Lieta T‑470/11

Total SA
un
Elf Aquitaine SA

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Metakrilātu tirgus – Naudas sodi – Mātesuzņēmumu un to meitasuzņēmuma solidāra atbildība par meitasuzņēmuma pārkāpjošu rīcību – Meitasuzņēmuma veikta naudassoda tūlītēja un pilnīga samaksa – Meitasuzņēmuma naudassoda summas samazinājums pēc Vispārējas tiesas sprieduma – Komisijas vēstules, kurās mātesuzņēmumiem prasīts samaksāt summu, ko tā atmaksājusi meitasuzņēmumam, un nokavējuma procentus – Prasība atcelt tiesību aktu – Apstrīdams tiesību akts – Pieņemamība – Nokavējuma procenti

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Prasītāja tiesisko stāvokli mainoši akti – Komisijas vēstule, prasot samaksāt naudassodu ar nokavējuma procentiem, kas solidāri noteikts vairākām sabiedrībām, pēc tam, kad vienai no solidāri atbildīgajām sabiedrībām, kura ir samaksājusi visu sākotnējo naudassodu, ir daļēji atmaksāts naudassods – Prasības par naudassoda pamatsummu nepieņemamība un pieņemamība attiecībā uz pienākumu maksāt nokavējuma procentus

(LESD 263. pants)

2.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Pamats, kas pirmo reizi izvirzīts apsvērumos par iebildi par nepieņemamību – Nepieņemamība

(Tiesas Statūtu 21. pants un 53. panta pirmā daļa; Pirmās instances tiesas reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

3.      Konkurence – Naudas sodi – Komisijas rīcības brīvība – Piemērojamība – Pilnvaras paredzēt naudas sodu samaksas noteikumus – Nokavējuma procentu noteikšana – Piemērojamība – Vairākām sabiedrībām solidāri noteikts naudassods, ko pilnībā samaksājusi viena no tām pārējo vārdā – Nokavējuma procentu piemērošana attiecībā uz pārējām solidāri atbildīgajām sabiedrībām pēc tam, kad sabiedrībai, kura ir sākotnēji samaksājusi, ir samazināts un daļēji atmaksāts naudassods – Izslēgšana

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

1.      Tikai tādi pasākumi, kas rada juridiski saistošu iedarbību, kas ietekmē prasītāja intereses, būtiski grozot tā tiesisko stāvokli, ir akti, kuru atcelšanai var celt prasību LESD 263. panta ietvaros, izņemot starppasākumus, kuru mērķis ir sagatavot galīgo lēmumu. Lai noteiktu, vai par pasākumu var celt prasību atcelt tiesību aktu, ir jāpievērš uzmanība pasākuma, kuru prasa atcelt, būtībai, lai noteiktu, vai to var apstrīdēt, bet formai, kādā tas ticis noteikts, šajā gadījumā nav nozīmes.

Šajā ziņā Komisijas vēstules, kurās mātesuzņēmumiem tiek prasīts samaksāt naudassodus, kas tām tika noteikti solidāri ar to meitasuzņēmumiem par konkurences normu pārkāpumu, pēc šo naudassodu samazināšanu un daļēju atmaksu meitasuzņēmumam, kura to tika sākotnēji samaksājusi, rada obligātas tiesiskas sekas, jo galīgi nosaka Komisijas nostāju un ir izpildāmas piespiedu kārtā.

Tomēr prasība atcelt tiesību aktu, kas celta par šādām vēstulēm, ir nepieņemama, ciktāl tā ir vērsta pret naudassodu pamatsummu, jo šādā ziņā mātesuzņēmumu situācija nemainās. Tomēr, ciktāl šādās vēstulēs tiek prasīts samaksāt nokavējuma procentus, tās groza mātesuzņēmumu, kurām pirms tam nebija noteikti šādi procenti, jo to meitasuzņēmums bija nekavējoties samaksājis sākotnējo solidāri maksājamo naudassodu, tiesisko situāciju. Šādā ziņā par šādām vēstulēm tādējādi var celt prasību atcelt tiesību aktu.

(sal. ar 73., 74., 82., 83., 95., 96., 99. un 101. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 107. punktu)

3.      Komisijas pilnvaras noteikt naudassodus par konkurences normu pārkāpumiem ietver tiesības noteikt naudassoda samaksas datumu un nokavējuma procentu sākuma datumu, noteikt šo procentu likmi un nolemt sava lēmuma izpildes kārtību, vajadzības gadījumā pieprasot bankas garantijas par uzliktā naudassoda pamatsummu un procentiem iesniegšanu, jo, ja šādu pilnvaru tai nebūtu, tad uzņēmumu priekšrocības, ko tie varētu gūt no novēlotas naudas sodu samaksas, varētu vājināt Komisijas, pildot tās pienākumu kontrolēt konkurences tiesību normu piemērošanu, uzliktās sankcijas.

Nokavējuma procentu piemērošanu naudassodiem var pamatot ar to, ka ir jānovērš Līguma lietderīgās ietekmes izjaukšana tādas uzņēmumu vienpusēji ieviestās prakses dēļ, kad tie kavējas maksāt tiem uzliktos naudas sodus. Parasti nokavējuma procentiem ir viena un tā pati funkcija atlīdzināt kreditoram nodarīto kaitējumu, tam veicot savu finansiālo pienākumu, jo naudas summas liegšana vienmēr ir kaitējums.

Ņemot vērā šo funkciju, Komisija nevar pamatoti prasīt nokavējuma procentus solidāri vairākām sabiedrībām uzliktā naudassoda ietvaros, ja viena no sabiedrībām ir nekavējoties un pilnība samaksājusi naudassodu visu labā, bet tas ir bijis jāatmaksā pēc naudassoda samazināšanas to samaksājušai sabiedrībai. Šādos apstākļos atbildīgās sabiedrības nav nokavējušas maksājumu.

Šajā ziņā pietiek ar to, ka sabiedrība, kura ir samaksājusi sākotnējo naudassodu, ir skaidri darījusi zināmu, ka maksā arī par pārējām solidāri atbildīgajām sabiedrībām, bez nepieciešamības tai aizpildīt Komisijas lūgto deklarāciju par kopējo maksājumu.

(sal. ar 109.–113., 115. un 116. punkts)