakse Sofijā (1994-2011) un Briselē (2007-2011); komercstrīdu šķīrējtiesnese Sofijā; piedalījusies dažādu tiesību aktu izstrādē kā Bulgārijas parlamenta juriskonsulte; kopš 2011. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnese.

Eugène Buttigieg
Eugène Buttigieg

dzimis 1961. gadā; Maltas universitātes tiesību zinātņu doktors; Eiropas tiesību maģistrs (Ekseteras universitāte); konkurences tiesību doktorāts (Londonas universitāte); Tieslietu ministrijas jurists (1987-1990); Ārlietu ministrijas galvenais jurists (1990-1994); Autortiesību komisijas (Copyright Board) loceklis (1994-2005); Tieslietu un iekšlietu ministrijas jurists revidents (2001-2002); Maltas resursu pārvaldes (Malta Resources Authority) administrators (2001-2009); Eiropas tiesību konsultants (kopš 1994. gada); Finanšu, ekonomikas un ieguldījumu ministrijas padomnieks konkurences un patērētāju tiesību jautājumos (2000-2010); Ministru prezidenta padomnieks konkurences un patērētāju tiesību jautājumos (2010-2011); Maltas konkurences un patērētāju padomes (Malta Competition and Consumer Affairs Authority) konsultants (2012); Maltas universitātes lektors (1994-2001), docētājs (2001-2006), vēlāk asociētais profesors (kopš 2007. gada) un Žana Monē (Jean Monnet) profesūras Eiropas tiesībās profesors (kopš 2009. gada); Eiropas tiesību Maltas asociācijas (Maltese Association for European Law) līdzdibinātājs un viceprezidents; kopš 2012. gada 8. oktobra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Viktor Kreuschitz
Viktor Kreuschitz

dzimis 1952. gadā; doktora grāds tiesību zinātnēs Vīnes Universitātē (1981); Federālās kancelejas Konstitucionālo lietu dienesta ierēdnis (1981-1997); Eiropas Komisijas Juridiskā dienesta padomnieks (1997-2013); kopš 2013. gada 16. septembra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Lauri Madise
Lauri Madise

dzimis 1974. gadā, ieguvis diplomu tiesību zinātnēs (Tartu un Poitiers universitātēs); tieslietu ministra padomnieks (1995-1999); Igaunijas Parlamenta Konstitucionālās komisijas sekretariāta vadītājs (1999-2000); Tallinas Apelācijas tiesas tiesnesis (kopš 2002. gada); tiesnešu eksaminācijas komisijas loceklis (kopš 2005. gada); dalība konstitucionālo un administratīvo tiesību aktu izstrādē; kopš 2013. gada 23. oktobra - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Constantinos Iliopoulos
Constantinos Iliopoulos

Dzimis 1948. gadā; ieguvis jurista diplomu Atēnu Universitātē (1971); ieguvis diplomu ekonomikas zinātnēs (pēcdiploma studijas) Atēnu Ekonomikas universitātē (1974); uzņemts Atēnu Advokātu kolēģijā (1973); tiesību zinātņu doktora grāds Hamburgas Universitātē (1984); advokāts (1973-2016); starptautisko un Eiropas ekonomikas tiesību profesors (2007-2015) un starptautisko tiesību un Eiropas enerģētikas tiesību maģistra studiju programmas profesors (2015-2016) Trāķijas Universitātes Juridiskajā fakultātē; asistents (1980-1984), lektors (1992-2006) un viesprofesors (2015) Hamburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē; Grieķijas Konkurences komisijas loceklis (1992-2006); Ekonomikas attīstības un enerģētikas ministra juridiskais padomnieks (2007-2009); Kipras Republikas valdības iecelts juridiskais padomnieks (2002-2003); Saloniku Starptautisko un Eiropas ekonomikas tiesību centra administratīvās padomes loceklis (2005-2011); Grieķijas Eiropas tiesību apvienības mantzinis (1987-2000) un ģenerālsekretārs (2000-2016); Grieķijas Enerģētikas tiesību apvienības dibinātājs-biedrs un ģenerālsekretārs (2012-2016); Vācu-grieķu juristu apvienības (Hamburga) priekšsēdētāja vietnieks (1987-2016); Grieķu-vācu juristu apvienības (Atēnas) ģenerālsekretārs (1990-2016); daudzu publikāciju autors; kopš 2016. gada 13. aprīļa - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Virgilijus Valančius
Virgilijus Valančius

