Prasība, kas celta 2011. gada 7. janvārī - Iran Insurance/Padome

(lieta T-12/11)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Iran Insurance Company (Teherāna, Irāna) (pārstāvis - D. Luff, lawyer)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

atcelt Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmuma 2010/644/KĀDP ¹ pielikuma B daļas 21. punktu un Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 961/2010 ², ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, VIII pielikuma B daļas 21. punktu, un atcelt lēmumu, kas ir ietverts Padomes vēstulē, kas tika saņemta 2010. gada 23. novembrī;

atzīt, ka Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP ³ 20. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Padomes Regulas Nr. 961/2010 16. panta 2. punkts un 26. pants nav piemērojami prasītājai un

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītāja saskaņā ar LESD 263. pantu lūdz atcelt Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmuma 2010/644/KĀDP pielikuma B daļas 21. punktu un Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, VIII pielikuma B daļas 21. punktu, atcelt Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulas Nr. 961/2010 16. panta 2. punktu un 26. pantu daļā, kurā tie attiecas uz prasītāju, un atcelt lēmumu, kas ir ietverts prasītājai adresētajā Padomes 2010. gada 28. oktobra vēstulē.

Savu prasījumu pamatojumam prasītāja izvirza šādus pamatus:

Vispirms prasītāja apgalvo, ka tiesas kompetencē ietilpst Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmuma 2010/644/KĀDP pielikuma B daļas 21. punkta un Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulas Nr. 961/2010 VIII pielikuma B daļas 21. punkta, kā arī 2010. gada 28. oktobra lēmuma tiesiskuma un to atbilstības vispārējiem Eiropas tiesību principiem pārbaude.

Turklāt prasītājas iekļaušanas sarakstā konkrētie iemesli esot kļūdaini un neesot izpildītas Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta 1. punkta b) apakšpunkta un Padomes Regulas Nr. 961/2010 16. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta prasības. Šīs tiesību normas esot jāatzīst kā prasītājai nepiemērojamas. Padome esot pieļāvusi acīmredzamu faktu kļūdu un esot kļūdījusies tiesību piemērošanā. Tāpēc Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmuma 2010/644/KĀDP pielikuma B daļas 21. punkts, kā arī Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulas Nr. 961/2010 VIII pielikuma B daļas 21. punkts esot jāatceļ.

Šī prasījuma pamatojumam tiek arī norādīts, ka ar 2010. gada regulu un 2010. gada lēmumu esot pārkāptas prasītājas tiesības uz aizstāvību un it īpaši tās tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, jo tā nav saņēmusi nekādus pierādījumus vai dokumentus, kas pamatotu Padomes apgalvojumus, un 2010. gada lēmumā un regulā norādītie apgalvojumi ir ļoti vispārēji, neskaidri un Iran Insurance Company ir acīmredzami neiespējams uz tiem atbildēt. Turklāt prasītājai tika atteikta piekļuve dokumentiem un tika liegtas tiesības tikt uzklausītai. Arī tas nozīmē pamatojuma neesamību.

Turklāt Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 24. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padome ir jāpaziņo savs lēmums, tostarp pamatojums iekļaušanai sarakstā, un, ja ir iesniegtas piezīmes, tad atbilstoši Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 24. panta 4. punktam lēmums ir jāpārskata. Padome esot pārkāpusi abas tiesību normas. Tā kā Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 24. panta 3. un 4. punkta formulējums ir pārņemts arī Padomes Regulas Nr. 961/2010 36. panta 3. un 4. punktā, tad esot pārkāptas arī šīs tiesību normas.

Tiek arī apgalvots, ka Padome, izvērtējot prasītājas situāciju, esot pārkāpusi labas pārvaldības principu.

Turklāt, izvērtējot prasītājas situāciju, Padome esot pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu.

Tāpat prasītāja apgalvo, ka Padome esot pārkāpusi prasītājas īpašuma tiesības un samērīguma principu. Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Padomes Regulas Nr. 961/2010 16. panta 2. punkts būtu jāatzīst kā prasītājai nepiemērojams. Turklāt, aizliedzot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus pilnīgi visiem Irānas subjektiem, ar Padomes Lēmuma 2010/423/KĀDP 12. pantu un Padomes Regulas Nr. 961/2010 26. pantu ir pārkāpts arī samērīguma princips. Tāpēc šīs tiesību normas arī būtu jāatzīst par tādām, kas nav piemērojamas prasītājai.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka ar Padomes Regulu Nr. 961/2010 esot pārkāpts LESD 215. panta 2. un 3. punkts, kas ir tās juridiskais pamats, kā arī EKL 40. pants.

Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka 2010. gada regula un 2010. gada lēmums tika pieņemti, pārkāpjot vienlīdzības un nediskriminācijas principu.

____________

¹ - Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmums 2010/644/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 281, 81. lpp.).

² - Padomes 2010. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV L 281, 1. lpp.).

³ - Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.).