Ziņas par locekļiem
Marc van der Woude
Marc van der Woude
Priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1960. gadā Goredeikā (Nīderlande), Marc van der Woude pirmos studiju gadus pavada Rijksuniversiteit Groningen (Groningenas universitāte, Nīderlande), kur 1983. gadā iegūst grādu tiesību zinātnē. Līdz 1984. gadam studijas turpina Eiropas Koledžā (Beļģija).

Pēc studiju beigšanas aktīvi iesaistās mācībās un pētniecībā Eiropas Koledžā, kur līdz 1986. gadam ir asistents. Pēc tam no 1986. līdz 1987. gadam strādā kā lektors Universiteit Leiden (Leidenes Universitāte, Nīderlande). Visā karjeras laikā paliek iesaistīts izglītībā un kopš 2000. gada ieņem Erasmus Universiteit Rotterdam (Roterdamas Erasma universitāte, Nīderlande) tiesību zinātnes profesora amatu. Būdams daudzu publikāciju autors, sniedz ieguldījumu pētījumos konkurences tiesībās, par ko liecina vairāki izziņas literatūras darbi šajā jomā.

Līdztekus darbam universitātēs Marc van der Woude īsteno praktizējoša jurista karjeru. No 1987. līdz 1989. gadam strādā Eiropas Kopienu Komisijā, kur pilda ziņotāja funkcijas Konkurences ģenerāldirektorātā. Pēc tam pārceļas uz Eiropas Kopienu Tiesu un no 1989. līdz 1992. gadam tiesneša palīga statusā strādā kopā ar tiesnešiem Thymen Koopmans un Paul Joan George Kapteyn. Eiropas Komisija viņu ieceļ par administratoru Konkurences ģenerāldirektorāta Koordinācijas nodaļā, un šajā amatā viņš darbojas no 1992. līdz 1993. gadam; vēlāk – no 1993. līdz 1995. gadam – strādā Komisijas juridiskajā dienestā. Pēc tam kļūst par advokātu Briseles advokatūrā (Beļģija), kur viņa tiesvedības prakse koncentrējas uz konkurences tiesībām.

2010. gada 13. septembrī Marc van der Woude tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi. Kolēģi 2013. gada 18. septembrī viņu ievēlē par palātas priekšsēdētāju un 2016. gada 20. septembrī – par priekšsēdētāja vietnieku. 2019. gada 27. septembrī viņš ir ievēlēts par šīs tiesas priekšsēdētāju un kopš tā laika ieņem šo amatu.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Europäische Rechtsakademie (ERA) Trier (Trīres Eiropas Tiesību akadēmija, Vācija) konsultatīvās padomes loceklis
  • Advisory board of the Toulouse School of Economics executive education program in antitrust (Tulūzas Ekonomikas zinātņu skola, Francija) loceklis
  • Europa Instituut de Leiden (Leidenes Eiropas institūts) pilnvaroto padomes loceklis
  • Sociaal Economische Wetgeving redakcijas kolēģijas loceklis
  • Revue Concurrences zinātniskās komitejas loceklis
Savvas S. Papasavvas
Savvas S. Papasavvas
Priekšsēdētāja(‑as) vietnieks
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1969. gadā Nikosijā (Kipra), Savvas S. Papasavvas studē Ethnikó kai Kapodistriakó Panepistímio Athinón (Kapodistrija vārdā nosauktā Atēnu Nacionālā universitāte, Grieķija), kur 1991. gadā iegūst maģistram līdzvērtīgu grādu tiesību zinātnē (Ptychion). Viņš apmeklē trešā cikla studijas université de Paris II (Parīzes Universitāte, Francija), kas 1992. gadā viņam izsniedz padziļinātu studiju diplomu publiskajās tiesībās. 1995. gadā pēc doktorantūras studijām université d’Aix‑Marseille III (Eksas–Marseļas universitāte III, Francija) viņš iegūst doktora grādu tiesību zinātnē.

Uzņemts Kipras Advokātu kolēģijā un kopš 1993. gada būdams Nikosijas Advokātu kolēģijas loceklis, S. S. Papasavvas praktizē ka advokāts līdz viņa iecelšanai amatā Vispārējā tiesā 2004. gadā.

Viņš iesaistās arī izglītības darbā: no 1997. līdz 2002. gadam ir Panepistímio Kýprou (Kipras Universitāte) lektors un no 2002. līdz 2004. gadam – konstitucionālo tiesību docents.

2004. gada 12. maijā S. S. Papasavvas tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi un pilda tur palātas priekšsēdētāja pienākumus divus secīgus pilnvaru termiņus no 2010. gada 15. septembra līdz 2016. gada 25. septembrim. 2019. gada 27. septembrī kolēģi ievēlē viņu par Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieku, un kopš tā laika viņš darbojas Vispārējā tiesā šajā statusā.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • European Law Institute dibinātājloceklis
  • European Public Law Organization (EPLO) loceklis
  • Societas Iuris Publici Europaei (SIPE) biedrs
  • Kypriakó Somateío Dikaíou Enérgeias dibinātājloceklis
  • Žurnāla Dikaiómata tou Anthrópou zinātniskās komitejas loceklis
  • Asociācijas Hellenic Culture in Luxembourg goda komitejas loceklis
Heikki Kanninen
Heikki Kanninen
Pirmās palātas priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1952. gadā Helsinkos (Somija), Heikki Kanninen 1976. gadā iegūst diplomu ekonomikas zinātnēs Helsingin kauppakorkeakoulu (Helsinku Komercaugstskola, Somija) un 1978. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē Helsingin yliopisto (Helsinku Universitāte, Somija) Juridiskajā fakultātē. Šajā pašā universitātē 1988. gadā pabeidz studijas, saņemot padziļinātu tiesību studiju diplomu.

Profesionālo karjeru H. Kanninen sāk 1978. gadā kā tiesneša palīgs Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) un no 1979. līdz 1981. gadam darbojas par Somijas valdības izveidotās Hallinnon oikeusturvakomitea (Tiesiskās aizsardzības reformas valsts pārvaldē komiteja, Somija) ģenerālsekretāru.

1981. gadā atkal stājas dienestā Augstākajā administratīvajā tiesā un tur līdz 1984. gadam pilda galvenā administratora pienākumus, savukārt no 1984. līdz 1985. gadam ir Hallintolainkäyttökomitea (Administratīvo strīdu reformas komiteja, Somija) ģenerālsekretārs. No 1986. līdz 1993. gadam strādā Somijas Tieslietu ministrijas Likumdošanas direkcijā par padomnieku. No 1991. līdz 1993. gadam turklāt piedalās Turvapaikkalautakunta (Bēgļu sūdzību izskatīšanas komisija, Somija) darbā. 1993. gadā strādā par pētnieku Helsingin yliopiston kansainvälisen talousoikeuden instituutti (Helsinku Universitātes Starptautisko ekonomikas tiesību institūts).

Vēlāk 1993. gadā kļūst par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) tiesas sekretāra palīgu (Ženēva, Šveice) un pilda šos pienākumus līdz 1995. gadam. Pēc tam stājas dienestā Eiropas Kopienu Tiesā un no 1995. līdz 1998. gadam darbojas tur kā tiesneša Leif Sevón palīgs.

Pēc atgriešanās Somijā no 1998. līdz 2005. gadam pilda Augstākās administratīvās tiesas tiesneša pienākumus un vienlaikus piedalās Somijas tiesu iestāžu attīstības komitejas darbā, no 2001. līdz 2003. gadam ieņemot šīs komitejas priekšsēdētāja vietnieka amatu.

No 2005. gada 6. oktobra līdz 2009. gada 6. oktobrim H. Kanninen ir Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesnesis un no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 6. oktobrim pilda tur palātas priekšsēdētāja pienākumus. 2009. gada 7. oktobrī tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi. No 2011. gada 23. novembra līdz 2013. gada 16. septembrim ieņem palātas priekšsēdētāja amatu. Kolēģi viņu ievēlē par Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieku uz laiku no 2013. gada 17. septembra līdz 2016. gada 19. septembrim. Līdztekus šiem pienākumiem viņš vada Vispārējās tiesas palātu. 2016. gada 21. septembrī, kā arī 2019. gada 30. septembrī kolēģi no jauna viņu ievēlē par šīs tiesas palātas priekšsēdētāju.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Starptautiskās Eiropas tiesību federācijas (FIDE) 2027. gada kongresa konsultatīvās komitejas loceklis
  • Starptautiskās Salīdzinošo tiesību akadēmijas loceklis
  • Salīdzinošo tiesību sabiedrības biedrs
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Suomen Valkoisen Ruusun ritarikunnan komentajamerkki (Somijas Baltās Rozes ordeņa Bruņinieka krusts) (2007)
Vesna Tomljenović
Vesna Tomljenović
Otrās palātas priekšsēdētāja
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1956. gadā Rijekā (Horvātija), Vesna Tomljenović 1979. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē Sveučilište u Rijeci (Rijekas Universitāte), savukārt 1984. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē un 1996. gadā doktora grādu tiesību zinātnē Sveučilište u Zagrebu (Zagrebas Universitāte, Horvātija). 1982. gadā tiek uzņemta Horvātijas Advokātu kolēģijā.

No 2005. līdz 2013. gadam ir specializētās augstākās izglītības studiju programmas “Eiropas integrācijas tiesības” koordinatore Rijekas Universitātē. No 2005. līdz 2013. gadam viņai ir starptautisko tiesību un Eiropas privāttiesību profesores tituls. 2003. gadā viesprofesores statusā darbojas Tulane University (Tuleinas Universitāte, Amerikas Savienotās Valstis) Juridiskajā skolā programmā Fulbright. Viņa ir iekļauta Stalno arbitražno sudište Hrvatske gospodarske komore (Tirdzniecības palātas Pastāvīgā šķīrējtiesa, Horvātija) šķīrējtiesnešu reģistrā.

No 2005. līdz 2013. gadam vada Horvātijas Republikas sarunu delegācijas darba grupu, kas atbild par acquis communautaire 28. nodaļu (Patērētāju un veselības aizsardzība). Kopš 2006. gada ir Hrvatska udruga za poredbeno pravo (Horvātijas Salīdzinošo tiesību asociācija) priekšsēdētāja.

2013. gada 4. jūlijā V. Tomljenović tiek iecelta par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesi. 2016. gada 21. septembrī un pēc tam 2019. gada 30. septembrī kolēģi ievēlē viņu par palātas priekšsēdētāju, un kopš tā laika viņa pilda šos pienākumus.

Stéphane Gervasoni
Stéphane Gervasoni
Ceturtās palātas priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1967. gadā Vuaronā (Francija), Stéphane Gervasoni 1988. gadā iegūst diplomu Grenobles Politikas pētījumu institūtā (IEP) (Francija) un 1993. gadā – Valsts administrācijas skolā (ENA) (Francija) (Promotion Léon Gambetta).

1993. gadā sāk profesionālo karjeru Valsts padomē (Parīze, Francija) revidenta statusā, pēc tam darbojas tur kā pieteikumu pārzinis no 1996. līdz 2008. gadam, kad tiek iecelts par valsts padomnieku. Strādājot šajos amatos, līdz 1997. gadam pilda tiesneša referenta pienākumus Tiesvedības nodaļā un vienlaikus darbojas arī Sociālo lietu nodaļā (no 1996. līdz 1997. gadam). Līdztekus tam no 1994. līdz 1996. gadam pilda arī valdības komisāra Īpašajā pensiju kasāciju komisijā pienākumus, tobrīd uz laiku ir norīkots Valsts padomē un no 1995. līdz 1997. gadam darbojas kā Francijas Civildienesta ministrijas un Parīzes pilsētas juridiskais padomnieks.

1997. gadā S. Gervasoni sāk strādāt Jonas (Francija) departamenta prefektūrā kā ģenerālsekretārs, vienlaikus līdz 1999. gadam pildot Oksēras apgabala prefekta vietnieka pienākumus. Pēc tam no 1999. līdz 2001. gadam ir Savojas (Francija) departamenta prefektūras ģenerālsekretārs un Šamberī (Francija) apgabala prefekta vietnieks.

Ieguvis pieredzi darbā Valsts padomē un valsts administrācijā, S. Gervasoni stājas dienestā Eiropas Kopienu Tiesā, kur no 2001. līdz 2005. gadam pilda tiesneša Jean‑Pierre Puissochet palīga pienākumus. 2005. gada 5. oktobrī, proti, Eiropas Savienības Civildienesta tiesas izveides dienā, tiek iecelts par šīs jaunizveidotās tiesas tiesnesi. Tur pilda pienākumus līdz 2011. gada 6. oktobrim, tostarp no 2008. gada 6. oktobra līdz 2011. gada 6. oktobrim – kā palātas priekšsēdētājs.

No 2011. līdz 2013. gadam S. Gervasoni atkal darbojas Valsts padomē Tiesvedības nodaļas astotās palātas priekšsēdētāja vietnieka amatā.

Iesaistās arī izglītības darbībā: no 1993. līdz 1995. gadam strādā par docentu Parīzes Politikas pētījumu institūtā (IEP) un kopš 2016. gada – Luksemburgas Universitātē. Turklāt no 2001. līdz 2005. gadam ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Sūdzību izskatīšanas komisijas pilntiesīgais loceklis un no 2011. līdz 2013. gadam – Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Sūdzību izskatīšanas komisijas loceklis.

2013. gada 16. septembrī S. Gervasoni tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi. Kolēģi divas reizes ievēlē viņu par palātas priekšsēdētāju, un šajā statusā viņš darbojas kopš 2016. gada 21. septembra.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Grenobles Politikas pētījumu institūta (IEP) studentu asociācijas loceklis
  • Valsts administrācijas skolas (ENA) studentu un bijušo studentu asociācijas loceklis
  • Valsts padomes locekļu asociācijas loceklis
  • Salīdzinošo tiesību sabiedrības biedrs
  • Žurnāla Revue universelle des droits de l’Homme zinātniskās komitejas loceklis
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Goda Leģiona ordeņa kavalieris (ordenis piešķirts ar Francijas Republikas prezidenta dekrētu) (2012)
Dean Spielmann
Dean Spielmann
Piektās palātas priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1962. gadā Luksemburgā (Luksemburgas Lielhercogiste), Dean Spielmann 1988. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Lēvenas Katoliskajā universitātē (Beļģija) un pēc tam turpina studijas Kembridžas Universitātes Ficviljama koledžā (Apvienotā Karaliste), kur 1990. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē.

No 1989. līdz 2004. gadam praktizē kā advokāts Luksemburgas Advokātu kolēģijā un vienlaikus turpina universitātes karjeru, pasniedzot tostarp krimināltiesību, cilvēktiesību un tiesvedības Eiropas Cilvēktiesību tiesā jomā. No 1991. līdz 1997. gadam ir pētnieciskais asistents Lēvenas Katoliskajā universitātē un no 1996. līdz 2006. gadam – asociētais lektors Luksemburgas Universitātē. No 1997. līdz 2009. gadam pasniedz arī Nansī II universitātē (Francija), kā arī 2017. un 2018. gadā – Parīzes Politikas zinātņu institūtā (Francija).

Turklāt viņš ir daudzu darbu un rakstu autors, kā arī vairāku juridisko žurnālu zinātnisko komiteju un redakcijas kolēģiju loceklis.

2000. gadā tiek iecelts par Cilvēktiesību konsultatīvās komisijas (Luksemburga) locekli un darbojas šajā komisijā līdz 2004. gadam. No 2002. līdz 2004. gadam ir arī Eiropas Advokatūru un juristu biedrību padomes (CCBE) Cilvēktiesību komitejas un Krimināltiesību komitejas loceklis, kā arī Eiropas Savienības Neatkarīgo ekspertu tīkla pamattiesību jautājumos loceklis.

Izraudzīts 2004. gadā par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Strasbūra, Francija) tiesnesi, viņš secīgi kļūst par nodaļas priekšsēdētāju 2011. gadā, priekšsēdētāja vietnieku 2012. gadā un pēc tam par priekšsēdētāju – laikam no 2012. līdz 2015. gadam.