Dzimis 1963. gadā; ieguvis jurista diplomu Viļņas Universitātē (1986); tiesību zinātņu doktors (2000), habilitācijas procedūra (2008); prokurors (1986‑1990); Viļņas pirmās instances tiesas tiesnesis (1991‑1994) un priekšsēdētāja vietnieks (1993‑1994); Lietuvas Apelācijas tiesas tiesnesis un Civillietu palātas priekšsēdētājs (1995‑2002); Lietuvas Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis (2002‑2013) un priekšsēdētājs (2002‑2008); lektors Viļņas Universitātē (1997) un Mykolas Romeris universitātē (1998‑2000); Mykolas Romeris universitātes asociētais profesors (2000‑2008), Civilprocesa katedras vadītājs (2002‑2006) un profesors (kopš 2008. gada); Tiesnešu asociācijas Eiropas nodaļas (EAJ) priekšsēdētājs (2006‑2008); Starptautiskās Tiesnešu asociācijas (IAJ) priekšsēdētāja vietnieks (2006‑2014); Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes (CCJE) loceklis (2000‑2014); Eiropas Savienības Valsts padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijas (ACA‑Europe) valdes loceklis (2010‑2013); Eiropas tiesību akadēmijas (ERA) Konsultatīvās komitejas loceklis (2008‑2011); kopš 2016. gada 13. aprīļa – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Zoltán Csehi
Zoltán Csehi

Dzimis 1965. gadā; ieguvis jurista diplomu Budapeštas Loránd Eötvös universitātē (1990), diplomu mākslas vēsturē (1992) un Master of Laws Heidelbergas Universitātē (1991); tiesību zinātņu doktors (2004); Budapeštas Advokātu kolēģijas loceklis (1995-2016); tiesību zinātņu asociētais profesors (1991-2005) un tiesību zinātņu profesors (2005-2016) Loránd Eötvös universitātē; Budapeštas Péter Pázmány Katoļu universitātes Komerctiesību katedras vadītājs (2007-2013), vēlāk - Privāttiesību un komerctiesību katedras vadītājs, kā arī profesors (2013-2016); viesprofesors Lionas Katoļu universitātē (2013-2016); šķīrējtiesnesis Ungārijas biržai piesaistītajā Pastāvīgajā šķīrējtiesā un ad hoc šķīrējtiesnesis (2004-2016); kopš 2016. gada 13. aprīļa - Vispārējās tiesas tiesnesis.

Nina Półtorak
Nina Półtorak

Dzimusi 1971. gadā; ieguvusi jurista diplomu Krakovas Uniwersytet Jagielloński (1995); tiesību zinātņu doktore (2001); habilitētā tiesību zinātņu doktore (2011); asociētā profesore (2003-2013), vēlāk - profesore (kopš 2013. gada) Uniwersytet Jagielloński Eiropas Savienības tiesību katedrā; Uniwersytet Jagielloński Eiropas Savienības tiesību pēcdiploma studiju programmu direktore (2006-2013); Visiting Scholar Oksfordas Universitātē (1998) un Florences Eiropas Universitātes institūtā (2005); uzņemta Krakovas Advokātu kolēģijā (2000); juriskonsulte (2000-2012); tiesnese Vojevodistes administratīvajā tiesā Krakovā (2012-2016); norīkotā tiesnese Polijas Republikas Augstākajā administratīvajā tiesā (2014-2016); Augstākās administratīvās tiesas Eiropas tiesību departamenta direktore (2013-2016); daudzu publikāciju Eiropas tiesībās autore; kopš 2016. gada 13. aprīļa - Vispārējās tiesas tiesnese.

Fredrik Schalin
Fredrik Schalin

Dzimis 1964. gadā; ieguvis jurista diplomu Stokholmas Universitātē (1991) un Parīzes Sorbonas universitātē [université de Paris I Panthéon–Sorbonne] (1990. un 1994. gadā); uzņemts Stokholmas Advokātu kolēģijā (2008); tiesneša palīgs Sēderteljes pirmās instances tiesā un Sveas apelācijas tiesā (1991–1993 un 1994–1995); tiesnesis Gotlandes pirmās instances tiesā un Norteljes pirmās instances tiesā (1995–1996); tiesnesis Sveas apelācijas tiesā (1996–1997); Finanšu ministrijas parlamentārās komisijas sekretāra vietnieks (1997–1998); Ārlietu ministrijas juridiskais padomnieks Eiropas jautājumos (1999); tiesneša palīgs Eiropas Savienības Tiesā (1998. gadā un 1999.–2006. gadā); jurists, vēlāk – advokāts (2006–2008); Sēderteljes pirmās instances tiesas tiesnesis (2009–2016) un palātas priekšsēdētājs (2012–2015); lektors Stokholmas Universitātē (2006–2008); lektors Zviedrijas Tiesu akadēmijā (2011–2016); kopš 2016. gada 8. jūnija – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Inga Reine
Inga Reine

Dzimusi 1975. gadā; ieguvusi jurista diplomu Latvijas Universitātē (1996) un maģistra grādu Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centrā (EUIC) (Itālija, 1998); juriste Latvijas Valsts cilvēktiesību birojā (1995–1999); padomniece Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) (misija Kosovā (1999–2002) un misija Melnkalnē (2002–2003)); juriste Ārlietu ministrijā un valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās (2003–2012); nodaļas vadītāja (2012–2015) un juridiskā padomniece (2012–2016) Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā; Eiropas Padomes Cilvēktiesību koordinācijas komitejas (CDDH) locekle (2003–2012); kopš 2016. gada 8. jūnija – Vispārējās tiesas tiesnese.

