Atzinums 2/15

Atzinums, kas sniegts saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu

Atzinums, kas sniegts saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu – Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku – “Jaunās paaudzes” nolīgums, kas apspriests pēc LES un LESD stāšanās spēkā – Kompetence noslēgt nolīgumu – LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts – Kopējā tirdzniecības politika – LESD 207. panta 1. punkts – Preču un pakalpojumu tirdzniecība – Ārvalstu tiešie ieguldījumi – Publiski līgumi – Intelektuālā īpašuma komerciālie aspekti – Konkurence – Tirdzniecība ar trešajām valstīm un ilgtspējīga attīstība – Darba ņēmēju sociālā aizsardzība – Vides aizsardzība – LESD 207. panta 5. punkts – Pakalpojumi transporta jomā – LESD 3. panta 2. punkts – Starptautisks nolīgums, kas var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu – Savienības atvasināto tiesību noteikumi par pakalpojumu sniegšanas brīvību transporta jomā – Ārvalstu ieguldījumi, kas nav tiešie ieguldījumi – LESD 216. pants – Nolīgums, kas ir vajadzīgs, lai īstenotu vienu no Līgumu mērķiem – Kapitāla un maksājumu brīva aprite starp dalībvalstīm un trešajām valstīm – Līgumu ieguldījumu jomā pēctecība – Ieguldījumu līgumu, kas noslēgti starp dalībvalstīm un Singapūras Republiku, aizstāšana – Nolīguma institucionālie noteikumi – Ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršana – Pušu strīdu izšķiršana

Kopsavilkums – Tiesas atzinums (plēnums) 2017. gada 16. maijā

1.        Kopējā tirdzniecības politika – Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Kompetence noslēgt nolīgumus saistībā ar preču un pakalpojumu tirdzniecību – Apjoms – Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Savienību un Singapūras Republiku – Noteikumi, kuru mērķis ir veicināt preču tirdzniecību vai atļaut veikt tirdzniecības aizsardzības pasākumus – Ietveršana

(LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts un LESD 207. panta 1. punkts)

2.        Kopējā tirdzniecības politika – Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Apjoms – Kopējās transporta politikas režīma attiecināšana uz nolīgumiem transporta jomā – Mērķis

(LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts un LESD 207. panta 5. punkts)

3.        Kopējā tirdzniecības politika – Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Apjoms – Kopējās transporta politikas režīma attiecināšana uz nolīgumiem transporta jomā – Nepiemērojamība tāda nolīguma gadījumā, kurš attiecas uz pakalpojumiem, kam nav ciešas saistības ar pārvadājumu pakalpojumiem – Saistības attiecībā uz gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumiem un kārtību dalībai pārvadājumu pakalpojumu publiskajā iepirkumā – Ciešas saistības ar pārvadājumu pakalpojumiem neesamība – Savienības ekskluzīvā kompetence

(LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts un LESD 207. panta 5. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123 preambulas 33. apsvērums)

4.        Kopējā tirdzniecības politika – Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Kompetence noslēgt nolīgumus attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem – Apjoms – Robežas

(LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts un LESD 207. panta 1. punkts)

5.        Kopējā tirdzniecības politika – Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Kompetence noslēgt nolīgumus attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem – Apjoms – Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Savienību un Singapūras Republiku – Standarti tiešo ieguldījumu aizsardzības jomā – Ietveršana

(LESD 207. panta 1. punkts)

6.        Eiropas Savienība – Īpašumtiesību sistēmas – Neitralitātes princips – Līguma pamatnoteikumu ievērošana – Tāda starptautiska nolīguma noslēgšana, atbilstoši kuram ir ierobežota dalībvalstu iespēja nacionalizēt vai ekspropriēt trešās valsts valstspiederīgo veiktos ieguldījumus – Neitralitātes principa pārkāpums – Neesamība

(LESD 345. pants)

7.        Kopējā tirdzniecības politika – Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Kompetence noslēgt nolīgumus attiecībā uz intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem – Apjoms – Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Savienību un Singapūras Republiku – Noteikumi, kuros ir atgādināts par spēkā esošajām starptautiskajām saistībām un nodrošināta augsta līmeņa intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība – Ietveršana

(LESD 207. panta 1. punkts)

8.        Kopējā tirdzniecības politika – Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Kompetence noslēgt nolīgumus attiecībā uz liberalizācijas pasākumu vienādošanu – Apjoms – Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Savienību un Singapūras Republiku – Noteikumi, kas attiecas uz pretkonkurences darbību un koncentrāciju apkarošanu – Ietveršana

(LESD 207. panta 1. punkts)

9.        Kopējā tirdzniecības politika – Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Pienākums īstenot šo kompetenci, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus – Apjoms

(LES 3. panta 5. punkts un LES 21. panta 1.–3. punkts; LESD 9., 11., 205. pants un 207. panta 1. punkts)

10.      Kopējā tirdzniecības politika – Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Pienākums īstenot šo kompetenci, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus – Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Savienību un Singapūras Republiku – Saistības, kuru mērķis ir nodrošināt starptautisko saistību ievērošanu darba ņēmēju sociālās aizsardzības un vides aizsardzības jomā – Īpašas saiknes esamība ar tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm

(LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts un LESD 207. panta 1. punkts)

11.      Kopējā tirdzniecības politika – Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Apjoms – Šīs kompetences īstenošana, lai reglamentētu līgumslēdzēju pušu sociālās un vides aizsardzības līmeni – Izslēgšana

(LESD 3. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts un 2. punkts, LESD 4. panta 2. punkta b) un e) apakšpunkts un LESD 207. panta 6. punkts)

12.      Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Ekskluzīva kompetence attiecībā uz nolīgumu, kas var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu – Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Savienību un Singapūras Republiku – Saistības attiecībā uz jūras pārvadājumu, dzelzceļa pārvadājumu un autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanu – Ietekme uz Regulās Nr. 4055/86, Nr. 1071/2009, Nr. 1072/2009 un Nr. 1073/2009 un Direktīvā 2012/34 paredzētajiem noteikumiem