2016. gada 13. aprīlī D. Spielmann tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi un no 2019. gada 30. septembra pilda tur palātas priekšsēdētāja pienākumus.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Henri Capitant Francijas Juridiskās kultūras draugu asociācijas Luksemburgas nodaļas komitejas loceklis
  • Fondation René Cassin (Starptautiskais Cilvēktiesību institūts) goda komitejas loceklis
  • Observatoire luxembourgeois de droit européen (OLDE) valdes loceklis
  • Viens no Annales du droit luxembourgeois dibinātājiem un galvenajiem redaktoriem
  • Revue de droit pénal et de criminologie redakcijas kolēģijas loceklis
  • European Review of Private Law konsultatīvās komitejas loceklis
  • Žurnāla Droit des affaires – Het Ondernemingsrecht (DAOR) redakcijas kolēģijas loceklis
  • Annuaire international des droits de l’homme zinātniskās komitejas loceklis
  • Revue trimestrielle des droits de l’homme zinātniskās komitejas loceklis
  • Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu kolekcijas vācu valodā (N.P. Engel Verlag) Konsultatīvās pilnvaroto padomes loceklis
  • Kritische Vierteljahresschrift für Gesetzgebung und Rechtswissenschaft redakcijas kolēģijas loceklis
  • Revista do Instituto Brasileiro de Direitos Humanos konsultatīvās komitejas loceklis
  • Universidade Federal do Maranhão (UFMA) Juridiskās fakultātes žurnāla konsultatīvās komitejas loceklis
  • Journal européen des droits de l’homme zinātniskās komitejas loceklis
  • Liverpūles Universitātes žurnāla The ECHR Law Review konsultatīvās komitejas loceklis
  • Lielhercogistes Institūta Ētikas un politikas zinātņu katedras (Luksemburga) loceklis
  • Cambridge Society of Luxembourg biedrs
  • Oxford and Cambridge Club (Londona) biedrs
  • Herbert Howells Society biedrs
  • Royal College of Organists biedrs
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Docteur honoris causa, Yerevani Petakan Hamalsaran (2013)
  • Goda profesors, Londonas Universitātes koledža (Londonas Universitāte) (2013)
  • Gray’s Inn (Londona) goda kolēģijas loceklis (2013)
  • Kembridžas Universitātes Ficviljama koledžas Honorary Fellow (2013)
  • Svētās Agates ordeņa bruņinieka Lielais krusts (Sanmarīno) (2014)
  • Goda Leģiona ordeņa bruņinieks (Francija) (2015)
  • Luksemburgas ordeņa “Par nopelniem” bruņinieks (2015)
  • Docteur honoris causa, Universitatea din București (Bukarestes Universitāte) (2015)
  • Docteur honoris causa, Universitatea Babeș Bolyai (Klužas Napokas Universitāte) (2015)
  • Docteur honoris causa (Hon. LL.D.), Londonas Universitātes koledža (Londonas Universitāte) (2016)
Anna Marcoulli
Anna Marcoulli
Sestās palātas priekšsēdētāja
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1974. gadā Nikosijā (Kipra), Anna Marcoulli 1995. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē University of East Anglia (Austrumanglijas Universitāte, Apvienotā Karaliste) un 1996. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē University of Bristol (Bristoles Universitāte, Apvienotā Karaliste).

Uzņemta Kipras Advokātu kolēģijā 1997. gadā, darbojas Kipras Republikas Juridiskajā dienestā kā Eiropas Savienības tiesību departamenta locekle no 1998. līdz 2008. gadam.

2005. gadā stājas dienestā Eiropas Kopienu Tiesā kā norīkotā valsts eksperte Pētniecības un dokumentācijas direkcijā un ieņem šo amatu līdz 2007. gadam. No 2008. līdz 2016. gadam strādā Eiropas Komisijas Juridiskajā dienestā. 2012. gadā piedalās Kipras prezidentūras Eiropas Savienības Padomē darbu vadībā un šajā saistībā pilda juridiskās padomnieces pienākumus.

2016. gada 13. aprīlī A. Marcoulli tiek iecelta par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesi. 2019. gada 30. septembrī kolēģi ievēlē viņu par palātas priekšsēdētāju, un kopš tā laika viņa pilda šos pienākumus.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Kypriakó Somateío Dikaíou Enérgeias dibinātājbiedre
Ricardo da Silva Passos
Ricardo da Silva Passos
Septītās palātas priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1953. gadā Lisabonā (Portugāle), Ricardo da Silva Passos 1975. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Universidade Clássica de Lisboa (Lisabonas Klasiskā universitāte, Portugāle) un 1978. gadā – padziļināto studiju diplomu Strasbūras Universitātē (Francija). Studijas turpina Harvard University (Hārvarda Universitāte, Amerikas Savienotās Valstis), kur 1984. gadā iegūst Master of Laws diplomu.

No 1975. gada vienu gadu pilda Republikas prokurora pārstāvja (subdelegado) pienākumus Tribunal Judicial da Comarca de Cascais (Kaškaišas Pirmās instances tiesa, Portugāle), savukārt no 1978. līdz 1986. gadam darbojas kā jurists Eiropas Cilvēktiesību komisijas (Eiropas Padome, Strasbūra, Francija) sekretariātā. 1986. gadā stājas dienestā Tiesā kā tiesneša José Carlos de Carvalho Moitinho de Almeida palīgs.

No 1988. līdz 1999. gadam ir Eiropas Parlamenta Juridisko lietu un pilsoņu tiesību komisijas sekretariāta nodaļas vadītājs un no 1999. līdz 2010. gadam – Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta nodaļas vadītājs. Pēc tam no 2010. līdz 2016. gadam tajā pašā dienestā ieņem direktora institucionālajās un parlamentārajās lietās amatu. 2002. gadā tiek izraudzīts par Konventa par Eiropas nākotni sekretariāta locekli.

2016. gada 19. septembrī R. da Silva Passos tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi, un 2019. gada 30. septembrī kolēģi viņu ievēlē par palātas priekšsēdētāju.

Jesper Svenningsen
Jesper Svenningsen
Astotās palātas priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1966. gadā Olborgā (Dānija), Jesper Svenningsen studē tiesības Aarhus Universitet (Orhūsas Universitāte, Dānija) un 1989. gadā iegūst tur juridisk kandidateksamen (candidatus iuris) grādu.

Pēc universitātes studiju beigām sāk profesionālo karjeru kā advokāts praktikants Kammeradvokaten (Dānijas valdības juridiskā padomdevēja birojs, Kopenhāgena), savukārt no 1991. līdz 1993. gadam strādā par ģenerāladvokāta Claus Gulmann palīgu Tiesā. No 1993. līdz 1995. gadam atkal darbojas Kammeradvokaten un šajā pašā laikposmā tiek uzņemts Dānijas Advokātu kolēģijā, turklāt ar tiesībām uzstāties Landsret (Apelācijas tiesa, Dānija). Vienlaikus pasniedz Københavns Universitet (Kopenhāgenas Universitāte, Dānija) kā lektors Savienības tiesībās.

No 1995. līdz 1999. gadam ir Eiropas Publiskās pārvaldes institūta (IEAP) (Luksemburga) docents un pēc tam direktora pienākumu izpildītājs, bet 1997. gadā uz laiku pārtrauc pildīt šos pienākumus, lai praktizētu Briselē Dānijas advokātu birojā. 1999. gadā darbojas Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) Uzraudzības iestādes Juridiskajā dienestā, savukārt 2000. gadā stājas dienestā Eiropas Savienības Tiesā jurista lingvista statusā. Līdztekus pēdējiem minētajiem uzdevumiem 2003. gadā atkal strādā par palīgu Claus Gulmann birojā, kurš tolaik jau ir kļuvis par Tiesas tiesnesi. No 2006. līdz 2013. gadam ir Tiesas tiesneša Lars Bay Larsen palīgs.

2013. gada 7. oktobrī J. Svenningsen tiek iecelts par Civildienesta tiesas tiesnesi un pilda šos pienākumus līdz šīs tiesas darbības izbeigšanai 2016. gada 1. septembrī. 2016. gada 19. septembrī tiek iecelts par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesi, un 2019. gada 30. septembrī kolēģi viņu ievēlē par palātas priekšsēdētāju.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Dansk Forening for Europaret loceklis
Maria José Costeira
Maria José Costeira
Devītās palātas priekšsēdētāja
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1967. gadā Porto (Portugāle), Maria José Costeira 1991. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Universidade de Coimbra (Koimbras Universitāte, Portugāle) Juridiskajā fakultātē un 2001. gadā pēcdiploma studijās apgūst intelektuālā īpašuma tiesības Universidade de Lisboa (Lisabonas Universitāte, Portugāle) Juridiskajā fakultātē.

No 1991. līdz 1992. gadam darbojas kā advokāta palīdze Koimbras (Portugāle) Advokātu kolēģijā, savukārt 1992. gadā kļūst par Centro de Estudos Judiciários (Valsts tiesnešu skola, Portugāle) tiesneša amata kandidātu. Pēc iecelšanas 1995. gadā par tiesnesi viņa no 1995. līdz 1997. gadam darbojas Tribunal Judicial da Comarca de Cascais (Kaškaišas pirmās instances tiesa, Portugāle), Tribunal Judicial da Comarca de Ferreira do Zêzere (Fereira du Zezeres pirmās instances tiesa, Portugāle) un Tribunal da Pequena Instância Criminal de Lisboa (Lisabonas Krimināltiesa, Portugāle), no 1999. līdz 2016. gadam – Tribunal do Comércio da Comarca de Lisboa (Lisabonas Komerclietu tiesa, Portugāle), kā arī 2016. gadā – Tribunal da Relação de Coimbra (Koimbras apelācijas tiesa, Portugāle). Darbība tieslietu jomā neaprobežojas tikai ar lietu izskatīšanu, jo viņa arī nodrošina tiesnešu korpusa pārstāvību – no 2012. līdz 2015. gadam ir Portugāles Tiesnešu asociācijas ģenerālsekretāre, savukārt pēc tam līdz 2016. gadam vada šo asociāciju.

Kopš 2003. gada M. J. Costeira kā viesprofesore pasniedz rūpnieciskā īpašuma tiesības, konkurences tiesības un komerctiesības Lisabonas Universitātes, Koimbras Universitātes, Universidade Nova de Lisboa (Lisabonas Jaunā universitāte, Portugāle) un Universidade Católica Portuguesa (Portugāles Katoļu universitāte) Juridiskajā fakultātē, kā arī Escola de Direito da Universidade do Minho (Miņu Universitātes Juridiskā skola, Portugāle) un Valsts tiesnešu skolā.

2016. gada 19. septembrī M. J. Costeira tiek iecelta par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesi, un 2019. gada 30. septembrī kolēģi ievēlē viņu par palātas priekšsēdētāju.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Lisabonas Jaunās universitātes Juridiskās fakultātes padomes locekle
  • Revista de Propriedade Intelectual redakcijas kolēģijas locekle
  • Valsts tiesnešu skolas izdotā Newsletter juridique redakcijas kolēģijas locekle
Alexander Kornezov
Alexander Kornezov
Desmitās palātas priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1978. gadā Jambolā (Bulgārija), Alexander Kornezov 2002. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Sofiyski universitet Sveti Kliment Ohridski (Sofijas Ohridas Svētā Klimenta universitāte, Bulgārija) un 2004. gadā – Master of Laws grādu Eiropas tiesībās Eiropas koledžā Brigē (Beļģija). Veic doktorantūras studijas tiesību zinātnē Balgarska Akademia na naukite(Bulgārijas Zinātņu akadēmija), kur 2008. gadā aizstāv disertāciju.

No 2004. līdz 2006. gadam ir advokāts Briseles Advokātu kolēģijā (Beļģija) un praktizē tur advokātu birojā. 2007. gadā stājas dienestā Tiesā un līdz 2016. gadam pilda tiesneša Alexander Arabadjiev palīga pienākumus.

A. Kornezov iesaistās arī izglītības darbā: no 2008. līdz 2012. gadam ir docents Savienības procesuālajās tiesībās Universitet za natzionalno i svetovno stopanstvo (Valsts un pasaules ekonomikas universitāte, Bulgārija) un no 2010. līdz 2013. gadam – Sofijas Ohridas Svētā Klimenta universitātē. No 2014. līdz 2016. gadam ir Bulgārijas Zinātņu akadēmijas asociētais profesors Savienības tiesībās un starptautiskajās privāttiesībās. Kopš 2020. gada pasniedz Savienības publiskā iepirkuma tiesības Luksemburgas Universitātē. Daudzi pētniecības darbi Savienības tiesību jomā ļauj viņam rīkot konferences vairākās universitātēs dažādās dalībvalstīs. Viņš ir daudzu publikāciju un darbu autors Savienības tiesībās.

No 2016. gada 13. aprīļa līdz 2016. gada 31. augustam A. Kornezov ir Civildienesta tiesas tiesnesis. 2016. gada 19. septembrī tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi un kopš 2019. gada 30. septembra darbojas tur kā palātas priekšsēdētājs.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Balgarska asotsiatsia za evopeysko pravo dibinātājs un vadības komitejas loceklis
  • Eiropas tiesību žurnāla Evropeiski praven pregled galvenais redaktors
Geert De Baere
Geert De Baere
Trešās palātas priekšsēdētājs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1979. gadā Antverpenē (Beļģija), Geert De Baere 2002. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Universiteit Antwerpen (Antverpenes Universitāte, Beļģija) un 2003. gadā – Master of Laws grādu University of Cambridge (Kembridžas Universitāte, Apvienotā Karaliste) Karaļa koledžā. Veic tiesību zinātnes doktorantūras studijas Kembridžas Universitātes Karaļa koledžā, kur 2007. gadā aizstāv disertāciju. Doktorantūras studiju laikā 2005. gadā ir pieaicinātais pētnieks Columbia University (Kolumbijas Universitāte, ASV) Juridiskajā fakultātē.

Pēc doktorantūras beigām no 2007. līdz 2009. gadam darbojas asociētā pēcdoktorantūras pētnieka statusā Antverpenes Universitātē.

Pēc tam Lēvenas Katoliskajā universitātē (Beļģija) pasniedz Savienības tiesības un starptautiskās tiesības kā vieslektors 2009. gadā, lektors no 2010. līdz 2014. gadam un galvenais lektors – kopš 2015. gada.

No 2007. līdz 2009. gadam G. De Baere strādā par Tiesas ģenerāladvokātes Eleanor Sharpston palīgu un no 2016. līdz 2017. gadam – tiesneses Alexandra (Sacha) Prechal palīgu.

2017. gada 4. oktobrī tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi un kopš 2021. gada 8. oktobra darbojas tur kā palātas priekšsēdētājs.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Londonas Karalienes Marijas universitātes Žana Monē tīkla EU China Legal and Judicial Cooperation (EUPLANT) starptautiskās konsultatīvās padomes loceklis
  • Europe and the World: A Law Review redakcijas kolēģijas loceklis
  • Columbia Journal of European Law judikatūras anotāciju redaktors
  • Cambridge International Law Journal akadēmiskās pārskatīšanas komitejas loceklis
  • Oxford Reports on International Law in EU Courts redakcijas kolēģijas loceklis
Marc Jaeger
Marc Jaeger
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1954. gadā Luksemburgā (Luksemburgas Lielhercogiste), Marc Jaeger 1979. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē Robēra Šūmaņa Universitātē Strasbūrā (Francija) un studē Eiropas koledžā Brigē (Beļģija), kur 1980. gadā saņem padziļinātu Eiropas studiju diplomu.

Uzņemts Luksemburgas Advokātu kolēģijā 1981. gadā, M. Jaeger līdz 1983. gadam praktizē kā advokāts. Pēc tam tiek iecelts par deleģētu tieslietu atašeju Luksemburgas Ģenerālprokurora birojā un pilda šos pienākumus vienu gadu, un vēlāk – no 1984. līdz 1986. gadam – darbojas kā Luksemburgas rajona tiesas tiesnesis.

Stājies dienestā Tiesā, no 1986. līdz 1988. gadam ir ģenerāladvokāta Jean Mischo palīgs un no 1988. līdz 1996. gadam – tiesneša G. Federico Mancini palīgs.

Papildus uzdevumiem tieslietu jomā M. Jaeger kopš 2003. gada pasniedz Luksemburgas Universitātē, kā arī – kopš 2015. gada – Libera Università Internazionale degli Studi Sociali Guido Carli (Gvido Karli Starptautiskā Brīvā sociālo zinātņu universitāte, Itālija). No 2001. līdz 2018. gadam vada Luksemburgas Starptautisko universitātes institūtu (IUIL) un no 2011. līdz 2016. gadam – Luksemburgas Universitātes valdi.