René Barents
René Barents

dzimis 1951. gadā; maģistrs tiesību zinātnē un profesionālais maģistrs ekonomikā (Roterdamas Erasma universitāte, 1973); tiesību zinātņu doktors (Utrehtas universitāte, 1981); Eiropas tiesību un starptautisko ekonomikas tiesību pētnieks (1973–1974) un Eiropas tiesību un ekonomikas tiesību docents Utrehtas universitātes Eiropas institūtā (1974–1979) un Leidenes universitātē (1979–1981); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1981–1986); Eiropas Kopienu Tiesas Personāldaļas “Civildienesta tiesību” nodaļas vadītājs (1986–1987); Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskā dienesta loceklis (1987–1991); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1991–2000); Eiropas Savienības Tiesas Pētniecības un dokumentācijas direkcijas nodaļas vadītājs (2000–2009), pēc tam direktors (2009–2011); Eiropas tiesību profesors (1988–2003) un goda profesors (kopš 2003. gada) Māstrihtas universitātē; Hertogenboshas apelācijas tiesas padomnieks (1993–2011); Nīderlandes Karaliskās zinātņu akadēmijas loceklis (kopš 1993. gada); vairāku publikāciju par Eiropas tiesībām autors; no 2011. gada 6. oktobra līdz 2016. gada 31. augustam – Civildienesta tiesas tiesnesis; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Paul Nihoul
Paul Nihoul

dzimis 1963. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Lēvenas Katoļu universitātē (1988); Hārvarda universitātes Master of Laws (1989); tiesību zinātņu doktors (1998); ieguvis diplomu filoloģijā (1984) un filozofijā (1984) Lēvenas Katoļu universitātē; uzņemts Ņujorkas Advokātu kolēģijā (1990); Attorney and Counselor at Law (Ņujorka, 1990‑1991); tiesneša palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1991–1995); pētnieks Lēvenas Katoļu universitātē (1995–1999); profesors Groningenas Universitātē (1999–2001); profesors Lēvenas Katoļu universitātē (2001–2016); šīs universitātes Patērētāju tiesību centra direktors (2001–2016), Mācībspēku nodaļas priekšsēdētājs (2004–2006) un Tiesību studiju institūta priekšsēdētājs (2012–2015); 2010. gadā ievēlēts par “Academia Europeae” locekli; pieaicinātais profesors vairākās universitātēs, tostarp Paris‑Dauphine universitātē (2013–2016); Fulbright scholar, American University (Vašingtona, 2010‑2011); Žana Monē [Jean Monnet] profesūras profesora tituls, ko piešķīrusi Eiropas Pētniecības padome (1999‑2009); Academic Society for Competition Law priekšsēdētājs (2013–2016); vairāku juridisku izdevumu galvenais redaktors; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Barna Berke
Barna Berke

dzimis 1966. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Budapeštas Loránd Eötvös universitātē (1990); Stokholmas universitātes Master of Laws (1995); Budapeštas Advokātu kolēģijas advokāts; Ungārijas parlamenta juriskonsults Ungārijas pievienošanās Eiropas Savienībai procesā (1994.–1996. un 2002.–2004. gadā); tiesas locekļa palīgs Ungārijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja kabinetā (1997–2000); Konkurences iestādes priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam Konkurences padomes priekšsēdētājs (2000–2002); šķīrējtiesnesis Pastāvīgajā finanšu un kapitāla tirgus šķīrējtiesā (2008–2014); lektors (1990–1994); docents (1995–1999), pēc tam asociētais docents (2003–2016) Budapeštas Loránd Eötvös universitātē; Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautiskās tiesiskās sadarbības valsts sekretārs (2014–2016); kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

 

