EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2012. gada 14. jūnijā

Lieta F‑38/12 R

BP

pret

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru

Civildienests – Līgumdarbinieki – Darba līguma nepagarināšana – Iecelšana citā amatā – Pagaidu noregulējuma tiesvedība – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Steidzamība – Neesamība

Priekšmets Pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar LESD 278. pantu un EAEKL 157. pantu, kā arī 279. pantu, kas ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar ko BP galvenokārt lūdz apturēt 2012. gada 27. februāra lēmumu piemērošanu, ar kuriem Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) direktors nolēma, pirmkārt, negarināt līgumdarbinieka darba līgumu un, otrkārt, iecelt prasītāju citā amatā FRA līdz darba līguma termiņa beigām (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”)

Nolēmums BP pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Lēmuma par iecelšanu citā amatā piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Jēdziens

(LESD 278. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Pierādīšanas pienākums – Tikai finansiāls kaitējums

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

1.      Ņemot vērā plašo novērtējuma brīvību, kāda ir Savienības iestādēm un struktūrām to dienestu organizēšanā atbilstoši tām uzticētajiem pienākumiem un vienlaikus to personāla iecelšanā amatā, lēmums par iecelšanu citā amatā, pat ja tas rada neērtības attiecīgajiem ierēdņiem un darbiniekiem, nav neparasts un neparedzams notikums viņu karjerā. Šādos apstākļos piemērošanas apturēšana var tikt pamatota tikai ar imperatīviem un ārkārtas apstākļiem, kas attiecīgajam ierēdnim vai darbiniekam var radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu.

(skat. 24. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 12. jūlijs, T‑93/96 R Presle/Cedefop, 45. punkts.

2.      Finansiāla rakstura zaudējumi nevar, izņemot īpašus apstākļus, tikt uzskatīti par neatgriezeniskiem vai pat grūti labojamiem, ja tie parasti var būt vēlākas finansiālas kompensācijas priekšmets.

Pat tad, ja ir radies tikai finansiāls kaitējums, pagaidu pasākums ir pamatots, ja izrādās, ka šī pasākuma nenoteikšanas gadījumā lietas dalībnieks, kas to lūdz, nonāktu situācijā, kas varētu apdraudēt viņa finansiālo dzīvotspēju tāpēc, ka viņam nebūtu naudas summas, ar kuru parastos apstākļos viņš varētu segt visus nepieciešamos izdevumus, lai nodrošinātu savu elementāro vajadzību apmierināšanu līdz lēmuma par prasību pamatlietā pieņemšanas brīdim.

Tomēr, lai varētu izvērtēt, vai apgalvotais kaitējums ir būtisks un neatgriezenisks, un līdz ar to, vai tas attaisno to, ka izņēmuma kārtā tiek apturēta apstrīdētā lēmuma piemērošana, pagaidu noregulējuma tiesneša rīcībā visos gadījumos ir jābūt konkrētām un precīzām norādēm, kuras pamato detalizēti dokumenti, kas pierāda lietas dalībnieka, kurš lūdz pagaidu pasākuma noteikšanu, finansiālo stāvokli un kas ļauj izvērtēt sekas, kādas acīmredzami rastos, ja lūgtie pasākumi netiktu noteikti.

(skat. 30.–32. punktu)

Atsauce

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2010. gada 27. aprīlis, T‑103/10 P(R) U/Parlaments, 35.–37. punkts.