1996. gada 11. jūlijā M. Jaeger tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi un tur darbojas kā palātas priekšsēdētājs no 2004. gada 10. septembra līdz 2007. gada 31. augustam. Kolēģi ievēlē viņu par Vispārējās tiesas priekšsēdētāju, un šos pienākumus viņš pilda četrus secīgus pilnvaru termiņus no 2007. gada 17. septembra līdz 2019. gada 26. septembrim.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Observatoire luxembourgeois de droit européen (OLDE) dibinātājloceklis un priekšsēdētājs
  • Societas Iuris Publici Europaei e.V. (SIPE) biedrs
  • Revue européenne de droit de la consommation (REDC) redakcijas kolēģijas loceklis
  • Diritto e Politiche dell’Unione Europea (DPUE) redakcijas kolēģijas loceklis
  • Studi sull’Integrazione Europea (SIE) zinātniskās komitejas loceklis
  • Revue critique trimestrielle de jurisprudence et de législation (KritV – CritQ – Rcrit) redakcijas kolēģijas loceklis
  • Revista Română de Drept European (RRDE) zinātniskās padomes loceklis
  • Fondation Kräizbierg (Luksemburga) valdes loceklis
  • Fondation ADIPH (Luksemburga) priekšsēdētājs
  • Luxembourg School of Religion & Society (LSRS) Ekspertu padomes loceklis
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Lielhercogistes Ozola Vainaga ordeņa kavalieris (1999)
  • Luksemburgas ordeņa “Par nopelniem” virsnieks (2004)
  • Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa Lielā krusta kavalieris (2009)
  • Goda Leģiona ordeņa kavalieris (Francija) (2010)
  • Dottore in Giurisprudenza Honoris Causa, Università degli Studi del Sannio (Benevento, Itālija) (2013)
  • Middle Temple (Londona, Apvienotā Karaliste) goda kolēģijas loceklis (2016)
Sten Frimodt Nielsen
Sten Frimodt Nielsen
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1963. gadā Kopenhāgenā (Dānija), Sten Frimodt Nielsen 1988. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Københavns Universitet (Kopenhāgenas Universitāte, Dānija).

Profesionālo karjeru no 1988. līdz 1991. gadam sāk kā ierēdnis Dānijas Ārlietu ministrijā un no 1991. līdz 1994. gadam strādā par vēstniecības sekretāru Dānijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā (Amerikas Savienotās Valstis). Pēc atgriešanās Dānijā no 1994. līdz 1995. gadam strādā Dānijas Ārlietu ministrijas Juridiskajā dienestā un no 1995. līdz 1998. gadam Dānijas premjerministra birojā – par padomnieku un pēc tam par galveno padomnieku.

No 1998. līdz 2001. gadam darbojas Dānijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā kā ministra padomnieks. No 2001. līdz 2002. gadam atkal strādā Dānijas premjerministra birojā par īpašo padomnieku juridiskajos jautājumos, no 2002. gada līdz 2004. gadam ieņem tur departamenta vadītāja un juriskonsulta amatu, savukārt no 2004. līdz 2007. gadam ir valsts sekretāra vietnieks un juriskonsults.

S. F. Nielsen iesaistās arī izglītības darbā – no 1988. līdz 1991. gadam ir starptautisko tiesību un Eiropas tiesību lektors Kopenhāgenas Universitātē un pēc tam tur ieņem asociētā profesora amatu.

2007. gada 17. septembrī S. F. Nielsen tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi. Kolēģi viņu ievēlē par palātas priekšsēdētāju uz diviem secīgiem pilnvaru termiņiem no 2013. gada 18. septembra līdz 2019. gada 31. augustam.

Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Dānijas Karoga ordeņa pirmās šķiras kavalieris
Juraj Schwarcz
Juraj Schwarcz
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1952. gadā Košicē (Slovākija), Juraj Schwarcz 1975. gadā iegūst Univerzita Komenského v Bratislave (Bratislavas Komenska universitāte, Slovākija) maģistra grādu tiesību zinātnē un 1979. gadā – doktora grādu tiesību zinātnē.

Profesionālo karjeru sāk kā uzņēmuma juriskonsults no 1975. līdz 1990. gadam, savukārt 1991. gadā iesaistās tieslietu jomā savā valstī un kļūst par Mestský súd v Košiciach (Municipālā tiesa Košicē, Slovākija) komercreģistra sekretāru. Nākamajā gadā tiek iecelts par tiesnesi minētajā tiesā. No 1992. līdz 2009. gadam ir arī Krajský súd v Košiciach (Apgabaltiesa Košicē, Slovākija) tiesnesis un no 1994. līdz 2009. gadam tur pilda palātas priekšsēdētāja pienākumus. No 2005. līdz 2009. gadam ir Komerctiesību kolēģijas priekšsēdētājs. 2004. gadā uz vienu gadu tiek norīkots darbam tiesneša statusā Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) Komerctiesību palātā.

No 1997. līdz 2009. gadam ir Univerzita Pavla Jozefa Šafárika v Košiciach (Košices Pavela Jozefa Šafārika universitāte, Slovākija) Komerctiesību un ekonomikas tiesību katedras ārštata loceklis un no 2005. līdz 2009. gadam – Justičná akadémia Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Tieslietu akadēmija) pasniedzējs.

2009. gada 7. oktobrī J. Schwarcz tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Societas Iuris Publici Europaei e. V. (SIPE) loceklis
Mariyana Kancheva
Mariyana Kancheva
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1958. gadā Trjavnā (Bulgārija), Mariyana Kancheva 1984. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē Sofiyski universitet “Sveti Kliment Ohridski” (Sofijas Ohridas Svētā Klimenta universitāte, Bulgārija) un 2009. gadā – papildu maģistra grādu Eiropas tiesībās Briseles Brīvās universitātes Eiropas studiju institūtā (Beļģija).

Profesionālo karjeru sāk 1985. gadā kā Sofiyski Okrazhen Sad (Sofijas apgabaltiesa, Bulgārija) tiesnese praktikante, kur darbojas līdz 1986. gadam. No 1986. līdz 1988. gadam strādā par juriskonsulti, savukārt vēlāk praktizē kā advokāte Sofijas Advokātu kolēģijā (Bulgārija) līdz 2011. gadam, kā arī Briselē (Beļģija) no 2007. līdz 2011. gadam. No 1992. līdz 1994. gadam M. Kancheva ieņem Bulgārijas Ārlietu ministrijas diplomātiskā dienesta biroja ģenerāldirektores amatu. Savā karjerā specializējas vairākās jomās, it īpaši intelektuālā īpašuma tiesībās (reģistrēta Patentno Vedomstvo na Republika Bulgaria (Bulgārijas Republikas Patentu valde) rūpnieciskā īpašuma aģentu reģistrā) un ekonomikas tiesībās (reģistrēta Bulgārijas Tieslietu ministrijas likvidācijas un sanācijas administratoru reģistrā).

Turklāt viņa pilda komercstrīdu šķīrējtiesneses pienākumus Bulgārijā. Bulgārijas parlamenta juridiskās padomnieces statusā piedalās dažādu tiesību aktu sagatavošanā. Ir daudzu publikāciju autore Eiropas Savienības tiesību jomā. M. Kancheva piedalās arī daudzos semināros, forumos un konferencēs nacionālā un starptautiskā līmenī.

2011. gada 19. septembrī M. Kancheva tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Eiropas Sieviešu juristu asociācijas (EWLA) locekle
  • Eiropas Sieviešu asociācijas locekle
  • Asoziaziya na zhenite advokati goda locekle
  • Eiropas Tiesību akadēmijas (ERA) locekle
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • “Sudraba plāksnīte”, kas ir Bulgārijas Republikas advokātu kolēģiju nozīmīgākā goda balva un ko ir piešķīrusi Sofijas Advokātu kolēģijas padome (2014)
  • Nacionālā tieslietu balva “Temīda” par īpašiem panākumiem kategorijā “Justīcija bez robežām” (2017)
  • Fondatsia “Tsentar za obuchenie na advokati Krastyu Tsontchev” (fonds “Krastju Cončeva Advokātu apmācības centrs”) 15 gadu jubilejas medaļa par “ievērojamu lektores ieguldījumu Bulgārijas advokātu kvalifikācijas uzlabošanā” (2020)
  • Nacionālā tieslietu balva “Temīda” par īpašiem panākumiem kategorijā “Eirointegrācija un sadarbība” (2020)
Eugène Buttigieg
Eugène Buttigieg
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1961. gadā Slīmā (Malta), Eugène Buttigieg studē tiesības Università ta’ Malta (Maltas Universitāte) un 1986. gadā iegūst tur doktora grādu (LL.D) tiesību zinātnē. 1991. gadā iegūst maģistra grādu Eiropas tiesībās University of Exeter (Ekseteras Universitāte, Apvienotā Karaliste) un 2004. gadā – doktora grādu tiesību zinātnē University of London (Londonas Universitāte, Apvienotā Karaliste).

Uzņemts par advokātu Maltā 1987. gadā, sāk profesionālo karjeru Maltas Tieslietu ministrijā, kur no 1987. līdz 1990. gadam ieņem jurista amatu. No 1990. līdz 1994. gadam strādā par galveno juristu Maltas Ārlietu ministrijā.

No 1994. gada E. Buttigieg galvenokārt ir iesaistīts izglītības darbā: no 1994. līdz 2001. gadamir lektors, no 2001. līdz 2006. gadam – docents un kopš 2007. gada – asociētais profesors Maltas Universitātē. 2009. gadā iegūst Žana Monē profesūru Eiropas tiesībās, savukārt 2019. gadā kļūst par profesoru. Viņš ir arī viesprofesors konkurences tiesībās Queen Mary University of London (Londonas Karalienes Marijas universitāte, Apvienotā Karaliste). E. Buttigieg ir daudzu publikāciju autors Savienības tiesību un konkurences tiesību jomā.

No 1994. līdz 2005. gadam ir Copyright Board (Autortiesību komisija, Malta) loceklis un turklāt no 1994. līdz 2012. gadam privātajā sektorā pilda juridiskā padomnieka pienākumus Savienības tiesību, konkurences tiesību, intelektuālā īpašuma tiesību un patērētāju tiesību jomā. No 2000. līdz 2012. gadam darbojas kā juridiskais padomnieks Maltas Ekonomikas ministrijā un Malta Competition and Consumer Affairs Authority (Maltas Konkurences un patērētāju lietu iestāde). No 2001. līdz 2009. gadam ir arī Malta Resources Authority (Maltas Resursu pārvalde) loceklis.

2012. gada 8. oktobrī E. Buttigieg tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Viens no Maltese Association for European Law (Maltas Eiropas tiesību asociācija) dibinātājiem un tās priekšsēdētāja vietnieks
Viktor Kreuschitz
Viktor Kreuschitz
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1952. gadā Budapeštā (Ungārija), Viktor Kreuschitz 1980. gadā iegūst Universität Wien (Vīnes Universitāte, Austrija) diplomu tiesību zinātnē un 1981. gadā – doktora grādu tiesību zinātnē.

Profesionālo karjeru sāk 1980. gadā kā zinātniskais asistents Vīnes Universitātes Institut für Staats- und Verwaltungsrecht (Valsts un pārvaldes tiesību institūts), savukārt no 1981. līdz 1997. gadam ir Austrijas Federālās kancelejas Konstitucionālo lietu dienesta ierēdnis. Turklāt no 1987. līdz 1997. gadam pilda Datenschutzkommission (Datu aizsardzības komisija, Austrija) locekļa pienākumus.

Pēc tam kļūst par Eiropas Komisijas Juridiskā dienesta juridisko padomnieku un no 1997. līdz 2013. gadam pārstāv šo iestādi daudzās lietās, kas ierosinātas Savienības tiesās un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā.

2013. gada 16. septembrī V. Kreuschitz tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Österreichische Gesellschaft für Europarecht loceklis
  • European Law Institute (ELI) loceklis
Lauri Madise
Lauri Madise
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1974. gadā Tartu (Igaunija), Lauri Madise iegūst diplomu tiesību zinātnē Tartu Ülikool (Tartu Universitāte, Igaunija) 1998. gadā un Puatjē Universitātē (Francija) 1995. gadā.

Profesionālo karjeru sāk kā Igaunijas Tieslietu ministrijas padomnieks no 1995. līdz 1999. gadam, savukārt no 1999. līdz 2002. gadam pilda Igaunijas parlamenta Konstitucionālās komisijas sekretariāta vadītāja pienākumus.

2002. gadā L. Madise sāk strādāt tieslietu jomā savā valstī kā Tallinna Ringkonnakohus (Tallinas apgabaltiesa, Igaunija) tiesnesis. 2005. gadā tiek iecelts arī par Tiesnešu eksaminācijas komisijas locekli un piedalās konstitucionālo un administratīvo tiesību aktu izstrādē.

2013. gada 23. oktobrī L. Madise tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Igaunijas Tiesnešu asociācijas loceklis
Constantinos Iliopoulos
Constantinos Iliopoulos
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1948. gadā Atēnās (Grieķija), Constantinos Iliopoulos 1971. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Panepistimio Athinon (Atēnu Universitāte, Grieķija) un 1974. gadā – diplomu ekonomikas zinātnēs Oikonomiko Panepistimio Athinon (Atēnu Ekonomikas universitāte, Grieķija). Doktorantūras studijas tiesību zinātnē viņš veic Universität Hamburg (Hamburgas Universitāte, Vācija), kur 1984. gadā aizstāv disertāciju konkurences tiesībās.

Uzņemts Atēnu Advokātu kolēģijā 1973. gadā, C. Iliopoulos praktizē tur kā advokāts līdz 2016. gadam. No 1992. līdz 2006. gadam ir Elliniki Epitropi Antagonismou (Grieķijas Konkurences komisija) loceklis. No 2002. līdz 2003. gadam ir Kipras valdības juridiskais padomnieks sabiedrību tiesību un intelektuālā īpašuma tiesību jomā saistībā ar paredzamo Kipras pievienošanos Eiropas Savienībai. No 2007. līdz 2009. gadam pilda Grieķijas Ekonomikas attīstības un enerģētikas ministra juridiskā padomnieka pienākumus.

Līdztekus tam C. Iliopoulos iesaistās izglītības darbā Hamburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē: no 1980. līdz 1984. gadam darbojas tur kā Eiropas tiesību katedras asistents, savukārt no 1992. līdz 2006. gadam ir lektors Eiropas tiesībās, Eiropas patērētāju tiesībās, Eiropas sabiedrību tiesībās, Eiropas komerctiesībās un Eiropas intelektuālā īpašuma tiesībās un 2015. gadā – viesprofesors. Turklāt no 2007. līdz 2015. gadam ir starptautisko un Eiropas ekonomikas tiesību profesors Democritio Panepistimio Thrakis (Trāķijas Dēmokrita universitāte, Grieķija) Juridiskajā fakultātē un no 2015. līdz 2016. gadam – profesors maģistrantūras programmā starptautiskajās tiesībās un Eiropas enerģētikas tiesībās. Kopš 2016. gada C. Iliopoulos ieņem goda profesora amatu un minētajā maģistrantūras programmā pasniedz Eiropas enerģētikas tiesības.

Daudzu publikāciju autors, C. Iliopoulos nodarbojas ar juridiskās pētniecības organizēšanu savā valstī Elliniki Enosi Eyropaikou Dikaiou (Grieķijas Eiropas tiesību asociācija), kur no 1987. līdz 2002. gadam pilda mantziņa pienākumus, savukārt no 2002. līdz 2019. gadam ir šīs asociācijas ģenerālsekretārs un kopš 2019. gada – valdes loceklis. No 2012. līdz 2016. gadam ir Elliniki Enosi Dikaiou Energeias (Grieķijas Enerģētikas tiesību asociācija) dibinātājbiedrs un ģenerālsekretārs, savukārt kopš 2017. gada – tās priekšsēdētājs.

Ieinteresēts Vācijas juridiskajā kultūrā, ņemot vērā doktorantūras studijas, ko viņš bija veicis Hamburgā, kopš 1987. gada ir Vācijas un Grieķijas juristu apvienības (Hamburga) priekšsēdētāja vietnieks un kopš 1990. gada – Grieķijas un Vācijas juristu apvienības (Atēnas) ģenerālsekretārs. No 2005. līdz 2011. gadam turklāt ir Κentro Diethnous kai Eyropaikou Oikonomikou Dikaiou sti Thessaloniki (Saloniku Starptautisko un Eiropas ekonomikas tiesību centrs, Grieķija) valdes loceklis.