Ulf Öberg
Ulf Öberg

dzimis 1966. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Stokholmas universitātē (1991); ieguvis diplomu juridiskajā tulkošanā franču un angļu valodā Paris II Panthéon-Assas universitātē (1991); specializēto augstskolas studiju diploms Parīzes Sorbonas universitātē [université de Paris I, Panthéon-Sorbonne] (1992); Parīzes Politikas studiju institūta diploms (1993); pētnieks Zviedrijas valsts aizsardzības pētniecības aģentūrā (1992. un 1994. gadā); dalība Zviedrijas ierēdņu apmācības programmā (1993–1994); Ārlietu ministrijas juriskonsults Eiropas lietās (1994–1995); tiesas locekļa palīgs Eiropas Kopienu Tiesā (1995–2000); lektors Stokholmas universitātē (2000–2016); jurists (2001–2006), pēc tam advokāts (2006–2016); kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Octavia Spineanu-Matei
Octavia Spineanu-Matei

dzimusi 1967. gadā; maģistra grāds tiesību zinātnēs Jasi Alexandru Ioan Cuza universitātē (1990); tiesību zinātņu doktore (1999); tiesnese Bukarestes 4. rajona tiesā (1991–1996); Bukarestes tiesas tiesnese (1996–1999) un nodaļas priekšsēdētāja (1997–1999); Bukarestes Apelācijas tiesas tiesnese (1999–2005) un nodaļas priekšsēdētāja (1999–2003); Eiropas Patentu iestādes Apelācijas valdes paplašinātā sastāvā locekle (2006–2016); mācībspēks, pēc tam direktore Valsts tiesnešu institūtā (2011–2016); tiesnese Rumānijas Augstākajā kasācijas tiesā (2006–2016); Valsts tiesnešu institūta zinātniskās padomes un Valsts tiesas sekretāru skolas valdes locekle (2011–2016); Bukarestes universitātes Doktorantūras skolas padomes ievēlētā locekle (2012–2016); kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnese.

Jan M. Passer
Jan M. Passer

dzimis 1974. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Prāgas Kārļa universitātē (1997) un Master of Laws Stokholmas universitātē (2000); tiesību zinātņu doktors (2007); Eiropas Savienības tiesību lektors Prāgas Kārļa universitātē (2001–2003) un Čehijas Republikas Juridiskajā akadēmijā (2001–2016); tiesnesis Prāgas pašvaldības tiesā (1997–2001); Prāgas 2. rajona tiesas tiesnesis (2001–2005); tiesnesis Čehijas Republikas Augstākajā administratīvajā tiesā (2005–2016); lektors Brno Masaryk universitātes Juridiskajā fakultātē (2006–2016) un Olomoucas Palacký universitātes Juridiskajā fakultātē (2014–2016); juridiskais līdzstrādnieks Tieslietu ministrijā (2010–2016); kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Krystyna Kowalik-Bańczyk
Krystyna Kowalik-Bańczyk

dzimusi 1976. gadā; ieguvusi diplomu tiesību zinātnēs Gdaņskas universitātē (1999); Tulūzas Sociālo zinātņu universitātes padziļināto studiju diploms (2000); Eiropas Koledžas Master of Laws Eiropas tiesībās (2002); tiesību zinātņu doktore (2004); lektore Eiropas Savienības tiesībās Gdaņskas Tehniskajā universitātē (2010–2016); docente (2006–2014), pēc tam asociētā profesore (2014–2016) Polijas Zinātņu akadēmijas Tiesību zinātņu institūtā; kopīgas publikācijas un dalība vairākos juridiskos izdevumos; vairāku publikāciju autore; kopš 2016. gada 19. septembra – Vispārējās tiesas tiesnese.

Colm Mac Eochaidh
Colm Mac Eochaidh

Dzimis 1963. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs University College Dublin, National University of Ireland (1984); barrister – Honorable Society of King’s Inns Dublin (1987); Eiropas lietu jurists Law Society, Chancery Lane Londonā (1988–1990); Law Society of England and Wales un Law Society of Scotland pārstāvis Briselē (1990–1993); barrister (1993–2009) un senior counsel (2009–2012); konkurences tiesību lektors Honorable Society of King’s Inns Dublin (1993–1999); lektors EU-China Law School (2008–2012); High Court (Īrija) tiesnesis (2012–2017) un Imigrācijas un patvēruma lietu palātas priekšsēdētājs (2014–2017); Vispārējās tiesas tiesnesis kopš 2017. gada 8. jūnija.

Geert De Baere
Geert De Baere

dzimis 1979. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs (Antverpenes universitāte, 2002); Master of Laws (2003) un tiesību zinātņu doktors (2007) (King’s College, Kembridžas universitāte); pieaicinātais pētnieks (Visiting Research Fellow) Kolumbijas universitātes Juridiskajā fakultātē (2005); asociētais pēcdoktorantūras pētnieks Antverpenes universitātē (2007–2009); vieslektors (2009), pēc tam lektors (2010–2014) un galvenais lektors (kopš 2015. gada) Eiropas Savienības tiesībās un starptautiskajās tiesībās Lēvenes universitātē (KU Leuven); tiesas locekļa palīgs Eiropas Savienības Tiesā ģenerāladvokātes E. Šarpstones [E. Sharpston] kabinetā (2007–2009), pēc tam tiesneses A. Prehalas [A. Prechal] kabinetā (2016 un 2017); kopš 2017. gada 4. oktobra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Ramona Frendo
Ramona Frendo

