Prasība, kas celta 2008. gada 16. jūnijā - HPA/Komisija

(lieta T-236/08)

Tiesvedības valoda - holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hoofdproductschap Akkerbouw, Hāga (Nīderlande) (pārstāvis - R. J. M. van den Tweel)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

atzīt par spēkā neesošu vai, pakārtoti, atcelt Komisijas 2006. gada 19. decembra Lēmumu C(2006) 7093/6 par prasījuma Nr. 3240206544 piedziņu, kas individuāli un solidāri jāsamaksā Eiropas Ekonomisko interešu grupas (EEIG) Euroterroirs dalībniekiem saistībā ar projektu Nr. 93.EU.06.002 par pētījumu Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma attiecībā uz tradicionālo un reģionālo lauksaimniecības un pārtikas produktu (sertificēti vietējie un reģionālie produkti) saraksta izveidei, tiktāl, ciktāl Hoofdproductschap Akkerbouw ir atzīts par individuāli un solidāri atbildīgu par visa iepriekš minētā prasījuma samaksu;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs apstrīd prasījuma no Euroterroirs piedziņu, kas tika noteikta ar Komisijas 2000. gada 14. augusta lēmumu. Prasītājs uzskata, ka apstrīdētais lēmums ir atzīstams par spēkā neesošu vismaz tiktāl, ciktāl prasītājs ar to ir atzīts par individuāli un solidāri atbildīgu par visas prasījuma summas samaksu, jo šajā lēmumā ir pieļautas ļoti būtiskas un acīmredzamas kļūdas. Prasītājs arī apgalvo, ka pat pēc lēmuma pārsūdzēšanas termiņa beigām ir iespējams nolemt, ka lēmums nav radījis nekādas tiesiskās sekas.

Izvirzot savu pirmo pamatu, prasītājs norāda, ka ir noticis Regulas Nr. 2137/85 ¹ pārkāpums, jo prasītājs nekad nav bijis Eiropas Ekonomisko interešu grupas (EEIG) Euroterroirs dalībnieks un tādēļ to nevar atzīt par atbildīgo personu.

Otrkārt, prasītājs norāda uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Prasītājs uzskata, ka Komisija pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas nav devusi tam iespēju aizstāvēt savu nostāju, un informēja prasītāju par prasījumu, kas tika noteikts ar 2000. gada 14. augusta lēmumu, tikai brīdī, kad apstrīdētais lēmums tika nosūtīts prasītājam.

Treškārt, prasītājs apgalvo, ka ir pārkāpts samērīguma princips. Prasītājs uzskata, ka Komisija atzina prasītāju par individuāli un solidāri atbildīgu sešus gadus pēc prasījuma noteikšanas, iepriekš neveicot piemērotus pasākumus pret Euroterroirs, galveno šīs grupas izveidotāju un arī administratoru - Francijā reģistrēto Conseil national des Arts Culinaires (CNAC) vai pret dalībvalsti Franciju. Prasītājs turklāt norāda, ka Euroterroirs projekta ietvaros individuālo inventarizācijas darbību 1994./1995. gadā veikšanā iesaistītais Nīderlandes eksperts ir saņēmis tikai EUR 13 055 lielu atlīdzību.

Noslēgumā prasītājs norāda, ka prasījumam ir iestājies noilgums, ņemot vērā to, ka Komisija apstrīdēto paziņojumu par parādu nosūtīja Euroterroirs 2000. gada 28. septembrī, savlaicīgi neinformējot prasītāju par darbībām, ar kurām varētu tikt pārtraukts noilguma periods.

____________

¹ - Padomes 1985. gada 25. jūlija Regula (EEK) Nr. 2137/85 par Eiropas Ekonomisko interešu grupām (EEIG) (OV L 199, 1. lpp.).