2016. gada 13. aprīlī C. Iliopoulos tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • European Federation of Energy Law Associations dibinātājbiedrs un goda priekšsēdētājs
  • Kipras Eiropas universitātes Juridiskās fakultātes Interdisciplinary Research Center for Energy zinātniskās komitejas loceklis
Virgilijus Valančius
Virgilijus Valančius
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1963. gadā Pluņģē (Lietuva), Virgilijus Valančius 1986. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Viļņas Universitātē (Lietuva) un 2000. gadā – doktora grādu tiesību zinātnē Mykolo Romerio universitetas (Mikola Romera Universitāte, Lietuva). 2008. gadā piesakās habilitētā doktora diplomam Mikola Romera Universitātē, kas tajā pašā gadā piešķir viņam šo kvalifikāciju.

1986. gadā V. Valančius sāk profesionālo karjeru kā prokurors un šos pienākumus pilda līdz 1990. gadam. No 1991. līdz 1994. gadam strādā savā valstī tieslietu jomā par Vilniaus miesto apylinkės teismas (Viļņas pilsētas apriņķa tiesa, Lietuva) tiesnesi un pēc tam – no 1993. līdz 1994. gadam – ir šīs tiesas priekšsēdētāja vietnieks. No 1995. līdz 2002. gadam ir tiesnesis Lietuvos apeliacinis teismas (Lietuvas apelācijas tiesa), kur vada arī Civillietu palātu. No 2002. līdz 2013. gadam viņš pilda Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa) tiesneša pienākumus, turklāt no 2002. līdz 2008. gadam ir šīs tiesas priekšsēdētājs.

Kopš 1997. gada V. Valančius ir iesaistīts arī izglītības darbā kā lektors Viļņas Universitātē. Turklāt Mikola Romera Universitātē no 1998. līdz 2000. gadam pasniedz kā lektors un no 2000. līdz 2008. gadam – kā asociētais profesors. No 2002. līdz 2006. gadam viņš ir Civilprocesa katedras vadītājs, savukārt kopš 2008. gada – profesors.

No 2006. līdz 2008. gadam vada Eiropas Tiesnešu asociāciju (EAJ) un no 2006. līdz 2014. gadam ieņem Starptautiskās Tiesnešu asociācijas (IAJ) priekšsēdētāja vietnieka amatu. Turklāt no 2000. līdz 2014. gadam ir Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes (CCJE) loceklis un šajā statusā no 2010. līdz 2013. gadam pilda Eiropas Savienības Valsts padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijas (ACA‑Europe) valdes locekļa pienākumus. No 2008. līdz 2011. gadam ir Eiropas Tiesību akadēmijas (ERA) konsultatīvās komitejas loceklis.

2016. gada 13. aprīlī V. Valančius tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Polijas Augstākās administratīvās tiesas žurnāla Zeszyty Naukowe Sądownictwa Administracyjnego (iznāk reizi divos mēnešos) redakcijas kolēģijas padomdevējas komitejas loceklis
  • Eiropas Tiesnešu asociācijas goda priekšsēdētājs
Nina Półtorak
Nina Półtorak
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1971. gadā Polijā, Nina Półtorak 1995. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē un 2001. gadā aizstāv tiesību zinātnes doktora disertāciju Uniwersytet Jagielloński (Jagaiļa Universitāte Krakovā, Polija). 2011. gadā iegūst habilitētā doktora grādu tiesību zinātnē.

Uzņemta 2000. gadā Polijas juriskonsultu (radca prawny) kolēģijā, no 2000. līdz 2012. gadam praktizē kā juriskonsulte vairākos advokātu birojos, izmantojot savas zināšanas Polijas tiesību un Eiropas tiesību jomā un pārstāvot klientus augstākajās tiesās. 2012. gadā sāk strādāt Polijas tieslietu jomā par Wojewódzki Sąd Administracyjny w Krakowie (Vojevodistes administratīvā tiesa Krakovā) tiesnesi un 2014. gadā tiek norīkota darbā Naczelny Sąd Administracyjny (Augstākā administratīvā tiesa, Polija). No 2013. līdz 2016. gadam ir Augstākās administratīvās tiesas Eiropas tiesību departamenta direktore.

N. Półtorak savā karjerā iesaistās arī universitātes mācību darbā: no 1995. līdz 2003. gadam pilda lektores un no 2003. līdz 2013. gadam – asociētās profesores pienākumus Jagaiļa Universitātes Eiropas Savienības tiesību katedrā, kur veic universitātes pētniecību, pasniedz it īpaši Eiropas Savienības konstitucionālās un administratīvās tiesības un atbild par maģistra darbu un doktora disertāciju vadīšanu. Turklāt no 2006. līdz 2016. gadam Jagaiļa Universitātē vada pēcdiploma studiju programmas Savienības tiesību jomā. Iesaistās arī juridiskajā pētniecībā un Visiting Scholar statusā darbojas Oxford University (Oksfordas Universitāte, Apvienotā Karaliste) 1998. gadā un Eiropas Universitātes institūtā Florencē (Itālija) 2005. gadā. Viņa ir daudzu publikāciju autore Eiropas tiesību jomā un kopš 2013. gada pasniedz Jagaiļa Universitātē kā Eiropas Savienības tiesību katedras profesore.

2016. gada 13. aprīlī N. Półtorak tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Polskie Stowarzyszenie Prawa Europejskiego biedre
  • Research Network on EU Administrative Law “ReNEUAL” locekle
  • Juridiskā žurnāla Europejski Przegląd Sądowy redakcijas kolēģijas locekle
  • Juridiskā žurnāla Państwo i Prawo redakcijas kolēģijas locekle
  • Juridiskā žurnāla The Polish Review of International and European Law plānošanas padomes locekle
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Polijas premjerministra balva par izcilu doktora disertāciju (2002)
  • Juridiskā žurnāla Państwo i Prawo organizētā nacionālā konkursa goda zīme par labāko doktora disertāciju (2002)
  • Fundacja Promocji Prawa Europejskiego balva par grāmatu Odpowiedzialność odszkodowawcza państwa w prawie Wspólnot Europejskich (2003)
  • Juridiskā žurnāla Dziennik Gazeta Prawna organizētā konkursa balva labākajiem konsultantiem nodokļu lietās (2009)
  • Jagaiļa Universitātes kanclera balva par izcilu akadēmisko darbu (2011)
  • Polijas zinātņu un augstākās izglītības ministra balva (2012)
  • Juridiskā žurnāla Państwo i Prawo organizētā nacionālā konkursa balva par labāko habilitētā doktora disertāciju (2013)
Fredrik Schalin
Fredrik Schalin
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1964. gadā Stokholmā (Zviedrija), Fredrik Schalin 1991. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Stockholms universitet (Stokholmas Universitāte, Zviedrija), savukārt 1990. gadā saņem diplomu tiesību zinātnē un 1994. gadā padziļinātu studiju diplomu Kopienu un Eiropas tiesībās Parīzes Panteona‑Sorbonnas Universitātē (Francija).

Profesionālo karjeru sāk kā tiesneša palīgs Södertälje tingsrätt (Sēderteljes pirmās instances tiesa, Zviedrija) no 1991. līdz 1993. gadam un pēc tam Svea hovrätt (Sveas apelācijas tiesa Stokholmā, Zviedrija) no 1994. līdz 1995. gadam. No 1995. līdz 1996. gadam ieņem tiesneša amatu Gotlands tingsrätt (Gotlandes pirmās instances tiesa, Zviedrija) un Norrtälje tingsrätt (Norteljes pirmās instances tiesa, Zviedrija), kā arī no 1996. līdz 1997. gadam – Sveas apelācijas tiesā.

1997. gadā ir Zviedrijas Finanšu ministrijas parlamentārās komisijas sekretāra vietnieks, savukārt 1999. gadā tiek norīkots par Zviedrijas Ārlietu ministrijas juridisko padomnieku Eiropas jautājumos.

1998. gadā stājas dienestā Tiesā kā tiesneša Hans Ragnemalm palīgs un no 1999. līdz 2006. gadam darbojas šajā pašā statusā tiesneša Stig von Bahr birojā.

Pēc atgriešanās savā valstī F. Schalin no 2006. līdz 2008. gadam praktizē kā jurists un – pēc uzņemšanas Stokholmas Advokātu kolēģijā 2008. gadā – kā advokāts. 2009. gadā atkal sāk strādāt tieslietu jomā – par Södertörns tingsrätt (Sēderternes pirmās instances tiesa, Zviedrija) tiesnesi un vēlāk par šīs tiesas palātas priekšsēdētāju – un pilda šos pienākumus līdz 2016. gadam.

Turklāt iesaistās izglītības darbā: no 2006. līdz 2008. gadam ir lektors Stokholmas Universitātē un kopš 2011. gada – Domstolsakademin (Zviedrijas Tiesu akadēmija).

2016. gada 8. jūnijā F. Schalin tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Inga Reine
Inga Reine
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1975. gadā Rīgā (Latvija), Inga Reine 1996. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē un 1998. gadā – maģistra diplomu European Inter‑University Centre for Human Rights and Democratisation (EIUC) (Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centrs, Itālija).

Profesionālo karjeru sāk kā juriste Latvijas Valsts cilvēktiesību birojā no 1995. līdz 1999. gadam un pēc tam strādā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) kā padomdevēja: no 1999. līdz 2002. gadam misijā Kosovā un no 2002. līdz 2003. gadam – misijā Melnkalnē.

No 2003. līdz 2012. gadam turpina karjeru kā juriste Latvijas Ārlietu ministrijā, pārstāvot Latvijas valdību starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Šajā laikposmā turklāt ir Eiropas Padomes Cilvēktiesību koordinācijas komitejas (CDDH) valdes locekle.

2012. gadā I. Reine tiek iecelta par Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā (Brisele) nodaļas vadītāju un ieņem šo amatu līdz 2015. gadam. No 2012. līdz 2016. gadam šajā pārstāvniecībā viņa pilda arī juridiskās padomnieces pienākumus.

2016. gada 8. jūnijā I. Reine tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesas šķīrējtiesnese
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Atzinības krusts (IV šķira) (2011)
René Barents
René Barents
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1951. gadā Roterdamā (Nīderlande), René Barents 1973. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē un īpašu diplomu ekonomikā Erasmus Universiteit (Erasma Universitāte, Nīderlande). Universitātes izglītību papildina ar doktorantūru tiesību zinātnē Universiteit Utrecht (Utrehtas Universitāte, Nīderlande), kur 1981. gadā aizstāv disertāciju.

Profesionālo karjeru sāk Utrehtas Universitātes Eiropas institūtā, kur no 1973. līdz 1974. gadam strādā par pētnieku un no 1974. līdz 1979. gadam – par docentu, tostarp Eiropas tiesību un ekonomikas tiesību jomā. No 1979. līdz 1981. gadam docenta statusā pasniedz Universiteit Leiden (Leidenes Universitāte, Nīderlande). Izraudzīts par štata profesoru Universiteit Maastricht (Māstrihtas Universitāte, Nīderlande), no 1988. līdz 2003. gadam pasniedz tur Eiropas tiesības un kopš 2003. gada ieņem goda profesora amatu Eiropas tiesībās. Būdams daudzu publikāciju autors Savienības tiesību jomā, 1981. gadā stājas dienestā Eiropas Kopienu Tiesā, kur strādā par palīgu pie ģenerāladvokātiem Pieter VerLoren van Themmat (no 1981. līdz 1986. gadam) un Jean Mischo (1986. gadā). No 1986. līdz 1987. gadam ir Tiesas Personāldaļas Civildienesta tiesību nodaļas vadītājs.

No 1987. līdz 1991. gadam strādā Eiropas Kopienu Komisijas Juridiskajā dienestā, savukārt no 1991. līdz 2000. gadam atkal veic tiesas locekļa palīga pienākumus Tiesā, šoreiz pie tiesneša Paul Joan George Kapteyn. No 2000. līdz 2009. gadam ir nodaļas vadītājs Pētniecības un dokumentācijas direkcijā un no 2009. līdz 2011. gadam ir šīs direkcijas direktors.

Turklāt no 1993. līdz 2011. gadam R. Barents pilda padomnieka pienākumus Gerechtshof 's‑Hertogenbosch (Hertogenboshas apelācijas tiesa, Nīderlande).

2011. gada 6. oktobrī R. Barents tiek iecelts par Civildienesta tiesas tiesnesi un pilda šos pienākumus līdz 2016. gada 31. augustam.

2016. gada 19. septembrī R. Barents tiek iecelts par Tiesas tiesnesi un kopš tā laika ieņem šo amatu.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Nīderlandes Karaliskās Zinātņu akadēmijas loceklis
Paul Nihoul
Paul Nihoul
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1963. gadā Briselē (Beļģija), Paul Nihoul 1988. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Lēvenas Katoliskajā universitātē (Beļģija) un 1989. gadā – Master of laws grādu Harvard University (Hārvarda Universitāte, Amerikas Savienotās Valstis). Doktorantūras studijas tiesību zinātnē veic Lēvenas Katoliskajā universitātē, kur 1998. gadā aizstāv disertāciju. Šajā pašā universitātē 1984. gadā iegūst arī diplomu filoloģijā un filozofijā.

1990. gadā uzņemts Ņujorkas Advokātu kolēģijā (Amerikas Savienotās Valstis), darbojas tur kā Attorney and Counselor at Law. Pēc atgriešanās Eiropā stājas dienestā Eiropas Kopienu Tiesā, kur no 1991. līdz 1995. gadam ir tiesneša René Joliet un pēc tam tiesneša John Murray palīgs.

Universitātes karjeras gaitā no 1995. līdz 1999. gadam strādā par pētnieku Lēvenas Katoliskajā universitātē, savukārt vēlāk darbojas kā lektors un pēc tam profesors Rijksuniversiteit Groningen (Groningenas Universitāte, Nīderlande) no 1999. līdz 2010. gadam un Lēvenas Katoliskajā universitātē kopš 2001. gada. Pēdējā minētajā universitātē no 2001. līdz 2016. gadam ieņem Patērētāju tiesību centra direktora amatu. Līdztekus tam šajā pašā universitātē no 2004. līdz 2006. gadam pilda Mācībspēku nodaļas priekšsēdētāja un – no 2012. līdz 2015. gadam – Tiesību studiju institūta priekšsēdētāja pienākumus. No 1999. līdz 2009. gadam viņam ir Žana Monē profesūras profesora tituls, ko ad personam piešķīrusi Eiropas Pētniecības padome. No 2013. līdz 2016. gadam kā viesprofesors pasniedz Parīzes Dofina universitātē (Francija). No 2010. līdz 2011. gadam ir Fulbright scholar Amerikas Universitātē (Vašingtona, Kolumbijas apgabals, Amerikas Savienotās Valstis). No 2013. līdz 2016. gadam vada Academic Society for Competition Law (Ascola).

2016. gada 19. septembrī P. Nihoul tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Academia Europeae loceklis
  • Academic Society for Competition Law (Ascola) vadības komitejas loceklis
  • Juridisko žurnālu Journal of European Competition Law and Practice, Journal de droit européen un European Journal of Consumer Law galvenais redaktors un – kopš iecelšanas amatā Vispārējā tiesā – redakcijas kolēģijas loceklis
  • Juridisko žurnālu Les Cahiers du juriste un Market and Competition Law Review redakcijas kolēģijas loceklis
  • Izdevniecības Larcier izdotas kolekcijas Europe direktors
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Izcilības balva, Wallonie Bruxelles International (2010–2011)
  • Frankofonu kopienas balva (Brisele, 1984) par labāko rakstu filoloģijas jomā
Ulf Öberg
Ulf Öberg
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1966. gadā Stokholmā (Zviedrija), Ulf Öberg 1991. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Stockholms universitet (Stokholmas Universitāte, Zviedrija). Studijas turpina Parīzes Panteona‑Sorbonnas Universitātē (Francija), kur 1992. gadā iegūst augstākās speciālās izglītības diplomu kopējā tirgus tiesībās. 1993. gadā saņem Parīzes Politikas studiju institūta (IEP) (Francija) diplomu starptautiskajās attiecībās.

Profesionālās karjeras sākumā 1992. un 1994. gadā strādā par pētnieku Zviedrijas Valsts aizsardzības pētniecības aģentūrā un no 1993. līdz 1994. gadam piedalās Zviedrijas ierēdņu apmācības programmā.

No 1994. līdz 1995. gadam ir Zviedrijas Ārlietu ministrijas juridiskais padomnieks Eiropas lietās, savukārt no 1995. līdz 2000. gadam pilda Tiesas tiesneša Hans Ragnemalm palīga pienākumus.

Pēc atgriešanās Zviedrijā U. Öberg sāk universitātes karjeru kā pētnieks un lektors Stokholmas Universitātē. Dibina savu biroju un no 2006. līdz 2016. gadam praktizē kā advokāts Sveriges advokatsamfund (Zviedrijas Advokātu kolēģija).