dzimusi 1971. gadā; maģistra un doktora grāds tiesību zinātnēs Maltas Universitātē (1995); maģistra grāds kriminoloģijā Kembridžas Universitātē (1996); Eiropas tiesību trešā cikla studijas King’s College London (2018); advokāte Maltas Advokātu kolēģijā (1996−2019); juridiskā eksperte Valetas tiesās, Malta (1997−2019); Maltas Valsts šķīrējtiesnešu grupas locekle (2006−2019); Maltas Apdrošināšanas apvienības juridiskā eksperte (2006−2019); Maltas Nodarbinātības lietu komisijas locekle (2009−2019); juridiskā padomniece Sociālās aizsardzības ministrijā (1997−1998); Valsts Ģimenes lietu komisijas locekle (2012−2013); Vispārējās tiesu sistēmas reformas komisijas locekle (2013); Tiesību reformas komisijas locekle (2014−2016); “Vīzu” darba grupas priekšsēdētāja Maltas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē (2016−2017); kopš 2019. gada 20. marta – Vispārējās tiesas tiesnese.

Tuula Riitta Pynnä
Tuula Riitta Pynnä

Dzimusi 1958. gadā; Turku Universitātes diploms tiesību zinātnēs (maģistra grāds, 1981); tieslietu apmācības programma Ulvilas apgabaltiesā (1984); Trīres Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs (1993); Eiropas Publiskās pārvaldes institūta Eiropas tiesību studiju maģistra grāds (1994); Turku Universitātes lektore (1981–1982); Pori pilsētas tiesas tiesnese (1982–1983); Iedzīvotāju reģistra dienesta vadītāja (1983–1985); Tamperes un Pirkanmā tiesas tiesnese (1985–1995); Somijas Augstākās tiesas tiesneša palīdze (1995); Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības strīdu nodaļas vadītāja, juridiskā padomniece un valsts pārstāve Eiropas Savienības Tiesā, Padomes darba grupas “Tiesa” Somijas delegācijas vadītāja (1996–2005); “Prezidentvalsts draugu” grupas Kopienu tiesu sistēmas reformai Nicas līgumā locekle; Somijas Augstākās administratīvās tiesas tiesnese (2005–2012); Somijas Augstākās tiesas tiesnese (2012–2019); Helsinku Biržas Disciplinārlietu komitejas locekle (2015–2019); Helsinku Advokātu kolēģijas eksāmenu komitejas locekle, pēc tam – priekšsēdētāja (2011–2019); kopš 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnese.

Laurent Truchot
Laurent Truchot

Dzimis 1962. gadā; Parīzes Politikas studiju institūta diploms (1984); École nationale de la magistrature [Valsts Tiesnešu skolas] bijušais audzēknis (1986–1988); Tribunal de grande instance de Marseille [Marseļas Vispārējās pirmās instances tiesas] tiesnesis (1988–1990); Tieslietu ministrijas Civillietu un valsts lietu direkcijas maģistrāts (1990–1992); Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrijas Konkurences, patērētāju tiesību un krāpšanas apkarošanas ģenerāldirekcijas biroja vadītāja palīgs, pēc tam – biroja vadītājs (1992–1994); tieslietu ministra tehniskais konsultants (1994–1995); Tribunal de grande instance de Nîmes [Nīmas Vispārējās pirmās instances tiesas] tiesnesis (1995–1996); Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta F. Ležē [P. Léger] palīgs (1996–2001); Cour de cassation [Kasācijas tiesas] konsultants palīgs (2001–2007); Vispārējās tiesas tiesnesis (2007–2013, palātas priekšsēdētājs no 2010. līdz 2013. gadam); Cour de cassation konsultants (2013–2019); kopš 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Johannes Christoph Laitenberger
Johannes Christoph Laitenberger

Dzimis 1964. gadā; tiesību zinātņu studijas Reinas Fridriha Vilhelma universitātē Bonnā [Rheinische Friedrich-Wilhelms-Universität Bonn]; 1. valsts eksāmens tiesību zinātnēs (1990); juridiskais līdzstrādnieks Vācijas parlamenta administrācijā (1991); tiesību zinātņu praktikants[Rechtsreferendar] Federālās zemes Augstākajā tiesā Ķelnē (1991–1994); 2. valsts eksāmens tiesību zinātnēs (1994); pasniedzējs un pētnieks Reinas Fridriha Vilhelma universitātē Bonnā (1991–1995); Ķelnes Advokātu kolēģijas loceklis un Uzņēmumu federācijas juridiskais padomnieks (1996); Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta Administrācijas un protokola direkcijas padomnieks (1996–1999); ziņotājs Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā (1999); Eiropas komisāres Vivianas Redingas [Viviane Reding] kabineta loceklis (1999–2003), pēc tam – kabineta vadītājs (2003–2004); Eiropas Kopienu Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barozu [José Manuel Barroso] kabineta loceklis (2004–2005); Eiropas Komisijas runaspersona un Eiropas Komisijas Preses dienesta vadītājs (2005–2009); Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barozu kabineta vadītājs (2009–2014); Eiropas Komisijas Juridiskā dienesta ģenerāldirektora vietnieks (2014–2015); Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors (2015–2019); kopš 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Roberto Mastroianni
Roberto Mastroianni

