Lieta T‑473/12

(spriedums publicēts izvilkumu veidā)

Aer Lingus Ltd

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Īrijas nodoklis par lidmašīnu pasažieriem – Samazināta likme attiecībā uz galamērķiem, kuri atrodas ne tālāk par 300 km no Dublinas lidostas – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt – Priekšrocība – Selektīvs raksturs – Atbalsta saņēmēju identificēšana – Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pants – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2015. gada 5. februāra spriedums

1.      Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Agrākā stāvokļa atjaunošana – Atgūstamās summas aprēķins – Komisijas pienākums noteikt summu, kas faktiski atbilst atbalsta faktiskajai priekšrocībai – Piemērošanas joma – Priekšrocība, kas izriet no netieša nodokļa ar valsts noteiktu zemāku likmi, kuru iekasē no aviosabiedrībām – Aprēķināšanas noteikumi – Komisijas pienākums identificēt atbalsta saņēmējus – Piemērošanas joma

(LESD 108. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 14. pants)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Vērtējums saistībā ar LESD 107. panta 1. punktu – Agrākas prakses ņemšana vērā – Izslēgšana

(LESD 107. panta 1. punkts)

1.      Nevienā Savienības tiesību normā nav noteikts, ka Komisijai, uzdodot atgūt ar iekšējo tirgu nesaderīgu atbalstu, būtu jānosaka precīza atgūstamā atbalsta summa. Pietiek ar to, ka Komisijas lēmums ietver norādes, kas ļauj tā adresātam pašam bez lielām grūtībām noteikt šo summu. Tomēr, ja Komisija nolemj uzdot atgūt konkrētu summu, tai saskaņā ar lietas rūpīgas un objektīvas izmeklēšanas pienākumu atbilstoši LESD 108. pantam ir jānosaka – cik vien precīzi to atļauj lietas apstākļi – atbalsta, kuru saņēmis uzņēmums, vērtība. Atjaunojot iepriekšējo stāvokli, kāds bija pirms atbalsta piešķiršanas, Komisijai, no vienas puses, ir jāpārliecinās par to, ka ir likvidēts atbalsta faktiskais labums, un tādējādi ir jāuzdod atgūt visu atbalstu. Komisija nevar, izjūtot iejūtību pret atbalsta saņēmēju, uzdot atgūt zemāku summu nekā atbalsta vērtība, ko tas ir saņēmis. No otras puses, Komisijai nav tiesību izteikt nosodījumu attiecībā uz nelikumības nopietno raksturu, uzdodot atgūt lielāku summu nekā atbalsta, kuru saņēmis saņēmējs, vērtība.

Tādējādi attiecībā uz avioceļojumu nodokli, kuru iekasē tieši no aviosabiedrību pasažieriem ar zemāku nodokļa likmi attiecībā uz iekšzemes lidojumiem, Komisija nevar pieņemt, ka tādā gadījumā, kurā šis nodoklis ir uzskatāms par nodotu nomaksai pasažieriem un kurā no valsts noteiktās zemākas likmes piemērošanas izrietošā ekonomiskā priekšrocība arī var tikt nodota pasažieriem, priekšrocība, kuru aviosabiedrības faktiski ir saņēmušas un saglabājušas, visos gadījumos ir starpība starp nodokļa summu, kas aprēķināta saskaņā ar zemāku nodokļa likmi, un nodokļa summu, kas aprēķināta atbilstoši parastajai nodokļa likmei. Šādā gadījumā aviosabiedrību faktiski saņemtā priekšrocība obligāti nav starpībā starp abām likmēm, bet gan iespējā piedāvāt pievilcīgākas cenas saviem klientiem un līdz ar to šādā veidā palielināt savu apgrozījumu. Tādējādi attiecībā uz tādām aviosabiedrībām, kuras ir samaksājušas netiešo nodokli zemākas likmes apmērā, Komisijai ir jānosaka, ciktāl tās faktiski no minētā nodokļa zemākas likmes piemērošanas izrietošo ekonomisko ieguvumu nodeva saviem pasažieriem, lai varētu precīzi noteikt priekšrocības, kuru tās faktiski saņēma, apmēru. Ja šķiet neiespējami precīzi lēmumā par atbalsta atgūšanu noteikt summas, kuras faktiski atbilst šai priekšrocībai, Komisijai ir jāuztic šis uzdevums valsts iestādēm, sniedzot šajā ziņā vajadzīgās norādes.

Katrā ziņā starpības starp nodokļa summu ar parasto likmi un nodokļa summu ar zemāku likmi, apmēra atgūšana no aviosabiedrībām neļautu nodrošināt tādas situācijas atjaunošanu, kura būtu bijusi, ja attiecīgās darbības būtu īstenotas bez attiecīgā atbalsta piešķiršanas, jo aviosabiedrībām nav iespējams retroaktīvi no saviem klientiem atgūt minēto summu par katru pasažieri, kuru būtu bijis jāiekasē. Minētās summas atgūšana no aviosabiedrībām tādējādi nav nepieciešama, lai novērstu konkurences izkropļojumu, kas ir izraisīts ar šāda atbalsta radīto konkurences priekšrocību. Tieši pretēji, šādas summas atgūšana varētu radīt papildu konkurences izkropļojumus, jo tādējādi no aviosabiedrībām varētu tikt atgūts vairāk nekā priekšrocība, kuru tās faktiski ieguva.

Turklāt tas, ka šajā gadījumā aviosabiedrību, kurām uzlikts avioceļojumu nodoklis, klienti nav uzņēmumi Savienības tiesību izpratnē tādējādi, ka no tiem nevar atgūt nevienu atbalstu, nevar apšaubīt Komisijas pienākumu precīzi identificēt atbalsta saņēmējus, proti, uzņēmumus, kuri to faktiski ir izmantojuši, un ierobežot atbalsta atgūšanu tikai no finansiālajām priekšrocībām, kuras faktiski rodas no atbalsta nodošanas saņēmējiem.

(sal. ar 84.–86., 97.–99., 105., 115. un 122. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 117. un 118. punktu)