(LESD 3. panta 2. punkts un LESD 216. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1071/2009, Nr. 1072/2009 un Nr. 1073/2009; Padomes Regula Nr. 4055/86; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34)

13.      Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Ekskluzīva kompetence attiecībā uz nolīgumu, kas var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu – Nepieciešamība konstatēt pretrunu starp kopīgajiem noteikumiem paredzēto nolīgumu – Neesamība

(LESD 3. panta 2. punkts un LESD 216. pants)

14.      Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Ekskluzīva kompetence attiecībā uz nolīgumu, kas var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu – Nepieciešamība izvērtēt, vai pastāv šādas ietekmes risks saistībā ar paredzētajā nolīgumā ietvertajiem noteikumiem, kuriem ir ierobežots apjoms – Neesamība

(LESD 3. panta 2. punkts un LESD 216. pants)

15.      Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Ekskluzīva kompetence attiecībā uz nolīgumu, kas var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu – LES un LESD pievienoto 21. un 22. protokola par Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas nostāju ietekme uz nolīgumu, kurš neskar šajos protokolos minētās jomas – Neesamība

(LESD 3. panta 2. punkts un LESD 216. pants; LES un LESD pievienotais 21. un 22. protokols)

16.      Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Ekskluzīva kompetence attiecībā uz nolīgumu, kas var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu – Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Savienību un Singapūras Republiku – Noteikumi, kas attiecas uz publiskā iepirkuma procedūru norisi – Ietekme uz Direktīvās 2014/24 un 2014/25 paredzētajiem noteikumiem

(LESD 3. panta 2. punkts un LESD 216. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24 un 2014/25)

17.      Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Ekskluzīva kompetence attiecībā uz nolīgumu, kas var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu – Jēdziens “kopīgi noteikumi” – Savienības primāro tiesību normas – Izslēgšana – Savienības noslēgti nolīgumi – Izslēgšana

(LESD 3. panta 2. punkts un LESD 216. pants)

18.      Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Ekskluzīva kompetence attiecībā uz nolīgumu, kas var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu – Apjoms – Nolīgums ārvalstu ieguldījumu, kas nav tiešie ieguldījumi, jomā – Izslēgšana

(LESD 3. panta 2. punkts, LESD 4. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts, LESD 63. pants un LESD 216. panta 1. punkts)

19.      Kopējā tirdzniecības politika – Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Kompetence noslēgt nolīgumus attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem – Apjoms – Nolīgums, kurā iekļauts noteikums, atbilstoši kuram zaudē spēku tie divpusējie ieguldījumu nolīgumi, ko dalībvalstis iepriekš noslēgušas ar trešo valsti – Ietveršana

(LESD 2. panta 1. punkts un LESD 207. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1219/2012)

20.      Starptautiskie nolīgumi – Dalībvalstu nolīgumi – Pirms EK līguma vai dalībvalsts pievienošanās noslēgti nolīgumi – Ar to saistīto tiesību un pienākumu ievērošana

(LESD 351. pants)

21.      Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Kompetence paredzēt nolīgumā institucionālus noteikumus – Apjoms – Tāda strīdu izšķiršanas režīma ieviešana, kas ļauj trešās valsts valstspiederīgajam izslēgt strīdu no dalībvalsts tiesu jurisdikcijas – Izslēgšana – Savienības un dalībvalstu dalītā kompetence

22.      Starptautiskie nolīgumi – Savienības un dalībvalstu kompetences – Dalībvalstu kompetence administratīvā un tiesas procesa jomā – Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Savienību un Singapūras Republiku – Saistības, atbilstoši kurām Savienībai un dalībvalstīm ir jāievēro labas pārvaldības un efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principi – Valstu kompetences apdraudējums – Neesamība

23.      Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Apjoms – Tiesas vai cita kompetenta subjekta izveide, kuram ir tiesības lemt par nolīguma noteikumiem – Ietveršana

1.      No LESD 207. panta 1. punkta, konkrētāk, no tā otrā teikuma, saskaņā ar kuru kopējā tirdzniecības politika ietilpst Savienības ārējā darbībā, izriet, ka šī politika attiecas uz tirdzniecību ar trešajām valstīm. Savienības tiesību akts ietilpst šīs politikas jomā, ja tas konkrēti attiecas uz šo starptautisko tirdzniecību tādā ziņā, ka šis akts galvenokārt ir domāts, lai veicinātu, atvieglotu vai reglamentētu šo tirdzniecību, un tieši un tūlītēji to ietekmē. No tā izriet, ka tikai tās paredzētā nolīguma daļas, kurām ir īpaša saikne ar tirdzniecību starp Savienību un attiecīgo trešo valsti, ietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā.

Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku otrā nodaļa, kurā ir noteikts, ka katra puse piemēro otras puses izcelsmes precēm nediskriminējošu režīmu un atbilstoši šai nodaļai pievienotajām īpašajām saistībām samazina vai atceļ savu ievedmuitas un izvedmuitas nodokli, ir šīs politikas sastāvdaļa un tādējādi ietilpst LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētajā Savienības ekskluzīvajā kompetencē. Tajā ir arī paredzēts, ka neviena puse nepieņem un nesaglabā spēkā netarifa šķēršļus preču ievešanai vai eksportēšanai. Šo nodaļu tādējādi veido tarifu un tirdzniecības saistības saistībā ar preču tirdzniecību LESD 207. panta 1. punkta izpratnē. Tas pats attiecas arī uz minētā nolīguma trešo nodaļu, kurā ir precizēta kārtība, kādā katra puse var, ja ir izpildītas no Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem izrietošās prasības, noteikt antidempinga un kompensācijas pasākumus, kā arī aizsardzības pasākumus saistībā ar importu no otras puses. Šī nodaļa tādējādi attiecas uz tirdzniecības aizsardzības pasākumiem LESD 207. panta 1. punkta izpratnē.

No Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku ceturtās un piektās nodaļas izriet, ka, pirmkārt, puses eksportētajām precēm ir jāatbilst puses, kas tās importē noteiktajiem tehniskajiem un sanitārajiem standartiem un, otrkārt, ka uz pēdējās minētās importētajām precēm nedrīkst attiecināt diskriminējošus vai nesamērīgus standartus salīdzinājumā ar tiem, kas tiek piemēroti tās pašas precēm. Šo nodaļu mērķis tādējādi konkrēti ir veicināt preču tirdzniecību starp Savienību un Singapūras Republiku. Minētā nolīguma sestajā nodaļā ir noteikts, ka katras puses tiesību akti muitas jomā būs nediskriminējoši un atlīdzība un nodokļi par pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar šo preču importēšanu vai eksportēšanu, nepārsniegs šo pakalpojumu aptuvenās izmaksas. Šīs nodaļas pamatmērķis tādējādi ir reglamentēt un atvieglot preču tirdzniecību starp pusēm.

Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku septītās nodaļas mērķis ir reglamentēt un veicināt piekļuvi tirgum enerģijas ražošanas no atjaunojamiem un ilgtspējīgiem nefosiliem avotiem nozarē, neparedzot nekādu vides standartu šajā jomā. Ciktāl šīs nodaļas mērķis tādējādi ir abu pušu tirgus atvēršana, arī šai nodaļai var būt tieša un tūlītēja ietekme uz preču un pakalpojumu tirdzniecību starp Savienību un Singapūras Republiku minētajā nozarē. Līdz ar to tā ietilpst Savienības ekskluzīvajā kompetencē atbilstoši LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktam.

(skat. 35.–37., 40.–47. un 72.–74. punktu)

2.      Savienības kompetenci apstiprināt nolīgumu, kas tostarp attiecas uz pakalpojumu sniegšanu transporta jomā, nevar radīt vienīgi LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts. Šī joma ir izslēgta no kopējās tirdzniecības politikas ar LESD 207. panta 5. punktu, atbilstoši kuram uz starptautisku nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu transporta jomā attiecas LESD trešās daļas VI sadaļa. Šī sadaļa attiecas uz kopējo transporta politiku.

Šajā ziņā ar LESD 207. panta 5. punktu, kas būtībā atbilst EKL 133. panta 6. punkta trešajai daļai, attiecībā uz transporta pakalpojumu starptautisko tirdzniecību ir paredzēts saglabāt principiālu paralēlismu starp Savienības iekšējo kompetenci, kas tiek īstenota, vienpusēji pieņemot Savienības tiesību normas, un Savienības ārējo kompetenci, kas tiek īstenota, noslēdzot starptautiskus nolīgumus, vienai un otrai kompetencei, tāpat kā iepriekš, esot nostiprinātai Līguma sadaļā, kas īpaši veltīta kopējai transporta politikai.

(skat. 56.–59. punktu)

3.      Interpretējot LESD 207. panta 5. punktu, kurā ir paredzēta starptautisko nolīgumu transporta jomā izslēgšana no kopējās tirdzniecības politikas, ir jāņem vērā pakalpojumu transporta jomā jēdziens, kas ietver ne tikai transporta pakalpojumus kā tādus, bet arī citus pakalpojumu, ja vien tie ir cieši saistīti ar fizisku darbību personu vai preču pārvietošanā no vienas vietas uz citu, izmantojot transportlīdzekli.

Šajā ziņā, runājot par Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku astotajā nodaļā ietvertajām saistībām, nedz gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto, nedz gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanas, tirgvedības vai rezervēšanas sistēmas pakalpojumi, neatkarīgi no tā, vai tos sniedz ceļojumu aģentūras vai citi komercpakalpojumu sniedzēji, nav cieši saistīti ar transporta pakalpojumiem iepriekš minētajā izpratnē. Pirmkārt, gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumiem, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto, labākajā gadījumā ir attāla saikne ar personu vai preču pārvietošanu no vienas vietas uz citu. Otrkārt, saistībā ar gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanas, tirgvedības vai rezervācijas pakalpojumiem no Direktīvas 2006/123 par pakalpojumiem iekšējā tirgū preambulas 33. apsvēruma izriet, ka pakalpojumi, uz ko attiecas šī direktīva, ietver arī ceļojumu aģentūras, kuras ir galvenās šādu pakalpojumu virzītājas. Tā kā gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto, gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanas un tirgvedības pakalpojumi, kā arī datorizēti rezervēšanas sistēmas pakalpojumi tādējādi neietilpst LESD 207. panta 5. punkta piemērošanas jomā, šie pakalpojumi ir daļa no šī panta 1. punktā minētajiem pakalpojumiem.

Tāpat Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku desmitās nodaļas īpašais mērķis tātad ir noteikt kārtību, kādā abu pušu saimnieciskās darbības subjekti var piedalīties otras puses līgumslēdzēju iestāžu organizētajās iepirkuma procedūrās. Tā kā šī kārtība ir balstīta uz apsvērumiem par nediskriminējošu piekļuvi, pārskatāmību un efektivitāti, tai var būt tieša un tūlītēja ietekme uz preču un pakalpojumu tirdzniecību pušu starpā. Minētā nolīguma desmitā nodaļa līdz ar to ietilpst Savienības ekskluzīvajā kompetencē atbilstoši LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktam, tomēr ar atrunu saistībā ar starptautisko jūras pārvadājumu, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un pārvadājumu pa iekšzemes ūdensceļiem pakalpojumu publiskajiem iepirkumiem, kā arī pakalpojumu, kas ir cieši saistīti ar šiem pārvadājumu pakalpojumiem, publiskajiem iepirkumiem, kas uzskaitīti minētā nolīguma astotās nodaļas pielikumu 8‑A-1. un 8‑B-1. papildinājuma 11. un 12. punktā, kā arī 8‑A-2. un 8‑A-3. papildinājuma 16. un 17. punktā.

(skat. 61., 66.–68., 76. un 77. punktu)

4.      LESD 207. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Savienības tiesību akti ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā ietilpst kopējā tirdzniecības politikā. No tā izriet, ka Savienībai ir ekskluzīva kompetence atbilstoši LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktam apstiprināt visas saistības attiecībā uz trešo valsti, kas skar ieguldījumus, kurus šīs trešās valsts fiziskās vai juridiskās personas ir veikušas Savienībā un otrādi, un kuri dod iespēju faktiski piedalīties sabiedrības, kas veic saimniecisku darbību, vadībā vai kontrolē.