2016. gada 19. septembrī U. Öberg tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Zviedrijas Advokātu kolēģijas atlases komisijas loceklis un konstitucionālo tiesību pasniedzējs saistībā ar advokat profesijas mācībām Advokātu kolēģijā
  • Stratēģisko pētījumu un prognozēšanas centra (CEPS) (Parīze, Francija) loceklis
  • Mentor Group (Bostona, ASV) organizētā Forum for EU US Legal Economic Affaires dalībnieks
Krystyna Kowalik-Bańczyk
Krystyna Kowalik-Bańczyk
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1976. gadā Gdaņskā (Polija), Krystyna Kowalik‑Bańczyk 1999. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Uniwersytet Gdański (Gdaņskas Universitāte, Polija) un 2000. gadā – padziļināto studiju diplomu Tulūzas Sociālo zinātņu universitātē (Francija). Studijas turpina Eiropas koledžā Brigē (Beļģija), kur 2002. gadā iegūst Master of Laws grādu Eiropas tiesībās. Pēc studijām Polijas Zinātņu akadēmijā aizstāv disertāciju un 2004. gadā iegūst tiesību zinātnes doktora grādu.

No 2002. līdz 2010. gadam Varšavā (Polija) pasniedz Uniwersytet Warszawski (Varšavas Universitāte) Eiropas centrā, kā arī Wyższa Szkoła Prawa i Administracji (Tiesību un administrācijas zinātņu augstskola). No 2006. līdz 2014. gadam līdztekus pasniedzējas darbībai iesaistās pētniecības darbā – vispirms kā docente (2006) un pēc tam kā asociētā profesore (2014) Polijas Zinātņu akadēmijas Tiesību zinātnes institūtā. Turklāt no 2010. līdz 2016. gadam pasniedz starptautiskās tiesības un Eiropas Savienības tiesības kā lektore Politechnika Gdańska (Gdaņskas Tehniskā universitāte, Polija) un kā viesprofesore Francijas universitātēs Panthéon‑Assas (Parīze) un Sophia‑Antipolis (Nica), kā arī Luksemburgas Universitātē.

Viņa ir daudzu publikāciju autore Eiropas tiesību jomā un piedalās vairāku juridisku darbu sagatavošanā, tostarp redaktores statusā.

2016. gada 19. septembrī K. Kowalik‑Bańczyk tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Juridisko žurnālu Europejski Przegląd Sądowy, Yearbok of Antitrust and Regulatory Studies, Media Laws un iKAR redaktore vai zinātniskās padomes locekle
  • Balkan Yearbook of International and European Law pārskatītās redakcijas konsultatīvās komitejas locekle
  • Luksemburgas Universitātes Master in European Law programmas (pirmais gads) steering committee locekle
  • Starptautiskās Eiropas tiesību federācijas (FIDE), Starptautiskās Konkurences tiesību asociācijas (ASCOLA) un International Law Association (ILA) Polijas nodaļas locekle
Colm Mac Eochaidh
Colm Mac Eochaidh
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1963. gadā Dublinā (Īrija), Colm Mac Eochaidh 1984. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē University College Dublin, National University of Ireland (Īrijas Nacionālās universitātes Dublinas Universitātes koledža).

Saņēmis atļauju praktizēt kā barrister Īrijā un reģistrēts kopš 1987. gada Honorable Society of King’s Inns Dublin, profesionālo karjeru sāk kā jurists Eiropas lietās un no 1988. līdz 1990. gadam strādā Law Society of England and Wales (Anglijas un Velsas Advokātu kolēģija). Turklāt no 1990. līdz 1993. gadam pārstāv minēto advokātu kolēģiju, kā arī Law Society of Scotland (Skotijas Advokātu kolēģija) Eiropas Kopienu iestādēs Briselē.

No 1993. līdz 2009. gadam praktizē Īrijas Advokātu kolēģijā barrister statusā, savukārt 2009. gadā tiek uzņemts par senior counsel.

No 1993. līdz 1999. gadam ir lektors konkurences tiesībās Honorable Society of King’s Inns Dublin un pēc tam – lektors Zhōngguó Zhèngfǎ Dàxué (Ķīnas Politikas un tiesību zinātņu universitāte) China‑EU School of Law (Ķīnas un ES juridiskā skola).

2012. gadā kļūst par High Court of Ireland (Augstā tiesa, Īrija) tiesnesi un no 2014. līdz 2017. gadam ieņem tur Imigrācijas un patvēruma lietu palātas priekšsēdētāja amatu.

2017. gada 8. jūnijā C. Mac Eochaidh tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Irish Centre for European Law priekšsēdētāja vietnieks
  • Honourable Society of King’s Inns kolēģijas loceklis
Ramona Frendo
Ramona Frendo
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1971. gadā Maltā (dzimtā pilsēta – Zejtuna), Ramona Frendo 1993. gadā iegūst Università ta’ Malta (Maltas Universitāte) diplomu tiesību zinātnē un 1995. gadā – doktora grādu tiesību zinātnē. Studijas turpina University of Cambridge (Kembridžas Universitāte, Apvienotā Karaliste), kur 1996. gadā saņem maģistra grādu kriminoloģijā. 2018. gadā papildina universitātes studiju kursu ar Eiropas tiesību trešā cikla diplomu King’s College London (Londonas Karaļa koledža, Apvienotā Karaliste).

R. Frendo karjeru sāk kā advokāte Maltas Advokātu kolēģijā un praktizē no 1996. līdz 2019. gadam. Turklāt zināšanas vairākās jomās ļauj viņai no 1997. līdz 1998. gadam ieņemt juridiskās padomnieces amatu Maltas Sociālā nodrošinājuma ministrijā, kā arī no 1997. līdz 2019. gadam strādāt par juridisko eksperti Valetas (Malta) tiesās un no 2006. līdz 2019. gadam – vairākās apdrošināšanas sabiedrībās.

No 2006. līdz 2019. gadam ir Maltas Valsts šķīrējtiesnešu grupas locekle un no 2009. līdz 2019. gadam – Maltas Nodarbinātības lietu komisijas locekle. Darbojas kā Valsts ģimenes lietu komisijas (Malta) locekle no 2012. līdz 2013. gadam, kad kļūst arī par Vispārējās tiesu sistēmas reformas komisijas (Malta) locekli, savukārt no 2014. līdz 2016. gadam ir Tiesību reformas komisijas (Malta) locekle. 2016. gadā izraudzīta par Maltas valdības īpašo padomnieci Eiropas Savienības Padomes Vīzu darba grupā, vada šo darba grupu Maltas prezidentūras Padomē laikā 2017. gada pirmajā pusē.

2019. gada 20. martā R. Frendo tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Chamber of Advocates of Malta locekle
  • Eiropas Tiesību akadēmijas (ERA) draugu biedrības biedre
Tuula Riitta Pynnä
Tuula Riitta Pynnä
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1958. gadā Turku (Somija), Tuula Riitta Pynnä 1981. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē Turun yliopisto (Turku Universitāte, Somija) un 1993. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē Universität Trier (Trīres Universitāte, Vācija). Eiropas Publiskās pārvaldes institūts sadarbībā ar Nansī II universitāti (Francija) un Aristotélio Panepistímio Thessaloníkis (Saloniku Aristoteļa universitāte, Grieķija) 1994. gadā piešķir viņai Eiropas tiesību studiju maģistra diplomu.

1981. gadā sāk profesionālo karjeru Turku Universitātē un līdz 1982. gadam ir lektore šajā mācību iestādē. Pēc tam sāk strādāt Somijas tieslietu jomā un no 1982. līdz 1983. gadam pilda pagaidu tiesneses pienākumus Porin raastuvanoikeus (Pori pilsētas tiesa, Somija). Divus gadus strādā par Porin poliisilaitos, väestökirjatoimiston johtaja (Pori Policijas departamenta Iedzīvotāju reģistrs, Somija) dienesta vadītāju un pēc tam atkal tiek iecelta tiesneses amatā. 1984. gadā vienu gadu pilda tiesneša palīdzes un pagaidu tiesneses pienākumus Ulvilan Kihlakunnanoikeus (Ulvilas rajona tiesa, Somija). No 1985. līdz 1995. gadam ir pagaidu tiesnese un pēc tam tiesnese Tampereen raastuvanoikeus (Tamperes pilsētas tiesa, Somija) un arī Pirkanmaan käräjäoikeus (Pirkanmā pirmās instances tiesa, Somija).

No 1996. līdz 2005. gadam T. R. Pynnä darbojas Somijas Ārlietu ministrijā kā Eiropas Savienības strīdu nodaļas vadītāja un juridiskā padomniece, kā rezultātā pārstāv Somiju lietās Eiropas Kopienu Tiesā. Izraudzīta par Somijas delegācijas vadītāju Eiropas Kopienu Padomes darba grupā “Tiesa”, viņa turklāt piedalās “Prezidentūras draugu” grupā Kopienu tiesu sistēmas reformai Nicas līgumā.

T. R. Pynnä tiek iecelta par tiesnesi divās augstākajās Somijas tiesās. 2005. gadā tiek iecelta par pagaidu tiesnesi un pēc tam 2006. gadā par tiesnesi Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija). Pēc tam no 2012. līdz 2019. gadam pilda Korkein oikeus (Augstākā tiesa, Somija) tiesneses pienākumus. Turklāt no 2015. līdz 2019. gadam ir biržas Nasdaq OMX Helsinki (Somija) Disciplinārlietu komitejas locekle, savukārt no 2011. līdz 2019. gadam darbojas kā Suomen Asianajajaliitto (Somijas Advokātu kolēģija) eksāmenu komitejas locekle un – no 2013. līdz 2019. gadam – tās priekšsēdētāja.

2019. gada 26. septembrī T. R. Pynnä tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Turku Universitātes Juridiskās fakultātes konsultatīvās komitejas locekle
  • Starptautiskās Eiropas tiesību federācijas (FIDE) 2026. gada kongresa, kas tiks rīkots Helsinkos, konsultatīvās komitejas locekle
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Nopelnu medaļa “Par 30 gadiem valsts dienestā” (2015)
  • Somijas Baltās Rozes ordeņa Bruņinieka krusts (2019)
Laurent Truchot
Laurent Truchot
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1962. gadā Parīzē (Francija), Laurent Truchot studē Institut d’études politiques (IEP) (Politikas studiju institūts, Parīze, Francija), kur 1984. gadā iegūst diplomu. No 1986. līdz 1988. gadam studē École nationale de la magistrature (Valsts tiesnešu skola, Bordo, Francija).

Profesionālo karjeru sāk tribunal de grande instance de Marseille (Marseļas Vispārējā pirmās instances tiesa, Francija), kur no 1988. līdz 1990. gadam pilda tiesneša pienākumus. No 1990. līdz 1992. gadam ir Francijas Tieslietu ministrijas Civillietu un valsts lietu direkcijas maģistrāts. No 1992. līdz 1994. gadam ieņem biroja vadītāja palīga un pēc tam biroja vadītāja amatu Francijas Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrijas Konkurences, patērētāju tiesību un krāpšanas apkarošanas ģenerāldirekcijā. 1994. gadā kļūst par Francijas tieslietu ministra tehnisko konsultantu un paliek šajā amatā līdz 1995. gadam, savukārt no 1995. līdz 1996. gadam darbojas kā tribunal de grande instance de Nîmes (Nīmas Vispārējā pirmās instances tiesa, Francija) tiesnesis.

No 1996. līdz 2001. gadam L. Truchot ir Tiesas ģenerāladvokāta Philippe Léger palīgs. No 2001. līdz 2007. gadam strādā Cour de cassation (Kasācijas tiesa, Francija) kā padomdevējs palīgs.

No 2007. līdz 2013. gadam pilda tiesneša pienākumus Vispārējā tiesā, kur no 2010. līdz 2013. gadam darbojas arī kā palātas priekšsēdētājs.

Pēc atgriešanās Francijā 2013. gadā tiek iecelts par Kasācijas tiesas padomnieku un ieņem šo amatu līdz 2019. gadam.

2019. gada 26. septembrī L. Truchot otro reizi tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Johannes Christoph Laitenberger
Johannes Christoph Laitenberger
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1964. gadā Hamburgā (Vācija), Johannes Christoph Laitenberger studē tiesības Rheinische Friedrich‑Wilhelms‑Universität Bonn (Reinas Fridriha Vilhelma universitāte Bonnā, Vācija). 1990. gadā sekmīgi nokārto Vācijā pirmo valsts eksāmenu tiesību zinātnē.

Pēc tam 1991. gadā strādā par juridisko līdzstrādnieku Bundestag (Vācijas parlaments) administratīvajos dienestos.

No 1991. līdz 1994. gadam pilda Rechtsreferendar (juridiskais praktikants) pienākumus Oberlandesgericht Köln (Federālās zemes Augstākā tiesa Ķelnē, Vācija). 1994. gadā sekmīgi nokārto Vācijā otro valsts eksāmenu tiesību zinātnē.

No 1991. līdz 1995. gadam turklāt nepilnu darba laiku darbojas kā pasniedzējs un pētnieks Reinas Fridriha Vilhelma universitātē Bonnā.

1995. gadā nepilnu darba laiku strādā arī advokātu birojā.

Saņēmis licenci advokāta praksei Vācijā, 1996. gadā veic uzņēmumu federācijas juridiskā padomnieka pienākumus un pēc tam stājas dienestā Eiropas Savienības iestādēs.

No 1996. līdz 1999. gadam ir Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta Administrācijas un protokola direkcijas padomnieks, savukārt 1999. gadā tiek iecelts par referentu Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā.

Pēc tam veic vairākus uzdevumus tiešā sadarbībā ar Komisijas locekļiem. No 1999. līdz 2003. gadam Eiropas komisāre Viviane Reding viņu ieceļ par sava biroja locekli, un šo biroju viņš vada no 2003. līdz 2004. gadam. No 2004. līdz 2005. gadam ir Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso biroja loceklis. No 2005. līdz 2009. gadam ir Eiropas Komisijas runaspersona un Eiropas Komisijas Runaspersonas dienesta vadītājs. No 2009. līdz 2014. gadam atkal sadarbojas ar Komisijas priekšsēdētāju biroja vadītāja statusā.

2014. gadā tiek iecelts par Komisijas Juridiskā dienesta ģenerāldirektora vietnieku, savukārt no 2015. līdz 2019. gadam pilda Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora pienākumus.

2019. gada 26. septembrī J. C. Laitenberger dod zvērestu kā Vispārējās tiesas tiesnesis.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Europäische Zeitschrift für Wirtschaftsrecht redakcijas kolēģijas loceklis
  • Žurnāla Concurrences zinātniskās komitejas loceklis
  • Neue Zeitschrift für Kartellrecht (NZK) redakcijas kolēģijas loceklis
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Ordem do Infante D. Henrique (Prinča Enrikes ordenis) lielvirsnieks (ordeni piešķīris Portugāles Republikas prezidents 2014. gadā)
Roberto Mastroianni
Roberto Mastroianni
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1964. gadā Kozencā (Itālija), Roberto Mastroianni 1987. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Università degli Studi di Firenze (Florences Universitāte, Itālija) un 1990. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē Penn State University Dickinson School of Law (Pensilvānijas Universitātes Dikinsona Juridiskā skola, Amerikas Savienotās Valstis). Studē doktorantūrā tiesību zinātnē Università di Bologna (Boloņas Universitāte, Itālija), kur 1992. gadā aizstāv disertāciju. No 1992. līdz 1993. gadam veic pēcdoktorantūras studijas Ženēvas Universitātē (Šveice), kā arī – 1993. un 1994. gadā – Universiteit van Amsterdam (Amsterdamas Universitāte, Nīderlande) un New York Law School (Ņujorkas Juridiskā skola, Amerikas Savienotās Valstis).

Profesionālo karjeru R. Mastroianni sāk kā starptautisko tiesību pētnieks Florences Universitātē no 1992. līdz 1997. gadam, pēc tam stājas dienestā Tiesā un no 1997. līdz 2000. gadam pilda ģenerāladvokātu Giuseppe Tesauro un Antonio Saggio palīga pienākumus.

