Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 29. oktobrī iesniedza Općinski građanski sud u Zagrebu (Horvātija) – A.H./Zagrebačka banka d.d.

(Lieta C-567/20)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Općinski građanski sud u Zagrebu

Pamatlietas puses

Prasītāja: A.H.

Atbildētāja: Zagrebačka banka d.d.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 1 6. panta 1. punkts, kā tas ir interpretēts Tiesas judikatūrā, it īpaši lietā C-118/17 Dunai, ir jāinterpretē tādējādi, ka likumdevēja iejaukšanās attiecībās starp patērētāju, kas ir kredītņēmējs, un banku nevar atņemt patērētājiem tiesības apstrīdēt tiesā sākotnējā līguma vai uz likuma pamata noslēgta līguma pielikuma noteikumus, lai īstenotu tiesības uz visu labumu atmaksu, ko banka ir nepamatoti guvusi, kaitējot patērētājiem, ja saistībā ar likumdevēja iejaukšanos patērētāji ir brīvprātīgi grozījuši sākotnējās līgumattiecības, pamatojoties uz bankām uzlikto likumisko pienākumu piedāvāt patērētājiem šādu iespēju, un grozījumi nav veikti tieši uz attiecīgā likuma pamata kā Dunai lietā?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša – vai valsts tiesai, kura izskata lietu starp diviem subjektiem – kredītņēmēju un banku – un kura, ievērojot Vrhovni sud [Augstākās tiesas] veikto interpretāciju, nevar interpretēt valsts likuma, proti, Zakon o izmjenama i dopunama Zakona o potrošačkom kreditiranju [Likuma, ar ko groza un papildina Likumu par patēriņa kredītu], normas saskaņā ar Direktīvas 93/13 prasībām, ir tiesības un/vai pienākums, pamatojoties uz šo direktīvu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. un 47. pantu, atstāt šo valsts likumu bez piemērošanas atbilstoši tai interpretācijai, kādu tam ir piešķīrusi Vrhovni sud [Augstākā tiesa]?

____________

1 OV 1993, L 95, 29. lpp. – Īpašais izdevums latviešu valodā, 15. nodaļa, 2. sējums, 288.–293. lpp.