Tas, ka LESD autori šī līguma 207. panta 1. punktā ir izmantojuši formulējumu “ārvalstu tiešie ieguldījumi”, nepārprotami atspoguļo to vēlmi neietvert kopējā tirdzniecības politikā pārējos ārvalstu ieguldījumus. Līdz ar to saistības attiecībā uz trešo valsti, kas skar šos pārējos ieguldījumus, neietilpst Savienības ekskluzīvajā kompetencē atbilstoši LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktam.

Šī kopējās tirdzniecības politikas piemērošanas jomas ierobežošana saistībā ar ārvalstu ieguldījumiem atspoguļo to, ka visiem Savienības tiesību aktiem, kas veicina, atvieglo vai reglamentē trešās valsts fiziskas vai juridiskas personas īstenoto līdzdalību sabiedrības, kura veic saimniecisku darbību, vadībā vai kontrolē Savienībā un otrādi, var būt tieša un tūlītēja ietekme uz tirdzniecību starp šo trešo valsti un Savienību, savukārt tādu ieguldījumu gadījumā, kas nerada šādu līdzdalību, šāda īpaša saikne ar šo tirdzniecību nepastāv.

(skat. 81.–84. punktu)

5.      Normas, par kurām saistībā ar Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku devīto nodaļu ir panākta vienošanās starp Savienību un Singapūras Republiku tiešo ieguldījumu aizsardzības jomā, ietilpst kopējā tirdzniecības politikā, ja tām ir īpaša saikne ar tirdzniecību starp Savienību un šo trešo valsti. LESD 207. panta 1. punktā vispārīgi ir ietverta atsauce uz Savienības tiesību aktiem ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā, nenošķirot, vai tie ir tiesību akti, kuru mērķis ir minēto ieguldījumu pieņemšana vai aizsardzība.

Šajā ziņā saistību kopums paredzēt “režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs”, un patvaļīgas attieksmes aizliegumi, kas paredzēti minētajā devītajā nodaļā un kas tostarp attiecas uz katras puses fizisko un juridisko personu veikto to līdzdalības sabiedrībās, kuras veic saimnieciskas darbības un atrodas otras puses teritorijā, pārvaldīšanu, palielināšanu un pārdošanu, veicina ieguldītāju tiesisko noteiktību. Šāda tiesiskā ietvara izveides mērķis ir veicināt, atvieglot un reglamentēt tirdzniecību starp Savienību un Singapūras Republiku. Turklāt Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku devītās nodaļas A sadaļas noteikumiem, ciktāl tie attiecas uz tiešajiem ieguldījumiem, var būt tieša un tūlītēja ietekme uz šo tirdzniecību, jo tie attiecas uz vienas puses uzņēmēju līdzdalībai piemērojamo režīmu saistībā ar sabiedrību, kas veic saimnieciskas darbības otras puses teritorijā, pārvaldību vai kontroli.

(skat. 87., 94. un 95. punktu)

6.      LESD 345. pantā ir paredzēta Savienības neitralitāte attiecībā uz dalībvalstīs pastāvošajām īpašumtiesību sistēmām, bet tas neatbrīvo šīs sistēmas no Savienības pamatnoteikumu piemērošanas. Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku 9.6. pantā, kurā ir paredzēts, ka neviena puse nedrīkst nacionalizēt vai ekspropriēt otras puses ieguldītāju aptvertos ieguldījumus vai noteikt tiem pasākumus, kuru ietekme ir līdzvērtīga nacionalizācijai vai ekspropriācijai, izņemot gadījumus, kad tas tiek veikts, pamatojoties uz būtiskām sabiedrības interesēm, nav ietvertas nekādas saistības, kas attiektos uz dalībvalstīs pastāvošo īpašumtiesību sistēmu. Tajā ir atspoguļots tikai tas, ka, lai arī dalībvalstis var brīvi īstenot savu kompetenci īpašumtiesību jomā un attiecīgi grozīt tajās pastāvošo īpašumtiesību sistēmu, tās tomēr nav atbrīvotas no vispārējo principu un pamattiesību ievērošanas.

(skat. 91. un 107. punktu)

7.      Saskaņā ar LESD 207. panta 1. punktu kopējā tirdzniecības politika ietver intelektuālā īpašuma komerciālos aspektus. Starptautiskās saistības, ko Savienība ir uzņēmusies intelektuālā īpašuma jomā, ir daļa no minētajiem komerciālajiem aspektiem, ja tām ir īpaša saikne ar starptautisko komerctirdzniecību, ciktāl tās ir it īpaši domātas, lai veicinātu, atvieglotu vai reglamentētu šo tirdzniecību, un tieši un tūlītēji to ietekmē.

Runājot par Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku vienpadsmitajā nodaļā ietvertajām saistībām intelektuālā īpašuma jomā, noteikumu kopuma saistībā ar autortiesībām un blakustiesībām, preču zīmēm, ģeogrāfiskajām norādēm, dizainparaugiem, patentiem, testu datiem un augu šķirnēm, kurā ir atgādināti pastāvošie starptautiskie daudzpusējie pienākumi, no vienas puses, un pastāvošie divpusējie pienākumi, no otras puses, pamatmērķis atbilstoši šī nolīguma 11.1. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajam ir nodrošināt Savienības un Singapūras uzņēmējiem pienācīga līmeņa aizsardzību saistībā ar to intelektuālā īpašuma tiesībām. Šīs normas ļauj Savienības un Singapūras uzņēmējiem otras puses teritorijā gūt labumu no intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības standartiem, kuriem ir noteikta vienveidība un kuri tādējādi veicina to vienlīdzīgu dalību brīvā preču un pakalpojumu apritē starp Savienību un Singapūras Republiku. Tas pats attiecas arī uz minētā nolīguma 11.36.–11.47. pantu, kuros katrai pusei ir noteikts pienākums izveidot noteiktas procesu un civiltiesisko pasākumu kategorijas, kas ļautu ieinteresētajām personām atsaukties uz to intelektuālā īpašuma tiesībām un nodrošināt to ievērošanu, kā arī uz 11.48.–11.50. pantu, kuros katrai no pusēm ir paredzēts pienākums noteikt metodes, ar kādām muitas dienesti identificē viltotas vai pirātiskas preces, un paredzēt intelektuālā īpašuma tiesību turētāju iespēju preču, par kurām ir aizdomas, ka tās ir viltotas vai pirātiskas, gadījumā apturēt šo preču laišanu brīvā apgrozībā.