Dzimis 1964. gadā; Florences Universitātes diploms tiesību zinātnēs (1987); Boloņas Universitātes doktora grāds tiesību zinātnēs (1992); Dickinson School of Law (Pensilvānija) maģistra grāds tiesību zinātnēs (1990); pēcdoktorantūras studijas Ženēvas Universitātē (1992–1993); pēcdoktorantūras studijas Amsterdamas Universitātē (1993–1994); Florences Universitātes starptautisko tiesību pētnieks (1992–1997); Eiropas Kopienu Tiesas ģenerāladvokātu Džuzepes Tezauro [Giuseppe Tesauro] un Antonio Sadžo [Antonio Saggio] palīgs (1997–2000); Eiropas Savienības tiesību profesors Neapoles Federico II universitātē (2000–2019); viesprofesors Savienības tiesību un Eiropas strīdu izskatīšanas jomā Paris 2 – Panthéon-Assas universitātē (2011–2013); Savienības tiesību profesors Romas LUISS Guido Carli universitātē (2013–2017); Itālijas valdības padomdevējs likumdošanas jautājumos Eiropas lietu departamentā (2015–2018); advokāts, kas ir tiesīgs uzstāties augstākajās tiesās (1993–2019); Denveras Universitātes Sturm College of Law salīdzinošo konkurences tiesību profesors (2015–2019); padomes loceklis Itālijas Starptautisko tiesību sabiedrībā (SIDI) (20I3–2015) un Itālijas Eiropas Savienības tiesību studiju apvienībā (AISDUE) (2018–2019); ļoti daudzu publikāciju autors; kopš 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

José Martín y Pérez de Nanclares
José Martín y Pérez de Nanclares

Dzimis 1965. gadā; Salamankas Universitātes diploms tiesību zinātnēs (1983–1988); konstitucionālo tiesību studijas Ķelnes Universitātē (1988–1989); Zārbrikenes Universitātes maģistra grāds Eiropas tiesībās (1991); Zārbrikenes Universitātes (1994) un Salamankas Universitātes (1994) doktora grāds tiesību zinātnēs; starptautisko tiesību docents (1993–1996) un profesors (1996–2001) Larjohas Universitātē; Starptautisko publisko tiesību profesūras profesors un Žana Monē Eiropas Savienības tiesību profesūras profesors Larjohas Universitātē (2001–2009); Starptautisko publisko tiesību profesūras profesors Salamankas Universitātē (2009.–2012. g. un 2018. g.); Larjohas Universitātes starptautisko attiecību rektora vietnieks (2004–2008), pētniecības rektora vietnieks (1996–2000) un ģenerālsekretārs (1996); Pjuras Universitātes (Peru) honoris causa doktors (2009); Spānijas Ārlietu un valdības sadarbības ministrijas Starptautisko juridisko lietu kabineta direktors (2012–2018); Spānijas Valsts padomes Prezidentūras biroja direktors (2018–2019); Pastāvīgās šķīrējtiesas loceklis (2018–2019); vairāku publikāciju autors; kopš 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Ornella Porchia
Ornella Porchia

Dzimusi 1966. gadā; diploms tiesību zinātnēs (1991); Milānas Bokoni [Bocconi] universitātes doktora grāds tiesību zinātnēs (1996); Turīnas Universitātes Eiropas Savienības tiesību profesore; Turīnas Advokātu kolēģijas locekle (1994); Turīnas Universitātes Starptautisko tiesību profesora palīdze (1998–2002) un asociētā profesore (2002–2007); Itālijas Konstitucionālās tiesas Studiju dienesta locekle (2010–2014); Itālijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā juridiskā padomniece (2014–2019); vairāku publikāciju autore; kopš 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnese.

