CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2007. gada 22. maijā

Lieta F‑97/06

Adelaida López Teruel

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Ierēdņi – Invaliditāte – Lūguma izveidot invaliditātes komisiju noraidīšana

Priekšmets         Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, ar ko López Teruel lūdz atcelt ITSB 2005. gada 6. oktobra lēmumu noraidīt prasītājas lūgumu izveidot invaliditātes komisiju saskaņā ar Civildienesta noteikumu 78. pantu

Nolēmums Atcelt ITSB 2005. gada 6. oktobra lēmumu noraidīt prasītājas lūgumu izveidot invaliditātes komisiju. ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Invaliditāte – Invaliditātes statusa piešķiršanas procesa uzsākšana – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 59. panta 4. punkts un 78. panta pirmā daļa; VIII pielikuma 13. pants)

2.      Ierēdņi – Invaliditāte – Invaliditātes statusa piešķiršanas procesa uzsākšana – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkts un 78. panta pirmā daļa; VIII pielikuma 13. pants)

1.      Ierēdņa tiesības uz invaliditātes pensiju, kas ir paredzētas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 78. panta pirmo daļu un Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 13. panta 1. panta noteikumiem un kas nevar tikt atzītas līdz brīdim, kamēr nav pabeigts invaliditātes noteikšanas process, netieši, bet obligāti iekļauj tiesības, saskaņā ar kurām attiecīgajam ierēdnim ir tiesības pieprasīt šī procesa uzsākšanu, ja viņš ir izpildījis minētajos noteikumos paredzētos nosacījumus. Ar šiem tiesību noteikumiem iecēlējinstitūcijai netiek piešķirta rīcībspēja un vēl jo vairāk iespēja izlemt, vai uzsākt invaliditātes noteikšanas procesu, bet tikai tai piešķir tiesības noteikt invaliditāti un līdz ar to iecēlējinstitūcijai ir pienākums uzsākt invaliditātes statusa piešķiršanas procesu, ja tā atklāj, ka šajos noteikumos paredzētie nosacījumi ir izpildīti. Uzskatīt, ka lietas iesniegšana invaliditātes komisijai jebkurā gadījumā ir tikai administrācijas izvēle, būtu pretēji Civildienesta noteikumu 78. pantam, jo šādu nosacījumu attiecībā uz lietas iesniegšanu minētajai komisijai piemērošanas rezultātā ierēdnim zustu viņam piešķirtās tiesības. Līdz ar to iecēlējinstitūcija var atteikties uzsākt invaliditātes noteikšanas procesu tikai tādā gadījumā, ja nav izpildīts kāds no paredzētajiem nosacījumiem. Līdz ar to ierēdnis, kuram nav pienākuma pārtraukt pildīt dienesta pienākumus savas invaliditātes dēļ, jo viņam vai nu jau ir piešķirta izdienas pensija, vai arī viņš jau ir atkāpies no amata, nevar pieprasīt uzsākt viņa invaliditātes statusa piešķiršanas procesu.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 59. panta 4. punktu, kurā ir paredzēts, ka iecēlējinstitūcija lietu par ierēdni, kura slimības atvaļinājumi triju gadu laikā kopā pārsniedz 12 mēnešus, var iesniegt invaliditātes komisijai, lietas iesniegšana invaliditātes komisijā ir tikai iespēja, kura nav piemērojama šajā lietā, jo invaliditātes komisiju administrācijai lūdz sasaukt ierēdnis. Šis tiesību noteikums īpaši attiecas uz tiem gadījumiem, kuros invaliditātes noteikšanas process ir uzsākts pēc administrācijas iniciatīvas. Tādēļ saskaņā ar to invaliditātes statusa piešķiršanas procesu iecēlinstitūcijai tiek atļauts uzsākt pēc savas iniciatīvas tikai tad, ja ierēdnis slimības atvaļinājumā atrodas vairāk par noteikto laika posmu – ar šo laika nosacījumu tiek nodrošināts, ka ierēdnim ir saprātīgs laika periods, kurā viņš var atveseļoties un atsākt savu pienākumu pildīšanu, pirms viņš tiek pensionēts invaliditātes dēļ. Līdz ar to iecēlējinstitūcija nevar atsacīties uzsākt attiecīgā ierēdņa invaliditātes statusa piešķiršanas procesu, pamatojoties uz to, ka viņa slimības atvaļinājums kopā ir bijis mazāk nekā pieprasītie 12 mēneši un ka tādējādi viņš nav izpildījis Civildienesta noteikumu 59. panta 4. punktā paredzēto laika nosacījumu, jo attiecīgais laika nosacījums nav piemērojams attiecībā uz lūgumu, kas ir iesniegts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 78. pantu.

(skat. 48.–53. un 56. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1984. gada 17. maijs, 12/83 Bähr/Komisija, Recueil, 2155. lpp., 12. un 13. punkts; 2005. gada 13. janvāris, C‑181/03 P Nardone/Komisija, Krājums, I‑199. lpp., 39. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 16. jūnijs, T‑84/98 C/Padome, Recueil FP, I‑A‑113. un II‑497. lpp., 68. punkts; 2003. gada 21. oktobris, T‑302/01 Birkhoff/Komisija, Recueil FP, I‑A‑245. un II‑1185. lpp., 38. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 16. janvāris, F‑119/05 Gesner/ITSB, Krājums, II‑0000 lpp., 33. punkts.

2.     Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkts, kas attiecas uz slimības atvaļinājumu, un 78. punkta pirmā daļa, kas attiecas uz invaliditātes piešķiršanu, ņemot vērā to dažādos mērķus, paredz atšķirīgas procedūras. Tomēr no Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 13. panta nepārprotamajiem noteikumiem, kas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 78. pantu paredz nosacījumus, kādos ierēdnim piešķir tiesības uz invaliditātes pensiju, izriet, ka vienīgi ierēdnis, kurš ir spiests pārtraukt dienesta pienākumu izpildi, jo nevar tos turpināt savas invaliditātes dēļ, var būt invaliditātes statusa piešķiršanas procesa objekts. No tā izriet, ka ierēdnis, kura veselības stāvoklis netraucē viņam pildīt dienesta pienākumus, nevar acīmredzami pieprasīt invaliditātes pensiju.

Tādēļ, kaut arī Civildienesta 59. panta 1. punktā un 78. panta pirmajā daļā ir paredzētas minētās procedūras, iestāde var pamatoties uz strīdu izšķiršanas procedūras iznākumu, saskaņā ar kuru secināja, ka ierēdnis var pildīt savus pienākumus, lai neatļautu viņu pārbaudīt invaliditātes komisijai, ja patoloģija, kuru ierēdnis vēlas uzrādīt invaliditātes komisijai, ir tā pati, kuru izmeklēja ārsts–šķīrējtiesnesis. Tāpat šādā gadījumā atteikumu sasaukt invaliditātes komisiju iestāde var pamatot, ja ierēdņa lūgumam ir ļaunprātīgs raksturs, it īpaši ja bez jebkādiem jauniem apstākļiem tiek apstrīdēti medicīniskās strīda izšķiršanas procedūras secinājumi vai bez pamatojuma norādīts uz jaunu patoloģiju.

(skat. 59.–61. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1975. gada 9. jūlijs, 42/74 un 62/74 Vellozzi/Komisija, Recueil, 871. lpp., 25.–27. punkts; Bähr/Komisija, minēts iepriekš, 12. punkts; Nardone/Komisija, minēts iepriekš, 39. punkts.