No tā izriet, ka Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku vienpadsmitās nodaļas noteikumu mērķis, kā tas ir noteikts šī nolīguma 11. panta 1. punktā, faktiski ir atvieglot inovatīvu un radošās darbības produktu ražošanu un komercializāciju pušu starpā un palielināt ieguvumus no tirdzniecības un ieguldījumiem. Šī nodaļa nekādā veidā nav daļa no Savienības dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanas, bet tās mērķis ir reglamentēt tirdzniecības starp Savienību un Singapūras Republiku liberalizāciju. No tā izriet, ka minētā nolīguma vienpadsmitā nodaļa attiecas uz intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem LESD 207. panta 1. punkta izpratnē.

(skat. 111.–113., 121.–126. un 128. punktu)

8.      Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku 12.1. un 12.2. pants nenoliedzami ir daļa no tirdzniecības starp Savienību un Singapūras Republiku liberalizācijas. Tie konkrēti attiecas uz cīņu pret darbībām, kas vērstas pret konkurenci, un pret koncentrācijām, kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, lai tirdzniecība starp Savienību un šo trešo valsti tiktu īstenota stabilos konkurences apstākļos. Līdz ar to minētie noteikumi ietilpst kopējās tirdzniecības politikas, nevis iekšējā tirgus jomā. Minētā nolīguma divpadsmitajā nodaļā ir ietverti arī noteikumi subsīdiju jomā. Tajos ir atgādināti pušu pienākumi atbilstoši Nolīgumam par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kas ir ietverts Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidi 1.A pielikumā, ir noteikts, kādas ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītas subsīdijas Savienības un Singapūras Republikas starpā ir aizliegtas, un ir noteikts katras puses pienākums veikt visu nepieciešamo, lai neitralizētu vai novērstu ietekmi, kādu neaizliegtās subsīdijas rada uz tirdzniecību ar otru pusi.

(skat. 134., 135. un 137. punktu)

9.      LESD ievērojami atšķiras no iepriekš spēkā esošā EK līguma, ciktāl tajā ir ietverti jauni starptautiskās tirdzniecības aspekti, kas šobrīd ir raksturīgi kopējās tirdzniecības politikai. Kopējās tirdzniecības politikas jomas paplašināšana, kas tika veikta ar LESD, ir nozīmīga Savienības primāro tiesību attīstība Šo attīstību raksturo tostarp LESD 207. panta 1. punkta otrajā teikumā ietvertais noteikums, saskaņā ar kuru kopējo tirdzniecības politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus. Šie principi un mērķi ir precizēti LES 21. panta 1. un 2. punktā, un, kā norādīts minētā 21. panta 2. punkta f) apakšpunktā, tie tostarp attiecas uz ilgtspējīgu attīstību vides kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī pasaules dabas resursu stabilai apsaimniekošanai.

Savienības pienākums integrēt minētos mērķus un principus savā kopējā tirdzniecības politikā izriet no LESD 207. panta 1. punkta otrā teikuma, lasot to kopā ar LES 21. panta 3. punktu un LESD 205. pantu. Turklāt ir jāņem vērā arī LESD 9. un 11. pants. Tāpat LES 3. panta 5. punktā Savienībai ir noteikts pienākums tās attiecībās ar citām pasaules daļām veicināt brīvu un godīgu tirdzniecību. No tā izriet, ka ilgtspējīgas attīstības mērķis tagad ir kopējās tirdzniecības politikas neatņemama sastāvdaļa.

(skat. 141.–143., 146. un 147. punktu)

10.    Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku trīspadsmitā nodaļa ietilpst kopējā tirdzniecības politikā un līdz ar to Savienības ekskluzīvajā kompetencē, kas paredzēta LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā. Ar minētās nodaļas noteikumiem Savienība un Singapūras Republika galvenokārt apņemas nodrošināt, ka tirdzniecība starp tām notiek, ievērojot pienākumus, kas izriet no tām starptautiskajām konvencijām darba ņēmēju sociālās aizsardzības un vides aizsardzības jomā, kuru puses tās ir. Šī trīspadsmitā nodaļa neattiecas nedz uz to starptautisko konvenciju tvērumu, uz kurām tajā ir ietvertas atsauces, nedz uz Savienības vai tās dalībvalstu kompetenci saistībā ar šīm konvencijām. Savukārt tai ir īpaša saikne ar tirdzniecību starp Savienību un Singapūras Republiku. Minētajā trīspadsmitajā nodaļā šī tirdzniecība būtībā ir reglamentēta, nodrošinot, ka tā tiek īstenota, ievērojot minētās konvencijas, un ka neviens atbilstoši tām pieņemts pasākums netiek piemērots tādā veidā, kas minētajā tirdzniecībā varētu izraisīt patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptu ierobežojumu.

Šai pašai nodaļai var būt arī tieša un tūlītēja ietekme uz šo tirdzniecību. Šajā ziņā, runājot it īpaši par saistībām, kuru mērķis ir cīņa pret šī nolīguma 13.7. panta b) punktā un 13.8. panta b) punktā minēto nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību un nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, puses šajā nolīgumā ir apņēmušās īstenot vai dot priekšroku dokumentācijas, pārbaudes un sertifikācijas sistēmām. Šādām sistēmām var būt tieša ietekme uz attiecīgo preču tirdzniecību. Turklāt brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku trīspadsmitā nodaļas noteikumu īpašā saikne izriet arī no tā, ka šajā nodaļā ietverto darba ņēmēju sociālās aizsardzības un vides aizsardzības jomas noteikumu pārkāpums atbilstoši starptautisko paražu tiesību noteikumam, kas kodificēts Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām, kas ir piemērojama attiecībās starp Savienību un trešajām valstīm, 60. panta 1. punktā, ļauj otrai pusei izbeigt vai apturēt šīs tirdzniecības liberalizāciju, kas ir paredzēta citos minētā nolīguma noteikumos.