Gerhard Hesse
Gerhard Hesse

dzimis 1970. gadā; ieguvis diplomu tiesību zinātnēs Vīnes Universitātē (1993); doktora grāds tiesību zinātnēs Vīnes Universitātē (2002); Federālās kancelejas Eiropas lietu departamenta referents (1994−1995); Federālās kancelejas Juridiskā dienesta referents un vēlāk vadītājs (1995−2000); Darba ņēmēju padomes juridiskais padomnieks (2000−2002); Federālās kancelejas Juridiskā dienesta referents un vēlāk vadītājs (2002−2007); Federālā kanclera biroja juridiskais padomnieks (2007−2010); Federālās kancelejas Juridiskā dienesta ģenerāldirektors (2010−2017); Konstitucionālo lietu, reformu un tieslietu ministrijas Juridiskā dienesta ģenerāldirektors (2017−2019); Valdības padomes datu aizsardzības jautājumos loceklis (2010−2019); Nacionālās bibliotēkas Uzraudzības padomes priekšsēdētājs (2017−2019); vairāku publikāciju autors; kopš 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Miguel Sampol Pucurull
Miguel Sampol Pucurull

Dzimis 1974. gadā; Comillas – ICADE pāvesta universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs un uzņēmumu vadībā (1998); abogado del Estado, kas ir atbildīgs par valsts pārstāvību valsts tiesās (2002–2005); Kultūras ministrijas Juridiskā dienesta abogado del Estado (2005–2006); Ārlietu ministrijas Juridiskā dienesta loceklis saistībā ar jautājumiem par Eiropas Savienības Tiesu (2006–2007); Spānijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā abogado del Estado un juridiskais padomnieks (2007–2014); Valsts Juridiskā dienesta abogado del Estado‑Jefe, kas atbildīgs par tiesvedībām Tiesā, un Abogacía General del Estado (Tieslietu ministrija) Eiropas Savienības un starptautisko tiesību dienesta ģenerāldirektora vietnieks (2014–2019); vairāku valsts uzņēmumu valdes loceklis (2014–2019); vairāku publikāciju autors; kopš 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Mirela Stancu
Mirela Stancu

Dzimusi 1974. gadā; Bukarestes Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs (1998); Bukarestes Universitātes doktora grāds tiesību zinātnēs (2009); Bukarestes Advokātu kolēģijas locekle (1999–2002); Bukarestes Universitātes procesuālo tiesību lektore (2002–2018), pēc tam, no 2018. gada – docente; pasniedzēja Valsts tiesnešu institūtā (2007–2018); Bukarestes pirmās instances tiesas tiesnese (2004–2009); Bukarestes tiesas tiesnese (2009–2019); Ārlietu ministrijas norīkotā tiesnese (2005); administratore juriste Eiropas Savienības Tiesas tiesneses K. Toaderes [C. Toader] kabinetā (2011–2014); Eiropas lietu, starptautisko attiecību un Augstākās tieslietu padomes programmu direktore (2015–2018); vairāku publikāciju autore; kopš 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnese.

Petra Škvařilová-Pelzl
Petra Škvařilová-Pelzl

Dzimusi 1975. gadā; studijas tiesību zinātnēs Čehijas Republikā un Vācijā (Magister iuris, Prāgas Kārļa universitāte, 1999), doktora grāds tiesību zinātnēs (Hamburgas Universitāte, 2004); Prāgas Valsts valodu skolas diploms mutiskajā tulkošanā vācu valodā (1995); Hamburgas Universitātes Komerctiesību, jūras tiesību un ekonomikas tiesību katedras zinātniskā līdzstrādniece; čehu juristu atlasei rīkota Eiropas iestāžu konkursa laureāte (2004); Eiropas Savienības Tiesas Bibliotēkas, pētniecības un dokumentācijas ģenerāldirekcijas ierēdne (2004–2019); ģenerāldirektora atašejs (2010–2016); Eiropas Savienības Tiesas tiesneses M. Bergeres [M. Berger] palīdze (2017–2018); Savienības tiesību lektore Vīnes Federālajā civildienesta akadēmijā; regulāra dalība Čehijas un Vācijas tiesību biennālē; vairāku publikāciju autore, it īpaši Savienības tiesību un salīdzinošo tiesību jomā; kopš 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnese.

Iko Nõmm
Iko Nõmm

Dzimis 1977. gadā; Tartu Universitātes doktora grāds tiesību zinātnēs (2013); Tallinas apelācijas tiesas padomnieks (2001–2002); Harju tiesas konsultants (2002); Harju tiesas tiesnesis (2002–2007); Tallinas apelācijas tiesas tiesnesis (2007–2019); Igaunijas Augstākās tiesas tiesnesis‑praktikants (2015–2016); valsts tiesnesis, kas norīkots uz Eiropas Savienības Tiesu (2017–2018); Tartu Universitātes pasniedzējs (2014–2019); Igaunijas Augstākās tiesas pasniedzējs (2015–2019); Igaunijas Advokātu kolēģijas apvienības apmācību speciālists (2015–2019); tiesnešu eksāmenu komisijas loceklis (2018–2019); Igaunijas Advokātu kolēģijas profesionālās kvalifikācijas novērtējuma komitejas loceklis (2015–2019); kopš 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Gabriele Steinfatt
Gabriele Steinfatt