No 2000. līdz 2019. gadam profesora statusā pasniedz Savienības tiesības Università degli Studi di Napoli Federico II (Neapoles Frīdriha II universitāte, Itālija) un tajā pašā laikposmā publicē daudzus darbus. Turklāt no 2011. līdz 2013. gadam pasniedz Savienības tiesības un Eiropas strīdu izskatīšanas tiesības Paris 2 Panthéon‑Assas universitātē (Francija) kā viesprofesors. No 2013. līdz 2017. gadam pasniedz Savienības tiesības arī Libera Università Internazionale degli Studi Sociali Guido Carli (Gvido Karli Starptautiskā Brīvā sociālo zinātņu universitāte, Itālija). 2015. gadā tiek iecelts par salīdzinošo konkurences tiesību profesoru Denveras Universitātes (Amerikas Savienotās Valstis) Sturm College of Law, kur pasniedz līdz 2019. gadam.

No 1993. līdz 2019. gadam R. Mastroianni ir advokāts, kas ir tiesīgs praktizēt Itālijas augstākās instances tiesās. No 2013. līdz 2015. gadam viņš turklāt ir Società Italiana di Diritto Internazionale (SIDI) (Itālijas Starptautisko tiesību sabiedrība) valdes loceklis un no 2018. līdz 2021. gadam – Associazione Italiana Studiosi di Diritto dell’Unione Europea (AISDUE) (Itālijas Eiropas Savienības tiesību studiju apvienība) valdes loceklis. No 2015. līdz 2018. gadam ir arī Itālijas valdības Eiropas lietu departamenta padomdevējs likumdošanas jautājumos.

2019. gada 26. septembrī R. Mastroianni tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Associazione Italiana Studiosi di Diritto dell’Unione Europea (AISDUE) biedrs
  • Società Italiana di Diritto Internazionale (SIDI) biedrs
  • European Law Institute (ELI) loceklis
  • Juridisko žurnālu Il Diritto dell’Unione Europea, Rivista italiana di diritto pubblico comunitario, Studi dell’integrazione europea, Diritto, mercato e Tecnologia, Federalismi, The Journal of Media Law un Media Laws – Rivista di Diritto dei Media redakcijas kolēģijas vai zinātniskās komitejas loceklis
  • Komisijas, kas Itālijā novērtē kandidātu piemērotību universitātes profesora amatam Eiropas Savienības tiesību jomā, loceklis (2019–2021)
José Martín y Pérez de Nanclares
José Martín y Pérez de Nanclares
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1965. gadā Vitorijā‑Gasteisā (Spānija), José Martín y Pérez de Nanclares 1988. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Universidad de Salamanca (Salamankas Universitāte, Spānija). No 1988. līdz 1989. gadam studē konstitucionālās tiesības Universität zu Köln (Ķelnes Universitāte, Vācija) un 1991. gadā saņem Eiropas tiesību maģistra grādu Universität Saarbrücken (Zārbrikenes Universitāte, Vācija). 1994. gadā aizstāv doktora disertāciju tiesību zinātnē Zārbrikenes Universitātē un Salamankas Universitātē.

Iesaistās starptautisko tiesību mācībās un profesionālo karjeru sāk Universidad de La Rioja (Larjohas Universitāte, Spānija) kā docents no 1993. līdz 1996. gadam un pēc tam kā profesors no 1996. līdz 2001. gadam. 1996. gadā tiek iecelts par Larjohas Universitātes ģenerālsekretāru, savukārt no 1996. līdz 2000. gadam ir tur rektora vietnieks pētniecības jautājumos un – no 2004. līdz 2008. gadam – rektora vietnieks starptautisko attiecību jautājumos. No 2001. līdz 2009. gadam šajā universitātē ir starptautisko publisko tiesību profesūras profesors un Žana Monē Eiropas Savienības tiesību profesūras profesors. 2009., 2012. un 2018. gadā Salamankas Universitāte viņu izraugās par starptautisko publisko tiesību profesūras profesoru.

No 2012. līdz 2018. gadam pilda Spānijas Ārlietu un sadarbības ministrijas Starptautisko juridisko lietu kabineta direktora pienākumus. 2018. gadā vienu gadu ieņem Consejo de Estado (Valsts padome, Spānija) Prezidentūras biroja direktora amatu.

2019. gada 26. septembrī J. Martín y Pérez de Nanclares tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Pastāvīgās šķīrējtiesas (Hāga, Nīderlande) loceklis
  • Max Planck Institut für ausländisches öffentliches Recht und Völkerrecht konsultatīvās padomes loceklis
  • Starptautiskās Eiropas tiesību federācijas (FIDE) Spānijas nodaļas izpildkomitejas loceklis
  • Revista de Derecho comunitario europeo zinātniskās komitejas loceklis
  • Institut Barcelona d’estudis internacionals konsultatīvās padomes loceklis
  • Žurnāla Cuadernos Europeos de Deusto redakcijas kolēģijas loceklis
  • Anuario de la facultad de derecho de la Universidad Autónoma de Madrid konsultatīvās padomes loceklis
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Doctor honoris causa, Universidad de Piura (Peru) (2009)
  • Svētā Raimonda no Penafortas krusts (2016)
Ornella Porchia
Ornella Porchia
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1966. gadā Kivaso (Itālija), Ornella Porchia 1991. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Università degli Studi di Torino (Turīnas Universitāte, Itālija) un 1996. gadā – doktora grādu tiesību pētniecībā Università Commerciale Luigi Bocconi (Luidži Bokoni Komercuniversitāte, Milāna, Itālija).

Profesionālo karjeru sāk 1994. gadā kā advokāte Turīnas Advokātu kolēģijā un pēc tam – no 1997. līdz 2002. gadam – strādā par Turīnas Universitātes profesora asistenti. No 2002. līdz 2007. gadam ir asociētā profesore starptautiskajās tiesībās, savukārt kopš 2007. gada – štata profesore Savienības tiesībās minētajā universitātē.

No 2010. līdz 2014. gadam strādā Corte costituzionale (Konstitucionālā tiesa, Itālija) Pētniecības dienestā. No 2014. līdz 2019. gadam ieņem juridiskās padomnieces amatu Itālijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Saistībā ar pētniecību Savienības tiesībās un starptautiskajās tiesībās publicē vairākus darbus.

2019. gada 26. septembrī O. Porchia tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Žurnālu Il diritto dell’economia un Studi sull’integrazione europea zinātniskās komitejas locekle
  • European Law Institute locekle (projekta Common Constitutional Traditions in Europe konsultatīvās komitejas locekle)
  • Associazione Italiana degli Studiosi di diritto dell’Unione europea (AISDUE) biedre
  • Società italiana di diritto internazionale (SIDI) biedre
  • Accademia delle Scienze di Torino (korespondētāj) locekle
Gerhard Hesse
Gerhard Hesse
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1970. gadā Vīnē (Austrija), Gerhard Hesse 1993. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē un 2002. gadā aizstāv tiesību zinātnes doktora disertāciju Universität Wien (Vīnes Universitāte, Austrija).

Profesionālo karjeru sāk 1994. gadā Federālajā kancelejā (Austrija) kā Eiropas lietu departamenta referents. Šos pienākumus pilda vienu gadu, savukārt no 1995. līdz 2000. gadam strādā Federālās kancelejas Juridiskajā dienestā par departamenta referentu un vēlāk – vadītāju. No 2000. līdz 2002. gadam ir Arbeiterkammer (Darba ņēmēju padome, Austrija) juridiskais padomnieks un no 2002. līdz 2007. gadam atkal darbojas kā Federālās kancelejas Juridiskā dienesta referents un departamenta vadītājs. No 2007. līdz 2010. gadam ir juridiskais padomnieks Austrijas federālā kanclera birojā, savukārt no 2010. līdz 2017. gadam pilda Federālās kancelejas Juridiskā dienesta ģenerāldirektora pienākumus. No 2017. līdz 2019. gadam ir Austrijas Konstitucionālo lietu, reformu, deregulācijas un tieslietu ministrijas Juridiskā dienesta ģenerāldirektors.

2010. gadā turklāt tiek iecelts par Austrijas valdības Personas datu aizsardzības padomes locekli un pilda šos pienākumus līdz 2019. gadam. No 2017. līdz 2019. gadam ir arī Austrijas Nacionālās bibliotēkas Uzraudzības padomes priekšsēdētājs. Viņa pieredze Austrijas valsts administrācijas jomā ļauj publicēt daudzus juridiskus darbus.

2019. gada 26. septembrī G. Hesse tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Österreichische Juristenkommission loceklis
  • Österreichischer Juristentag organizētājkomitejas loceklis
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Sudraba goda balva par nopelniem Austrijas Republikas dienestā
  • Lielā sudraba goda balva (ar zvaigzni) par nopelniem Austrijas Republikas dienestā
Miguel Sampol Pucurull
Miguel Sampol Pucurull
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1974. gadā Barselonā (Spānija), Miguel Sampol Pucurull 1997. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē un 1998. gadā – diplomu uzņēmumu vadībā Universidad Pontificia Comillas – ICADE (Komiljasas Pāvesta universitāte ICADE, Spānija).

Karjeru sāk kā abogado del Estado: no 2002. līdz 2005. gadam pārstāv valsti Spānijas tiesās, savukārt no 2005. līdz 2006. gadam strādā Spānijas Kultūras ministrijas Juridiskajā dienestā. No 2006. līdz 2007. gadam darbojas Spānijas Ārlietu ministrijas Juridiskajā dienestā, atbildot par jautājumiem saistībā ar Eiropas Savienības Tiesu.

No 2007. līdz 2014. gadam M. Sampol Pucurull pilda juridiskā padomnieka pienākumus (abogado del Estado statusā) Spānijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. 2014. gadā stājas Spānijas Tieslietu ministrijas dienestā kā Abogacía General del Estado (Valsts Juridiskā padome) ģenerāldirektora vietnieks Eiropas Savienības un starptautisko lietu jautājumos. Šajā sakarā viņš līdz 2019. gadam Spānijas Ārlietu un sadarbības ministrijā veic Valsts juridiskā dienesta abogado del Estado‑Jefe pienākumus saistībā ar tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā. Šajā pašā laikposmā ir arī vairāku publisko uzņēmumu valdes loceklis, turklāt viņa prakse tiesību jomā ļauj sagatavot daudzas juridiskas publikācijas.

2019. gada 26. septembrī M. Sampol Pucurull tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Asociación Española para el Estudio del Derecho Europeo loceklis
  • Asociación de Abogados del Estado loceklis
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Tieslietu ministrijas piešķirts Svētā Raimonda no Penafortas pirmās šķiras krusts (Cruz Distinguida de Primera Clase de San Raimundo de Peñafort del Ministerio de Justicia) (2016)
  • Ārlietu un sadarbības ministrijas piešķirts Civilo nopelnu ordenis (2019)
Mirela Stancu
Mirela Stancu
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1974. gadā Keleraši (Rumānija), Mirela Stancu 1998. gadā iegūst Universitatea din București (Bukarestes Universitāte, Rumānija) diplomu tiesību zinātnē un 2009. gadā – doktora grādu tiesību zinātnē.

No 1999. līdz 2002. gadam praktizē kā advokāte Bukarestes Advokātu kolēģijā (Rumānija) un pēc tam sāk pasniegt procesuālās tiesības Bukarestes Universitātē: tur no 2002. līdz 2018. gadam ir lektore un kopš 2018. gada – docente. Šajā pašā laikposmā sagatavo daudzas publikācijas tiesību jomā.

No 2004. līdz 2009. gadam M. Stancu ir tiesnese Judecătoria Sectorului 3 Bucureşti (Bukarestes 3. rajona pirmās instances tiesa, Rumānija) un no 2009. līdz 2019. gadam – Tribunalul București (Bukarestes apgabaltiesa, Rumānija). 2005. gadā tiek iecelta par norīkotu tiesnesi Rumānijas Ārlietu ministrijā, savukārt no 2007. līdz 2018. gadam strādā Institutul Național al Magistraturii (Valsts tiesnešu institūts, Rumānija) par pasniedzēju.

2011. gadā stājas dienestā Tiesā un līdz 2014. gadam pilda tur administratores juristes pienākumus pie tiesneses Camelia Toader.

Pēc atgriešanās Rumānijā 2015. gadā tiek iecelta par Consiliul Superior al Magistraturii (Augstākā tieslietu padome, Rumānija) Eiropas lietu, starptautisko attiecību un programmu direktori un šajā amatā darbojas līdz 2018. gadam.

2019. gada 26. septembrī M. Stancu tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Petra Škvařilová-Pelzl
Petra Škvařilová-Pelzl
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1975. gadā Prāgā (Čehijas Republika), Petra Škvařilová‑Pelzl studē tiesības Čehijas Republikā un Vācijā, un šo studiju noslēgumā Univerzita Karlova (Prāgas Kārļa universitāte, Čehijas Republika) viņai piešķir maģistra grādu tiesību zinātnē (summa cum laude). Doktorantūras studijas veic Universität Hamburg (Hamburgas Universitāte, Vācija), kur 2004. gadā aizstāv disertāciju (summa cum laude). 1995. gadā iegūst diplomu arī mutiskajā tulkošanā vācu valodā Státní jazyková škola (Prāgas Valsts valodu skola, Čehijas Republika).

Profesionālo karjeru sāk 1999. gadā kā Hamburgas Universitātes Komerctiesību, jūras tiesību un ekonomikas tiesību katedras zinātniskā līdzstrādniece un vēlāk sekmīgi nokārto konkursu, ko Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) organizējis Čehijas juristu nodarbināšanai Eiropas Savienības iestādēs. Tādējādi ierēdnes statusā stājas dienestā Eiropas Savienības Tiesas Bibliotēkas, pētniecības un dokumentācijas ģenerāldirekcijā un tur no 2004. līdz 2019. gadam pilda administratora jurista pienākumus. No 2010. līdz 2016. gadam strādā par ģenerāldirektora atašeju. No 2017. līdz 2018. gadam darbojas Tiesā kā tiesneses Maria Berger palīdze.

Vairāku publikāciju autore, tostarp Savienības tiesību un salīdzinošo tiesību jomās, P. Škvařilová‑Pelzl iesaistās arī izglītības darbā un kopš 2009. gada pasniedz Savienības tiesības Verwaltungsakademie des Bundes in Wien (Vīnes Federālā civildienesta akadēmija, Austrija). Turklāt P. Škvařilová‑Pelzl piedalās daudzos semināros un konferencēs, tostarp Čehijas un Vācijas tiesību biennālē.

2019. gada 26. septembrī P. Škvařilová‑Pelzl tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Societas Iuris Publici Europaei e.V. (SIPE) biedre
  • Hamburgas Universitātes stipendijas Copernicus un Vācijas Bundestāga saistībā ar starptautisko stažēšanos parlamentos dibinātās stipendijas (Berlīne, 2004) stipendiāte un līdz ar to šo struktūru absolventu sabiedrību biedre
Iko Nõmm
Iko Nõmm
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1977. gadā Tallinā (Igaunija), Iko Nõmm 2001. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Tartu Ülikool (Tartu Universitāte, Igaunija) un 2007. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē. Doktorantūras studijas veic Tartu Universitātē, kur 2013. gadā aizstāv disertāciju tiesību zinātnē.

Profesionālās karjeras sākumā no 2001. līdz 2002. gadam strādā par padomdevēju Tallinna Ringkonnakohus (Tallinas apgabaltiesa, Igaunija) un par tiesneša amata kandidātu Harju Maakohtu (Harju rajona tiesa, Igaunija). I. Nõmm no 2002. līdz 2007. gadam pilda tiesneša pienākumus pēdējā minētajā tiesā un no 2007. līdz 2019. gadam – Tallinas apgabaltiesā. No 2015. līdz 2016. gadam darbojas Riigikohus (Augstākā tiesa, Igaunija) kā tiesnesis praktikants, savukārt no 2017. līdz 2018. gadam valsts tiesneša statusā ir norīkots darbā Eiropas Savienības Tiesā.

I. Nõmm iesaistās arī izglītības darbā kā lektors Tartu Universitātē no 2014. līdz 2019. gadam un Augstākās tiesas Mācību departamentā no 2015. līdz 2019. gadam. Turklāt no 2015. līdz 2019. gadam veic apmācību Igaunijas Advokātu kolēģijas apvienībā un no 2018. līdz 2019. gadam ir Igaunijas tiesnešu eksāmenu komisijas loceklis. No 2015. līdz 2019. gadam pilda Igaunijas Advokātu kolēģijas profesionālās kvalifikācijas novērtējuma komitejas locekļa pienākumus.