(skat. 152.–157., 160., 161. un 167. punktu)

11.    LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā Savienības ekskluzīvā kompetence nevar tikt īstenota, lai reglamentētu sociālās un vides aizsardzības standartus starptautiska nolīguma, ko Savienība noslēgusi ar trešo valsti, līgumslēdzēju pušu attiecīgajā teritorijā. Uz šādu noteikumu pieņemšanu ir attiecināms Savienības un dalībvalstu kompetenču sadalījums, kas paredzēts tostarp LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 3. panta 2. punktā, kā arī 4. panta 2. punkta b) un e) apakšpunktā. LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts būtībā nav prioritārs pār šiem pārējiem LESD noteikumiem, ciktāl LESD 207. panta 6. punktā turklāt ir noteikts, ka kompetences īstenošana kopējās tirdzniecības politikas jomā neietekmē Savienības un dalībvalstu kompetences savstarpējo dalījumu.

(skat. 164. punktu)

12.    LESD 216. pantā Savienībai ir piešķirta kompetence tostarp noslēgt jebkādu starptautisku nolīgumu, kas varētu ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu. Risks, ka varētu tikt ietekmēti kopīgie noteikumi vai mainīta to darbības joma, pastāv, ja starptautiskā nolīgumā ietvertās saistības ietilpst minēto noteikumu piemērošanas jomā. Šāda riska konstatējums nenozīmē, ka jābūt pilnīgai saskaņai starp to jomu, uz kuru attiecas starptautiskās saistības, un to, kuru regulē Savienības tiesiskais regulējums. Šādas saistības var ietekmēt vai mainīt Savienības kopīgo noteikumu darbības jomu arī tad, ja šīs saistības ietilpst nozarē, kura lielākoties jau tiek regulēta ar šiem noteikumiem.

Runājot par saistībām, kas attiecas uz Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku astotajā nodaļā ietverto starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, uz jomu, kurā ietilpst šīs saistības, lielā mērā ir attiecināmi Regulā Nr. 4055/86 paredzētie kopīgie noteikumi, kuri reglamentē brīvas pakalpojumu sniegšanas principa piemērošanu jūras pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešajām valstīm. Minētajā nolīgumā ietvertās saistības, runājot par jūras pārvadājumu pakalpojumiem starp Savienību un Singapūras Republiku, ietekmē vai pat ievērojami maina šo Regulā Nr. 4055/86 paredzēto kopīgo noteikumu darbības jomu. No minētā nolīguma 8.56. panta 3. punkta būtībā izriet, ka Savienības jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī dalībvalstu pilsoņiem, kas kontrolē Singapūrā dibinātu kuģniecības sabiedrību, būs brīva piekļuve satiksmei uz šo trešo valsti un no tās, neparedzot prasību, ka to kuģiem ir jākuģo ar kādas dalībvalsts karogu. Šis režīms būtiski atšķiras no Regulā Nr. 4055/86 paredzētā. Tādējādi Savienības kompetence apstiprināt šīs saistības atbilstoši LESD 3. panta 2. punktam ir ekskluzīva.

Tas pats attiecas uz saistībām, kas attiecas uz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem starp Savienību un Singapūras Republiku. Nosacījumi, kas nav mazāk labvēlīgi, uz kuriem saskaņā ar šīm saistībām Singapūras pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības, lai varētu piekļūt dzelzceļa pārvadājumu tīkliem un ar to saistītajām darbībām Savienībā un lai varētu tajā veikt uzņēmējdarbību, atbilst aspektiem, kas ir reglamentēti Direktīvā 2012/34, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, paredzētajos noteikumos par vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Runājot par saistībām, kas attiecas uz autopārvadājumu pakalpojumiem, tās arī ietilpst jomā, uz kuru lielā mērā ir attiecināmi Savienības kopīgie noteikumi. Nosacījumi, kas nav mazāk labvēlīgi un uz kuriem saskaņā ar šīm saistībām Singapūras pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības, lai varētu sniegt autopārvadājuma pakalpojumus Savienībā, lielā mērā atbilst aspektiem, kas ir reglamentēti Regulā Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem, Regulā Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum un Regulā Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum.

(skat. 171., 180.–182., 189., 190., 193., 195., 198., 206. un 207. punktu)

13.    Ja nolīgumā starp Savienību un trešo valsti ir paredzēts šajā nolīgumā minētajām starptautiskajām attiecībām piemērot noteikumus, kuri lielā mērā pārklājas ar Savienības kopīgajiem noteikumiem, kas ir piemērojami Kopienas iekšienē pastāvošajām situācijām, šis nolīgums ir uzskatāms par tādu, kas var ietekmēt vai mainīt šo kopīgo noteikumu darbības jomu. Neraugoties uz pretrunu ar minētajiem kopīgajiem noteikumiem neesamību, to nozīme, darbības joma un efektivitāte var tikt ietekmēta.

(skat. 201. punktu)

14.    Izvērtējot kompetences noslēgt starptautisku nolīgumu raksturu, nav jāņem vērā tie šī nolīguma noteikumi, kuriem ir ļoti ierobežots apjoms.

(skat. 217. punktu)

15.    Izvērtējot Savienības kompetenci attiecībā uz saistībām, kas ietvertas starptautiskā nolīgumā, ko paredzēts noslēgt transporta jomā, ja paredzētais nolīgums neattiecas uz LESD trešās daļas V sadaļā reglamentētajiem aspektiem, 21. protokolam par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu nav nozīmes. Tas pats attiecas uz LES un LESD pievienoto 22. protokolu par Dānijas nostāju. Pirmkārt, kopējā tirdzniecības politika un kopējā transporta politika šajā 21. protokolā nav paredzētas. Otrkārt, iespējamos piemērojamos protokolus nosaka attiecīgā tiesību akta mērķis un saturs, nevis otrādi.

