VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)

2011. gada 14. decembrī

Lieta T‑361/10 P

Eiropas Komisija

pret

Dimitrios Pachtitis

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Paziņojums par konkursu – Atklāts konkurss – Nepielaišana pie rakstveida pārbaudījuma, pamatojoties uz pielaišanas testa rezultātiem – Kompetenču sadale starp EPSO un konkursa komisiju

Priekšmets:      Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 15. jūnija spriedumu lietā F‑35/08 Pachtitis/Komisija, lai šo spriedumu atceltu.

Nolēmums:      Apelācijas sūdzību noraidīt. Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tos, kas šajā instancē radušies D. Pachtitis.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Konkurss – Jēdziens – Iepriekšējas izskatīšanas stadija, kurā ietilpst pielaišanas testi ar jautājumiem ar vairākiem atbilžu variantiem – Iekļaušana

(Civildienesta noteikumu III pielikums)

2.      Ierēdņi – Konkurss – Konkursa norise – Kompetences sadalījums starp Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO), iecēlējinstitūciju un atlases komisiju

(Civildienesta noteikumu 30. panta pirmā daļa; III pielikuma 1. panta 1. punkts un 5. pants; Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas ģenerālsekretāru, Eiropas Kopienu tiesas sekretāra, Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas un Reģionu Komitejas ģenerālsekretāru un Eiropas Ombuda pārstāvja lēmuma 2002/621/EK 1. panta 1. punkts un 2. panta c) punkts)

1.      Ierēdņu darbā pieņemšanas konkursa pirmajā kārtā pielaišanas testiem ar jautājumiem ar vairākiem atbilžu variantiem piemīt salīdzināmība, kas atbilst pašam konkursa jēdzienam, tādēļ nepietiek vien ar vidēju novērtējumu attiecīgajos testos; lai iekļūtu konkursa otrajā kārtā, ir jābūt iepriekš noteiktā kandidātu skaitā, kas saņēmuši labākos novērtējumus pielaišanas testā. Šī kārta tādējādi ir ne tikai formāla attiecīgā konkursa procedūras daļa, bet tā arī konkursam piešķir raksturīgas iezīmes.

(skat. 34. punktu)

2.      Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktā, saskaņā ar kuru iecēlējinstitūcijai paziņojumā par konkursu ir jānorāda konkursa procedūra (pamatojoties uz kvalifikāciju vai pārbaudījumiem vai kvalifikāciju un pārbaudījumiem) un konkursa, pamatojoties uz pārbaudījumiem, gadījumā – kādi tie būs un kā tos vērtēs, nav minētas nekādas iecēlējinstitūcijas pilnvaras attiecībā uz konkursa ietvaros uzdoto jautājumu izvērtēšanu un tematiku. Faktiski saistībā ar konkursa procedūru atbilstoši Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta b) apakšpunktam runa ir par konkursu, pamatojoties uz pārbaudījumiem vai kvalifikāciju vai pārbaudījumiem, un nevis par pārbaudījumu noteikšanu vai saturu. Attiecībā uz minētā pielikuma 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu jānorāda, ka, lai arī pamatnosacījumu izvirzīšana pārbaudījumu pastāvēšanai iekļaujas jēdziena “kādi tie būs un kā tos vērtēs” tvērumā, tā tas nav attiecībā uz konkursa ietvaros uzdodamo jautājumu satura noteikšanu. Civildienesta noteikumu III pielikumā skaidri nav noteikts, kurš nosaka priekšatlases pārbaudījumu saturu un kurš uzrauga šo konkursa kārtu. Šādas īpašas pilnvaras skaidri nav piešķirtas nedz iecēlējinstitūcijai, nedz arī konkursa atlases komisijai.

Civildienesta noteikumu 30. panta pirmajā daļā un III pielikuma 5. panta pirmajā daļā attiecīgi ir paredzēts, ka atlases komisija ir tā, kas izveido to kandidātu sarakstu, kuri atbilst konkursa paziņojumā noteiktajām prasībām. Ievērojot šīs pilnvaras, atlases komisijai ir svarīga loma konkursa norises laikā.

Pirms Eiropas Personāla Atlases biroja (EPSO) izveides iecēlējinstitūcijai bija plaša rīcības brīvība izvirzīt konkursa priekšnosacījumus un noteikt tā procedūru, savukārt atlases komisijai bija plaša rīcības brīvība attiecībā uz konkursa ietvaros paredzēto pārbaudījumu procedūru un detalizētu saturu. Šo pilnvaru sadalījumu starp iecēlējinstitūciju un atlases komisiju nav skārusi EPSO izveide 2002. gadā, kura uzdevumi, runājot par ierēdņu darbā pieņemšanas konkursa norisi, būtībā ir organizatoriska rakstura. EPSO uzdevums ir nodrošināt ierēdņu atlases procedūrās vienotu atlases kritēriju piemērošanu. Tas vispārīgi attiecas uz ierēdņu atlases procedūru noteikšanu un nevis uz īpašu konkursu pārbaudījumu satura noteikšanu.

Tā, lai arī EPSO īsteno atlases pilnvaras, kuras konkursu jomā piešķirtas iecēlējinstitūcijām, tā kompetencē konkursa ietvaros neietilpst nedz uzdoto jautājumu izvēle, nedz temata vērtēšana. Lēmuma 2002/621 par EPSO uzbūvi un darbību 1. panta 1. punkta pirmā teikuma kontekstā, kurā noteikts, ka EPSO organizē atklātus konkursus, lai ar optimāliem profesionāliem un finansiāliem nosacījumiem nodrošinātu ierēdņu sniegtos pakalpojumus iestādēm, ar minētā panta 2. punkta c) apakšpunktu EPSO tiek drīzāk noteikta atlases komisijas palīga loma konkursa norisē, tam uzdodot attīstīt personāla atlases metodes un tehniku.

(skat. 41.–44., 46.–48., 50., 52., 54. un 55. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 5. marts, T‑24/01, Staelen/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑79. un II‑423. lpp., 51. punkts; 2003. gada 17. septembris, T‑233/02, Alexandratos un Panagiotou/Padome, Recueil FP, I‑A‑201. un II‑989. lpp., 26. punkts; 2004. gada 26. oktobra spriedums, T‑207/02, Falcone/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑305. un II‑1393. lpp., 31., 38. un 39. punkts; 2005. gada 14. jūlija spriedums, T‑371/03, Le Voci/Padome, Krājums–CDL, I‑A‑209. un II‑957. lpp., 41. punkts.