2019. gada 26. septembrī I. Nõmm tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Eesti Kohtunike Ühing loceklis
Gabriele Steinfatt
Gabriele Steinfatt
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1977. gadā Bādharcburgā (Vācija), Gabriele Steinfatt studē tiesības Universität des Saarlandes (Zāras Universitāte) Zārbrikenē (Vācija) un Strasbūrā (Francija). 2000. gadā iegūst maģistra grādu privātajās tiesībās un apliecību par studijām Eiropas tiesībās Robēra Šūmaņa Universitātē (Strasbūra, Francija). 2002. gadā nokārto pirmo valsts eksāmenu tiesību zinātnē Zārbrikenē. No 2002. līdz 2003. gadam apmeklē trešā cikla tiesību studijas Zāras Universitātes Eiropas studiju institūtā (Vācija). 2005. gadā pabeidz juridisko sagatavošanas praksi Zārbrikenē (Vācija), nokārtojot otro valsts eksāmenu tiesību zinātnē. Raksta disertāciju Zāras Universitātē un 2012. gadā iegūst doktora grādu tiesību zinātnē.

2005. gadā G. Steinfatt tiek iecelta par tiesnesi Verwaltungsgericht der Freien Hansestadt Bremen (Hanzas brīvpilsētas Brēmenes Administratīvā tiesa, Vācija) un strādā tur līdz 2017. gadam, bet pēc tam no 2017. līdz 2019. gadam darbojas Oberverwaltungsgericht der Freien Hansestadt Bremen (Hanzas brīvpilsētas Brēmenes Augstākā administratīvā tiesa, Vācija). Šajā laikposmā tiek iecelta arī par Dienstgerichtshof für Richter (Tiesnešu disciplinārlietu apelācijas tiesa) locekli un Berufsgerichtshofs für Ingenieure (Inženieru disciplinārlietu apelācijas tiesa) aizstājējlocekli.

Vairāku publikāciju autore, it īpaši Eiropas tiesību jomā, G. Steinfatt iesaistās arī izglītības darbā kā lektore Zāras Universitātē un Universität Bremen (Brēmenes Universitāte, Vācija). Piedalās jauno juristu apmācībā saistībā ar viņu juridisko sagatavošanas praksi, kā arī darbojas kā eksaminētāja pirmajā valsts eksāmenā tiesību zinātnē.

2019. gada 26. septembrī G. Steinfatt tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Vereinigung der Bremischen Verwaltungsrichterinnen und Verwaltungsrichter locekle
Rimvydas Norkus
Rimvydas Norkus
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1979. gadā Klaipēdā (Lietuva), Rimvydas Norkus 2001. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē Viļņas Universitātē (Lietuva). Pēc tam sāk doktorantūras studijas tiesību zinātnē Mykolo Romerio universitetas (Mikola Romera Universitāte, Lietuva), kur 2005. gadā aizstāv disertāciju.

Profesionālās karjeras sākumā no 1999. līdz 2000. gadam strādā par tiesneša palīgu Lietuvos apeliacinis teismas (Lietuvas apelācijas tiesa) un no 2000. līdz 2003. gadam šajā pašā tiesā pilda priekšsēdētāja padomnieka pienākumus. No 2003. līdz 2009. gadam ir Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa) Tiesu prakses dienesta direktors.

No 2009. līdz 2010. gadam darbojas kā jurists lingvists Eiropas Parlamentā, savukārt pēc atgriešanās savā valstī no 2010. līdz 2012. gadam pilda Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuvas Augstākā tiesa) Juridiskās pētniecības departamenta direktora pienākumus. No 2012. līdz 2013. gadam ir Lietuvas apelācijas tiesas tiesnesis, savukārt pēc tam vienu gadu pilda Lietuvas Augstākās tiesas tiesneša un – no 2014. līdz 2019. gadam – tās priekšsēdētāja pienākumus. Turklāt no 2016. līdz 2018. gadam viņš ir Lietuvos Teisėjų taryba (Lietuvas Tieslietu padome) priekšsēdētājs.

No 2007. līdz 2008. gadam R. Norkus iesaistās arī izglītības darbā kā asociētais profesors Mikola Romera Universitātē, un no 2012. līdz 2019. gadam šīs universitātes Privāttiesību institūts nodarbina viņu kā profesoru. Viņš ir arī daudzu juridisko publikāciju autors.

2019. gada 26. septembrī R. Norkus tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Eiropas Tiesību akadēmijas (ERA) konsultatīvās komitejas loceklis (2020–2023)
  • Žurnāla ERA Forum konsultatīvās padomes loceklis
  • Asociācijas The Conference on European Restructuring and Insolvency Law loceklis
  • INSOL Europe Association biedrs
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeņa virsnieka krusts par būtisku ieguldījumu valsts tieslietu sistēmas pilnveidošanā un tiesību zinātnes attīstībā (2018)
  • Mikola Romera Universitātes Juridiskās fakultātes goda loceklis (2019)
Tamara Perišin
Tamara Perišin
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1979. gadā Zagrebā (Horvātija), Tamara Perišin 2002. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē (cum laude) Sveučilište u Zagrebu (Zagrebas Universitāte, Horvātija) un 2003. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē University of Oxford (Oksfordas Universitāte, Apvienotā Karaliste) kā stipendijas Chevening laureāte. Doktorantūras studijas tiesību zinātnē veic Zagrebas Universitātē, kur 2007. gadā aizstāv disertāciju. 2009. gadā T. Perišin sekmīgi nokārto Horvātijas advokatūras eksāmenu.

Pētnieces statusā stažējas Asser Instituut (Asera institūts, Nīderlande) 2004. gadā, Georgetown University (Džordžtaunas Universitāte, ASV) un University of Michigan (Mičiganas Universitāte, ASV) kā Fulbright stipendiāte no 2005. līdz 2006. gadam un Max‑Planck‑Institut (Maksa Planka institūts, Heidelberga, Vācija) kā pēcdoktorantūras studiju stipendiāte no 2007. līdz 2008. gadam. Turklāt no 2007. līdz 2008. gadam apmeklē mācības izglītības un pedagoģijas zinātnē Central European University (Centrāleiropas Universitāte, Ungārija). 2014. gadā tiek uzaicināta veikt pēcdoktorantūras pētījumus Harvard University (Hārvarda Universitāte, ASV) Juridiskajā fakultātē.

Kopš 2002. gada T. Perišin darbojas Zagrebas Universitātē, kur no 2009. līdz 2011. gadam ir profesore un dekāna vietniece starptautiskās sadarbības jautājumos, kopš 2015. gada ir Žana Monē profesūras titula turētāja un kopš 2018. gada – Žana Monē Izcilības centra koordinatore. Viņa pasniedz kursus it īpaši par Eiropas publiskajām tiesībām, iekšējā tirgus tiesībām, Pasaules Tirdzniecības organizācijas tiesībām, Eiropas tiesību iedarbību pasaules mērogā, konkurences tiesībām, Eiropas sabiedrību tiesībām un Eiropas Savienības tiesību metodiku, kā arī vispārējiem tiesību principiem Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.

No 2015. līdz 2016. gadam ir viesprofesore un John Harvey Gregory Lecturer on World Organization Hārvarda Universitātē, kur pasniedz kursu par Eiropas tiesību iedarbību pasaules mērogā.

Daudzu juridisku publikāciju autore, T. Perišin ir bijusi Horvātijas žurnāla, kas specializējas Savienības tiesībās (Croatian Yearbook of European Law and Policy), galvenā redaktore un joprojām ir tā redakcijas kolēģijas sastāvā.

No 2005. līdz 2011. gadam T. Perišin ir Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai sarunu delegācijas locekle. 2011. gadā pasniedz Savienības tiesības ierēdņiem un diplomātiem Državna škola za javnu upravu (Valsts administrācijas skola, Horvātija), kā arī Horvātijas Ārlietu un Eiropas lietu ministrijas diplomātijas akadēmijā. No 2012. līdz 2013. gadam ir atbildīga par tieslietu sistēmas locekļiem paredzētajām Savienības tiesību mācībām Pravosudna akademija (Tieslietu akadēmija, Horvātija) un Općinski sud u Zagrebu (Zagrebas rajona tiesa, Horvātija). 2015. gadā pasniedz Savienības tiesības Hrvatska odvjetnička komora (Horvātijas Advokātu apvienība). No 2017. līdz 2019. gadam pilda Horvātijas Zinātņu un izglītības ministrijas īpašās padomnieces pienākumus. Turklāt sniedz Horvātijas ministrijām un advokātiem juridiskus atzinumus par Eiropas tiesību pareizu piemērošanu lietās, kas tiek izskatītas valsts tiesās.

2019. gada 26. septembrī T. Perišin tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Croatian Yearbook of European Law and Policy redakcijas kolēģijas locekle
  • Hrvatske udruge za studij Europske unije biedre
  • Hrvatske udruge za europsko pravo (CROSEL) biedre
  • Chevening Alumni Association biedre
  • Oxford University Society (OUS) biedre
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Žana Monē profesūra (2015)
David Petrlík
David Petrlík
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1978. gadā Plzeņā (Čehijas Republika), David Petrlík 1999. un 2000. gadā studē Universität Passau (Pasavas Universitāte, Vācija) un 2002. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē Západočeská univerzita v Plzni (Rietumbohēmijas Universitāte Plzeņā, Čehijas Republika). 2003. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē Parīzes Panteona‑Sorbonnas Universitātē (Francija). 2016. gadā iegūst doktora grādu tiesību zinātnē Univerzita Karlova (Prāgas Kārļa universitāte, Čehijas Republika).

2004. gadā sāk profesionālo karjeru Čehijas Republikas Ārlietu ministrijas juridiskā padomnieka statusā, savukārt nākamajā dienā pēc Čehijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai stājas dienestā Tiesā un līdz 2015. gadam strādā par tiesneša Jiří Malenovský palīgu.

2015. gadā kļūst par Eiropas GNSS aģentūras (tagad Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra) juridisko padomnieku un vēlāk – par nodaļas vadītāja vietnieku Juridisko lietu un publiskā iepirkuma departamentā. No 2018. līdz 2021. gadam ir šī departamenta nodaļas vadītājs.

Kopš 2011. gada D. Petrlík iesaistās arī izglītības darbā un pasniedz Savienības tiesības un intelektuālā īpašuma tiesības Prāgas Kārļa universitātē. Viņš ir daudzu publikāciju autors šajās jomās.

2021. gada 1.martā D. Petrlík tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Maja Brkan
Maja Brkan
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1979. gadā Mariborā (Slovēnija), Maja Brkan 2003. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Univerza v Ljubljani (Ļubļanas Universitāte, Slovēnija) un 2004. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē New York University (Ņujorkas Universitāte, ASV). Turklāt 2004. gadā saņem diplomu Eiropas Universitātes institūta Florencē Eiropas tiesību akadēmijā. Pēc tam sāk tiesību zinātnes doktorantūru Ļubļanas Universitātē, kur 2007. gadā aizstāv disertāciju par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

Profesionālo karjeru sāk 2004. gadā kā juriste lingviste Eiropas Savienības Tiesā, pēc tam kā praktikante darbojas Tiesas tiesneša Aindrias Ó Caoimh birojā 2005. gadā un Višje sodišče v Ljubljani (Ļubļanas apelācijas tiesa, Slovēnija) no 2005. līdz 2006. gadam.

2007. gadā atkal stājas dienestā Eiropas Savienības Tiesā, kur strādā pie ģenerāladvokātes Verica Trstenjak vispirms kā juridiskā asistente no 2007. līdz 2008. gadam un pēc tam kā palīdze no 2008. līdz 2011. gadam. No 2011. līdz 2013. gadam pilda tiesneša Marko Ilešič palīdzes pienākumus.

Pēc tam M. Brkan pasniedz Universiteit Maastricht (Māstrihtas Universitāte, Nīderlande) kā Eiropas Savienības tiesību docente no 2013. līdz 2018. gadam un kā asociētā Eiropas Savienības tiesību profesore no 2018. līdz 2021. gadam. 2014. un 2017. gadā pasniedz arī Eiropas Savienības tiesības Universiteit Hasselt (Haseltas Universitāte, Beļģija). Vieslektores statusā darbojas Univerza na Primorskem (Piejūras reģiona universitāte, Slovēnija) 2011. gadā, Ļubļanas Universitātē 2014. gadā un Běijīng Shīfàn Dàxué (Pekinas Universitāte, Ķīna) 2014. gadā. Turklāt pētnieces statusā stažējas Eiropas Universitātes institūtā Florencē 2016. un 2018. gadā, University of California, Berkeley (Kalifornijas Universitāte Bērklijā, ASV) 2019. gadā, Universitat Autònoma de Barcelona (Barselonas Autonomā universitāte, Spānija) 2019. gadā un Ļubļanas Universitātē 2020. gadā.

2017. gadā M. Brkan tiek iecelta par Maastricht Centre for European Law (Māstrihtas Universitātes Eiropas tiesību centrs) asociēto direktori un trīs gadus pilda šos pienākumus, pirms 2021. gadā tiek izraudzīta par programmas Advanced Master in Privacy, Cybersecurity and Data Management (specializētās maģistra studijas privātuma, kiberdrošības un datu pārvaldības jomā) koordinatori European Centre on Privacy and Cybersecurity (Māstrihtas Universitātes Eiropas Privātuma un kiberdrošības centrs). No 2018. līdz 2020. gadam ir šīs pašas universitātes eksāmenu komisijas locekle.

No 2013. līdz 2019. gadam pilda European Law Institute (ELI) padomes locekles pienākumus. No 2015. līdz 2021. gadam ir European Data Protection Law Review (Eiropas datu aizsardzības tiesību žurnāls) asociētā redaktore un – kopš 2021. gada – tā redakcijas kolēģijas locekle. Kopš 2020. gada viņa ir arī informācijas platformas EU Law Live redakcijas kolēģijas locekle.

M. Brkan ir daudzu publikāciju autore Eiropas Savienības tiesību jomā. Eiropas un ASV universitātes regulāri uzaicina viņu uzstāties kā lektorei.

2021. gada 6. jūlijā M. Brkan tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Māstrihtas Universitātes Eiropas tiesību centra Distinguished Fellow
  • Informācijas platformas EU Law Live redakcijas kolēģijas locekle
  • European Data Protection Law Review redakcijas kolēģijas locekle
  • Pravniško društvo v Mariboru biedre
  • Maastricht Law and Tech Lab biedre
  • European Law Institute locekle
  • European Centre on Privacy and Cybersecurity locekle
  • Friends of the Hamburg Max Planck Institute for Comparative and International Private Law biedre
  • Slovensko društvo za evropsko pravo biedre
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Balva “Jaunais jurists 2007. gadā”, Zveza društev pravnikov Slovenije (2007)
  • Balva J. H. H. Weiler par labāko pētniecības rakstu Eiropas Savienības tiesību jomā, Ļubļanas Universitātes Juridiskā fakultāte (2003)
  • Goda zīme par izciliem rezultātiem tiesību studijās, Ļubļanas Universitātes Juridiskā fakultāte (2003)
Pēteris Zilgalvis
Pēteris Zilgalvis
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1964. gadā Inglvudā (Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis), Pēteris Zilgalvis studē University of California, Los Angeles – UCLA (Kalifornijas Universitāte, Losandželosa, ASV), kur 1986. gadā iegūst diplomu politikas zinātnēs. Studijas turpina University of Southern California (Dienvidkalifornijas Universitāte, ASV), kas viņam 1990. gadā piešķir doktora grādu tiesību zinātnē (Juris Doctor).

Profesionālo karjeru sāk tajā pašā gadā Latvijas Republikas Augstākās padomes Vides aizsardzības komitejas Juridiskās nodaļas vadošā padomnieka amatā un pilda šos pienākumus līdz 1992. gadam. Pēc tam stājas dienestā Latvijas Ārlietu ministrijā, kur atbild par attiecībām ar Eiropas Parlamentu, Apvienoto Nāciju Organizāciju, ANO Vides programmu (UNEP) un ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO). Turklāt kopš 1991. gada viņam ir atļauts praktizēt kā advokātam Kalifornijā (ASV).

1993. gadā P. Zilgalvis ieņem Baltijas reģiona vides speciālista amatu Pasaules Bankā, savukārt 1996. gadā tajā tiek iecelts par vadošo padomnieku vides tiesību jautājumos attiecībā uz projektu “Krievijas Federācija – Vides vadības projekts”.