(skat. 218. punktu)

16.    Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku desmitajā nodaļā ir ietverts noteikumu kopums, kuru mērķis ir reglamentēt publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu Savienībā un Singapūrā, lai nodrošinātu, ka šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras norisinās, ievērojot nediskriminācijas un pārredzamības principus. Ar Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu, kā arī Direktīvu 2014/25 par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, ir izveidots kopīgo noteikumu kopums, kuru mērķis būtībā ir nodrošināt, ka publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, tostarp pārvadājumu nozarē Savienībā, atbilst šiem principiem, kā tas ir precizēts Direktīvas 2014/24 preambulas 1. apsvērumā un 18. pantā, kā arī Direktīvas 2014/25 preambulas 2. apsvērumā un 36. pantā.

Pēc minētā nolīguma stāšanās spēkā Singapūras pakalpojumu sniedzēju piekļuve Savienības publiskajiem iepirkumiem pārvadājumu jomā tādējādi būs daļa no saistībām, kas attiecas uz tiem pašiem aspektiem kā Direktīvās 2014/24 un 2014/25 reglamentētie. Tādējādi atbilstoši LESD 3. panta 2. punktam Savienībai ir ekskluzīva ārējā kompetence attiecībā uz Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku desmitajā nodaļā ietvertajām starptautiskajām saistībām, kas attiecas uz pakalpojumu publisko iepirkumu pārvadājumu jomā, ciktāl šīs saistības būtībā ietilpst jomā, uz kuru lielā mērā jau ir attiecināmi Savienības kopīgie noteikumi, un ciktāl šīs saistības var ietekmēt vai mainīt šo noteikumu darbības jomu.

(skat. 221.–224. punktu)

17.    Par kopīgiem noteikumiem, kuru darbības jomu var tikt ietekmēta vai mainīta ar Savienības noslēgtā starptautiskā nolīgumā ietvertajām saistībām, ir uzskatāmi atvasināto tiesību noteikumi, kurus Savienība ir pakāpeniski ieviesusi. Ja Savienība tādējādi ir īstenojusi savu iekšējo kompetenci, tai paralēli ir jābūt ekskluzīvai ārējai kompetencei, lai varētu izvairīties no tā, ka dalībvalstis uzņemas starptautiskas saistības, kas var ietekmēt šos kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu. Tiktu pārkāpta motivācija, kas ir raksturīga noteikumam par ekskluzīvu ārējo kompetenci, ja šī noteikuma, kas šobrīd ir ietverts LESD 3. panta 2. punktā iekļautā teikuma pēdējā daļā, darbības joma tiktu paplašināti attiecināta uz gadījumu, kurš attiecas nevis uz atvasināto tiesību noteikumiem, ko Savienība ir noteikusi, īstenojot iekšējo kompetenci, kas tai ir tikusi piešķirta Līgumos, bet gan uz Savienības primāro tiesību noteikumu, ko ir pieņēmuši šo Līgumu autori.

(skat. 233. un 234. punktu)

18.    Starptautiska nolīguma noslēgšana ārvalstu ieguldījumu, kas nav tiešie ieguldījumi, jomā atbilstoši šobrīd pastāvošajam Savienības tiesību attīstības stāvoklim nav paredzēta Savienības leģislatīvā aktā LESD 3. panta 2. punkta izpratnē. Turklāt šāda nolīguma noslēgšana nav nepieciešama, lai ļautu Savienībai īstenot tās iekšējo kompetenci šī iepriekš minētā noteikuma izpratnē. No tā izriet, ka Savienībai nav ekskluzīvas kompetences noslēgt starptautisku nolīgumu, ciktāl tas attiecas uz ārvalsts ieguldījumu, kas nav tiešie ieguldījumi, aizsardzību.

Savukārt Savienības veikta starptautiska nolīguma, kas attiecas uz šādiem ieguldījumiem, noslēgšana var būt nepieciešama, lai saskaņā ar Savienības politiku sasniegtu kādu no Līgumos izvirzītajiem mērķiem LESD 216. panta 1. punkta izpratnē. It īpaši, ņemot vērā to, ka LESD 63. pantā paredzētā kapitāla un maksājumu brīva aprite starp dalībvalstīm un trešajām valstīm formāli nav saistoša trešajām valstīm, tādu starptautisko nolīgumu noslēgšana, kas veicina šīs brīvās aprites ieviešanu, balstoties uz savstarpēju pamatu, var tikt atzīta par nepieciešamu, lai pilnībā īstenotu šo brīvo apriti, kas ir viens no LESD trešās daļas (Savienības iekšpolitika un rīcība) IV sadaļas (Personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite) mērķiem. Šī IV sadaļa ietilpst Savienības un tas dalībvalstu dalītajā kompetencē atbilstoši LESD 4. panta 2. punkta a) apakšpunktam attiecībā uz iekšējo tirgu. Kompetencei, kas Savienībai ir piešķirta LESD 216. panta 1. punktā, arī ir dalīts raksturs, jo LESD 4. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Savienība dala kompetenci ar dalībvalstīm, ja Līgumos tai piešķirta kompetence, kura neattiecas uz LESD 3. un 6. pantā minētajām jomām.

(skat. 236.–242. punktu)

19.    To, ka Savienība un trešā valsts starptautiskā nolīgumā ir ietvērušas noteikumu, no kura nepārprotami izriet, ka divpusējie ieguldījumu nolīgumi starp Savienības dalībvalstīm un šo trešo valsti tiek izbeigti un tādēļ pēc šī nolīguma, kas ar minēto trešo valsti noslēgts Savienības līmenī, stāšanās spēkā tiesību un pienākumu piemērošana tiek apturēta, nevar uzskatīt par tādu, kas ietekmē dalībvalstu kompetenci, ciktāl šis noteikums skar jomu, attiecībā uz kuru Savienībai ir ekskluzīva kompetence. Ja Savienība apspriež un noslēdz ar trešo valsti nolīgumu, kas skar jomu, attiecībā uz kuru tā ir ieguvusi ekskluzīvu kompetenci, tā aizstāj tās dalībvalstis. Šajā ziņā Savienība var aizstāt dalībvalstis to starptautiskajās saistībās, ja dalībvalstis ar vienu no tās dibinātājlīgumiem ir nodevušas Savienībai to kompetenci attiecībā uz šīm saistībām un ja Savienība ir īstenojusi šo kompetenci.