Dzimusi 1977. gadā; studijas Zārbrikenē un Strasbūrā; ieguvusi Strasbūras Roberta Šūmana universitātes diplomu tiesību zinātnēs (maģistra grāds privāttiesībās un sertifikāts Eiropas tiesībās, 2000); valsts eksāmeni Zārbrikenē (2002. g. un 2005. g.); trešā cikla studijas Zāras Universitātes Eiropas studiju institūtā (2002–2003); Zāras Universitātes doktora grāds tiesību zinātnēs (2011); Brēmenes Administratīvās tiesas tiesnese (2005–2018); Brēmenes Administratīvās apelācijas tiesas tiesnese (2018–2019); Tiesnešu disciplinārlietu apelācijas tiesas locekle (2018–2019); Inženieru disciplinārlietu apelācijas tiesas locekļa vietniece (2018–2019); pasniedzēja Zāras Universitātē un Brēmenes Universitātē; vairāku juridisku publikāciju autore, it īpaši Eiropas tiesībās; kopš 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnese.

Rimvydas Norkus
Rimvydas Norkus

Dzimis 1979. gadā; Viļņas Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs (2001); Mykolas Romeris universitātes doktora grāds tiesību zinātnēs (2005); studijas Šveices Salīdzinošo tiesību institūtā (ISDC) un Bonnas un Viļņas universitātēs (2002–2006); Lietuvas Apelācijas tiesas konsultants (1999–2000); Lietuvas Apelācijas tiesas priekšsēdētāja padomnieks (2000–2003); Lietuvas Augstākās administratīvās tiesas Tiesu prakses dienesta direktors (2003–2009); jurists lingvists Eiropas Parlamentā (2009–2010); Lietuvas Augstākās tiesas Juridiskās pētniecības departamenta direktors (2010–2012); Lietuvas Apelācijas tiesas tiesnesis (2012–2013); Lietuvas Augstākās tiesas tiesnesis (2013–2014); Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs (2014–2019); Mykolas Romeris universitātes Privāttiesību institūta profesors (2012–2019); Mykolas Romeris universitātes asociētais profesors (2007–2008); Lietuvas Tieslietu padomes priekšsēdētājs (2016–2018); vairāku publikāciju autors; kopš 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnesis.

Tamara Perišin
Tamara Perišin

Dzimusi 1979. gadā; Zagrebas Universitātes diploms tiesību zinātnēs (2002); Oksfordas Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs (2003); Zagrebas Universitātes doktora grāds tiesību zinātnēs (2007); Fulbraita [Fulbright] stipendiāte Džordžtaunas un Mičiganas universitātēs (2005–2006); mācības izglītības un pedagoģijas zinātnēs Centrāleiropas universitātē (2007–2008); pētniece Asser institūtā (2004), Maksa Planka institūtā (2007–2008) un Harvard Law School (2014); uzņemta Horvātijas Advokātu kolēģijā (2009); Savienības tiesību profesore, Žana Monē profesūras profesore un Žana Monē izcilības centra koordinatore Zagrebas Universitātē (2002–2019); viesprofesore Hārvarda universitātē (2015–2016); sarunu par Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai grupas locekle (2005–2011); atbildīgā par ierēdņu un diplomātu mācībām Savienības tiesībās Valsts administrācijas skolā un Ārlietu un Eiropas lietu ministrijas diplomātiskajā akadēmijā (2011–2012); atbildīgā par tiesnešu un prokuroru mācībām Savienības tiesībās Tieslietu akadēmijā un Zagrebas tiesā (2012–2013); atbildīgā par mācībām Savienības tiesībās Horvātijas Advokātu apvienībā (2015); Zinātņu un izglītības ministrijas īpašā padomniece (2017–2019); Savienības tiesību žurnāla galvenā redaktore; vairāku publikāciju autore; kopš 2019. gada 26. septembra – Vispārējās tiesas tiesnese.

Emmanuel Coulon
Emmanuel Coulon

dzimis 1968. gadā; tiesību zinātņu studijas (Panthéon-Assas universitāte, Parīze); pārvaldības studijas (Paris-Dauphine universitāte); Eiropas Koledža (1992); iestājeksāmens Parīzes Advokātu apmācību reģionālajā centrā; Briseles Advokātu kolēģijas advokāta apliecība; advokāta darbība Briselē; Eiropas Kopienu Komisijas vispārējā konkursa laureāts; tiesneša palīgs Pirmās instances tiesā (priekšsēdētāja A. Saggio kabinets (1996-1998), priekšsēdētāja B. Vesterdorf kabinets (1998-2002); Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja kabineta vadītājs (2003-2005); kopš 2005. gada 6. oktobra - Vispārējās tiesas sekretārs.