1997. gadā tiek iecelts par Bioētikas nodaļas vadītāja vietnieku Eiropas Padomē un pilda šos pienākumus līdz 2005. gadam. Pēc tam stājas dienestā Eiropas Komisijā, kur ieņem Pārvaldības un ētikas nodaļas vadītāja amatu un – 2010. gadā – Infekcijas slimību un sabiedrības veselības nodaļas vadītāja amatu. No 2010. līdz 2016. gadam turpina karjeru Eiropas Komisijā kā Veselības un labklājības nodaļas vadītājs. 2016. gadā šajā pašā iestādē tiek iecelts par Digitālās inovācijas un blokķēžu nodaļas vadītāju un pilda šos pienākumus līdz 2021. gadam. Viņš ir arī vairāku publikāciju autors juridiskajos žurnālos, it īpaši saistībā ar bioētiku, digitālajām tehnoloģijām, cilvēktiesībām un vides tiesībām.

2021. gada 27. septembrī P. Zilgalvis tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmatas redakcijas kolēģijas loceklis
  • World Economic Forum Digital Currency Governance Consortium loceklis
  • Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Ekspertu konsultatīvās padomes loceklis blokķēžu politikas jautājumos
Krisztián Kecsmár
Krisztián Kecsmár
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1975. gadā Budapeštā (Ungārija), Krisztián Kecsmár studē tiesības Parīzes Dienvidu universitātes (Paris XI, Francija) Žana Monē fakultātē, kur iegūst diplomu tiesību zinātnē 1998. gadā, maģistra diplomu starptautiskajās un Eiropas tiesībās 1999. gadā, kā arī maģistra diplomu uzņēmējdarbībā un Eiropas Savienības tiesībās 2000. gadā.

Profesionālās karjeras sākumā no 2001. līdz 2005. gadam K. Kecsmár darbojas advokātu birojā Ungārijā.

2005. gadā stājas dienestā Eiropas Komisijā un strādā par referentu Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorātā. Referenta pienākumus pilda arī Konkurences ģenerāldirektorātā no 2009. līdz 2015. gadam, 2016. gadā un no 2018. līdz 2021. gadam.

No 2015. gada maija līdz 2016. gada aprīlim Eiropas Komisija norīko K. Kecsmár darbam Ungārijas Tieslietu ministrijā, kur viņš pilda Eiropas lietu biroja locekļa pienākumus.

No 2016. līdz 2018. gadam K. Kecsmár ir Ungārijas Tieslietu ministrijas valsts sekretārs starptautiskās un Eiropas tiesu iestāžu sadarbības jautājumos.

2021. gada 27. oktobrī K. Kecsmár tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Juridiskā žurnāla Európai Tükör galvenais redaktors
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Balva Vladár Gábor (2018)
Ion Gâlea
Ion Gâlea
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1978. gadā Jasos (Rumānija), Ion Gâlea 2000. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Universitatea din București (Bukarestes Universitāte, Rumānija), kā arī Eiropas tiesību maģistra grādu Parīzes Panteona‑Sorbonnas Universitātē (Francija) – Francijas un Rumānijas Eiropas studiju juridiskās koledžas programmā, kas organizēta sadarbībā ar Bukarestes Universitāti. 2002. gadā iegūst maģistra diplomu starptautiskajās attiecībās Școala Națională de Studii Politice și Administrative (Valsts politikas un administratīvo zinātņu skola, Rumānija). Studijas turpina Karl‑Franzens‑Universität Graz (Grācas Universitāte, Austrija), kur 2006. gadā iegūst Eiropas studiju maģistra grādu. Pēc atgriešanās Rumānijā veic tiesību zinātnes doktorantūru Bukarestes Universitātē, kur 2008. gadā aizstāv disertāciju.

I. Gâlea profesionālo karjeru sāk Rumānijas Ārlietu ministrijā, kur no 2000. līdz 2002. gadam ieņem diplomātiskā atašeja amatu Starptautisko tiesību un līgumu direkcijā un no 2002. līdz 2007. gadam – Kopienu tiesību dienesta vadītāja amatu. No 2007. līdz 2009. gadam sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus notāra statusā.

Pēc atgriešanās Ārlietu ministrijā I. Gâlea strādā par Savienības tiesību direkcijas ekspertu un no 2009. līdz 2010. gadam pilda tur direktora pienākumus. No 2010. līdz 2016. gadam ieņem juridisko lietu ģenerāldirektora amatu.

No 2016. līdz 2020. gadam ir Rumānijas vēstnieks Bulgārijā, savukārt 2021. gadā kļūst par Ārlietu ministrijas Eiropas divpusējo attiecību un reģionālās sadarbības departamenta ģenerāldirektoru.

Turklāt I. Gâlea pasniedz tiesības Bukarestes Universitātē: no 2002. līdz 2012. gadam ir universitātes asistents, no 2012. līdz 2016. gadam ir lektors un no 2016. līdz 2021. gadam – docents. 2021. gadā iegūst profesora titulu šajā universitātē.

Pasniedz arī kā viesprofesors Hayastani divanagitakan dprots’ (Armēnijas Diplomātijas akadēmija) 2010. gadā, kā arī Institutul Diplomatic Român (Rumānijas Diplomātijas institūts) no 2009. līdz 2015. gadam un Universidade da Coruña (Akoruņas Universitāte, Spānija) 2015. gadā.

Viņš ir daudzu publikāciju autors tiesību jomā.

2021. gada 27. oktobrī I. Gâlea tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Revista română de drept internațional redakcijas kolēģijas loceklis
  • Starptautiskās Tiesību asociācijas Rumānijas nodaļas loceklis
  • Societatea Română de Drept European biedrs
  • Starptautisko tiesību frankofonā tīkla (Réseau francophone de droit international) loceklis
  • Bukarestes Universitātes Starptautisko un transnacionālo tiesību pētniecības centra direktora vietnieks
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Pirmās šķiras diplomātisko nopelnu medaļa (Rumānija, 2007)
  • Valsts nopelnu ordenis (Rumānija, 2009)
  • Valsts ordenis “Par uzticību dienestā” (Rumānija, 2013)
  • Pirmās šķiras ordenis Madarski Konnik (Bulgārija, 2021)
Ioannis Dimitrakopoulos
Ioannis Dimitrakopoulos
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1971. gadā Atēnās (Grieķija), Ioannis Dimitrakopoulos 1992. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Ethniko kai Kapodistriako Panepistimio Athinon (Kapodistrija vārdā nosauktā Atēnu Nacionālā universitāte, Grieķija) un 1994. gadā papildina savas studijas, iegūstot maģistra grādu tiesību zinātnē Paris II Panthéon‑Assas universitātē (Francija).

Uzņemts Atēnu Advokātu kolēģijā 1995. gadā, I. Dimitrakopoulos praktizē tur kā advokāts līdz 1997. gadam.

1998. gadā sāk strādāt Symvoulio tis Epikrateias (Valsts padome, Grieķija) par referentu, savukārt no 2005. līdz 2022. gadam pilda tur pieteikumu pārziņa pienākumus. Līdztekus šiem pienākumiem no 2009. līdz 2010. gadam ir Valsts padomes Plānojuma un organizācijas komitejas loceklis. 2005. gadā uz triju gadu laikposmu stājas dienestā Eiropas Ombuda birojā (Strasbūra, Francija), kur ieņem galvenā juridiskā padomnieka amatu, savukārt 2008. gadā pārceļas atpakaļ Valsts padomē.

No 2010. līdz 2020. gadam I. Dimitrakopoulos pilda arī Eiropas Ķimikāliju aģentūras (Helsinki, Somija) Apelācijas padomes priekšsēdētāja aizstājēja pienākumus.

No 2014. līdz 2015. gadam ir Anotato Eidiko Dikastirio (Augstākā speciālā tiesa, Grieķija) un Eidiko Dikastirio tou arthrou 88 par. 2 tou Syntagmatos (Speciālā tiesa, kas izveidota saskaņā ar Grieķijas Konstitūcijas 88. panta 2. punktu) palīgtiesnesis. No 2014. līdz 2016. gadam pilda arī Valsts padomes tiesnešu asociācijas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.

I. Dimitrakopoulos turklāt iesaistās pētniecības un izglītības darbā: no 2003. līdz 2004. gadam ir University of California, Berkeley (Kalifornijas Universitāte Bērklijā, ASV) Senior Visiting Fellow un šajā statusā pasniedz tur Eiropas vides tiesības un salīdzinošās tiesības. Kopš 2010. gada ir arī Ethniki Scholi Dikastikon Leitourgon (Nacionālā tiesnešu skola, Grieķija) profesors. Viņš ir daudzu publikāciju autors, tostarp Eiropas tiesību un pamattiesību jomā.

2022. gada 13. janvārī I. Dimitrakopoulos tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Damjan Kukovec
Damjan Kukovec
Tiesnesis
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1977. gadā Ļubļanā (Slovēnija), Damjan Kukovec 2001. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē Univerza v Ljubljani (Ļubļanas Universitāte, Slovēnija) Juridiskajā fakultātē un 2002. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē Harvard Law School (Hārvarda Universitātes Juridiskā fakultāte, ASV). Doktorantūras studijas veic pēdējā minētajā universitātē, kur 2015. gadā aizstāv disertāciju.

Profesionālo karjeru sāk 2002. gadā kā tiesas jurists praktikants Višje sodišče v Ljubljani (Ļubļanas apelācijas tiesa, Slovēnija) un darbojas šajā amatā līdz 2004. gadam. 2004. gadā strādā Sjerraleones Speciālajā tiesā (Frītauna, Sjerraleone), kā arī Ustavno sodišče (Konstitucionālā tiesa, Slovēnija).

2005. gadā D. Kukovec stājas dienestā Eiropas Savienības Tiesā par juristu, savukārt no 2006. līdz 2018. gadam strādā Eiropas Komisijas Juridiskajā dienestā. Turklāt 2006. gadā tiek uzņemts Slovēnijas Advokātu kolēģijā.

Līdztekus tam D. Kukovec īsteno universitātes karjeru, it īpaši Eiropas tiesību jomā. No 2011. līdz 2013. gadam pasniedz pasaules tiesības Hārvarda Universitātes Juridiskajā fakultātē un Hārvarda Universitātes Institute for Global Law and Policy (Pasaules tiesību un politikas institūts). Pēc tam pasniedz vairākās juridiskajās augstskolās visā pasaulē, tostarp FGV Direito Rio, Rio de Janeiro (Getulio Vargasa fonda Juridiskā fakultāte, Riodežaneiro, Brazīlija) 2014. gadā, University of Kent’s Brussels School of International Studies (Kentas Universitātes Briseles Starptautisko studiju skola, Beļģija) 2016. gadā, Eiropas Universitātes institūtā Florencē (EUI, Itālija) 2016. un 2017. gadā, kā arī Ļubļanas Universitātē – no 2018. līdz 2020. gadam. Kopš 2018. gada D. Kukovec ir arī tiesību docents un doktorantūras programmas asociētais direktors Middlesex University (Midlseksas Universitāte, Londona, Apvienotā Karaliste).

D. Kukovec ir daudzu publikāciju autors Eiropas Savienības tiesību jomā. Viņu regulāri aicina uzstāties ar lekcijām dažādās universitātēs visā pasaulē.

2022. gada 13. janvārī D. Kukovec tiek iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • RECONNECT grupas loceklis
  • British International Studies Association biedrs
  • Society of Legal Scholars biedrs
  • Slovensko sodniško društvo biedrs
  • Pravniško društvo Ljubljana biedrs
  • European Society of International Law biedrs
  • Klub alumnov Pravne fakultete Univerze v Ljubljani biedrs
  • Slovensko društvo za evropsko pravo biedrs
  • European Union Studies Association biedrs
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Slovēnijas Republikas valdības piešķirtā balva par labāko disertāciju Savienības tiesību jomā (2001)
  • Ļubļanas Universitātes piešķirtā Zelta medaļa par akadēmiskajiem panākumiem (2001)
  • Hārvarda Universitātes Juridiskās fakultātes piešķirtā Landon Gammon balva (2001)
  • Rotary Club Ljubljana piešķirtā balva (2008)
  • Hārvarda Universitātes Juridiskās fakultātes piešķirtās balvas par akadēmiskajiem panākumiem (2009–2012)
  • Higher Education Academy (Apvienotā Karaliste) Senior Fellow (2020)
Suzanne Kingston
Suzanne Kingston
Tiesnese
Biogrāfija un karjera

Dzimusi 1977. gadā Dublinā (Īrija), Suzanne Kingston 1998. gadā iegūst diplomu tiesību zinātnē University of Oxford (Oksfordas Universitāte, Apvienotā Karaliste) un 2000. gadā – maģistra grādu tiesību zinātnē Universiteit Leiden (Leidenes Universitāte, Nīderlande). Doktorantūras studijas tiesību zinātnē veic pēdējā minētajā universitātē, kur 2009. gadā aizstāv disertāciju.

1998. gadā tiek uzņemta Honourable Society of Gray’s Inn (Londona, Apvienotā Karaliste), lai darbotos Barrister statusā. 2002. gadā kļūst par advokāti starptautiska advokātu biroja Briseles filiālē un praktizē tur līdz 2004. gadam.

Pēc tam S. Kingston stājas dienestā Eiropas Savienības Tiesā un no 2004. līdz 2006. gadam strādā par ģenerāladvokāta Leendert Geelhoed palīdzi.

2007. gadā S. Kingston tiek uzņemta Honourable Society of King’s Inns (Dublina, Īrija), lai darbotos Barrister statusā. Kopš 2007. gada praktizē Īrijas Advokātu kolēģijā vispirms kā Barrister un pēc tam – kā Senior Counsel.

Turklāt no 2007. līdz 2015. gadam S. Kingston pasniedz tiesības University College Dublin (Dublinas Universitātes koledža, Īrija) kā docente un kopš 2015. gada – kā profesore. Universitātes karjeras gaitā pasniedz arī citās universitātēs, tostarp Columbia University (Kolumbijas Universitāte, ASV), Cambridge University (Kembridžas Universitāte, Apvienotā Karaliste), Leidenes Universitātē, kā arī Osgoode Hall Law School of York University in Toronto (Toronto Jorkas universitātes Osgūda juridiskā skola, Kanāda). Viņa ir daudzu publikāciju autore Eiropas Savienības tiesību jomā.

2022. gada 13. janvārī S. Kingston tiek iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Irish Centre for European Law priekšsēdētāja vietniece
  • Žurnāla Irish Jurist redakcijas kolēģijas locekle
Goda nosaukumi un apbalvojumi
  • Eiropas Pētniecības padomes balvas laureāte (2015)
  • Īrijas Pētniecības padomes piešķirtās Ireland’s Champions of EU Research balvas laureāte (2017)
Emmanuel Coulon
Emmanuel Coulon
Sekretārs
Biogrāfija un karjera

Dzimis 1968. gadā Versaļā (Francija), Emmanuel Coulon studē tiesības Panthéon‑Assas universitātē (Paris II, Francija) un pārvaldības zinātni Parīzes Dofina universitātē (Paris IX, Francija) un attiecīgi 1990. un 1991. gadā iegūst maģistra grādu tiesību zinātnē un maģistra grādu pārvaldības zinātnē. Studijas turpina Eiropas koledžā Brigē (Beļģija), kur 1992. gadā iegūst Master of Laws grādu Eiropas tiesībās (LLM).

1993. gadā sekmīgi nokārto iestājeksāmenu Parīzes Advokātu apmācību reģionālajā centrā. 1995. gadā saņem Briseles Advokātu kolēģijas (Beļģija) advokāta sertifikātu un praktizē šajā profesijā kā minētās advokātu kolēģijas loceklis starptautiska līmeņa birojā. 1998. gadā kļūst par Eiropas Kopienu Komisijas rīkotā atklātā konkursa laureātu.

1996. gadā Vispārējās tiesas priekšsēdētājs Antonio Saggio pieņem E. Coulon darbā, lai viņš pildītu tiesas locekļa palīga pienākumus par konkurences lietām atbildīgajā task force grupā. No 1998. līdz 2002. gadam darbojas kā Vispārējās tiesas priekšsēdētāja Bo Vesterdorf palīgs. 2003. gadā tiek izraudzīts par priekšsēdētāja biroja vadītāju, kas ir jaunizveidots amats Vispārējā tiesā.

2005. gada 6. oktobrī E. Coulon tiek iecelts par Vispārējās tiesas sekretāru. Atkārtoti apstiprināts šajā amatā 2011. un 2017. gadā, viņš pilda pienākumus, kas izriet no trešajā pilnvaru termiņā piemērojamiem dokumentiem.

Viņš ir vairāku publikāciju autors Savienības tiesību jomā, it īpaši procesuālo tiesību un tiesas spriešanas jomās.

Dalība fondos, organizācijās vai iestādēs tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā
  • Žurnāla Cahiers de droit européen redakcijas kolēģijas loceklis