No tā izriet, ka, runājot par Savienības ekskluzīvo kompetenci ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā, sākot no 2009. gada 1. decembra, kas ir datums, kad stājās spēkā LESD, ar kuru Savienībai tika piešķirta šī kompetence, Savienībai ir kompetence vienai pašai apstiprināt nolīguma, kuru tā ir noslēgusi ar trešo valsti, noteikumu, kurā ir noteikts, ka tiešo ieguldījumu jomā pastāvošās saistības, kas ir ietvertas divpusējos nolīgumos, kuri iepriekš ir noslēgti starp Savienības dalībvalstīm un šo trešo valsti, pēc šī Savienības noslēgtā nolīguma stāšanās spēkā ir uzskatāmi par aizstātiem ar šo nolīgumu. Šajā ziņā atbilstoši LESD 2. panta 1. punktam dalībvalstīm, izņemot attiecīga Savienības pilnvarojuma gadījumā, ir aizliegts pieņemt aktus, kas rada tiesiskas sekas jomās, kuras ietilpst kādā no Savienības ekskluzīvajām kompetencēm. Regulā Nr. 1219/2012, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm, dalībvalstīm nenoliedzami ir atļauts ar stingri noteiktiem nosacījumiem saglabāt spēkā vai pat noslēgt divpusējus nolīgumus tiešo ieguldījumu jomā ar trešo valsti tik ilgi, kamēr starp Savienību un šo trešo valsti nepastāv nolīgums tiešo ieguldījumu jomā. Savukārt, tiklīdz šāds nolīgums starp Savienību un minēto trešo valsti stājas spēkā, šis pilnvarojums pārstāj pastāvēt. Savukārt, tiklīdz šāds nolīgums starp Savienību un minēto trešo valsti stājas spēkā, šis pilnvarojums pārstāj pastāvēt.

Līdz ar to nevar piekrist argumentācijai, saskaņā ar kuru dalībvalstīm būtu jābūt iespējai pēc Savienības noslēgtā nolīgumā ietverto saistību ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā stāšanās spēkā pieņemt tiesību aktus, no kuriem ir atkarīgas saistības attiecīgajā jomā, kas ietvertas divpusējos nolīgumos, ko tās iepriekš ir noslēgušas ar šo pašu trešo valsti.

(skat. 247.–251. punktu)

20.    LESD 351. panta mērķis ir ļaut dalībvalstīm nodrošināt to tiesību ievērošanu, kas trešajām valstīm atbilstoši starptautiskajām tiesībām izriet no konvencijām, kas noslēgtas pirms 1958. gada 1. janvāra, vai saistībā ar valstīm, kas šīm konvencijām ir pievienojušās vēlāk – līdz to pievienošanās dienai.

(skat. 254. punktu)

21.    Savienības kompetence uzņemties starptautiskas saistības ietver arī kompetenci papildināt šīs saistības ar institucionāliem noteikumiem. To esamība nolīgumā neietekmē tā noslēgšanas kompetences raksturu. Šiem noteikumiem ir papildraksturs un tie līdz ar to ietilpst tajā pašā kompetencē kā kompetence, kurā ietilpst materiālās tiesību normas, kuras tie papildina.

Tomēr citādāk tas ir to noteikumu gadījumā, ar kuriem ir ieviests strīdu izšķiršanas starp vienas nolīguma puses valstspiederīgo un otru nolīguma pusi režīms, par kuru tiek apgalvots, ka ar to tiek pārkāpts nolīgums, kura pārkāpums, kā tiek apgalvots, rada zaudējumus vai kaitē minētajam prasītājam vai tā uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas. Tā kā prasītājs ieguldītājs var nolemt nodot strīdu šķīrējtiesas procedūrā, nepastāvot attiecīgās dalībvalsts iespējai iebilst pret to, šādam režīmam, atbilstoši kuram strīdi ir izslēgti no dalībvalstu tiesu jurisdikcijas, nevar būt tīri papildinošs raksturs un to tādējādi nevar ieviest bez dalībvalstu piekrišanas. No tā izriet, ka šāda režīma apstiprināšana ir nevis Savienības ekskluzīvajā kompetencē, bet gan Savienības un tās dalībvalstu dalītajā kompetencē.

(skat. 276., 285. un 291.–293. punktu)

22.    Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku četrpadsmitajā nodaļā iekļautās saistības, kurās ir paredzēts iestāžu, tostarp dalībvalstu iestāžu, pienākums Savienībā ievērot labas pārvaldības un efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principus, nevar uzskatīt par tādām, kas apdraud kompetenci, kura ir vienīgi dalībvalstīm. Minētajā nodaļā iekļautie noteikumi neietver nekādas saistības, kas attiektos uz dalībvalstu administratīvo vai tiesu iestāžu organizāciju, bet vienīgi atspoguļo to, ka gan Savienībai, gan dalībvalstīm, piemērojot šo nolīgumu, ir jāievēro Savienības vispārējie principi un pamattiesības, kā, piemēram, labas pārvaldības un efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principi.

(skat. 284. punktu)

23.    Savienības kompetence starptautisko attiecību jomā un tās spēja slēgt starptautiskus nolīgumus noteikti ietver iespēju pakļaut savu rīcību ar šiem nolīgumiem izveidotas vai izraudzītas tiesas nolēmumiem attiecībā uz šo nolīgumu noteikumu interpretāciju un piemērošanu. Tāpat Savienības kompetence noslēgt starptautiskus nolīgumus noteikti ietver iespēju pakļaut savu rīcību tāda orgāna lēmumiem, kas, lai gan tas formāli nav tiesa, būtībā pilda tiesas funkcijas, kā, piemēram, Strīdu noregulēšanas institūcija, kas izveidota saistībā ar Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidi.

(skat. 298. un 299. punktu)